3. pants Definīcijas

“ekosistēma” ir dinamisks augu, dzīvnieku, sēņu un mikroorganismu kopienu un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība un kurā ietilpst dzīvotņu veidi, sugu dzīvotnes un sugu populācijas;

“sugas dzīvotne” ir sugas dzīvotne, kā definēts Direktīvas 92/43/EEK 1. panta f) punktā;

“atjaunošana” ir process, kura gaitā aktīvi vai pasīvi palīdz ekosistēmai atkopties, lai uzlabotu tās struktūru un funkcijas nolūkā saglabāt vai uzlabot biodaudzveidību un ekosistēmas izturētspēju, dzīvotņu veida platību uzlabojot līdz labam stāvoklim, atkalizveidojot labvēlīgu atsauces platību un sugas dzīvotni uzlabojot līdz pietiekamai kvalitātei un kvantitātei saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu un 5. panta 1., 2. un 3. punktu, un sasniedzot mērķrādītājus un izpildot pienākumus, kas paredzēti 8. līdz 12. pantā, tostarp, panākot apmierinošu līmeni 8. līdz 12. pantā minētajiem indikatoriem;

“labs stāvoklis” attiecībā uz dzīvotņu veida platību ir stāvoklis, kurā galvenie dzīvotņu veida raksturlielumi, jo īpaši tā struktūra, funkcijas un tam raksturīgās sugas vai raksturīgais sugu sastāvs, uzrāda augsta līmeņa ekoloģisko integritāti, stabilitāti un izturētspēju, kas vajadzīga, lai garantētu tā uzturēšanu ilgtermiņā, un tādējādi palīdz sasniegt vai saglabāt labvēlīgu aizsardzības statusu dzīvotnei, ja attiecīgais dzīvotņu veids ir uzskaitīts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā, un jūras ekosistēmās palīdz sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;

“labs vides stāvoklis” ir labs vides stāvoklis, kā definēts Direktīvas 2008/56/EK 3. panta 5) punktā;

“labvēlīgs aizsardzības statuss dzīvotnei” ir labvēlīgs aizsardzības statuss Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punkta nozīmē;

“labvēlīgs aizsardzības statuss sugai” ir labvēlīgs aizsardzības statuss Direktīvas 92/43/EEK 1. panta i) punkta nozīmē;

“labvēlīga atsauces platība” ir dzīvotņu veida kopējā platība, kas noteiktā bioģeogrāfiskajā vai jūras reģionā valsts līmenī tiek uzskatīta par minimumu, kāds vajadzīgs, lai nodrošinātu dzīvotņu veida un tam raksturīgo sugu vai raksturīgā sugu sastāva dzīvotspēju ilgtermiņā, kā arī visas būtiskās minētā dzīvotņu veida ekoloģiskās variācijas dabiskajā areālā; šo platību veido pašreizējā dzīvotņu veida platība un – ja minētā platība nav pietiekama, lai nodrošinātu dzīvotņu veida un tam raksturīgo sugu vai raksturīgā sugu sastāva ilgtermiņa dzīvotspēju – papildu platība, kas vajadzīga dzīvotņu veida atkalizveidošanai; ja attiecīgais dzīvotņu veids ir uzskaitīts Direktīvas 92/43/EEK I pielikumā, šāda atkalizveidošana palīdz sasniegt labvēlīgu aizsardzības statusu dzīvotnei, un jūras ekosistēmās šāda atkalizveidošana palīdz sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;

“pietiekama dzīvotnes kvalitāte” ir sugas dzīvotnes kvalitāte, kas dod iespēju sugas ekoloģiskās prasības jebkurā tās bioloģiskā cikla posmā apmierināt tā, lai suga dabiskajā areālā ilgtermiņā pašuzturētos kā dzīvotspējīga savas dzīvotnes daļa, palīdzot sasniegt vai saglabāt labvēlīgu sugas aizsardzības statusu sugām, kuras uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II, IV vai V pielikumā, un nodrošinot to savvaļas putnu sugu populācijas, uz ko attiecas Direktīva 2009/147/EK, kā arī jūras ekosistēmās palīdzot sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;

“pietiekama dzīvotnes kvantitāte” ir sugas dzīvotnes kvantitāte, kas dod iespēju sugas ekoloģiskās prasības jebkurā tās bioloģiskā cikla posmā apmierināt tā, lai suga dabiskajā areālā ilgtermiņā pašuzturētos kā dzīvotspējīga savas dzīvotnes daļa, palīdzot sasniegt vai saglabāt labvēlīgu sugu aizsardzības statusu sugām, kuras uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II, IV vai V pielikumā, un nodrošinot to savvaļas putnu sugu populācijas, uz ko attiecas Direktīva 2009/147/EK, kā arī jūras ekosistēmās palīdzot sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli;

