509. pants 2.

tādu mehānismu izveidi, kas ierobežo ienākošo naudas plūsmu vērtību, jo īpaši, lai noteiktu pienācīgu ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā dažādos uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pastarpināto finansējumu, faktūrkreditēšanu, nomu, segtās obligācijas, hipotēkas, segto obligāciju emisiju, kā arī to, ciktāl minēto maksimālo robežvērtību būtu jāgroza vai jāatceļ, lai pielāgotos specializētā finansējuma specifiskajām īpatnībām;

to ienākošo plūsmu un izejošo plūsmu kalibrēšanu, kas minētas Sestās daļas II sadaļā, jo īpaši 422. panta 7. punktā un 425. panta 2. punktā;

tādu mehānismu noteikšanu, ar ko ierobežo likviditātes seguma prasības ar konkrētu kategoriju likvīdiem aktīviem; jo īpaši novērtē, kāda ir pienācīga minimālā procentuālā attiecība likvīdiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pret kopējiem likvīdiem aktīviem, testējot 60 % slieksni un ņemot vērā starptautiskās regulatīvās norises. Aktīvus, kurus ir parādā un kurus ir jāatmaksā vai kuru atmaksu var pieprasīt 30 kalendāro dienu laikā, nebūtu jāņem vērā saistībā ar limitu, izņemot gadījumus, kad aktīvi ir iegūti pret nodrošinājumu, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem;

specifisku zemāko izejošo naudas plūsmas līmeņu un/vai augstāku ienākošo naudas plūsmu līmeņu noteikšanu grupas iekšējām naudas plūsmām, norādot, kādos gadījumos šādi specifiski ienākošās vai izejošās naudas plūsmas līmeņi būtu pamatoti no prudenciālā viedokļa un nosakot augsta līmeņa principus metodoloģijai, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu specifiskus ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņus starp iestādi un tās darījuma partneri, ja tie neveic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī;

kalibrēšanu attiecībā uz izmantošanas likmēm, kas piemērojamas neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uz kurām attiecas 424. panta 3. un 5. punkts. Jo īpaši EBI testē 100 % izmantošanas likmi;

privātpersonu un MVU noguldījumu 411. panta 2. punkta definīciju, jo īpaši to, cik piemēroti ir noteikt robežvērtību fizisko personu noguldījumiem;

vajadzību ieviest jaunu privātpersonu un MVU noguldījumu kategoriju ar zemāku izejošo plūsmu, ņemot vērā šādu noguldījumu specifiskās īpatnības, kas varētu attaisnot zemāku izejošās plūsmas likmi un ņemot vērā starptautiskās norises;

atkāpes no prasībām par likvīdo aktīvu sastāvu atsevišķās iestādēs, ja dotajā valūtā iestāžu kopējais pamatotais likvīdo aktīvu pieprasījums pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību, un nosacījumus, kam būtu jāattiecas uz šādām atkāpēm;

Šariatam atbilstīgus finanšu produktus kā alternatīvu aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās;

spriedzes apstākļu definīciju, tostarp principus likvīdo aktīvu krājumu izmantošanai, kā arī nepieciešamām uzraudzības iestāžu reakcijām, saskaņā ar kurām iestādes varētu izmantot savus likvīdos aktīvus, lai līdzsvarotu likviditātes izejošās naudas plūsmas, un kā rīkoties neatbilstību gadījumos;

definīciju iedibinātām operacionālām attiecībām attiecībā uz nefinanšu klientiem, kā minēts 422. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

kalibrēšanu attiecībā uz izejošo plūsmu likmi, kas piemērojama korespondentbanku pakalpojumiem un specializētajiem brokeru pakalpojumiem, kas minēti 422. panta 4. punkta pirmajā daļā;

mehānismus, lai saglabātu iepriekš spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz valdības garantētām obligācijām, kas emitētas kredītiestādēm kā daļa no valdības atbalsta pasākumiem ar ES valsts atbalsta apstiprinājumu, piemēram, obligācijas, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (National Asset Management Agency, NAMA) Īrijā un Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība Spānijā, kuras strukturētas tā, lai izslēgtu problemātiskos aktīvus no kredītiestāžu bilancēm kā aktīvus ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti līdz vismaz 2023. gada decembrim.