Turpmāk norādītās robežvērtības visumā attiecas uz ražošanas jaudām un ražību. Gadījumos, kad vienā iekārtā veic vairākas darbības, kuras iekļautas vienā darbības aprakstā, kas satur robežvērtību, šādu darbību jaudas ir jāsaskaita. Atkritumu apsaimniekošanas darbībām šos aprēķinus piemēro 5.1., 5.3.a) un 5.3.b) darbības veida apjomā.

Komisija nosaka pamatnostādnes attiecībā uz:

saikni starp atkritumu apsaimniekošanas darbībām, kas izklāstītas šajā pielikumā, un darbībām, kas izklāstītas I un II pielikumā Direktīvā 2008/98/EK;

termina “rūpnieciska ražošana” skaidrojumu attiecībā uz šajā pielikumā aprakstītājām ķīmiskās rūpniecības darbībām.

1. Enerģētikas nozares

1.1.	Kurināmā sadedzināšana iekārtās ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu 50 MW un vairāk

1.2.	Minerāleļļas un gāzes pārstrāde

1.3.	Koksa ražošana

▼M1

1.4.	Šādu materiālu gazificēšana, sašķidrināšana vai pirolīze: a) ogles; b) cits kurināmais iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka.

▼B

2. Metālu ražošana un pārstrāde

2.1.	Metālu rūdu (ieskaitot sēra rūdu) apdedzināšana vai aglomerācija

2.2.	Čuguna vai tērauda ražošana (pirmējā vai otrējā kausēšana), tostarp nepārtrauktās liešanas iekārtas, kuru jauda ir lielāka par 2,5 tonnām stundā

▼M1

2.3.

Melno metālu pārstrāde:

karsto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 20 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

aa)

auksto velmētavu ekspluatācija ar jaudu, kas lielāka par 10 tonnām neapstrādāta tērauda stundā;

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto āmurus ar enerģiju, kas ir lielāka par 50 kilodžouliem uz vienu āmuru;

ba)

tādu kalvju ekspluatācija, kurās izmanto kalšanas preses ar spēku, kas pārsniedz 30 megaņūtonus (MN) uz vienu presi;

metāla aizsargpārklājumu uzkausēšana ar jaudu, kas lielāka par 2 tonnām neapstrādāta tērauda stundā.

▼B

2.4.	Melno metālu lietuvju ekspluatēšana, kuru ražošanas jauda lielāka par 20 tonnām dienā

2.5.

Krāsaino metālu ražošana:

neattīrītu krāsaino metālu ražošana no rūdas, koncentrātiem vai otrreizējām izejvielām metalurģiskos, ķīmiskos vai elektrolītiskos procesos;

krāsaino metālu kausēšana, tostarp leģēšana, ietverot reģenerētus produktus, un krāsaino metālu lietuvju ekspluatēšana ar kausēšanas jaudu, kas svinam un kadmijam ir lielāka par 4 tonnām dienā, bet visiem pārējiem metāliem – lielāka par 20 tonnām dienā.

2.6.	Metālu vai plastmasu virsmas elektrolītiska vai ķīmiska apstrāde, ja apstrādes tvertņu tilpums ir lielāks par 30 m3

▼M1

2.7.	Bateriju ražošana, kas nav tikai montāža, ar ražošanas jaudu 15 000 tonnu bateriju elementu (katodu, anodu, elektrolītu, atdalītāju, apvalku) vai vairāk gadā.

▼B

3. Minerālu rūpniecība

3.1.

Cementa, kaļķa un magnija oksīda ražošana:

cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 500 tonnām dienā, vai citu veidu krāsnīs, kuru jauda ir lielāka par 50 tonnām dienā;

kaļķa ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā;

magnija oksīda ražošana krāsnīs ar ražošanas jaudu, kura lielāka par 50 tonnām dienā.

3.2.	Azbesta ražošana vai tādu izstrādājumu ražošana, kuru pamatā ir azbests

3.3.	Stikla ražošana, ieskaitot stiklšķiedras ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

3.4.	Minerālvielu kausēšana, ieskaitot minerālšķiedru ražošanu, ar kausēšanas jaudu virs 20 tonnām dienā

▼M1

3.5.

Keramikas izstrādājumu ražošana, tos apdedzinot, – jo īpaši dakstiņu, ķieģeļu, ugunsizturīgo ķieģeļu, flīžu, akmensmasas izstrādājumu vai porcelāna izstrādājumu ražošana

ar ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā; un/vai

ar krāsns ietilpību lielāku par 4 m3 un krāsns krāvuma blīvumu lielāku par 300 kg/m3.

▼M1

3.6.	Šādu rūdu ieguve, tostarp apstrāde uz vietas (piemēram, smalcināšana, lieluma kontrole, bagātināšana un uzlabošana), rūpnieciskā mērogā: metālus saturošas rūdas, arī boksīts, hroms, kobalts, varš, zelts, dzelzs, svins, litijs, mangāns, niķelis, pallādijs, platīns, alva, volframs un cinks.

▼B

4. Ķīmiskā rūpniecība

Šajā iedaļā ražošana attiecībā uz šajā iedaļā iekļautajiem darbības veidiem ir rūpnieciska ražošana, ķīmiski vai bioloģiski pārstrādājot 4.1. līdz 4.6. punktā uzskaitītās vielas vai vielu grupas.

4.1.

Pamata organisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

parasto ogļūdeņražu (lineāru vai ciklisku, piesātinātu vai nepiesātinātu, alifātisku vai aromātisku) iegūšana;

skābekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, spirtu, aldehīdu, ketonu, karbonskābju, esteru, esteru maisījumu, acetātu, ēteru, peroksīdu un epoksīdsveķu iegūšana;

sēru saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

slāpekli saturošu ogļūdeņražu, piemēram, amīnu, amīdu, nitrozo savienojumu, nitrosavienojumu vai nitrātsavienojumu, nitrilu, cianātu, izocianātu iegūšana;

fosforu saturošu ogļūdeņražu iegūšana;

halogēnogļūdeņražu iegūšana;

metālorganisko savienojumu iegūšana;

plastmasas materiālu (polimēri, sintētiskās šķiedras un celulozes šķiedras) iegūšana;

sintētiskā kaučuka iegūšana;

krāsvielu un pigmentu iegūšana;

virsmas aktīvo vielu iegūšana.

4.2.

Neorganisko ķīmisko vielu ražošana, piemēram:

▼M1

tādu gāzu iegūšana kā amonjaks, hlors vai hlorūdeņradis, fluors vai fluorūdeņradis, oglekļa oksīdi, sēra savienojumi, slāpekļa oksīdi, ūdeņradis, izņemot tādu ūdeņradi, kas ražots, izmantojot ūdens elektrolīzi, sēra dioksīds, karbonilhlorīds;

▼B

tādu skābju iegūšana kā hromskābe, fluorūdeņražskābe, fosforskābe, slāpekļskābe, hlorūdeņražskābe, sērskābe, oleums, sērpaskābes;

tādu bāzu iegūšana kā amonija hidroksīds, kālija hidroksīds, nātrija hidroksīds;

tādu sāļu iegūšana kā amonija hlorīds, kālija hlorāts, kālija karbonāts, nātrija karbonāts, perborāts, sudraba nitrāts;

nemetālu, metālu oksīdu vai citu neorganisku savienojumu, piemēram, kalcija karbīda, silīcija, silīcija karbīda iegūšana.

4.3.	Fosforu, slāpekli vai kāliju saturošu mēslošanas līdzekļu (vienkāršo vai kombinēto minerālmēslu) ražošana

4.4.	Augu aizsardzības līdzekļu vai biocīdu ražošana

4.5.	Farmaceitisko preparātu un to starpproduktu ražošana

4.6.	Sprāgstvielu ražošana;

5. Atkritumu apsaimniekošana

5.1.

Bīstamo atkritumu apglabāšana vai reģenerācija ar jaudu virs 10 tonnām dienā, kurā tiek izmantotas viena vai vairākas šādas darbības:

bioloģiskā attīrīšana;

fizikāli ķīmiska apstrāde;

sajaukšana vai maisīšana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

pārpakošana pirms nodošanas citu 5.1. un 5.2. punktā aprakstīto darbību veikšanai;

šķīdinātāju pārstrāde/reģenerācija;

neorganisko materiālu, izņemot metālus un metālu savienojumus, pārstrāde/reģenerācija;

skābju vai bāzu reģenerācija;

piesārņojuma attīrīšanai izmantojamo komponentu reģenerācija;

katalizatoru sastāvdaļu reģenerācija;

naftas produktu atkārtota pārstrāde vai citi atkārtotas izmantošanas veidi;

ievietošana virszemes ūdenskrātuvēs.

5.2.	Atkritumu sadedzināšana vai reģenerācija atkritumu sadedzināšanas iekārtās vai atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: a) nebīstamiem atkritumiem ar jaudu virs 3 tonnām stundā; b) bīstamiem atkritumiem – ar jaudu virs 10 tonnām dienā.

▼M1

5.3.

Nebīstamo atkritumu apglabāšana ar jaudu virs 50 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības (un izņemot darbības, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 91/271/EEK ( 23 ):

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana vai līdzdigestācija);

ii)

fizikāli ķīmiska apstrāde;

iii)

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iv)

pelnu un izdedžu apstrāde;

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

Resursu atgūšana no nebīstamiem atkritumiem vai nebīstamu atkritumu resursu atgūšana apvienojumā ar likvidēšanu, ar jaudu virs 75 tonnām dienā, kurā iesaistīta viena vai vairākas šādas darbības, izņemot Direktīvas 91/271/EEK aptvertās darbības:

bioloģiskā apstrāde (piemēram, anaerobā noārdīšana);

ii)

atkritumu priekšapstrāde pirms incinerācijas vai līdzincinerācijas;

iii)

pelnu un izdedžu apstrāde;

iv)

metāla atkritumu (arī elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu un nolietotu transportlīdzekļu un to sastāvdaļu) apstrāde smalcinātājos.

Ja vienīgā veiktā atkritumu apstrādes darbība ir anaerobā noārdīšana, šādas darbības jaudas robežvērtība ir 100 tonnas dienā.

▼B

5.4.	Atkritumu poligoni, kā noteikts Padomes Direktīvas 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem ( 24 ) 2. panta g) apakšpunktā, kuros dienā apglabā vairāk par 10 tonnām atkritumu un kuru kopējā ietilpība ir lielāka par 25 000 tonnu, izņemot inerto atkritumu poligonus

5.5.	Bīstamo atkritumu pagaidu glabātavas, kas nav ietvertas 5.4. punktā, un kurās atkritumus ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām, glabā, līdz tiek veiktas 5.1., 5.2, 5.4 un 5.6. punktā uzskaitītās darbības, – neietilpst atkritumu pagaidu glabāšana (pirms to savākšanas) vietā, kur tie rodas

5.6.	Bīstamo atkritumu pazemes glabātavas ar kopējo ietilpību virs 50 tonnām

6. Citi pasākumi

6.1.

Šādu izstrādājumu rūpnieciska ražošana:

celulozes ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem;

papīra vai kartona ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 tonnas dienā;

viena vai vairāku šādu koksnes paneļu ražošana: orientētas kokskaidu plātņu, skaidu plātņu vai šķiedru plātņu ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 600 m3 dienā.