“ļoti bieži sastopams un plaši izplatīts dzīvotņu veids” ir tāds dzīvotņu veids, kas sastopams vairākos Savienības bioģeogrāfiskajos reģionos un kura areāls pārsniedz 10 000 km2;

“apputeksnētājs” ir savvaļas kukainis, kas ziedputekšņus no auga putekšnīcas pārnes uz auga drīksnu, lai augs varētu apaugļoties un ražot sēklas;

“apputeksnētāju populāciju sarukšana” ir apputeksnētāju skaitliskuma, daudzveidības vai abu minēto raksturlielumu samazināšanās;

“autohtona koku suga” ir koku suga, kas sastopama savā bijušajā vai pašreizējā dabiskajā areālā un izplatības potenciāla apgabalā, t. i., areālā, kuru tā aizņem dabiski vai varētu aizņemt bez cilvēku veiktas tiešas vai netiešas ieviešanas vai kopšanas;

“vietējā administratīvā vienība” jeb “LAU” ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (43) 4. pantu izveidota dalībvalsts administratīvā iedalījuma vienība, kas ir zemāka līmeņa vienība nekā province, reģions vai pavalsts;

“urbānie centri” un “urbānie klasteri” ir teritoriālas vienības, kas klasificētas pilsētās, mazpilsētās un piepilsētās, izmantojot tipoloģiju, kuras pamatā ir koordinātu tīkls un kura izveidota ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 2. punktu;

“pilsētas” ir LAU, kurās vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo vienā vai vairākos urbānajos centros, ko mēra pēc urbanizācijas pakāpes, kuru nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 3. punkta a) apakšpunktu;

“mazpilsētas un piepilsētas” ir LAU, kurās mazāk nekā 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānajā centrā, bet vismaz 50 % iedzīvotāju dzīvo urbānajā klasterī, ko mēra pēc urbanizācijas pakāpes, kuru nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1059/2003 4.b panta 3. punkta a) apakšpunktu;

“piepilsētu teritorijas” ir teritorijas, kas atrodas blakus urbānajiem centriem vai urbānajiem klasteriem, tostarp vismaz visas teritorijas 1 kilometra rādiusā, mērot no minēto urbāno centru vai urbāno klasteru ārējām robežām, un kas atrodas tajā pašā pilsētā vai tajā pašā mazpilsētā un piepilsētā, kurā ir minētie urbānie centri vai urbānie klasteri;

“pilsētu zaļā zona” ir pilsētās vai mazpilsētās un piepilsētās sastopamo koku, krūmu, krūmaugu, ilggadīgās zālaugu veģetācijas, ķērpju un sūnu, dīķu un ūdensteču kopējā platība, ko aprēķina, pamatojoties uz datiem, kurus nodrošina Copernicus zemes monitoringa pakalpojums saskaņā ar Copernicus komponentu Savienības kosmosa programmā, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/696, un, ja attiecīgajai dalībvalstij tie ir pieejami, pamatojoties uz citiem atbilstošiem papildu datiem, kurus nodrošina minētā dalībvalsts;

“pilsētu koku vainagu projekcija” ir koku seguma kopējā platība pilsētās un mazpilsētās un piepilsētās, ko aprēķina, pamatojoties uz koku seguma blīvuma datiem, kurus nodrošina Copernicus zemes monitoringa pakalpojums saskaņā ar Copernicus komponentu Savienības kosmosa programmā, kas izveidota ar Regulu (ES) 2021/696, un, ja attiecīgajai dalībvalstij ir pieejami citi atbilstoši papildu dati, kurus nodrošina minētā dalībvalsts, tad pamatojoties uz tiem;

“brīvi plūstoša upe” ir upe vai upes posms, kura garenisko, sānisko un vertikālo savienotību nekavē mākslīgas struktūras, kas veido šķērsli, un kura dabiskās funkcijas lielākoties nav ietekmētas;

“kūdrāja hidroloģiskā režīma atjaunošana” ir process, kurā nosusinātu kūdras augsni pārveido par mitru kūdras augsni;

“paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorija” ir paātrinātas atjaunīgo energoresursu apguves teritorija, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 9.a) punktā.