+Preamble: 1

Preamble: 1

Padomes Regula (EEK) Nr. 2137/85

(1985. gada 25. jūlijs)

par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (EEIG)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu, un jo īpaši tā 235. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā saskaņota saimnieciskās darbības attīstība un pastāvīga un līdzsvarota izaugsme visā Kopienā ir atkarīga no tāda kopējā tirgus izveides un netraucētas darbības, kurā tiks piedāvāti tādi paši nosacījumi kā atsevišķu valstu tirgū; tā kā, lai izveidotu vienoto tirgu un stiprinātu tā vienotību, jārada tiesisks regulējums, kas atvieglotu jo īpaši fizisku personu, sabiedrību un citu juridisku personu darbības pielāgošanu Kopienas saimnieciskajiem nosacījumiem; tā kā šajā nolūkā vajadzīgs, lai šīs dažādu dalībvalstu fiziskās personas, sabiedrības un citas juridiskās personas spētu efektīvi sadarboties;

tā kā šādu sadarbību var apgrūtināt juridiskas, fiskālas vai psiholoģiskas grūtības; tā kā attiecīgs Kopienas juridisks instruments Eiropas Ekonomisko interešu grupu formā palīdzētu sasniegt minētos mērķus un tāpēc ir atzīstams par vajadzīgu;

tā kā Līgumā nav paredzētas šāda juridiska instrumenta izveidošanai vajadzīgās pilnvaras;

tā kā grupas spējas pielāgoties saimnieciskiem nosacījumiem jānodrošina, dodot to dalībniekiem pietiekamu brīvību veidot līgumattiecības un grupas iekšējo organizāciju;

tā kā grupa no sabiedrības galvenokārt atšķiras ar mērķi tikai atvieglināt vai izvērst tās dalībnieku saimniecisko darbību, lai viņi varētu uzlabot savus rezultātus; tā kā grupai ir tikai palīga nozīme, tad grupas darbībai jābūt saistītai ar tās dalībnieku saimniecisko darbību, bet nav jāaizstāj tā, ka, piemēram, attiecībā uz trešajām personām grupa nevar veikt profesionālo darbību, saimnieciskas darbības jēdzienu interpretējot plašākajā nozīmē;

tā kā, ievērojot šīs regulas mērķus, fiziskām personām, sabiedrībām un citām juridiskām personām grupu forma jādara cik iespējams plaši pieejama; tā kā šī regula tomēr neierobežo tādu normatīvo aktu un/vai ētikas kodeksu piemērošanu valstī, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības un profesionālās darbības nosacījumiem;

tā kā šī regula nevienai personai automātiski nepiešķir tiesības būt par dalībnieku kādā grupā, pat ja tā atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem;

tā kā šajā regulā paredzētās pilnvaras sabiedrības interešu dēļ aizliegt vai ierobežot dalību kādā grupā neierobežo dalībvalstu normatīvos aktus, kas reglamentē šādu darbību veikšanu, un var arī turpmāk aizliegt, ierobežot vai citādi kontrolēt vai uzraudzīt fizisku personu, sabiedrību vai citu juridisku personu, vai kādu to veidu līdzdalību grupās;

tā kā, lai grupa varētu sasniegt mērķi, būtu jāpiešķir tai tiesībspēja un jānodrošina, ka vis-a-vis ar trešajām personām to pārstāv struktūra, kas nav juridiski saistīta ar līdzdalību grupā;

tā kā trešo personu aizsardzības dēļ vajadzīga plaša atklātība; tā kā grupas dalībnieki ir neierobežoti solidāri atbildīgi par grupas parādiem un citām saistībām, arī tām, kas attiecas uz nodokļiem vai sociālo apdrošināšanu, tomēr šis princips neietekmē brīvību vienam vai vairākiem grupas dalībniekiem atņemt vai ierobežot atbildību attiecībā uz kādu parādu vai citām saistībām, grupai noslēdzot īpašu līgumu ar trešo personu;

tā kā jautājumus par fizisko personu statusu vai tiesībspēju un juridisku personu tiesībspēju reglamentē valstu normatīvie akti;

tā kā, izbeidzot kādas grupas darbību, būtu vajadzīgs īpašs valsts normatīvajos aktos balstīts pamatojums, lai pilnībā to likvidētu;

tā kā uz grupām attiecas valstu normatīvie akti par maksātnespēju un maksājumu pārtraukšanu; tā kā šādi normatīvie akti var paredzēt citādu grupu darbības izbeigšanas pamatojumu;

tā kā šajā regulā paredzēts, ka no grupas darbības gūtā peļņa vai zaudējumi ir apliekami ar nodokļiem tikai tad, kad dalībnieki tos ir guvuši; tā kā ir skaidrs, ka citos gadījumos ir spēkā attiecīgās valsts nodokļu normatīvie akti, jo īpaši attiecībā uz peļņas sadalījumu, nodokļu procedūrām un jebkuriem pienākumiem, ko paredz valstu normatīvie akti, kas reglamentē nodokļus;

tā kā gadījumos, kas šajā regulā nav aplūkoti, ir piemērojami dalībvalstu un Kopienas normatīvie akti, piemēram:

- normatīvie akti sociālajā un darba jomā,

- normatīvie akti konkurences jomā,

- normatīvie akti intelektuālā īpašuma jomā;

tā kā grupu darbību reglamentē dalībvalstu normatīvie akti par darbību veikšanu un uzraudzību; tā kā dalībvalsts normatīvo aktu pārkāpšanas vai apiešanas gadījumā grupai vai tās dalībniekiem dalībvalsts var piemērot attiecīgas sankcijas;

tā kā dalībvalstis var brīvi piemērot vai pieņemt tādus normatīvus vai administratīvus aktus, kas nav pretrunā ar šīs regulas jomu vai mērķiem;

tā kā šai regulai jāstājas spēkā uzreiz kopumā; tā kā dažu noteikumu ieviešana tomēr jāatliek, lai dalībvalstis varētu izveidot vajadzīgo mehānismu grupu reģistrācijai to teritorijās un tādu konkrētu dokumentu atklātības nodrošināšanai, kuri attiecas uz grupām; tā kā izveidotās grupas var darboties bez teritoriāliem ierobežojumiem no dienas, kad šī regula stājas spēkā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti