|
+V PIELIKUMS INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS |
V PIELIKUMS INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS
V PIELIKUMS INTEGRĒTO KOMUNĀLO NOTEKŪDEŅU APSAIMNIEKOŠANAS PLĀNU SATURS 1. Attiecīgās aglomerācijas kanalizēšanas baseina sākotnējā stāvokļa analīze, kas ietver vismaz šādus elementus:
a)
detalizēts apraksts par kanalizācijas sistēmu tīklu, minētā tīkla komunālo notekūdeņu un urbānās noteces ūdeņu uzglabāšanas un novadīšanas jaudu un esošajām jaudām attīrīt komunālos notekūdeņus nokrišņu gadījumā;
b)
kopsistēmām – dinamiska analīze par komunālo notekūdeņu plūsmām nokrišņu gadījumā, balstīta uz monitoringa datiem vai tādu hidroloģisku, hidraulisku un ūdens kvalitātes modeļu izmantojumu, kuros ņemtas vērā mūsdienīgas klimatiskās prognozes, ar aplēsēm par piesārņojuma slodzi I pielikuma 1. tabulā un – attiecīgā gadījumā – 2. tabulā minētajiem parametriem, kā arī mikroplastmasai un attiecīgajiem piesārņotājiem, kas izplūst saņemošajos ūdensobjektos nokrišņu gadījumā;
c)
šķirtsistēmām – monitoringa prasību sīks apraksts atsevišķu sistēmu attiecīgos punktos, kur ir paredzams, ka novadītie urbānās noteces ūdeņi tiks piesārņoti, kā konstatēts saskaņā ar 5. panta 2. punkta d) apakšpunktu, nolūkā noteikt atbilstīgus un iespējamus pasākumus, kā prasīts šā pielikuma 3. punktā. 2. Mērķi nokrišņu ūdens pārgāzes radītā piesārņojuma mazināšanai, tostarp šādi:
a)
orientējošs nesaistošs mērķis panākt, lai nokrišņu ūdens pārgāze veidotu procentuāli mazu daļu, kura nevar pārsniegt 2 % no gadā savāktā komunālo notekūdeņu daudzuma, kas aprēķināts sausos laikapstākļos; šo orientējošo nesaistošo mērķi sasniedz:
i)
visām aglomerācijām ar c. e. 100 000 un vairāk – līdz 2039. gada 31. decembrim;
ii)
5. pantā minētajām aglomerācijām ar c. e. 10 000 un vairāk – līdz 2045. gada 31. decembrim;
b)
makroplastmasas pakāpeniska samazināšana. 3. Pasākumi, kas jāveic, lai sasniegtu 2 punktā minētos mērķus saskaņā ar minētajā punktā noteiktajiem termiņiem, kopā ar pasākumu īstenošanas grafiku un jau ieviesto un veicamo pasākumu nošķīrumu. Tajā arī sniedz skaidru informāciju par iesaistītajiem dalībniekiem un to pienākumiem integrētā komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plāna īstenošanā. 4. Novērtējot, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar 3. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes apsver iespēju veikt vismaz šādus pasākumus:
a)
preventīvi pasākumi, kuru mērķis ir novērst nepiesārņota lietusūdens nonākšanu kanalizācijas sistēmās, to vidū pasākumi, kas veicina dabisku ūdens aizturi vai lietusūdens uzkrāšanu, un pasākumi, kuru mērķis ir palielināt zaļās un zilās zonas urbānos apvidos, lai samazinātu nokrišņu ūdens pārgāzes, vai ūdensnecaurlaidīgu virsmu ierobežošanai aglomerācijās;
b)
pasākumi, kas paredz labāk pārvaldīt un optimizēt esošās infrastruktūras, tostarp kanalizācijas sistēmu, uzglabāšanas jaudu un komunālo notekūdeņu attīrīšanas staciju, izmantojumu, lai nodrošinātu, ka neattīrītu komunālo notekūdeņu vai piesārņotu urbānās noteces ūdeņu nonākšana saņemošajos ūdensobjektos ir minimāla;
c)
ja tas vajadzīgs, lai sasniegtu 2. punktā minētos mērķus, papildu mitigācijas pasākumi, to vidū infrastruktūras pielāgošana komunālo notekūdeņu savākšanai, uzglabāšanai un attīrīšanai, piemēram, attiecīgā gadījumā jaunbūvētu urbāno teritoriju pieslēgšana šķirtsistēmām vai jaunas infrastruktūras izveide, prioritizējot zaļo un zilo infrastruktūru, piemēram, veģetācijas klātus grāvjus, attīrīšanas mitrājus un uzglabāšanas dīķus, kas veidoti tā, lai atbalstītu biodaudzveidību. Attiecīgos gadījumos 5. pantā minēto integrēto komunālo notekūdeņu apsaimniekošanas plānu izstrādes kontekstā ņem vērā ūdens atkalizmantošanu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|