|
+II PIELIKUMS PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS |
II PIELIKUMS PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS
II PIELIKUMS PRET EITROFIKĀCIJU JUTĪGAS ZONAS 1. Zonas Baltijas jūras, Melnās jūras, Ziemeļjūras un Adrijas jūras sateces baseinos, kas saskaņā ar Direktīvām 2008/56/EK vai 2000/60/EK atzītas par jutīgām pret eitrofikāciju. 2. Dabiski saldūdens ezeri, citi saldūdens ūdensobjekti, estuāri un piekrastes ūdeņi, kas ir eitrofiski vai kas varētu kļūt eitrofiski tuvā nākotnē, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi. Apsverot, kurš piesārņotājs jāsamazina, veicot tālāku attīrīšanu, ņem vērā šādus aspektus:
a)
ezeri un ūdensteces, kas sasniedz ezerus/rezervuārus/slēgtus līčus, kam ir vāja ūdens apmaiņa, līdz ar to var notikt uzkrāšanās. Minētajās zonās jāiekļauj fosfora atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs. Ja notiek novadīšana no lielām aglomerācijām, var apsvērt arī slāpekļa atdalīšanu;
b)
estuāri, līči un citi piekrastes ūdeņi, kam ir vāja ūdens apmaiņa vai kas saņem lielu barības vielu daudzumu. Šajās zonās novadītie notekūdeņi no mazām aglomerācijām parasti ir nenozīmīgi, bet lielu aglomerāciju gadījumā jāiekļauj fosfora vai slāpekļa, vai abu atdalīšana, ja vien nav pierādāms, ka atdalīšana eitrofikācijas līmeni neietekmēs. 3. Dzeramā ūdens iegūšanai domāti virszemes saldūdens krājumi, kas, ja netiks veikti aizsardzības pasākumi, varētu saturēt lielāku nitrāta koncentrāciju, nekā noteikts attiecīgajos Direktīvas (ES) 2020/2184 noteikumos. 4. Zonas, kur, lai panāktu atbilstību citiem Savienības vides tiesību aktiem, it sevišķi attiecībā uz Direktīvas 2000/60/EK aptvertiem ūdensobjektiem, kuru gadījumā ir risks, ka netiks saglabāts vai panākts labs ekoloģiskais stāvoklis vai potenciāls, ir nepieciešama tālāka attīrīšana, nekā noteikts šīs direktīvas 7. pantā. 5. Jebkuras citas zonas, ko dalībvalstis atzīst par jutīgām pret eitrofikāciju. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|