11. pants Energoneitralitāte

Dalībvalstis nodrošina, ka ekspluatācijā esošo komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju un kanalizācijas sistēmu energoauditi, kā definēts Direktīvas (ES) 2023/1791 2. panta 32. punktā, tiek veikti reizi četros gados. Minētajos auditos apzina iespēju veikt izmakslietderīgus pasākumus, lai samazinātu enerģijas izmantošanu un veicinātu atjaunīgās enerģijas ražošanu un izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot biogāzes ražošanas potenciāla noteikšanai un izmantošanai vai atlikumsiltuma atgūšanai un izmantošanai objektā vai ar centralizētas energosistēmas starpniecību, vienlaikus samazinot SEG emisijas. Pirmos energoauditus veic:

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmenī gada kopējā atjaunīgo energoresursu enerģija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 1. punktā un ko komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, kurās attīra notekūdeņu slodzi, kas atbilst 10 000 c. e. un vairāk, īpašnieki vai operatori ražo stacijā vai ārpus tās vai ko ražo to vārdā, un neatkarīgi no tā, vai minēto staciju īpašnieki vai operatori minēto enerģiju izmanto stacijā vai ārpus tās, ir līdzvērtīga vismaz:

Atkāpjoties no 2. punkta, ja dalībvalsts nesasniedz 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, neraugoties uz to, ka tā ir īstenojusi visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai nepieciešamos pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos, dalībvalstis izņēmuma kārtā var atļaut iegādāties enerģiju no nefosilās degvielas avotiem. Minētie iepirkumi nepārsniedz 35 % nefosilās degvielas enerģijas saistībā ar 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi.

Atkāpjoties no 2. punkta, ja dalībvalsts nesasniedz 2. punkta c) apakšpunktā minēto mērķi, neraugoties uz to, ka tā ir īstenojusi visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanas pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos, dalībvalstis izņēmuma kārtā var atļaut iegādāties enerģiju no nefosilās degvielas avotiem. Minētie iepirkumi nepārsniedz 5 procentpunktus no 2. punkta c) apakšpunktā minētās prasības. Minēto atkāpi piešķir tikai tām dalībvalstīm, kuras līdz 2040. gada 31. decembrim var pierādīt, ka 35 % no ārējās nefosilās degvielas enerģijas, kā minēts 3. punktā, būs jāiegādājas, lai sasniegtu 2. punkta d) apakšpunktā minēto mērķi, ņemot vērā visus energoefektivitātes pasākumus un visus atjaunīgās enerģijas ražošanas veicināšanai nepieciešamos pasākumus, jo īpaši tos, kas apzināti 1. punktā minētajos energoauditos.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktu, lai noteiktu metodes, ar kurām novērtē, vai ir sasniegti 2. punktā minētie mērķi. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 28. panta 2. punktā.