▼M1

6.2.	Tekstilšķiedru vai tekstilmateriālu priekšapstrāde (piemēram, mazgāšana, balināšana, merserizācija), krāsošana vai galīgā apdare, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

▼B

6.3.	Ādu miecēšana, jā tās jauda ir lielāka par 12 tonnām gatavo izstrādājumu dienā

6.4.

Kautuvju darbība ar liemeņu ražošanas jaudu, kas lielāka par 50 tonnām dienā;

Apstrāde un pārstrāde, izņemot tikai iepakošanu šādām iepriekš apstrādātām vai neapstrādātām izejvielām pārtikas produktu vai barības ražošanai:

tikai dzīvnieku izcelsmes izejvielas (izņemot tikai pienu) ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 75 tonnām dienā;

ii)

tikai augu izcelsmes izejvielas ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu, kas lielāka par 300 tonnām dienā vai 600 tonnām dienā, ja iekārta darbojas periodā, kas nav ilgāks par 90 secīgām dienām gadā;

iii)

augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielas gan jauktos, gan atsevišķos izstrādājumos ar gatavā izstrādājuma ražošanas jaudu tonnās dienā, kas ir lielāka par:

—

75, ja A ir vienāds vai lielāks par 10, vai

—

[300- (22,5 × A)] visos citos gadījumos,

kur A ir dzīvnieku izcelsmes materiālu masas daļa (masas procentos) gatavajā izstrādājumā.

Gatavā izstrādājuma masā neiekļauj iepakojumu.

Šīs apakšiedaļas noteikumi neattiecas uz ražošanu, kurā vienīgā izmantotā izejviela ir piens;

Piena apstrāde un pārstrāde, kurai pieņem tikai pienu vairāk nekā 200 tonnas dienā (vidēji gadā).

▼M1

6.5.	Dzīvnieku liemeņu vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu likvidēšana vai reciklēšana, ja apstrādes jauda pārsniedz 10 tonnas dienā.

6.6.	Ūdens elektrolīze ūdeņraža ražošanai, ja ražošanas jauda pārsniedz 50 tonnas dienā.

▼B

6.7.

Vielu, objektu vai izstrādājumu virsmas apstrāde, izmantojot organiskos šķīdinātājus – jo īpaši apretēšana, iespiešana, pārklāšana, attaukošana, impregnēšana, līmēšana, apdrukāšana, tīrīšana vai piesūcināšana, kuru organiskā šķīdinātāja jauda ir lielāka par 150 kg stundā vai lielāka par 200 tonnām gadā

6.8.	Ogles (cietās ogles) vai elektrografīta ražošana, izmantojot sadedzināšanu vai grafitizāciju

6.9.	CO2 plūsmas uztveršana no iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, saistībā ar ģeoloģisku glabāšanu, kā noteikts Direktīvā 2009/31/EK

6.10.

Koksnes un koksnes izstrādājumu konservācija, izmantojot ķīmiskas vielas, ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 75 m3 dienā, izņemot apstrādi vienīgi pret zilējuma sēnītēm

6.11.

Tādu notekūdeņu neatkarīgi veikta attīrīšana, uz kuriem neattiecas Direktīva 91/271/EEK un kurus novada no iekārtām, uz kurām attiecas II nodaļas noteikumi

Ia PIELIKUMS 70.a pantā minētās darbības

Ia PIELIKUMS

70.a pantā minētās darbības

Iekārtas ietilpst šā pielikuma darbības jomā, ja tās pieder vienai vai vairākām no turpmāk minētajām darbības kategorijām:

Cūku audzēšana ar jaudu 350 LLV vai vairāk, izņemot audzēšanas darbības, ko veic saskaņā ar bioloģiskās ražošanas režīmiem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/848, vai ja dzīvnieku blīvums ir mazāks par 2 LLV/ha un tos izmanto tikai noganīšanai vai lopbarības audzēšanai, vai lai iegūtu barību dzīvnieku barošanai, un dzīvniekus lielu daļu laika gadā tur āra apstākļos vai sezonāli tur āra apstākļos.

Tikai dējējvistu audzēšana ar jaudu 300 LLV vai vairāk, vai tikai citu mājputnu kategoriju audzēšana ar jaudu 280 LLV vai vairāk. Iekārtās, kurās audzē dažādus mājputnus, tostarp dējējvistas, robežvērtība ir 280 LLV, un jaudu aprēķina, izmantojot 0,93 kā svēruma koeficientu ( *1 ) dējējvistām.

Jebkādas cūku vai mājputnu kombinācijas audzēšana ar jaudu 380 LLV vai vairāk, izņemot cūku audzēšanu iekārtās, kuras darbojas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas režīmiem atbilstīgi Regulai (ES) 2018/848 vai kurās dzīvnieku blīvums ir mazāks par 2 LLV/ha un tos izmanto tikai noganīšanai vai lopbarības audzēšanai, vai lai iegūtu barību dzīvnieku barošanai, un kurās dzīvniekus lielu daļu laika gadā tur āra apstākļos vai sezonāli tur āra apstākļos.

Iekārtas LLV līmeni aprēķina, izmantojot šādas konversijas likmes:

Cūkas:

Vaislas sivēnmātes ≥ 50 kg … 0,500

Sivēni ≤ 20 kg … 0,027

Citas cūkas … 0,300

Mājputni:

Broileri … 0,007

Dējējvistas … 0,014

Tītari … 0,030

Pīles … 0,010

Zosis … 0,020

Strausi … 0,350

Citi mājputni … 0,001

II PIELIKUMS Principi, kas jāievēro, piešķirot 15. panta 5. punktā minēto atkāpi

II PIELIKUMS

Principi, kas jāievēro, piešķirot 15. panta 5. punktā minēto atkāpi

Atkāpēs, kas paredzētas saskaņā ar 15. panta 5. punktu, ievēro tālāk izklāstītos principus.

1. Izmaksas

1.1. 15. panta 5. punktā minētās izmaksas ir izmaksas par atbilstību ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem, un tās ietver gan kapitālizmaksas, gan darbības izmaksas. Plašākas sociālās vai ekonomiskās izmaksas neiekļauj.

1.2. Izmaksu izvērtējums ir kvantitatīvs, un to pamato ar kvalitatīvu novērtējumu.

1.3. Izvērtējumā vērā ņemtās izmaksas:

atspoguļo neto vērtības izmaksas, no kurām atskaitīti jebkādi finansiālie ieguvumi no labāko pieejamo tehnisko paņēmienu piemērošanas;

ietver izmaksas par piekļuvi finanšu kapitālam, kas vajadzīgs, lai finansētu labākos pieejamos tehniskos paņēmienus;

aprēķina, izmantojot diskonta likmi, lai ņemtu vērā atšķirības monetārajā vērtībā laika gaitā.

1.4. Pieteikumā uz atkāpi skaidri norāda izmaksu avotu un to aprēķināšanai izmantotās metodes, arī 1.3. punkta c) apakšpunktā minēto diskonta likmi un ar izmaksu izvērtējumu saistīto nenoteiktību aplēsi.

1.5. Operatora izvērtētās izmaksas novērtē kompetentā iestāde, balstoties uz informāciju no citiem avotiem, piemēram, tehnoloģiju nodrošinātājiem, recenzētiem pētījumiem, ekspertu slēdzieniem vai datiem no citām iekārtām, kurās nesen ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

2. Vides ieguvumi

2.1. 15. panta 4. punktā minētie vides ieguvumi ir vides ieguvumi no atbilstības panākšanas ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem.

2.2. Vides ieguvumu izvērtējums ir kvantitatīvs (naudas izteiksmē), un to pamato ar kvalitatīvu novērtējumu. Ja pieejamas, izmanto noteiktās piesārņotāju nodarītā kaitējuma izmaksas.

2.3. Vides ieguvumu izvērtējumā ņem vērā diskonta likmi, ko piemēro jebkādiem naudas izteiksmē izteiktiem ieguvumiem un kas palīdz atspoguļot sabiedrisko vērtību atšķirības laika gaitā.

2.4. Pieteikumā uz atkāpi skaidri norāda vides ieguvumu informācijas avotu un vides ieguvumu aprēķināšanai izmantotās metodes, arī 1.3. punkta c) apakšpunktā minēto diskonta likmi un ar vides ieguvumu izvērtējumu saistīto nenoteiktību aplēsi.

2.5. Operatora izvērtētos vides ieguvumus novērtē kompetentā iestāde, balstoties uz ekspertu slēdzienu vai datiem no citām iekārtām, kurās nesen ieviesti labākie pieejamie tehniskie paņēmieni.

3. Izmaksu nesamērīgums salīdzinājumā ar vides ieguvumiem

3.1. Lai noteiktu, vai pastāv nesamērīgums, izmaksas par atbilstības panākšanu ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem salīdzina ar ieguvumiem no šādas atbilstības.

3.2. Salīdzināšanas mehānismā iekļauj šādus elementus:

metode, kā rīkoties ar nenoteiktībām izmaksu un vides ieguvumu izvērtēšanā,

norāde par starpību, par kādu izmaksām būtu jāpārsniedz vides ieguvumi.

III PIELIKUMS Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai

III PIELIKUMS

Kritēriji labāko pieejamo tehnisko paņēmienu noteikšanai

1.	Mazatkritumu tehnoloģiju izmantošana

▼M1

2.	Mazāk kaitīgu vielu, tostarp mazāk citu vielu, kas rada ļoti lielas bažas, izmantošana

▼B

3.	Procesos radušos un izlietoto vielu un, attiecīgos gadījumos, arī to atkritumu reģenerācijas un pārstrādes veicināšana

4.	Līdzīgi darbības procesi, iekārtas vai metodes, kas sekmīgi izmēģinātas rūpnieciskā mērogā

▼M1

5.	Tehnoloģiskie sasniegumi, tostarp digitālie rīki, un izmaiņas zinātnes atziņās un atklājumos

▼B

6.	Attiecīgo emisiju īpašības, iedarbība un apjoms

7.	Datums jaunu vai esošo iekārtu nodošanai ekspluatācijā

8.	Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu ieviešanai vajadzīgais laiks

▼M1

9.	Procesā izmantojamo izejvielu, arī ūdens, patēriņš un īpašības, resursefektivitāte, atkalizmantošana un dekarbonizācija

10.	Nepieciešamība novērst vai līdz minimumam samazināt emisiju kopējo ietekmi uz vidi, tostarp bioloģisko daudzveidību, un ietekmes uz vidi risku

11.	Nepieciešamība novērst negadījumus un samazināt to nevēlamo ietekmi uz vidi un cilvēka veselību

▼B

12.	Informācija, kuru publicējušas starptautiskas sabiedriskās organizācijas

IV PIELIKUMS Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā

IV PIELIKUMS

Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā

▼M1

Pēc iespējas agrīnākā lēmuma pieņemšanas stadijā vai, vēlākais, tiklīdz pamatoti iespējams šādu informāciju sniegt, sabiedrību informē (ar publisku paziņojumu vai citā piemērotā veidā, piemēram, elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, ja tie ir pieejami) par šādiem jautājumiem:

