+70. pants Noregulējuma kolēģijas
---+70. pants 1
---+70. pants 2
---+70. pants 3
---+70. pants 4
---+70. pants 5
---+70. pants 6
---+70. pants 7

70. pants Noregulējuma kolēģijas

1. Pārskats

,
70. pants 1

1.   Grupas līmeņa noregulējuma iestādes izveido noregulējuma kolēģijas, kas veic 10., 11., 14., 16., 73. un 74. pantā minētos uzdevumus un attiecīgā gadījumā nodrošina sadarbību un koordināciju ar trešās valsts noregulējuma iestādēm.

Konkrēti, noregulējuma kolēģijas grupas līmeņa noregulējuma iestādei, pārējām noregulējuma iestādēm un attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādēm un attiecīgajām grupas uzraudzības iestādēm nodrošina satvaru, kurā veikt šādus uzdevumus:

a)

apmainīties ar informāciju, kas ir būtiska, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānus un lai īstenotu noregulējuma pilnvaras attiecībā uz grupām;

b)

izstrādāt grupas noregulējuma plānus;

c)

novērtēt grupu noregulējamību, ievērojot 14. pantu;

d)

īstenot pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus grupu noregulējamībai, ievērojot 16. pantu;

e)

izlemt par nepieciešamību izveidot 73. vai 74. pantā minēto grupas noregulējuma shēmu;

f)

panākt vienošanos par grupas noregulējuma shēmu, kas ierosināta saskaņā ar 73. vai 74. pantu;

g)

koordinēt publisko komunikāciju par grupas noregulējuma stratēģijām un shēmām;

h)

koordinēt visu apdrošināšanas garantiju sistēmu vai finansēšanas mehānismu izmantošanu.

Turklāt noregulējuma kolēģijas var tikt izmantotas kā forums, lai apspriestu visus jautājumus saistībā ar pārrobežu grupu noregulējumu.
70. pants 2

2.   Noregulējuma kolēģijas locekļi ir šādi:

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

b)

noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitasuzņēmums, uz kuru attiecas grupas uzraudzība, ir iedibināts;

c)

noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas sabiedrību mātesuzņēmums, kas ir 1. panta 1. punkta b), d) vai e) apakšpunktā minētā vienība, ir iedibinātas;

d)

grupas uzraudzības iestāde un uzraudzības iestādes dalībvalstīs, kurās noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle;

e)

kompetentās ministrijas, ja noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, nav kompetentās ministrijas;

f)

attiecīgā gadījumā iestāde, kas ir atbildīga par apdrošināšanas garantiju sistēmu dalībvalstī, kurā minētās dalībvalsts noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle;

g)

EAAPI, ievērojot otro daļu;

h)

noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās grupas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības veic nozīmīgas pārrobežu darbības.

Pirmās daļas g) punkta nolūkā EAAPI veicina noregulējuma kolēģiju efektīvas, iedarbīgas un saskaņotas darbības sekmēšanu un uzraudzību un noregulējuma kolēģiju konverģenci. Šajā nolūkā uzaicina EAAPI piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs. EAAPI nav balsstiesību.

Pirmās daļas h) punkta nolūkā noregulējuma iestāžu dalība aprobežojas ar informācijas efektīvas apmaiņas mērķu sasniegšanu.
70. pants 3

3.   To trešo valstu noregulējuma iestādes, kurās mātesuzņēmumam vai sabiedrībai, kas iedibināta Savienībā, ir apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas meitasuzņēmums vai filiāle, kas tiktu uzskatīta par nozīmīgu, ja tā atrastos Savienībā, var tikt uzaicinātas piedalīties noregulējuma kolēģijā kā novērotājas, ar noteikumu, ka uz minētajām iestādēm attiecas konfidencialitātes prasības, kas pēc grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinuma ir līdzvērtīgas 80. pantā noteiktajām.
70. pants 4

4.   Ja grupa ir finanšu konglomerāts vai tā daļa, attiecīgās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, tiek aicinātas piedalīties noregulējuma kolēģijā novērotāja statusā.
70. pants 5

5.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja. Šajā statusā tā:

a)

pēc apspriešanās ar pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem nosaka rakstveida kārtību un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

b)

koordinē visas noregulējuma kolēģijas darbības;

c)

sasauc un vada visas noregulējuma kolēģijas sanāksmes un iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas locekļus par noregulējuma kolēģijas sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem pārrunājamajiem un izskatāmajiem jautājumiem;

d)

informē noregulējuma kolēģijas locekļus par visām plānotajām sanāksmēm, lai tie varētu pieteikties dalībai šajās sanāksmēs;

e)

nolemj, kurus locekļus un novērotājus uzaicina piedalīties konkrētās noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, pamatojoties uz noteiktām vajadzībām, ņemot vērā apspriežamā jautājuma nozīmīgumu minētajiem locekļiem un novērotājiem;

f)

laikus informē visus kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

Neatkarīgi no pirmās daļas e) apakšpunkta noregulējuma iestādes ir tiesīgas piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs visos tādos gadījumos, kad darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz kopīga lēmuma pieņemšanu vai grupas vienību, kas atrodas to dalībvalstī.
70. pants 6

6.   Grupas līmeņa noregulējuma iestādēm nav pienākuma izveidot noregulējuma kolēģiju, ja citas grupas vai kolēģijas pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas noteikti 1. punktā, un atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, tostarp attiecībā uz locekļa statusu un līdzdalību noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un 72. pantā. Šajā gadījumā visas atsauces uz noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā saprot kā atsauces uz minētajām citām grupām vai kolēģijām.
70. pants 7

7.   EAAPI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu noregulējuma kolēģiju operatīvo darbību 1. punktā minēto uzdevumu veikšanai.

EAAPI minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai iesniedz līdz 2026. gada 29. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras papildināt šo direktīvu, pieņemot pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1094/2010 10. līdz 14. pantu.

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti