22. pants Sabiedrības informēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrību, kā arī attiecīgās organizācijas, piemēram, vides un veselības aizsardzības organizācijas, patērētāju organizācijas, organizācijas, kas pārstāv jutīgu iedzīvotāju un mazaizsargātu grupu intereses, veselības aprūpes speciālistu organizācijas, citas attiecīgās veselības aprūpes struktūras un attiecīgās nozares apvienības, pienācīgi un laikus informē par:

2.   Dalībvalstis izveido un, izmantojot publisku avotu, dara pieejamu viegli saprotamu gaisa kvalitātes indeksu, kas aptver ik stundu atjauninātu informāciju vismaz par sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, cietajām daļiņām (PM10 un PM2,5) un ozonu, ar noteikumu, ka ir paredzēts pienākums veikt minēto piesārņotāju monitoringu saskaņā ar šo direktīvu. Minētais indekss attiecīgā gadījumā var ietvert papildu piesārņotājus. Ciktāl iespējams, gaisa kvalitātes indekss ir salīdzināms visās dalībvalstīs un atbilst PVO ieteikumiem. Gaisa kvalitātes indeksā par pamatu izmanto Eiropas Vides aģentūras nodrošinātos Eiropas mēroga gaisa kvalitātes indeksus un ietver informāciju par ietekmi uz veselību, tostarp jutīgiem iedzīvotājiem un mazaizsargātām grupām pielāgotu informāciju. Nolūkā izpildīt šajā punktā noteiktās prasības kā alternatīvu dalībvalstis var izmantot Eiropas Vides aģentūras sniegto gaisa kvalitātes indeksu. Ja kāda dalībvalsts nolemj neizmantot Eiropas Vides aģentūras sniegto indeksu, atsauci uz šo indeksu dara pieejamu valsts līmenī.

3.   Dalībvalstis dara pieejamu sabiedrībai informāciju par simptomiem, kas saistīti ar gaisa piesārņojuma maksimālo līmeni, un par uzvedību, kas palīdz samazināt eksponētību un aizsargā no gaisa piesārņojuma, un mudina šādu informāciju izvietot publiskās vietās, ko bieži apmeklē jutīgi iedzīvotāji un mazaizsargātas grupas, piemēram, veselības aprūpes iestādēs.

4.   Dalībvalstis informē sabiedrību par kompetento iestādi vai struktūru, kas norīkota saistībā ar 5. pantā minētajiem uzdevumiem.

5.   Šajā pantā minēto informāciju sabiedrībai sniedz bez atlīdzības un saskaņotā un viegli saprotamā veidā, izmantojot viegli pieejamus masu informācijas līdzekļus un komunikācijas kanālus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK un Direktīvu (ES) 2019/1024 (22), tā nodrošinot šīs informācijas pieejamību plašai sabiedrībai.