▼B

pieteikums atļaujas saņemšanai vai, attiecīgi, atļaujas atjaunināšanai vai piešķiršanas nosacījumiem saskaņā ar. 21. pantu, tostarp 12. panta 1. punktā uzskaitīto elementu apraksts;

attiecīgā gadījumā – to, ka lēmums jāpieņem pēc valsts vai pārrobežu mēroga ietekmes uz vidi novērtējuma vai pēc dalībvalstu apspriešanās saskaņā ar 26. pantu;

sīkāka informācija par kompetentajām iestādēm, kas atbild par lēmuma pieņemšanu un kurās var saņemt būtisku informāciju, un kam var iesniegt atsauksmes vai jautājumus, kā arī atsauksmju vai jautājumu iesniegšanas termiņš;

iespējamo lēmumu būtība vai – ja iespējams tikai viens lēmums – lēmuma projekts;

attiecīgā gadījumā – sīkākas ziņas par pieteikumu atļaujas atjaunināšanai vai atļaujas piešķiršanas nosacījumiem;

norāde uz attiecīgās informācijas pieejamības laiku un vietu vai veidu;

sīkākas ziņas par sabiedrības līdzdalības pasākumiem un apspriešanos, kas notikusi, ievērojot 5. punktu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemamā termiņā attiecīgajai sabiedrības daļai ir pieejami:

saskaņā ar valsts tiesību aktiem – būtiskākie ziņojumi un ieteikumi, kurus kompetentā iestāde vai iestādes ir saņēmušas līdz laikam, kad attiecīgo sabiedrības daļu informē saskaņā ar 1. punktu;

saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK 1. punktā neminēta informācija, kas attiecas uz lēmumu, kuru pieņem saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, un kas kļūst pieejama tikai pēc attiecīgās sabiedrības daļas informēšanas saskaņā ar 1. punktu.

▼M1

3.	Pirms lēmuma pieņemšanas attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem ir agrīna un reāla iespēja izteikt kompetentajai iestādei komentārus un viedokļus.

▼B

4.	Pieņemot lēmumu, pienācīgi jāievēro saskaņā ar šo pielikumu notikušās apspriešanās rezultāti.

▼M1

5.	Dažādajos lemšanas posmos paredz pieņemamus termiņus, tādējādi atvēlot pietiekami daudz laika sabiedrības informēšanai un ļaujot attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem sagatavoties un efektīvi piedalīties vides lēmumu pieņemšanā saskaņā ar šo pielikumu.

▼B

V PIELIKUMS Tehniskie noteikumi par sadedzināšanas iekārtām

V PIELIKUMS

Tehniskie noteikumi par sadedzināšanas iekārtām

1. DAĻA

Emisiju robežvērtības 30. panta 2. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām

Jāaprēķina visas emisiju robežvērtības 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas un gāzes dzinēji un kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa	Kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	400	200	300	350
100–300	250	200	300	250
> 300	200	200	200	200

Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto kurināmo un kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas un kuras darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās gada laikā neekspluatē ilgāk par 1 500 darbības stundām (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju robežvērtības 800 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo un kurām atļauja ir piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra, vai par kurām ir iesniegts pilnīgs atļaujas pieteikums pirms šīs dienas, ja iekārtas darbu sākušas pirms 2003. gada 27. novembra, ja tās ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), nosaka SO2 emisiju ierobežojumu 850 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 300 MWth, un 400 mg/Nm3 apjomā iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 300 MWth.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos divos punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopumā	35
Sašķidrināta gāze	5
Gāzes ar zemu siltumietilpību, kuras iegūst no koksa krāsnīm	400
Domnu gāzes ar zemu siltumietilpību	200

Sadedzināšanas iekārtām, kurās sadedzina tādu gāzi ar zemu siltumietilpību, ko iegūst, gazificējot pārstrādes rūpnīcu atlikumus, kurām bija piešķirta atļauja pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām to operators ir iesniedzis pilnīgu atļaujas pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro SO2 emisiju robežvērtību 800 mg/Nm3.

NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	300 450 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	300	450
100–300	200	250	200 (1)
> 300	200	200	150 (1)
(1) Emisiju robežvērtību 450 mg/Nm3 piemēro pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumu sadedzināšanai tajās sadedzināšanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 500 MWth un kurām atļauja bija piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu, ja iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Sadedzināšanas iekārtām ķīmiskās iekārtās, kurās kā nekomerciālu kurināmo savām vajadzībām izmanto šķidrus ražošanas atlikumus, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nav lielāka par 500 MWth un kurām atļauja bija piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, piemēro NOx emisiju robežvērtību 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kuras izmanto cieto vai šķidro kurināmo un kuru kopējā nominālā siltuma jauda nepārsniedz 500 MW, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras gada laikā neekspluatē vairāk nekā 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs) NOx emisiju robežvērtība ir 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MW th, kurām piešķīra atļauju pirms 1987. gada 1. jūlija un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtības ir 450 mg/Nm3.

Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro kurināmo, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir lielāka par 500 MWth, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras neekspluatē ilgāk nekā 1 500 darbības stundas gadā (piecu gadu perioda vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 400 mg/Nm3.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējos trīs punktos visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām (CCGT), kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 90 mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100 mg/Nm3.

Gāzturbīnām, kas paredzētas darbināšanai ārkārtas situācijās un kuras darbojas mazāk par 500 darbības stundām gadā, nepiemēro šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē izmantotās darbības stundas.

Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) NOx un CO sadedzināšanas iekārtām, kurās par kurināmo izmanto gāzi

	NOx	CO
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina dabasgāzi, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	100	100
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina domnu gāzi, koksa krāšņu gāzi vai zemas siltumietilpības gāzi, kas rodas, gazificējot pārstrādes atlikumus, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	200 (4)	—
Sadedzināšanas iekārtas, kurās sadedzina citu gāzi, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	200 (4)	—
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto dabasgāzi (1)	50 (2) (4)	100
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas), kurās par kurināmo izmanto citu gāzi	120	—
Gāzes dzinēji	100	100
(1) Dabasgāze dabā ir sastopamais metāns, kas satur līdz 20 % (pēc tilpuma) inerto komponentu un citu sastāvdaļu. (2) 75 mg/Nm3 šādos gadījumos, kur gāzturbīnas lietderības koeficientu nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem: i) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru kopējais lietderības koeficients ir virs 75 %, ii) gāzturbīnām, kuras izmanto kombinētajās siltuma un elektroenerģijas ražošanas sistēmās, kuru gada vidējais elektriskās lietderības koeficients ir virs 55 %, iii) gāzturbīnām mehāniskajām piedziņām. (3) Viencikla gāzturbīnām, kas neatbilst nevienai 2) piezīmē minētajai kategorijai, bet kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 %, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, NOx emisju robežvērtība ir 50xη/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem. (4) 300 mg/Nm3 sadedzināšanas iekārtām, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 500 MWth, kā arī kurām atļauju piešķīra pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Gāzturbīnām tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā ietvertajā tabulā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %.

Gāzturbīnām (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām), kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra, un kuras ekspluatē ne ilgāk kā 1 500 darbības stundas gadā (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), NOx emisiju robežvērtība ir 150 mg/Nm3, ja dedzināta tiek dabasgāze, un 200 mg/Nm3, ja dedzina citas gāzes vai šķidru kurināmo.

Uz sadedzināšanas iekārtas daļu, kas izvada atgāzes pa vienu vai vairākiem atsevišķiem dūmvadiem kopējā skurstenī un kura gada laikā nepārsniedz 1 500 darbības stundas (kārtējo piecu gadu vidējais rādītājs), var attiecināt iepriekšējā punktā visas sadedzināšanas iekārtas kopējai nominālai ievadītai siltumjaudai noteiktās emisiju robežvērtības. Šādos gadījumos emisijas pa katru no šiem dūmvadiem uzrauga atsevišķi.

Šajā punktā norādītās emisiju robežvērtības neattiecas uz gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus ekspluatē mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas.

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais (1)
50–100	30	30	30
100–300	25	20	25
> 300	20	20	20
(1) Emisiju robežvērtību 50 mg/Nm3 piemēro pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumussadedzināšanai tajās sadedzināšanas iekārtās, kurām bija piešķirta atļauja pirms 2002. gada 27. novembra vai kuru operators bija iesniedzis pilnīgu pieteikumu pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra.

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Kopumā	5
Domnu gāze	10
Citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes	30

2. DAĻA

Emisiju robežvērtības 30. panta 3. punktā minētajām sadedzināšanas iekārtām

Visas emisiju robežvērtības aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena sausām atgāzēm pēc korekcijas pēc ūdens tvaiku satura un pie standartizēta O2 satura 6 % cietajam kurināmajam, 3 % sadedzināšanas iekārtām, kas nav gāzturbīnas vai gāzes dzinēji, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, un 15 % gāzes turbīnām un gāzes dzinējiem.

Attiecībā uz kombinētā cikla gāzes turbīnām ar papildu kurināšanu standartizēto O2 saturu drīkst noteikt kompetentā iestāde, ņemot vērā attiecīgā iekārtas īpašos parametrus.

SO2 emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles, brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa	Kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	400	200	300	350
100–300	200	200	300 250 dedzināšanai verdošā slānī	200
> 300	150 200 dedzināšanai cirkulējošā vai spiedienam pakļautā verdošā slānī	150	150 200 dedzināšanai verdošā slānī	150

SO2 emisiju robežvērtības, kas izteiktas mg/Nm3 sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto šķidro un gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus:

Kopumā	35
Sašķidrināta gāze	5
Koksa krāšņu gāzes ar zemu siltumietilpību	400
Domnu gāzes ar zemu siltumietilpību	200

NOx emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto vai šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Akmeņogles brūnogles un citi cietie kurināmie	Biomasa un kūdra	Šķidrais kurināmais
50–100	300 400 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	250	300
100–300	200	200	150
> 300	150 200 – brūnogļu pulvera sadedzināšanai	150	100

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām, kuras par šķidro kurināmo izmanto vieglos un vidējos destilātus, piemēro NOx emisiju robežvērtību 50mg/Nm3 un CO emisiju robežvērtību 100mg/Nm3.

Ox emisiju robežvērtības (mg/Nm3) un CO ar gāzi darbināmām sadedzināšanas iekārtām.

	NOx	CO
Sadedzināšanas iekārtas, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus	100	100
Gāzturbīnas (tostarp kombinētā cikla gāzturbīnas))	50 (1)	100
Gāzes dzinēji	75	100
(1) Viencikla gāzturbīnām, kuru lietderības koeficients ir augstāks par 35 %, ko nosaka, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem, NOx emisiju robežvērtība ir 50xη/35, kur η ir procentos izteikts gāzturbīnas lietderības koeficients, darbinot ar ISO noteiktajiem slodzes nosacījumiem.

Gāzturbīnām, tostarp kombinētā cikla gāzturbīnām NOx un CO emisiju robežvērtības, kas noteiktas šajā punktā, attiecas tikai uz slodzi virs 70 %.

Šajā punktā noteiktās emisiju robežvērtības neattiecas gāzturbīnām un gāzes dzinējiem, kas paredzēti darbināšanai ārkārtas situācijās, un kurus darbina mazāk par 500 darbības stundām gadā. Šādu iekārtu operatoriem jāreģistrē darbības stundas.

Emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto cieto un šķidro kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)

50–300

> 300

20 biomasai un kūdrai

Putekļu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto gāzveida kurināmo, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus.

Kopumā	5
Domnu gāze	10
Citur izmantojamās tēraudrūpniecības gāzes	30

3. DAĻA

Emisiju monitorings

Jāveic nepārtraukti SO2, NOx un putekļu koncentrācijas mērījumi visu to sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka.

Jāveic nepārtraukti CO koncentrācijas mērījumi tādu sadedzināšanas iekārtu atgāzēs, kuras izmanto gāzveida kurināmo un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 100 MW vai lielāka.

Kompetentā iestāde drīkst izlemt nepieprasīt veikt 1. punktā minētos nepārtrauktos mērījumus šādos gadījumos:

sadedzināšanas iekārtām, kuru darba mūžs ir īsāks par 10 000 darba stundām;

SO2 un putekļu mērījumi no sadedzināšanas iekārtām, kuras darbina ar dabasgāzi;

SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto mazutu ar zināmu sēra saturu gadījumos, kad tās nav aprīkotas ar atgāzu attīrīšanas iekārtām no sēra;

SO2 mērījumi sadedzināšanas iekārtās, kurās dedzina biomasu, ja operators var pierādīt, ka SO2 emisija nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

3.	Ja neprasa veikt nepārtrauktus mērījumus, SO2, NOx, putekļu, un – ar gāzi kurināmām iekārtām – arī CO mērījumi jāveic vismaz ik pēc sešiem mēnešiem.

4.	Sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto akmeņogles un brūnogles, kopējā dzīvsudraba emisiju mērījumus veic vismaz vienu reizi gadā.

Lai novērtētu SO2 un NOx emisijas, kā alternatīvu 3. punktā minētajiem SO2 un NOx mērījumiem var izmantot citas procedūras, kuras jāpārbauda un jāapstiprina kompetentajai iestādei. Šādām procedūrām jāizmanto CEN standarti, vai ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

6.	Kompetentā iestāde jāinformē par būtiskām izmaiņām lietotajā kurināmā veidā vai iekārtas ekspluatācijas režīmā. Kompetentā iestāde izlemj, vai 1. līdz 4. punktā noteiktās prasības attiecībā uz monitoringu arī šādā gadījumā ir atbilstošas, vai arī tām vajadzīga pielāgošana.

7.	Nepārtrauktajos mērījumos, kurus veic saskaņā ar 1. punktu, ietilpst arī atgāzu skābekļa satura, temperatūras, spiediena un ūdens tvaika satura mērījumi. Ūdens tvaika saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad atgāzu paraugus pirms emisijas analīzes žāvē.

Attiecīgo piesārņotājvielu paraugu ņemšanu un analīzi, procesa parametru mērījumus, automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšana un mērījumu standartmetodes minēto sistēmu kalibrēšanai izpilda saskaņā ar CEN standartiem. Ja nav CEN standartu, izmanto ISO standartus, valstu vai starptautiskos standartus, kas nodrošinās, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Automātiskās mērījumu sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

▼M1

Operators bez liekas kavēšanās informē kompetento iestādi par automātisko mērīšanas ierīču pārbaužu rezultātiem.

▼B

Emisiju dienas robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:

Oglekļa oksīds	10 %
Sēra dioksīds	20 %
Slāpekļa oksīdiem:	20 %
Putekļi	30 %

10.

Validētās stundas un diennakts vidējās vērtības nosaka pēc izmērītām validētām stundas vidējām vērtībām, no kurām atņem 9. punktā norādītā ticamības intervāla vērtību.

▼M1

Neņem vērā dienas, kurās vairāk nekā trīs stundas vidējās vērtības nav ticamas automātiskās mērīšanas sistēmas darbības traucējumu vai tehnisko apkopju dēļ. Ja gada laikā šādu iemeslu dēļ vairāk nekā desmit dienu mērījumu rezultāti nav vērā ņemami, kompetentā iestāde prasa, lai operators bez liekas kavēšanās veic atbilstīgus pasākumus automātiskās mērīšanas sistēmas uzticamības uzlabošanai.

▼B

11.	Iekārtās, kurās ir jāievēro 31. pantā noteiktās sēra atdalīšanas pakāpes vērtība, regulāri uzrauga arī sēra saturu sadedzināšanas iekārtā sadedzināmajā kurināmajā. Kompetento iestādi informē par izmantotā kurināmā veida būtiskām izmaiņām.

4. DAĻA

Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtējums

Veicot nepārtrauktos mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja, novērtējot mērījumu rezultātus, kas iegūti darbības stundās kalendārā gada laikā, ir ievēroti visi turpmāk minētie noteikumi:

neviena mēneša validētā vidējā vērtība nepārsniedz attiecīgās 1. un 2. daļā minētās emisiju robežvērtības;

neviena diena validētā vidējā vērtība nepārsniedz 110 % no 1. un 2. daļā minētās attiecīgās emisiju robežvērtības;

sadedzināšanas iekārtām, kurās ietilpst tikai katli ar kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu zem 50 MW, neviena dienas validētā vidējā vērtība nepārsniedz 150 % no attiecīgajām 1. un 2. daļā norādītajām emisiju robežvērtībām;

95 % stundas validēto vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 200 % no attiecīgajām emisiju robežvērtībām, kas noteiktas 1. un 2. daļā.

Validētās vidējās vērtības nosaka saskaņā ar 3. daļas 10. punktu.

Lai aprēķinātu vidējās emisiju robežvērtības, neņem vērā vērtības, kas izmērītas laikposmos, kuri minēti 30. panta 5. un 6. punktā un 37. pantā, kā arī iekārtas ekspluatācijas uzsākšanas un pārtraukšanas periodos.

Gadījumos, kad nav vajadzīgs veikt nepārtrauktus mērījumus, uzskata, ka 1. un 2. daļā noteiktās emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja visu to secīgi veikto mērījumu vai citu procedūru rezultāti, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar kompetento iestāžu izstrādātajiem noteikumiem, nepārsniedz emisiju robežvērtības.

5. DAĻA

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW)	Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe
Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MW)	Iekārtas, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra	Citas iekārtas
50–100	80 %	92 %
100–300	90 %	92 %
> 300	96 % (1)	96 %
(1) Sadedzināšanas iekārtām, kas dedzina degslānekli, sēra atdalīšanas minimālā pakāpe ir 95 %.

Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā

Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda (MWth)	Sēra atdalīšanas minimālā pakāpe
50–100	93 %
100–300	93 %
> 300	97 %

6. DAĻA

Sēra atdalīšanas pakāpes ievērošana

Šā pielikuma 5. daļā noteiktās sēra atdalīšanas minimālās pakāpes vērtības piemēro kā maksimālās mēneša vidējās vērtības.

7. DAĻA

Vidējās emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā

Vidējās SO2 (mg/Nm3) emisiju robežvērtības jaukta kurināmā sadedzināšanas iekārtām naftas pārstrādes rūpnīcā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus, kuros atsevišķi vai kopā ar citu kurināmo izmanto pašu patēriņam pārstrādātas jēlnaftas destilēšanas un pārstrādes atlikumus:

sadedzināšanas iekārtās, kurām atļauja piešķirta pirms 2002. gada 27. novembra vai par kurām bija iesniegts pilnīgs pieteikums pirms šīs dienas, ja vien iekārta bija sākusi darbu pirms 2003. gada 27. novembra – 1 000 mg/Nm3;

citām sadedzināšanas iekārtām: 600 mg/Nm3.

Šīs emisiju robežvērtības aprēķina temperatūrā 273,15 K, zem spiediena 101,3 kPa un pēc tam, kad izdarīta korekcija, ņemot vērā ūdens tvaiku saturu atgāzēs un standartizēts O2 saturs 6 % līmenī cietajam kurināmajam un 3 % – škidrajam un gāzveida kurināmajam.

VI PIELIKUMS Tehniski noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām

VI PIELIKUMS

Tehniski noteikumi par atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām

1. DAĻA

Definīcijas

Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas:

“esoša atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir viena no šādām atkritumu sadedzināšanas iekārtām:

kas darbojas un kurai saņemta atļauja saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem pirms 2002. gada 28. decembra;

ii)

kas ir pilnvarota vai reģistrēta sadedzināšanai un kurai ir atļauja, kas saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem piešķirta pirms 2002. gada 28. decembra, ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2003. gada 28. decembrī;

iii)

kas pēc kompetentās iestādes ieskatiem iesniegusi pilnīgu pieteikumu atļaujas saņemšanai pirms 2002. gada 28. decembra ar nosacījumu, ka tā nodota ekspluatācijā ne vēlāk kā 2004. gada 28. decembrī;

“jauna atkritumu sadedzināšanas iekārta” ir jebkura atkritumu sadedzināšanas iekārta, uz kuru neattiecas a) apakšpunkts.

2. DAĻA

Dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu toksiskuma ekvivalences koeficienti

Dioksīnu un furānu kopējās koncentrācijas noteikšanai, pirms šādu dibenzo-p-dioksīnu un dibenzofurānu masas koncentrācijas summēšanas, tās reizina ar turpmāk norādītajiem koeficientiem:

	Toksiskuma ekvivalences koeficients
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzodioksīns (TCDD)	1
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzodioksīns (PeCDD)	0,5
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzodioksīns (HxCDD)	0,1
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzodioksīns (HpCDD)	0,01
Oktahlordibenzodioksīns (OCDD)	0,001
2,3,7,8 – Tetrahlordibenzofurāns (TCDF)	0,1
2,3,4,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF)	0,5
1,2,3,7,8 – Pentahlordibenzofurāns (PeCDF)	0,05
1,2,3,4,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,7,8,9 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
2,3,4,6,7,8 – Heksahlordibenzofurāns (HxCDF)	0,1
1,2,3,4,6,7,8 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF)	0,01
1,2,3,4,7,8,9 – Heptahlordibenzofurāns (HpCDF)	0,01
Oktahlordibenzofurāns (OCDF)	0,001

3. DAĻA

Atkritumu sadedzināšanas iekārtu emisiju robežvērtības emisijām gaisā

Visas emisiju robežvērtības aprēķina sausām atgāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā, spiediena 101,3 kPa.

Tās standartizē ar 11 % skābekļa saturu atgāzēs, izņemot gadījumus, kad sadedzina Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 3. punktā minēto atkritumu minerāleļļu, kad tās standartizē ar 3 % skābekļa saturu, kā arī gadījumos, kas minēti 6. daļas 2.7. punktā.

1.1.

Diennakts vidējās emisiju robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm3)

Putekļi	10
Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis (TOC)	10
Hlorūdeņradis (HCl)	10
Fluorūdeņradis (HF)	1
Sēra dioksīds (SO2)	50
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām atkritumu sadedzināšanas iekārtām	200
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu 6 tonnas atkritumu stundā vai zemāku	400

1.2.

Pusstundas vidējās emisiju robežvērtības šādām piesārņotājvielām (mg/Nm3)

	(100 %) A	(97 %) B
Putekļi	30	10
Gāzveida un viegli gaistošas organiskās vielas, izteiktas kā kopējais organiskais ogleklis (TOC)	20	10
Hlorūdeņradis (HCl)	60	10
Fluorūdeņradis (HF)	4	2
Sēra dioksīds (SO2)	200	50
Slāpekļa oksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2), kas izteikti NO2 esošajām atkritumu sadedzināšanas iekārtām ar nominālo jaudu virs sešām tonnām atkritumu stundā vai jaunām atkritumu sadedzināšanas iekārtām	400	200

1.3.

Vidējās šādu smago metālu emisiju robežvērtības (mg/Nm3) paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām:

Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	kopā 0,05
Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)	kopā 0,05
Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,05
Antimons un tā savienojumi, izteikti kā antimons (Sb)	kopā 0,5
Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)
Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)
Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)
Kobalts un tā savienojumi, izteikti kā kobalts (Co)
Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)
Mangāns un tā savienojumi, izteikti kā mangāns (Mn)
Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)
Vanādijs un tā savienojumi, izteikti kā vanādijs (V)

Šīs vidējās vērtības attiecas arī uz attiecīgo smago metālu un to savienojumu emisijām gāzu vai tvaiku veidā.

1.4.

Vidējās dioksīnu un furānu emisiju robežvērtības (ng/Nm3) paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām. Dioksīnu un furānu emisiju robežvērtība attiecas uz dioksīnu un furānu kopējo koncentrāciju, ko aprēķina saskaņā ar 2. daļu.

Dioksīni un furāni

0,1

1.5.

Atgāzēs nedrīkst būt pārsniegtas šādas oglekļa oksīda (CO) emisiju robežvērtības (mg/Nm3):

50, kas noteikta kā diennakts vidējā vērtība;

100, kas noteikta kā pusstundas vidējā vērtība;

150, kas noteikta kā 10 minūšu vidējā vērtība.

Kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām atkritumu sadedzināšanas iekārtām, kurās izmanto verdošā slāņa tehnoloģiju ar nosacījumu, ka atļaujā stundas vidējās vērtības veidā noteiktā oglekļa monoksīda (CO) emisiju robežvērtība nepārsniedz 100 mg/Nm3.

Emisiju robežvērtības 46. panta 6. punktā un 47. pantā aprakstītajos apstākļos.

Atkritumu sadedzināšanas iekārtas kopējā putekļu koncentrācija emisijās gaisā nekādā gadījumā nepārsniedz 150 mg/Nm3, kas izteikta kā pusstundas vidējā vērtība. Nedrīkst pārsniegt 1.2. punktā un 1.5. punkta b) apakšpunktā noteiktās CO un kopējā organiskā oglekļa (TOC) emisiju robežvērtības gaisā.

3.	Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā noteiktos atbrīvojumus.

4. DAĻA

Emisiju robežvērtību gaisā noteikšana atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām

Gadījumos, kad šās daļas tabulā nav noteikta konkrēta kopējās emisijas robežvērtība “C”, jāizmanto šāda formula (jaukšanas likums).

Katras attiecīgās piesārņotājvielas un CO emisiju robežvērtību atgāzēs, kas rodas, dedzinot atkritumus līdzsadedzināšanas iekārtās, aprēķina šādi:

▼C1

▼B

Vwaste

atkritumu sadedzināšanā radušos atgāzu tilpums, ko nosaka pēc atļaujā norādītajiem atkritumiem ar zemāko ievadīto siltumjaudu un standartizē pēc šajā direktīvā dotajiem nosacījumiem.

Ja siltumenerģijas daudzums, kas rodas, sadedzinot bīstamos atkritumus, nepārsniedz 10 % no kopējā iekārtā iegūtā siltumenerģijas daudzuma, Vwaste jāaprēķina pēc (nosacītā) atkritumu daudzuma, ko sadedzinot, iegūtu 10 % siltumenerģijas no kopēja fiksēta siltuma daudzuma.

Cwaste

3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

Vproc

atgāzu tilpums, kas rodas iekārtas procesā, ieskaitot atļaujā parasti izmantojamā kurināmā (izņemot atkritumus) sadedzināšanu, ko nosaka pēc skābekļa satura, pie kura emisijas jāstandartizē saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem. Ja nav tiesību aktu noteikumu par šāda veida iekārtām, jāizmanto faktiskais skābekļa saturs atgāzēs, tās neatšķaidot ar procesam nevajadzīgu gaisa daudzumu.

Cproc

emisiju robežvērtības, kas konkrētām ražošanas nozarēm noteiktas šajā daļā, vai gadījumos, ja šādu vērtību nav, attiecīgo piesārņotājvielu vai oglekļa oksīda emisiju robežvērtības atgāzēs no darbībām, kas atbilst normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, sadedzinot parasto atļauto kurināmo (izņemot atkritumus). Ja šādu pasākumu nav, izmanto atļaujā noteiktās emisiju robežvērtības. Ja šādu robežvērtību nav, izmanto masas faktiskās koncentrācijas.

kopējās emisijas robežvērtības pie skābekļa satura, kas konkrētām piesārņotājvielām dažās ražošanas nozarēs noteikts šajā daļā, vai gadījumos, kad šādu lielumu nav, kopējās emisijas robežvērtības, ar ko aizstāj emisiju robežvērtības, kas noteiktas citos šīs direktīvas pielikumos. Kopējo skābekļa saturu, ar ko aizstāj skābekļa saturu standartizācijai, aprēķina pēc iepriekšminētā satura, ievērojot parciālos tilpumus.

Visas emisiju robežvērtības jāaprēķina sausām atgāzēm pēc ūdens tvaika satura korekcijas 273,15 K temperatūrā pie spiediena 101,3 kPa.

Dalībvalstis var paredzēt noteikumus, kas reglamentē šajā daļā paredzētos izņēmumus.

Īpaši noteikumi par cementa cepļiem, kuros dedzina atkritumus

2.1.

Emisiju robežvērtības, kas noteiktas 2.2. un 2.3. punktā, piemēro kā diennakts vidējās vērtības kopējiem putekļiem, HCI, HF, NOx, SO2 un TOC (nepārtrauktiem mērījumiem), kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām smagajiem metāliem, un kā vidējās vērtības paraugu ņemšanas laikiem no 6 stundām līdz 8 stundām dioksīdiem un furāniem

Visas vērtības standartizē pie 10 % skābekļa satura.

Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

2.2.

C – kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3, izņemot dioksīnus un furānus) šādām piesārņotājvielām

Piesārņotājviela	C
Kopējie putekļi	30
HCl	10
HF	1
NOx	500 (1)
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05
Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5
Dioksīni un furāni (ng/kg)	0,1
(1) Līdz 2016. gada 1. janvārim kompetentā iestāde var noteikt atbrīvojumus no NOx robežvērtības pusslapjās vai pussausās režģu pirmskarsēšanas (Lepola) krāsnīm un garām rotācijas krāsnīm, ja atļaujā paredzētā kopējā NOx emisiju robežvērtība nepārsniedz 800 mg/Nm3.

2.3.

C – SO2 un kopīgā organiskā oglekļa (TOC) kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3)

Piesārņotājviela	C
SO2	50
TOC	10

Kompetentā iestāde var atļaut atkāpes no šajā punktā noteiktajām emisiju robežvērtībām gadījumos, kad kopējais organiskais ogleklis un SO2 nerodas no atkritumu līdzsadedzināšanas.

2.4.	C – CO kopējās emisijas robežvērtības Kompetentā iestāde var noteikt CO emisiju robežvērtības.

Īpaši noteikumi par līdzsadedzināšanas iekārtām, kurās dedzina atkritumus

3.1.

Cproc, kas izteiktas kā dienas vidējās vērtības (mg/Nm3) ir spēkā līdz dienai, kas noteikta 82. panta 5. punktā.

Nosakot sadedzināšanas iekārtu kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, jāievēro 29. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

Cietajam kurināmajam, izņemot biomasu, noteiktais Cproc., mg/Nm3 (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	850	200	200
NOx	—	400	200	200
Putekļi	50	50	30	30

Biomasai noteiktais Cproc. (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	200
NOx	—	350	300	200
Putekļi	50	50	30	30

Šķidrajam kurināmajam noteiktais Cproc., (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	850	400 līdz 200 (lineāra samazināšanās no 100 līdz 300 MWth	200
NOx	—	400	200	200
Putekļi	50	50	30	30

3.2.

Cproc izsakot diennakts vidējās vērtības veidā (mg/Nm3), ir spēkā no dienas, kas noteikta 82. panta 6. punktā.

Nosakot sadedzināšanas iekārtu nominālo ievadīto siltumjaudu, jāievēro 29. pantā paredzētie noteikumi par apvienošanu. Pusstundas vidējās vērtības vajadzīgas tikai diennakts vidējo vērtību aprēķināšanai.

3.2.1.

Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 2. punktā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Cietajam kurināmajam, izņemot biomasu, noteiktais Cproc. (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	400 kūdrai: 300	200	200
NOx	—	300 putekļveida brūnoglēm: 400	200	200
Putekļi	50	30	25 kūdrai: 20	20

Cproc biomasai (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	200
NOx	—	300	250	200
Putekļi	50	30	20	20

Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	350	250	200
NOx	—	400	200	150
Putekļi	50	30	25	20

3.2.2.

Cproc sadedzināšanas iekārtām, kas minētas 30. panta 3. punktā, izņemot gāzturbīnas un gāzes dzinējus

Cproc.cietajam kurināmajam, izņemot biomasu (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50-100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	400 kūdrai: 300	200 kūdrai: 300, izņemot sadedzināšanu verdošajā slānī: 250	150 cirkulācijas vai verdošā slāņa sadedzināšanas iekārtas ar papildu gaisa padevi, vai, kurinot ar kūdru, visu veidu dedzināšanai verdošā slānī: 200
NOx	—	300 kūdrai: 250	200	150 putekļveida brūnoglēm: 200
Putekļi	50	20	20	10 kūdrai: 20

Cproc biomasai (O2 saturs 6 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	200	200	150
NOx	—	250	200	150
Putekļi	50	20	20	20

Cproc šķidrajam kurināmajam (O2 saturs 3 %):

Piesārņotājviela	< 50 MWth	50 līdz 100 MWth	100 līdz 300 MWth	> 300 MWth
SO2	—	350	200	150
NOx	—	300	150	100
Putekļi	50	20	20	10

3.3.

C – Kopējās emisijas robežvērtības smagajiem metāliem (mg/Nm3) izteiktas vidējo vērtību veidā visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām (O2 saturs 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam).

Piesārņotājviela	C
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05
Sb + As + Pb + Cr + Co + Cu + Mn + Ni + V	0,5

3.4.

C – kopējās emisijas robežvērtības (ng/Nm3) dioksīniem un furāniem izteiktas vidējo vērtību veidā visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 minūtēm līdz 8 stundām (O2 saturs 6 % cietajam kurināmajam un 3 % šķidrajam kurināmajam).

Piesārņotājviela	C
Dioksīni un furāni	0,1

Īpaši noteikumi atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtām ražošanas nozarēs, uz kurām neattiecas šīs daļas 2.un 3. punkts

4.1.

C – Kopējās emisijas robežvērtība (mg/Nm3) dioksīniem un furāniem vidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 6 stundām līdz 8 stundām:

Piesārņotājviela	C
Dioksīni un furāni	0,1

4.2.

