1. Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar savas valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir iespēja pārskatīšanas kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā ar likumu noteiktā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, lai apstrīdētu visu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbību būtības vai procesuālo likumību, kurus dalībvalstis attiecīgi pieņēmušas, veikušas vai pieļāvušas un kuri attiecas uz 9. pantā minēto paraugu ņemšanas punktu vietu un skaitu, ievērojot III un IV pielikuma noteiktos attiecīgos kritērijus, 19. pantā minētajiem dalībvalsts gaisa kvalitātes plāniem un gaisa kvalitātes ceļvežiem un 20. pantā minētajiem īstermiņa rīcības plāniem, ar noteikumu, ka ir izpildīts kāds no šiem nosacījumiem:
|
a)
|
sabiedrības locekļi ir pietiekami ieinteresēti;
|
|
b)
|
ir aizskartas sabiedrības locekļu tiesības, ja dalībvalsts administratīvo pārkāpumu kodekss to pieprasa kā priekšnosacījumu.
|
Dalībvalstis nosaka, kas uzskatāms par pietiekamu ieinteresētību un tiesību aizskārumu, un to dara, ievērojot mērķi nodrošināt attiecīgajai sabiedrības daļai plašas iespējas vērsties tiesu iestādēs.
Līdz ar to pirmās daļas a) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām par pietiekamu uzskata jebkādas tādas nevalstiskas organizācijas interesi, kas veicina cilvēka veselības vai vides aizsardzību un kas atbilst jebkādām valsts tiesību aktu prasībām. Tāpat pirmās daļas b) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām uzskata, ka šādām organizācijām ir tiesības, ko iespējams aizskart.