+509. pants Likviditātes prasības
---+509. pants 1.
---+509. pants 2.
---+509. pants 3.
---+509. pants 4.
---+509. pants 5.

509. pants Likviditātes prasības

-

1. Pārskats

,
509. pants 1.
EBI uzrauga un izvērtē ziņojumus, kas sagatavoti saskaņā ar 415. panta 1. punktu, dažādās valūtās un dažādiem uzņēmējdarbības modeļiem. EBI, pēc apspriešanās ar ESRK, nefinanšu galalietotājiem, banku nozari, kompetentajām iestādēm un ECBS centrālajām bankām reizi gadā un pirmo reizi līdz 2013. gada 31. decembrim ziņo Komisijai par to, vai vispārējās likviditātes seguma prasības specifikācijai Sestajā daļā, pamatojoties uz posteņiem, par ko jāziņo saskaņā ar Sestās daļas II sadaļu un III pielikumu, ņemot tos vērā individuāli vai kumulatīvi, varētu būt būtiska kaitējoša ietekme uz iestāžu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, darbību un riska profilu vai uz finanšu tirgu un ekonomikas stabilitāti un pareizu darbību un kredītresursu stabilu nodrošinājumu, jo īpaši attiecībā uz kredītiem MVU un uz tirdzniecības finansējumu, tostarp aizdevumiem saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā pienācīgi ņem vērā tirgus un starptautiskās regulatīvās norises, kā arī likviditātes seguma prasības mijiedarbību ar citām prudenciālajām prasībām saskaņā ar šo regulu, piemēram, riska kapitāla rādītājiem, kā noteikts 92. pantā, un sviras rādītājiem.

Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par pirmajā daļā minēto ziņojumu.
509. pants 2.

EBI 1. punktā minētajā ziņojuma jo īpaši novērtē:

a) 

tādu mehānismu izveidi, kas ierobežo ienākošo naudas plūsmu vērtību, jo īpaši, lai noteiktu pienācīgu ienākošo naudas plūsmu maksimālo robežvērtību un piemērošanas nosacījumus, ņemot vērā dažādos uzņēmējdarbības modeļus, tostarp pastarpināto finansējumu, faktūrkreditēšanu, nomu, segtās obligācijas, hipotēkas, segto obligāciju emisiju, kā arī to, ciktāl minēto maksimālo robežvērtību būtu jāgroza vai jāatceļ, lai pielāgotos specializētā finansējuma specifiskajām īpatnībām;

b) 

to ienākošo plūsmu un izejošo plūsmu kalibrēšanu, kas minētas Sestās daļas II sadaļā, jo īpaši 422. panta 7. punktā un 425. panta 2. punktā;

c) 

tādu mehānismu noteikšanu, ar ko ierobežo likviditātes seguma prasības ar konkrētu kategoriju likvīdiem aktīviem; jo īpaši novērtē, kāda ir pienācīga minimālā procentuālā attiecība likvīdiem aktīviem, kas minēti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, pret kopējiem likvīdiem aktīviem, testējot 60 % slieksni un ņemot vērā starptautiskās regulatīvās norises. Aktīvus, kurus ir parādā un kurus ir jāatmaksā vai kuru atmaksu var pieprasīt 30 kalendāro dienu laikā, nebūtu jāņem vērā saistībā ar limitu, izņemot gadījumus, kad aktīvi ir iegūti pret nodrošinājumu, kas atbilst 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktiem;

d) 

specifisku zemāko izejošo naudas plūsmas līmeņu un/vai augstāku ienākošo naudas plūsmu līmeņu noteikšanu grupas iekšējām naudas plūsmām, norādot, kādos gadījumos šādi specifiski ienākošās vai izejošās naudas plūsmas līmeņi būtu pamatoti no prudenciālā viedokļa un nosakot augsta līmeņa principus metodoloģijai, kurā izmanto objektīvus kritērijus un parametrus, lai noteiktu specifiskus ienākošās un izejošās naudas plūsmas līmeņus starp iestādi un tās darījuma partneri, ja tie neveic uzņēmējdarbību vienā un tajā pašā dalībvalstī;

e) 

kalibrēšanu attiecībā uz izmantošanas likmēm, kas piemērojamas neizmantotajām piešķirtajām kredītiespējām un likviditātes iespējām, uz kurām attiecas 424. panta 3. un 5. punkts. Jo īpaši EBI testē 100 % izmantošanas likmi;

f) 

privātpersonu un MVU noguldījumu 411. panta 2. punkta definīciju, jo īpaši to, cik piemēroti ir noteikt robežvērtību fizisko personu noguldījumiem;

g) 

vajadzību ieviest jaunu privātpersonu un MVU noguldījumu kategoriju ar zemāku izejošo plūsmu, ņemot vērā šādu noguldījumu specifiskās īpatnības, kas varētu attaisnot zemāku izejošās plūsmas likmi un ņemot vērā starptautiskās norises;

h) 

atkāpes no prasībām par likvīdo aktīvu sastāvu atsevišķās iestādēs, ja dotajā valūtā iestāžu kopējais pamatotais likvīdo aktīvu pieprasījums pārsniedz šo likvīdo aktīvu pieejamību, un nosacījumus, kam būtu jāattiecas uz šādām atkāpēm;

i) 

Šariatam atbilstīgus finanšu produktus kā alternatīvu aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izmantošanai Šariatam atbilstošās bankās;

j) 

spriedzes apstākļu definīciju, tostarp principus likvīdo aktīvu krājumu izmantošanai, kā arī nepieciešamām uzraudzības iestāžu reakcijām, saskaņā ar kurām iestādes varētu izmantot savus likvīdos aktīvus, lai līdzsvarotu likviditātes izejošās naudas plūsmas, un kā rīkoties neatbilstību gadījumos;

k) 

definīciju iedibinātām operacionālām attiecībām attiecībā uz nefinanšu klientiem, kā minēts 422. panta 3. punkta c) apakšpunktā;

l) 

kalibrēšanu attiecībā uz izejošo plūsmu likmi, kas piemērojama korespondentbanku pakalpojumiem un specializētajiem brokeru pakalpojumiem, kas minēti 422. panta 4. punkta pirmajā daļā;

m) 

mehānismus, lai saglabātu iepriekš spēkā esošus nosacījumus attiecībā uz valdības garantētām obligācijām, kas emitētas kredītiestādēm kā daļa no valdības atbalsta pasākumiem ar ES valsts atbalsta apstiprinājumu, piemēram, obligācijas, ko emitējusi Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra (National Asset Management Agency, NAMA) Īrijā un Spānijas aktīvu pārvaldības sabiedrība Spānijā, kuras strukturētas tā, lai izslēgtu problemātiskos aktīvus no kredītiestāžu bilancēm kā aktīvus ar ļoti augstu likviditāti un kredītkvalitāti līdz vismaz 2023. gada decembrim.
509. pants 3.
EBI pēc konsultēšanās ar EVTI un ECB, līdz 2013. gada 31. decembrim, ziņo Komisijai par atbilstīgu vienotu definīciju augstai un ļoti augstai likviditātei un pārvedamu aktīvu kredītkvalitātei 416. panta vajadzībām un atbilstīgiem diskontiem aktīviem, kas atbilstu likvīdiem aktīviem 416. panta vajadzībām, izņemot aktīvus, kas minēti 416. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

Eiropas Parlamentam un Padomei dod iespēju paust savu viedokli par minēto ziņojumu.

Pirmajā daļā minētajā ziņojumā apskata arī:

a) 

citas aktīvu kategorijas, jo īpaši ar mājokļu hipotēku nodrošinātus vērtspapīrus ar augstu likviditāti un kredītkvalitāti;

b) 

citu centrālai bankai atbilstošu vērtspapīru vai aizdevumu kategorijas, piemēram, pašvaldību obligācijas vai komerciālos vērtspapīrus; un

c) 

citus centrālai bankai neatbilstošus, bet tirgojamus aktīvus, piemēram, atzītas biržas sarakstos iekļautus kapitāla vērtspapīrus, zeltu, ar nozīmīgu indeksu saistītus kapitāla vērtspapīru instrumentus, garantētās obligācijas, segtās obligācijas, korporatīvās obligācijas un fondus, kas balstīti uz minētajiem aktīviem.
509. pants 4.
Šā panta 3. punktā minētajā ziņojumā apskata, vai un, ja jā, cik lielā mērā rezerves kredītiespējas, kas minētas 416. panta 1. punkta e) apakšpunktā, būtu jāiekļauj kā likvīdi aktīvi, ievērojot starptautiskās norises un ņemot vērā Eiropas īpatnības, tostarp veidu, kā monetārā politika tiek īstenota Savienībā.

EBI it īpaši pārbauda turpmāk minēto kritēriju atbilstīgumu un šādu definīciju attiecīgos līmeņus:

a) 

aktīvu minimālais tirdzniecības apmērs;

b) 

aktīvu minimālais apgrozībā esošais apmērs;

c) 

pārredzama cenošanas un pēctirdzniecības informācija;

d) 

kredītkvalitātes pakāpes, kas minētas Trešās daļas II sadaļas 2. nodaļā;

e) 

pierādīta cenu stabilitātes vēsture;

f) 

vidējais tirgotais apmērs un vidējais darījuma apmērs;

g) 

maksimālā piedāvātās/pieprasītās cenas starpība;

h) 

atlikušais laiks līdz termiņam;

i) 

minimālais apgrozījuma rādītājs.
509. pants 5.

Līdz 2014. gada 31. janvārim EBI ziņo arī par turpmāk minēto:

a) 

vienotas definīcijas augstai un ļoti augstai likviditātei un kredītkvalitātei;

b) 

likvīdo aktīvu definīcijas iespējamā neplānotā ietekme uz monetārās politikas īstenošanu un to, kādā mērā:

i) 

likvīdo aktīvu saraksts, kas nav saistīts ar centrālo banku prasībām atbilstīgo aktīvu sarakstu, var motivēt iestādes refinansēšanas operācijās sniegt atbilstīgus aktīvus, kuri nav ietverti likvīdo aktīvu definīcijā;

ii) 

likviditātes regulēšana var demotivēt iestādes aizdot vai aizņemties nenodrošinātos naudas tirgos un vai tā rezultātā var tikt apšaubīta euro uz nakti izsniegto kredītu vidējā indeksa (EONIA) ietekmēšana monetārās politikas īstenošanā;

iii) 

likviditātes seguma prasības ieviešana centrālajām bankām var radīt grūtības nodrošināt cenu stabilitāti, izmantojot spēkā esošo monetārās politikas regulējumu un instrumentus;

c) 

operatīvās prasības likvīdu aktīvu turēšanai, kā minēts 417. panta b) līdz f) punktā, atbilstoši starptautiskajām regulatīvajām norisēm.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti