|
+2. pants |
2. pants2. pants Definīcijas Šajā regulā piemēro Direktīvā (ES) 2018/1972 noteiktās definīcijas, konkrēti šādas definīcijas: “elektronisko sakaru tīkls”, “ļoti augstas veiktspējas tīkls”, “publisks elektronisko sakaru tīkls”, “tīkla pieslēgumpunkts”, “saistītās iekārtas”, “galalietotājs”, “tīklu un pakalpojumu drošība”, “piekļuve” un “operators”. Piemēro arī šādas definīcijas:
1)
“tīkla operators” ir:
a)
operators, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 29) punktā;
b)
uzņēmums, kurš nodrošina fizisko infrastruktūru, kas izveidota nolūkā sniegt:
i)
ražošanas, transportēšanas vai sadales pakalpojumu attiecībā uz:
—
gāzi,
—
elektrību, ieskaitot sabiedrisku vietu apgaismošanu,
—
siltumapgādi,
—
ūdensapgādi, ieskaitot notekūdeņu un kanalizācijas izvadīšanu vai attīrīšanu un kanalizācijas sistēmas;
ii)
transporta pakalpojumus, ieskaitot dzelzceļa, autoceļu, tostarp ielu, tuneļu ostu un lidostu pakalpojumus;
2)
“publisko tiesību subjekts” ir struktūra, kurai piemīt visas tālāk minētās īpašības:
a)
tā ir nodibināta ar konkrētu mērķi apmierināt vispārējas vajadzības, kurām nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;
b)
tā ir juridiska persona;
c)
tā pilnīgi vai daļēji saņem finansējumu no valsts, reģionālām vai vietējām iestādēm vai citiem publisko tiesību subjektiem vai tās pārvaldību uzrauga minētās iestādes vai subjekti; vai tai ir vadība, valde vai uzraudzības padome, kurā vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti;
3)
“publiskā sektora struktūra” ir valsts, reģionāla vai vietēja iestāde, publisko tiesību subjekts vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai viena vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu apvienība;
4)
“fiziskā infrastruktūra” ir:
a)
jebkurš tīkla elements, kas paredzēts citu tīkla elementu izmitināšanai, pats nekļūdams par aktīvu tīkla elementu, piemēram, caurules, masti, kanāli, kontrolakas, kanalizācijas atveres, sadales skapji, antenu iekārtas, torņi un balsti, kā arī ēkas, tostarp to jumti un to fasādes daļas, vai ieejas ēkās un jebkurš cits aktīvs, ieskaitot ielu aprīkojumu, piemēram, apgaismes stabi, ceļazīmes, luksofori, sludinājumu dēļi un ceļu lietošanas maksas iekasēšanas staciju konstrukcijas, kā arī autobusu un tramvaju pieturas un metro un dzelzceļa stacijas;
b)
ja tie nav daļa no tīkla un pieder publiskā sektora struktūrām vai ja tās tos kontrolē: ēkas, tostarp to jumti un to fasādes daļas, vai ieejas ēkās un jebkurš cits aktīvs, ieskaitot ielu aprīkojumu, piemēram, apgaismes stabi, ceļazīmes, luksofori, sludinājumu dēļi, ceļu lietošanas maksas iekasēšanas staciju konstrukcijas, autobusu un tramvaju pieturas un metro un dzelzceļa stacijas. Kabeļi, tostarp tumšās optiskās šķiedras kabeļi, kā arī tīklu elementi, ko izmanto dzeramā ūdens, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2020/2184 ( 1 ) 2. panta 1) punktā, apgādē nav fiziskā infrastruktūra šīs regulas nozīmē;
5)
“inženiertehniskie darbi” ir celtniecības vai inženiertehnisko darbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu saimniecisku vai tehnisku funkciju un ietver vienu vai vairākus fiziskās infrastruktūras elementus;
6)
“ēkas iekšējā fiziskā infrastruktūra” ir fiziskā infrastruktūra vai iekārtas galalietotāja atrašanās vietā, arī kopīpašumā esoši elementi, kas paredzēta vadu un/vai bezvadu piekļuves tīklu izmitināšanai, ja šādi piekļuves tīkli spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus un savienot ēkas piekļuves punktu ar tīkla pieslēgumpunktu;
7)
“ēkas iekšējā optiskās šķiedras instalācija” ir optiskās šķiedras kabeļi galalietotāja atrašanās vietā, arī kopīpašumā esoši elementi, kas paredzēti elektronisko sakaru pakalpojumu nodrošināšanai un ēkas piekļuves punkta savienošanai ar tīkla pieslēgumpunktu;
8)
“optiskajai šķiedrai gatava ēkas iekšējā fiziskā infrastruktūra” ir ēkas iekšējā fiziskā infrastruktūra, kas paredzēta optiskās šķiedras elementu izmitināšanai;
9)
“kapitālās renovācijas darbi” ir inženiertehniskie darbi galalietotāja atrašanās vietā, kuros tiek veiktas konstrukcijas izmaiņas visā ēkas iekšējā fiziskajā infrastruktūrā vai ievērojamā tās daļā un par kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem jābūt saņemtai būvatļaujai;
10)
“atļauja” ir tiešs vai netiešs lēmums vai lēmumu kopums, ko vienlaikus vai secīgi pieņem viena vai vairākas kompetentās iestādes un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzīgs, lai uzņēmums varētu veikt celtniecības vai inženiertehniskus darbus nolūkā ierīkot ĻAVT elementus;
11)
“piekļuves punkts” ir fizisks punkts ēkā vai ārpus tās, kas ir piekļūstams uzņēmumiem, kuri nodrošina vai kuriem atļauts nodrošināt publiskus elektronisko sakaru tīklus, kur ir darīta pieejama optiskajai šķiedrai gatava ēkas iekšējā fiziskā infrastruktūra;
12)
“piekļuves tiesības” ir Direktīvas (ES) 2018/1972 43. panta 1. punktā minētās operatoram piešķirtās tiesības uzstādīt iekārtas uz, virs vai zem publiska vai privāta īpašuma, lai ierīkotu ĻAVT un ar to saistītas iekārtas. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|