1. Grupas līmeņa noregulējuma iestādes izveido noregulējuma kolēģijas, kas veic 10., 11., 14., 16., 73. un 74. pantā minētos uzdevumus un attiecīgā gadījumā nodrošina sadarbību un koordināciju ar trešās valsts noregulējuma iestādēm.
Konkrēti, noregulējuma kolēģijas grupas līmeņa noregulējuma iestādei, pārējām noregulējuma iestādēm un attiecīgā gadījumā uzraudzības iestādēm un attiecīgajām grupas uzraudzības iestādēm nodrošina satvaru, kurā veikt šādus uzdevumus:
|
a)
|
apmainīties ar informāciju, kas ir būtiska, lai izstrādātu grupas noregulējuma plānus un lai īstenotu noregulējuma pilnvaras attiecībā uz grupām;
|
|
b)
|
izstrādāt grupas noregulējuma plānus;
|
|
c)
|
novērtēt grupu noregulējamību, ievērojot 14. pantu;
|
|
d)
|
īstenot pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus grupu noregulējamībai, ievērojot 16. pantu;
|
|
e)
|
izlemt par nepieciešamību izveidot 73. vai 74. pantā minēto grupas noregulējuma shēmu;
|
|
f)
|
panākt vienošanos par grupas noregulējuma shēmu, kas ierosināta saskaņā ar 73. vai 74. pantu;
|
|
g)
|
koordinēt publisko komunikāciju par grupas noregulējuma stratēģijām un shēmām;
|
|
h)
|
koordinēt visu apdrošināšanas garantiju sistēmu vai finansēšanas mehānismu izmantošanu.
|
Turklāt noregulējuma kolēģijas var tikt izmantotas kā forums, lai apspriestu visus jautājumus saistībā ar pārrobežu grupu noregulējumu.