C – Kopējās emisijas robežvērtības (mg/Nm3) smagajiem metāliem izteiktas kā vidējās vērtības visiem paraugu ņemšanas periodiem no 30 minūtēm līdz 8 stundām:

Piesārņotājviela	C
Cd + Tl	0,05
Hg	0,05

5. DAĻA

Emisiju robežvērtības notekūdenī, ko novada no atgāzu attīrīšanas iekārtām

Piesārņotājviela	Emisiju robežvērtības nefiltrētiem paraugiem (mg/l, izņemot dioksīnus un furānus)
1. Kopējais suspendēto cietvielu daudzums, kā definēts Direktīvas 91/271/EEK I pielikumā	(95 %)	(100 %)
	30	45
2. Dzīvsudrabs un tā savienojumi, izteikti kā dzīvsudrabs (Hg)	0,03
3. Kadmijs un tā savienojumi, izteikti kā kadmijs (Cd)	0,05
4. Tallijs un tā savienojumi, izteikti kā tallijs (Tl)	0,05
5. Arsēns un tā savienojumi, izteikti kā arsēns (As)	0,15
6. Svins un tā savienojumi, izteikti kā svins (Pb)	0,2
7. Hroms un tā savienojumi, izteikti kā hroms (Cr)	0,5
8. Varš un tā savienojumi, izteikti kā varš (Cu)	0,5
9. Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā niķelis (Ni)	0,5
10. Zn un tā savienojumi, izteikti kā cinks (Zn)	1,5
11. Dioksīni un furāni	0,3 ng/l

6. DAĻA

Emisiju monitorings

1. Mērīšanas metodes

1.1.	Mērījumiem, ko veic gaisu un ūdeni piesārņojošu vielu koncentrāciju noteikšanai, jābūt reprezentatīviem.

▼M1

1.2.

Visu piesārņotājvielu, tostarp dioksīnu un furānu, paraugu ņemšanu un analīzi, kā arī automātisko mērīšanas sistēmu kvalitātes nodrošināšanu un kalibrēšanu veic saskaņā ar CEN standartiem. Ja CEN standarti nav pieejami, izmanto ISO, valstu vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte. Tas attiecas arī uz tās laboratorijas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, kura veic paraugu ņemšanu un analīzi. Automātiskās mērīšanas sistēmas pārbauda, vismaz reizi gadā veicot paralēlus mērījumus ar standartmetodēm.

▼B

1.3.

Dienas emisiju robežvērtībām atsevišķa mērījumu rezultāta 95 % ticamības intervāls nedrīkst būt lielāks par šādu emisiju robežvērtības procentos izteiktu daļu:

oglekļa monoksīdam:	10 %
sēra dioksīdam:	20 %
slāpekļa dioksīdam:	20 %
kopējiem putekļiem:	30 %
kopējam organiskajam ogleklim:	30 %
hlorūdeņradim:	40 %
fluorūdeņradim:	40 %.

Periodiskus emisiju mērījumus gaisā un ūdens vidē veic saskaņā ar 1.1. un 1.2. punktu.

2. Gaisa piesārņotājvielu mērījumi

2.1.

Jāveic šādi gaisa piesārņotājvielu mērījumi:

nepārtraukti mērījumi šādām vielām: NOx, ja ir noteiktas emisiju robežvērtības, CO, kopējiem putekļiem, kopējam organiskajam ogleklim, HCl, HF, SO2;

nepārtraukti mēra šādus procesa norises parametrus: temperatūra pie iekšējās sienas vai citā sadegšanas kameras reprezentatīvā vietā, ko noteikusi kompetentā iestāde, atgāzu skābekļa saturs, spiediens, temperatūra un mitrums;

vismaz divi smago metālu un dioksīnu un furānu mērījumi gadā; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos.

2.2.	Sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas nododot ekspluatācijā un iespējami nelabvēlīgākajos ekspluatācijas apstākļos vismaz vienreiz pārbauda atgāzu rezidences laiku, minimālo temperatūru un skābekļa saturu.

2.3.	Nepārtrauktus HF mērījumus var neveikt, ja tiek veikta attīrīšana no HCl, kas nodrošina, ka netiek pārsniegtas HCl emisiju robežvērtības. Šādā gadījumā HF emisijas mēra periodiski, kā noteikts 2.1. punkta c) apakšpunktā.

2.4.	Ūdens tvaiku saturu var nepārtraukti nemērīt gadījumos, kad pārbaudāmās atgāzes pirms analīzes žāvē.

2.5.

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus HCl, HF un SO2 mērījumus sadedzināšanas iekārtām vai līdzsadedzināšanas iekārtām noteikt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu vai atļaut mērījumus neveikt gadījumos, kad operators var pierādīt, ka šo piesārņotājvielu emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu atļaut neveikt nepārtrauktus NOx mērījumus un pieprasīt veikt periodiskus mērījumus saskaņā ar 2.1. punkta c) apakšpunktu esošajās atkritumu sadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā vai esošajās atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās ar nominālo jaudu līdz 6 tonnām stundā ja operators, pamatojoties uz informāciju par attiecīgo atkritumu īpašībām, izmantoto tehnoloģiju un emisiju monitoringa rezultātiem var pierādīt, ka NOx emisijas nekādos apstākļos nevar pārsniegt noteiktās emisiju robežvērtības.

2.6.

Kompetentā iestāde var atļaut veikt smago metālu mērījumu reizi divos gados un dioksīnu un furānu mērījumu – vienu reizi gadā šādos gadījumos:

emisijas no atkritumu līdzsadedzināšanas vai sadedzināšanas iekārtām nekādos apstākļos nepārsniedz 50 % no emisiju robežvērtībām;

sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzināmie atkritumi sastāv tikai no noteiktām, atlasītām nebīstamu atkritumu frakcijām, kas nav piemērotas atkārtotai pārstrādei un kam piemīt dažas īpašības, ko tālāk precizē c) apakšpunktā minētajā novērtējumā;

operators var pierādīt pamato ar datiem par attiecīgo atkritumu īpašībām un minēto piesārņotājvielu emisiju monitoringu, ka smago metālu un dioksīnu un furānu emisijas visos apstākļos ir ievērojami zemākas nekā emisiju robežvērtības.

2.7.

Mērījumu rezultātus standartizē pēc 3. daļā norādītās skābekļa standartkoncentrācijas vai aprēķina saskaņā ar 4. daļu un izmantojot 7. daļā doto formulu

Ja atkritumus sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtās sadedzina ar skābekli bagātinātā atmosfērā, mērījumu rezultātus var standartizēt pēc kompetentās iestādes noteiktā skābekļa satura, kas raksturo īpašus apstākļus katrā atsevišķā gadījumā.

Gadījumos, kad sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtās, kurās sadedzina bīstamos atkritumus, piesārņotājvielu emisijas samazina, attīrot atgāzes, pirmajā daļā noteikto standartizāciju pēc skābekļa satura veic tikai tad, ja skābekļa saturs laika periodā, kurā mēra attiecīgo piesārņotājvielu, pārsniedz skābeklim noteikto standartkoncentrāciju.

3. Ūdens piesārņotājvielu mērījumi

3.1.

Notekūdeņu novadīšanas vietā veic šādus mērījumus:

nepārtraukti pH, temperatūras un plūsmas mērījumi;

katru dienu mēra kopējo suspendēto cietvielu uz vietas ņemtu paraugu vai plūsmai proporcionāla diennakts vidējā parauga mērījumi;

vismaz reizi mēnesī mēra plūsmai proporcionālā diennakts paraugā mēra Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn;

vismaz reizi sešos mēnešos mēra dioksīnus un furānus; taču darbības pirmo 12 mēnešu laikā izdara vienu mērījumu vismaz reizi trīs mēnešos.

3.2.

Ja notekūdeņus no atgāzu attīrīšanas kopā ar pārējiem notekūdeņiem attīra uz vietas, operators veic mērījumus:

atgāzu attīrīšanas notekūdeņu plūsmā, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā;

pārējo notekūdeņu plūsmā vai plūsmās, pirms to ievadīšanas visu notekūdeņu kopējās attīrīšanas iekārtā;

vietā, kurā attīrītus notekūdeņus aizvada no atkritumu sadedzināšanas vai līdzsadedzināšanas iekārtas.

7. DAĻA

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai

pie skābekļa procentuālās standartkoncentrācijas aprēķinātā emisiju koncentrācija;

mērītā emisiju koncentrācija;

skābekļa standartkoncentrācija;

mērītā emisiju koncentrācija.

8. DAĻA

Emisiju robežvērtību ievērošanas novērtēšana

1. Robežvērtības emisijām gaisā

1.1.

Uzskata, ka emisiju robežvērtības gaisā ir ievērotas, ja:

nevienas piesārņotājvielas emisiju diennakts vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.1. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības;

nevienas piesārņotājvielas pusstundas vidējās vērtības nepārsniedz 3. daļas 1.2. punktā tabulas A ailē noteiktās emisiju robežvērtības, vai arī gadījumos, uz kuriem tas attiecas, 97 % pusstundas vidējo vērtību nepārsniedz nevienu no 3. daļas 1.2. punktā tabulas B ailē noteiktajām emisiju robežvērtībām;

neviena vidējā vērtība reprezentatīvajā periodā, kas noteikts smagajiem metāliem, dioksīniem un furāniem, nepārsniedz 3. daļas 1.3. un 1.4. punktā vai 4. daļā norādītās vai saskaņā ar 4. daļu aprēķinātās noteiktās emisiju robežvērtības;

attiecībā uz oglekļa monoksīdu (CO):

atkritumu sadedzināšanas iekārtās:

—

vismaz 97 % diennakts vidējo vērtību gada laikā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta a) apakšpunktā noteikto emisiju robežvērtību, un

—

vismaz 95 % visu 10 minūšu vidējo vērtību jebkurā 24 stundu periodā vai visu pusstundas vidējo vērtību tajā pašā laika periodā nepārsniedz 3. daļas 1.5. punkta b) un c) apakšpunktā norādītās emisiju robežvērtības, ja atkritumu sadedzināšanas iekārtās sadedzināšanas procesā radušās gāzes temperatūra vismaz uz divām sekundēm paaugstinās vismaz līdz 1 100 °C, dalībvalstis attiecībā uz 10 minūšu vidējām vērtībām var piemērot 7 dienu izvērtēšanas periodu;

ii)

atkritumu līdzsadedzināšanas iekārtās: ir ievēroti 4. daļas noteikumi.

1.2.

Pusstundas vidējās vērtības un 10 minūšu vidējās vērtības jānosaka faktiskajā darbības laikā (izslēdzot palaišanas un apturēšanas periodus gadījumos, kad to laikā atkritumus nesadedzina), no izmērītajiem daudzumiem atņemot 6. daļas 1.3. punktā norādīto ticamības intervālu. Diennakts vidējās vērtības jānosaka pēc šīm validētajām vidējām vērtībām.

Lai iegūtu derīgu diennakts vidējo vērtību, diennakts laikā nepārtrauktu mērījumu sistēmas darbības traucējumu dēļ var atmest ne vairāk par piecām pusstundas vidējām vērtībām. Nepārtrauktu mērījumu sistēmas apkopju vai darbības traucējumu dēļ gada laikā var atmest ne vairāk par piecām diennakts vidējām vērtībām.

1.3.	Reprezentatīvā perioda vidējās vērtības, kā arī vidējās vērtības gadījumos, kad veic periodiskus mērījumus HF, HCl un SO2 emisijām, jānosaka saskaņā ar 45. panta 1. punkta e) apakšpunkta un 48. panta 3. punkta un 6. daļas 1. punkta prasībām.

2. Robežvērtības emisijām ūdenī

Uzskata, ka emisiju robežvērtības ūdenī ir ievērotas, ja:

kopējā suspendēto cietvielu daudzuma 95 % un 100 % izmērīto vērtību nepārsniedz 5. daļā noteiktās attiecīgās emisiju robežvērtības;

smagajiem metāliem (Hg, Cd, TI, As, Pb, Cr, Cu, Ni un Zn) 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības tiek pārsniegtas ne vairāk kā vienā mērījumā gadā; vai, ja dalībvalsts noteikusi, ka gadā jāveic mērījumi vairāk nekā 20 paraugos, 5. daļā noteikto emisiju robežvērtību pārsniegšana konstatēta ne vairāk kā 5 % šo paraugu;

dioksīnu un furānu mērījumu rezultāti nepārsniedz 5. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

VII PIELIKUMS Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem

VII PIELIKUMS

Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem

1. DAĻA

Darbības

1.	Visos nākamajos punktos darbībās ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta izstrādājumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi.

2.	Saistvielas klāšana Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos.

Aizsargkārtas klāšana

Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu:

kādam no šādiem transportlīdzekļiem:

jaunām automašīnām, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai ( 25 ), definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai;

ii)

kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 2007/46/EK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

iii)

furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 2007/46/EKdefinē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes;

iv)

autobusiem, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus;

piekabēm, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju;

metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas;

koka virsmām;

audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām;

ādai.

Aizsargkārtas klāšanā neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgais priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, uz tiem var attiecināt šīs direktīvas V nodaļu, ja iespieddarbi ietilpst tās darbības jomā.

4.	Slokšņu pārklāšana Jebkura darbība, kur velmūtu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu.

Ķīmiskā tīrīšana

Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs.

6.	Apavu izgatavošana Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas.

Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana

Minēto gatavo izstrādājumu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gatavā izstrādājuma uzpildi tam paredzētā traukā.

8.	Farmaceitisko preparātu izgatavošana Farmaceitisko preparātu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana.

Iespieddarbi

Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī nodaļa attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem:

fleksogrāfija – darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst;

termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;

ar laminēšanu saistītie iespieddarbi – divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus;

izdevumu rotācijas dobspiedumi – rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izstrādājumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;

rotācijas dobspiedumi – iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem;

rotācijas rastra iespiedums – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām;

lakošana – darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu.

10.	Gumijas pārveidošana Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos izstrādājumus.

11.

Virsmu tīrīšana

Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz izstrādājumu virsmas tīrīšanu.

12.	Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.

13.

Transportlīdzekļu galīga apdare

Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti kāda no turpmāk minētajām:

oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 2007/46/EK vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera;

aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija Direktīvā 2007/46/EK).

14.	Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un dzinēju tinumos utt.

15.	Koka piesūcināšana Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē.

16.	Koka un plastmasas laminēšana Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus izstrādājumus.

2. DAĻA

Sliekšņa vērtības un emisijas robežvērtības

Emisijas robežvērtības atgāzēs aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena.

	Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)	Sliekšņa vērtība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)	Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3)	Difūzās emisiju robežvērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāja daudzumu)		Kopējās emisijas robežvērtības		Īpaši noteikumi
			Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3)	Jaunas iekārtas	Esošas iekārtas	Jaunas iekārtas	Esošas iekārtas	Īpaši noteikumi
1.	Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums (> 15)	15–25 > 25	100 20	30 (1) 30 (1)				(1) Šķīdinātāja atlikums gatavajā izstrādājumā nav jāuzskata par difūzo emisiju.
2.	Izdevumu rotācijas dobspiedums (> 25)		75	10	15
3.	Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30)	15–25 > 25 > 30 (1)	100 100 100	25 20 20				(1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona.
4.	Virsmas tīrīšana, izmantojot pantā 59. panta 5. punktā norādītos savienojumus. (> 1)	1–5 > 5	20 (1) 20 (1)	15 10				(1) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu
5.	Cita virsmu tīrīšana (> 2)	2–10 > 10	75 (1) 75 (1)	20 (1) 15 (1)				(1) Iekārtas, kas parāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas.
6.	Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare	> 0,5	50 (1)	25				(1) Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9 8. daļas 2. punkts.
7.	Slokšņu pārklāšana (> 25)		50 (1)	5	10			(1) Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
8.	Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), auduma, plēves un papīra (> 5)	5–15 > 15	100 (1) (4) 50/75 (2) (3) (4)	25 (4) 20 (4)				(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā emisiju robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra – uz aizsargkārtu klāšanas procesiem.
								(3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisiju robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150. (4) Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu. (5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3.
9.	Stiepļu tinumu aizsargpārklājumi (> 5)					10 g/kg (1) 5 g/kg (2)		(1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm. (2) Attiecas uz visām citām iekārtām.
10.	Aizsargkārtu klāšana koka virsmām (> 15)	15–25 > 25	100 (1) 50/75 (2)	25 20				(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos. (2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, otrā uz pārklāšanas procesiem.
11.	Ķīmiskā tīrīšana					20 g/kg (1) (2)		(1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā izstrādājuma kilogramu. (2) Emisiju robežvērtība 4. daļas 2. punktā nav attiecināma uz šo darbību.
12.	Koka piesūcināšana (> 25)		100 (1)	45		11 kg/m3		(1) Emisiju robežvērtība nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu.
13.	Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu (> 10)	10–25 > 25 > 10 (1)				85 g/m2 75 g/m2 150 g/m2		Emisiju robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā izstrādajuma m2. (1) Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt.
14.	Apavu izgatavošana (> 5)					25 g uz pāri		Kopējās emisijas robežvērtību izsaka kā šķīdinātāja emisiju gramos uz izgatavoto gatavo apavu komplektu.
15.	Koka un plastmasas laminēšana (> 5)					30 g/m2
16.	Saistvielu klāšana (> 5)	5–15 > 15	50 (1) 50 (1)	25 20				(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
17.	Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu ražošana (> 100)	100–1 000 > 1 000	150 150	5 3		5 % no ieguldītā šķīdinātāja 3 % no ieguldītā šķīdinātāja		Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu maisījumu sastāvdaļu hermētiskā traukā.
18.	Gumijas pārveidošana (> 15)		20 (1)	25 (2)		25 % no ieguldītā šķīdinātāja		(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā izstrādājumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.
19.	Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana (> 10)					Dzīvnieku tauki: 1,5 kg/t Rīcineļļa: 3 kg/t Rapšu sēklas: 1 kg/t Saulespuķu sēklas: 1 kg/t Sojas pupas (normāls malums): 0,8 kg/t Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 kg/t Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t (1) 1,5 kg/t (2) 4 kg/t (3)		(1) Kopējās emisijas robežvērtības iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas). (3) Piemērojams atgumijošanai.
20.	Farmaceitisko preparātu ražošana (> 50)		20 (1)	5 (2)	15 (2)	5 % no ieguldītā šķīdinātāja	15 % no ieguldītā šķīdinātāja	(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150. (2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.

3. DAĻA

Emisiju robežvērtības transportlīdzekļu pārklājumu rūpniecības iekārtās

1.	Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā organiskā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret izstrādājuma virsmas laukumu kvadrātmetros un emitētā organiskā šķīdinātāja masas kilogramos attiecība pret automobiļa korpusu.

Virsmas laukums jebkuram izstrādājumam 3. punktā minētajā tabulā ir definēts kā virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam izstrādājumam, vai pilns virsmas laukums izstrādājumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu.

Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas:

Šī metode jālieto citām ar aizsargkārtu pārklājamām daļām, ko izgatavo no loksnēm.

Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmas laukumus vai pilno iekārtā uzklājamo aizsargkārtas virsmas laukumu, izmanto datorizētu konstruēšanu vai citas līdzvērtīgas metodes.

Kopējās emisijas robežvērtība turpmāk dotajā tabulā attiecas uz procesa etapiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar aizsargkārtas klāšanu ar elektroforēzi vai jebkādu citu klāšanas procesu, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā.

Darbība (šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)	Ražošanas sliekšņa vērtība (attiecas uz pārklājamās preces ražošanas gada apjomu)	Kopējās emisijas robežvērtība
		Jaunas iekārtas	Esošas iekārtas
Aizsargkārtas klāšana jaunām automašīnām (> 15)	> 5 000	45 g/m2 vai 1,3 kg/korpusu + 33 g/m2	60 g/m2 vai 1,9 kg/korpusu + 41 g/m2
Aizsargkārtas klāšana jaunām automašīnām (> 15)	≤ 5 000 monokorpusam vai > 3 500 uz šasijas (ar rāmi)	90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2	90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2
		Kopējās emisijas robežvērtība (g/m2)
Aizsargkārtu klāšana jaunām kravas automobiļu kabīnēm(> 15)	≤ 5 000	65	85
Aizsargkārtu klāšana jaunām kravas automobiļu kabīnēm(> 15)	> 5 000	55	75
Aizsargkārtas klāšana jauniem furgoniem un kravas automobiļiem(> 15)	≤ 2 500	90	120
	> 2 500	70	90
Aizsargkārtu klāšana jauniem autobusiem (> 15)	≤ 2 000	210	290
Aizsargkārtu klāšana jauniem autobusiem (> 15)	> 2 000	150	225

4.	Iekārtās, kur aizsargkārtu klāšana transportlīdzekļiem nesasniedz tabulā 3. punktā dotās šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības, jāievēro 2. daļā noteiktās prasības transportlīdzekļu galīgās apdares sektoram.

4. DAĻA

Emisiju robežvērtības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem ar īpašām riska frāzēm

1.	Direktīvas 58. pantā minēto gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtība, ja tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru īpašību dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto pantu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, ir 2 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.

Tādu halogēnus saturošu gaistošo organisko savienojumu emisijām, kuriem ir piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ja to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ jābūt paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ir lielāka vai vienāda ar 100 g/h, jāievēro emisiju robežvērtība 20 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.

5. DAĻA

Samazināšanas plāns

1.	Operators var izmantot jebkuru samazināšanas plānu, kas īpaši izstrādāts konkrētajai iekārtai.

Gadījumos, kad tiek uzklātas aizsargkārtas, lakas, saistvielas un iespiedkrāsa, var lietot zemāk minēto plānu. Ja šāda metode nav piemērota, kompetentās iestādes drīkst atļaut operatoram piemērot alternatīvu plānu, pēc kura tiek panākts tāds pats emisiju samazinājums kā gadījumā, ja tiktu piemērotas 2. un 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Plāna uzbūvē jāņem vērā šādi fakti:

ja vēl tikai izstrādā aizstājējus, kas satur maz šķīdinātāja vai to nemaz nesatur, jādod operatoram termiņa pagarinājums, lai īstenotu emisijas samazināšanas plānu;

emisijas samazināšanas atsauces lielumam jāatbilst pēc iespējas precīzāk emisijai, kas izdalītos, ja netiktu veiktas nekādas darbības tās samazināšanai.

