VI sadaļa. Darbības nepārtrauktības vadība

Iestādēm būtu jāizstrādā piemēroti darbības nepārtrauktības vadības plāni, lai nodrošinātu spēju darboties nepārtraukti un ierobežotu zaudējumus smagu darbības traucējumu gadījumā.

Iestādes var izveidot īpašu patstāvīgu darbības nepārtrauktības struktūru, piemēram, kā RPF daļu⁴¹ .

⁴¹ Skatīt arī Regulas (ES) Nr. 575/2013 312. pantu.

Iestādes darbības pamatā ir vairāki kritiski svarīgi resursi (piemēram, IT sistēmas, tostarp mākoņpakalpojumi, komunikācijas sistēmas, pamatpersonāls un ēkas). Darbības nepārtrauktības vadības mērķis ir samazināt darbības, finanšu, juridiskās, reputācijas un citas būtiskas ietekmes, ko rada katastrofa vai ilgstošs šo resursu piegādes pārtraukums, kas izraisa turpmākus traucējumus iestādes parastajā darba kārtībā. Lai samazinātu šādu incidentu iespējamību vai novirzītu to finansiālo ietekmi uz trešām personām (piemēram, veicot apdrošināšanu), var plānot arī citus riska pārvaldības pasākumus.

Lai izstrādātu pareizu darbības nepārtrauktības vadības plānu, iestādei būtu rūpīgi jāanalizē riska faktori un smagu darbības traucējumu iedarbība un (kvantitatīvi un kvalitatīvi) jānovērtē to potenciālā ietekme, veicot iekšējo un/vai ārējo datu un scenāriju analīzi. Šai analīzei būtu jāaptver visas darbības jomas un iekšējās vienības, tostarp RPF struktūra, un būtu jāņem vērā to savstarpējā atkarība. Analīzes rezultātiem būtu jāsekmē iestādes atveseļošanas prioritāšu un mērķu definēšana.

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, iestādei būtu jāizstrādā:

• a. ārkārtas gadījumu un darbības nepārtrauktības plāni, lai nodrošinātu iestādes pareizu reakciju uz ārkārtas situācijām un iespēju tai saglabāt vissvarīgākās darbības, kad rodas traucējumi parastajās darba procedūrās; un
• b. kritisko resursu atgūšanas plāni, lai iestāde piemērotā termiņā varētu atgriezties pie parastajām darba procedūrām. Jebkuram atlikušajam riskam, ko rada iespējamie darbības traucējumi, būtu jāatbilst iestādes vēlmei uzņemties risku.

Ārkārtas gadījumu, darbības nepārtrauktības un atgūšanas plāni būtu jādokumentē un rūpīgi jāīsteno. Dokumentēšanas iespēja jānodrošina darbības jomu, iekšējo vienību un RPF struktūrā, un šie dokumenti jāuzglabā sistēmās, kas ir fiziski nodalītas un viegli pieejamas ārkārtas situācijās. Būtu jānodrošina atbilstoša apmācība. Minētie plāni būtu regulāri jātestē un jāatjaunina. Jebkuras problēmas vai kļūmes, kas rodas testēšanas laikā, būtu jādokumentē un jāanalizē, attiecīgi pārskatot arī plānus.