|
+Preamble: 1 |
Preamble: 1Padomes Direktīva 2001/86/EK (2001. gada 8. oktobris), ar ko papildina Eiropas uzņēmējsabiedrības statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 308. pantu, ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu [1], ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2], ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3], tā kā: (1) Lai sasniegtu Līguma mērķus, Padomes Regulā (EK) Nr. 2157/2001 [4] ir noteikti Eiropas uzņēmējsabiedrības (SE) statūti. (2) Ar minēto regulu paredzēts radīt vienotu tiesisku regulējumu, lai ļautu uzņēmējsabiedrībām no dažādām dalībvalstīm Kopienas mērogā plānot un pārkārtot komercdarbību. (3) Lai tuvotos Kopienas mērķiem sociālajā jomā, ir jāizstrādā īpaši noteikumi, īpaši darbinieku iesaistīšanas jomā, kas nodrošinātu to, ka, dibinot SE, nezūd un nesamazinās darbinieku iesaistīšanas prakse, kura vērojama uzņēmējsabiedrībās, kas piedalās SE dibināšanā. Šim nolūkam būtu jāizstrādā virkne noteikumu šajā jomā regulas noteikumu papildināšanai. (4) Ņemot vērā to, ka dalībvalstis nevar pietiekamā mērā sasniegt iecerētās rīcības mērķus, kas izklāstīti iepriekš, jo ir jāizstrādā vairāki noteikumu attiecībā uz SE darbinieku iesaistīšanu, un tāpēc tie, ņemot vērā iecerētās rīcības vērienīgumu un nozīmīgumu, būtu vieglāk īstenojami Kopienas mērogā, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva nosaka tikai to, kas ir vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai. (5) Tā kā dalībvalstīs ir liela noteikumu un prakses dažādība attiecībā uz to, kādā veidā darbinieku pārstāvjus iesaista lēmumu pieņemšanā uzņēmējsabiedrībās, nebūtu lietderīgi radīt vienotu Eiropas modeli SE darbinieku iesaistīšanai. (6) Dibinot SE, visos gadījumos tomēr būtu jānodrošina informēšanas un konsultēšanas procedūras starpvalstu mērogā. (7) Ja vienā vai vairākās uzņēmējsabiedrībās, kas dibina SE, ir līdzdalības tiesības, tās būtu jāsaglabā, nododot tās SE uzreiz pēc dibināšanas, ja vien puses neizlemj citādi. (8) Konkrētas procedūras darbinieku informēšanai un konsultēšanai starpvalstu mērogā, kā arī vajadzības gadījumā viņu līdzdalībai, ko piemēro katrai SE, būtu jānosaka, pirmkārt ņemot vērā attiecīgo pušu vienošanos, vai, ja tādas nav, piemērojot vairākus papildnoteikumus. (9) Tomēr būtu jāļauj dalībvalstīm nepiemērot pamatnoteikumus saistībā ar līdzdalību apvienošanās gadījumā, ņemot vērā atšķirīgās darbinieku iesaistīšanas sistēmas dažādās valstīs. Tādā gadījumā ir jāizmanto esošās līdzdalības sistēmas un prakse, kas vērojama dibinātājās uzņēmējsabiedrībās, attiecīgi pielāgojot reģistrācijas noteikumus. (10) Balsošanas noteikumiem īpašajā grupā, kas pārstāv darbiniekus sarunu gaitā, jo īpaši slēdzot nolīgumus, kuri paredz mazāku līdzdalību, salīdzinot ar to, kāda tā ir vienā vai vairākās dibinātājās uzņēmējsabiedrībās, vajadzētu būt samērīgiem ar risku, ka esošā līdzdalības sistēma un prakse varētu izzust vai samazināties. Šis risks ir lielāks, ja SE dibina pārveidošanas vai apvienošanās gaitā, nevis radot pārvaldītājsabiedrību vai meitasuzņēmumu. (11) Ja nav vienošanās, kas panākta sarunu ceļā starp darbinieku pārstāvjiem un dibinātāju uzņēmējsabiedrību kompetentajām struktūrvienībām, ir jāparedz dažas pamatprasības, ko piemēro SE uzreiz pēc tās dibināšanas. Šīm pamatprasībām vajadzētu nodrošināt efektīvu informēšanas un konsultēšanas norisi darbiniekiem starpvalstu mērogā, kā arī viņu līdzdalību attiecīgajās SE struktūrās, ja pirms tās dibināšanas šāda līdzdalība bijusi dibinātājās uzņēmējsabiedrībās. (12) Darbinieku pārstāvjiem, kas rīkojas saskaņā ar šo direktīvu veicot savus pienākumus, būtu jāparedz aizsardzība un garantijas, kas ir līdzvērtīgas tām, kādas darbinieku pārstāvjiem nodrošina nodarbinātības valsts tiesību akti un/vai prakse. Viņus nedrīkst pakļaut diskriminācijai sakarā ar savu pienākumu likumīgu pildīšanu, un viņiem ir jānodrošina pienācīga aizsardzība pret atlaišanu un citām sankcijām. (13) Aizsargājamās informācijas slepenība būtu jāievēro, arī beidzoties darbinieku pārstāvju pilnvaru laikam, un būtu jāatļauj SE kompetentajai struktūrvienībai neizpaust informāciju, ja tās publiskošana var nopietni kaitēt SE darbībai. (14) Ja uz SE un tās meitasuzņēmumiem un filiālēm attiecas Padomes 1994. gada 22. septembra Direktīva 94/45/EK par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās [5], tai un tās meitasuzņēmumiem un filiālēm nevajadzētu piemērot minētās direktīvas noteikumus, kā arī noteikumu par tās transponēšanu valstu tiesību aktos, ja vien īpašā pārrunu grupa nepieņem lēmumu neuzsākt sarunas vai pārtraukt jau uzsāktās sarunas. (15) Šai direktīvai nevajadzētu skart citas esošās iesaistīšanās tiesības, kā arī citas esošās pārstāvniecības struktūras, ko paredz Kopienas un atsevišķu valstu tiesību akti un prakse. (16) Dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi pasākumi, ja netiek ievērotas šajā direktīvā paredzētās saistības. (17) Līgums nepiešķir Kopienai vajadzīgās pilnvaras, lai pieņemtu ierosināto direktīvu, izņemot tās, kas paredzētas 308. pantā. (18) Šīs direktīvas pamatprincips un mērķis ir nodrošināt darbiniekiem viņu iegūtās iesaistīšanās tiesības uzņēmējsabiedrības lēmumu pieņemšanā. Darbinieku iesaistīšanās tiesībām SE būtu jābalstās uz darbinieku tiesībām, kas ir spēkā pirms SE dibināšanas ("pirms un pēc" princips). Tātad šāda pieeja būtu jāizmanto ne tikai sākotnēji, dibinot SE, bet arī veicot strukturālas izmaiņas esošajā SE un uzņēmējsabiedrībās, kurās notiek strukturālas izmaiņas. (19) Dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt to, ka arodbiedrību pārstāvji drīkst būt īpašās pārrunu grupas locekļi neatkarīgi no tā, vai viņi strādā uzņēmējsabiedrībā, kas piedalās SE dibināšanā. Šajā sakarā dalībvalstīm jo īpaši vajadzētu ieviest šādas tiesības tad, ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem arodbiedrību pārstāvjiem ir tiesības būt uzņēmējsabiedrības uzraudzības vai pārvaldes struktūrvienības locekļiem un balsot tajās. (20) Dažās dalībvalstīs darbinieku iesaistīšana un citas darba attiecību jomas ir balstītas gan uz valsts tiesību aktiem, gan uz praksi, kas šajā gadījuma skar arī dažādus kolektīvos līgumus valsts, nozares un/vai uzņēmējsabiedrības mērogā, IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU. I IEDAĻA VISPĀRĪGI NOTEIKUMI 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|