Šāds plāns jāīsteno iekārtās, kur izstrādājuma cietās daļas saturu var uzskatīt par nemainīgu:

gada emisijas atskaites vērtību aprēķina šādi:

nosaka pilno cieto daļu masu gada laikā izlietotā aizsargkārtas un/vai iespiedkrāsas, lakas un saistvielu daudzumā. Cietās daļas ir visas aizsargkārtu, iespiedkrāsu, laku un saistvielu vielas, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošu organisko savienojumu iztvaikošanas;

ii)

gada emisijas atskaites vērtību aprēķina, reizinot apakšpunktā i) noteikto masu ar atbilstīgu koeficientu, kas ir dots tabulā. Kompetentas iestādes var precizēt šos koeficientus atsevišķām iekārtām, lai atspoguļotu dokumentēto cieto daļu izmantošanas efektivitātes palielināšanos.

Darbība	Koeficients, kas jālieto a) punkta ii) apakšpunktā
Rotācijas dobspieduma iespiešana; fleksogrāfija; laminēšana kā iespieddarbu sastāvdaļa; lakošana kā iespieddarbu sastāvdaļa; koka pārklāšana; tekstilizstrādājumu, plēves vai papīra pārklāšana; saistvielu klāšana	4
Slokšņu pārklāšana, transporta līdzekļu galīgā apdare	3
Pārklājumi saskarē ar pārtikas produktiem, aizsargkārtas lidaparātiem	2,33
Citas aizsargkārtas un rotācijas rastra iespiedums	1,5

mērķa emisija ir vienāda ar gada emisijas atskaites vērtību, ko reizina ar procentos izteiktu:

(difūzās emisijas robežvērtību + 15) iekārtām, kas atbilst 2. daļas 6. punktam, un 2. daļas 8. un 10. punktā minētiem izstrādājumiem ar zemāku sliekšņa vērtības diapazonu;

ii)

(difūzās emisijas robežvērtību + 5) visām citām iekārtām;

noteikumi ir ievēroti, ja faktiskā šķīdinātāju emisija, ko nosaka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, ir mazāka vai vienāda ar mērķa emisiju.

6. DAĻA

Emisiju monitorings

1.	Jānodrošina nepārtraukta prasību izpildes kontrole kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa.

2.	Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, jāiegūst vismaz trīs izmērītās vērtības.

3.	Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā.

7. DAĻA

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns

1. Principi

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāizmanto:

noteikumu ievērošanas pārbaudei, kā to nosaka 62. pants;

turpmāko emisijas samazināšanas iespēju apzināšanai;

ļauj sniegt informāciju sabiedrībai par šķīdinātāju izlietojumu, šķīdinātāju emisiju un V nodaļas prasību ievērošanu.

2. Definīcijas

Šādas definīcijas ir pamatnostādnes masu bilances sastādīšanai.

Organisko šķīdinātāju ieguldījums (I):

I1	Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos maisījumos, ko izlieto procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masu bilance.

I2	Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums atgūtajos maisījumos, kurus procesā izmanto atkārtoti kā ievadītu šķīdinātāju. Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs jāieskaita katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.

Organisko šķīdinātāju izdalīšanās (O):

O1	Emisija ar atgāzēm.

O2	Organiskie šķīdinātāju zudums ūdenī, ja notekūdeņu apstrāde ir pareizi ņemta vērā, aprēķinot O5.

O3	Organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa gala produktos.

O4	Neuztvertās organisko šķīdinātāju emisijas gaisā. Šeit ietilpst vispārējā telpu ventilācija, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm.

O5	Organiskie šķīdinātāji un organiskie savienojumi, kas izzūd ķīmisko un fizikālo reakciju dēļ (ieskaitot tos, ko iznīcina sadedzinot vai citas gāzu vai notekūdeņu attīrīšanas gaitā tiktāl, ka tie nav jāiekļauj O6, O7 vai O8. punktā).

O6	Organiskie šķīdinātāji, ko satur savāktie atkritumi.

O7	Organiskie šķīdinātāji vai organiskie šķīdinātāji maisījumos, ko pārdod vai ir nodoms pārdot kā komerciāli vērtīgu izstrādajumu.

O8	Organiskie šķīdinātāji maisījumos, kas ir atgūti atkārtotai lietošanai, bet ne ievadīšanai procesā, ja tie nav iekļauti O7.

O9	Organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi.

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošana noteikumu ievērošanas pārbaudē

Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu nosaka konkrētās prasības, kas ir jāpārbauda, kā parādīts turpmāk:

pārbauda, vai ir ievērots 5. daļā noteiktais emisijas samazināšanas plāns, ja kopējās emisijas robežvērtība ir izteikta šķīdinātāju emisijā uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas ir noteikts 2. un 3. daļā:

Visām darbībām, kurās izmanto 5. daļā noteikto emisiju samazināšanas plānu, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu patēriņu (C). Patēriņš jāaprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:

C = I1 – O8

Paralēla darbība jāveic, lai noteiktu cietās daļas, ko izmanto aizsargkārtās, lai iegūtu gada emisijas atskaites vērtību un mērķa emisiju katru gadu;

ii)

vērtējot atbilstību kopējās emisijas robežvērtībai, kas ir izteikta kā šķīdinātāju emisija uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas noteikts 2. un 3. daļā, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu emisijas (E). Emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

E = F + O1

kur F ir difūzā emisija, kas ir definēta i) sadaļas a) apakšpunktā. Emisijas skaitli dala ar atbilstīgu izstrādājuma parametru;

iii)

lai novērtētu atbilstību 59. panta 6. punkta b) daļas ii) apakšpunkta prasībām, šķīdinātāja apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu kopējo emisiju no visām attiecīgām darbībām, un šis skaitlis jāsalīdzina ar kopējo emisiju, kas parādītos, ja 2., 3. un 5. daļas prasības tiktu izpildītas katrai darbībai atsevišķi;

nosaka difūzo emisiju salīdzinājumam ar difūzās emisijas robežvērtībām 2. daļā:

Difūzā emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:

F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8

vai

F = O2 + O3 + O4 + O9

F jānosaka ar tiešiem mērījumiem, vai ar līdzvērtīgu metodi vai aprēķiniem, piemēram, izmantojot procesa emisijas uztveršanas efektivitāti.

Difūzās emisijas robežvērtība jāizsaka kā ieguldījuma daļa, kas jāaprēķina no šāda vienādojuma:

I = I1 + I2

ii)

Difūzās emisijas jānosaka ar īsu, bet pilnīgu mērījumu kopu, un tie nav jāatkārto, kamēr netiek mainīts aprīkojums.

8. DAĻA

Atbilstības novērtēšana emisiju robežvērtībām atgāzēs

Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības tiek ievērotas, ja

jebkuru iekārtas ekspluatācijas vai tajā veikto darbību, izņemot palaišanu, apturēšanu, apkopi un remontu, 24 stundu laikā veikto derīgo mērījumu rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības;

neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.

2.	Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē: a) visu mērījumu rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības; b) neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.

3.	Atbilstību 4. daļas noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja 2. daļā nav norādīts citādi.

4.	Gāzes tilpumus atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā.

VIII PIELIKUMS Tehniski noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām

VIII PIELIKUMS

Tehniski noteikumi par titāna dioksīda ražošanas iekārtām

1. DAĻA

Emisiju ūdenī robežvērtības

1.	Iekārtām, kurās izmanto sulfātprocesu (gada vidējās vērtības): 550 kg sulfāta uz tonnu saražotā titāna dioksīda;

Iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu (gada vidējās vērtības):

130 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot neitrālu rutilu;

228 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot sintētisko rutilu;

330 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot izdedžus. Iekārtās, kas atkritumus izvada sālsūdenī (upju grīvās, piekrastē, atklātā jūrā), var piemērot emisiju robežvērtību 450 kg hlorīda uz tonnu saražotā titāna dioksīda, izmantojot izdedžus.

3.	Iekārtām, kurās izmanto hlorīda procesu un izmanto vairāk nekā vienu veidu vai rūdu, 2. punktā noteiktās emisijas robežvērtības piemēro proporcionāli izmantotajam rūdu daudzumam.

2. DAĻA

Emisiju gaisā robežvērtības

1.	Emisiju robežvērtības, kuras izsaka kā masas koncentrāciju kubikmetrā (Nm3), aprēķina 273,15 K temperatūrā, un 101,3 kPa spiedienā.

2.	Putekļiem: stundas vidējā vērtība 50 mg/Nm3 no galvenajiem avotiem un stundas vidējā vērtība 150 mg/Nm3 no jebkura cita avota.

3.	Sēra dioksīds un sēra trioksīds, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā, tostarp skābju pilieni, izsakot SO2 ekvivalentā: a) 6 kg uz tonnu saražotā titāna dioksīda gadā vidējās vērtības veidā; b) 500 mg/Nm3 stundā vidējās vērtības veidā skābju atkritumu koncentrēšanas iekārtām.

4.	Hloram iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu: a) 5 mg/Nm3 vidējai dienas koncentrācijai; b) 40 mg/Nm3 jebkurā citā laikā.

3. DAĻA

Emisiju monitorings

Gaisa emisiju monitoringam nepatraukti mērījumi jāveic vismaz:

gāzveida sēra dioksīdam un sēra trioksīdam, ko izvada šķīdināšanas un kalcinēšanas rezultātā no lietotās skābes koncentratoriem ražošanas iekārtās, kurās izmanto sulfātu procesu;

hlora emisijām no galvenajiem avotiem ražošanas iekārtās, kurās izmanto hlorīda procesu;

putekļu emisijām no lieliem avotiem.

IX PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltās direktīvas ar turpmākiem grozījumiem

(minēti 81. pantā)

Padomes Direktīva 78/176/EEK (OV L 54, 25.2.1978., 19. lpp.).
Padomes Direktīva 83/29/EEK (OV L 32, 3.2.1983., 28. lpp.).
Padomes Direktīva 91/692/EEK (OV L 377, 31.12.1991., 48. lpp.).	tikai I pielikuma b) apakšpunkts
Padomes Direktīva 82/883/EEK (OV L 378, 31.12.1982., 1. lpp.).
1985. gada Pievienošanās akts	tikai I pielikuma X.1. punkta o) apakšpunkts
1994. gada Pievienošanās akts	tikai I pielikuma VIII.A.6. punkts
Padomes Regula (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).	tikai III pielikuma 34. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009 (OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.).	tikai pielikuma 3.1. punkts
Padomes Direktīva 92/112/EEK (OV L 409, 31.12.1992., 11. lpp.).
Padomes Direktīva 1999/13/EK (OV L 85, 29.3.1999., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).	tikai I pielikuma 17. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/42/EK (OV L 143, 30.4.2004., 87. lpp.).	tikai 13. panta 1. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/112/EK (OV L 345, 23.12.2008., 68. lpp.).	tikai 3. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/76/EK (OV L 332, 28.12.2000., 91. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1137/2008 (OV L 311, 21.11.2008., 1. lpp.).	tikai pielikuma 4.8. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/80/EK (OV L 309, 27.11.2001., 1. lpp.).
Padomes Direktīva 2006/105/EK (OV L 363, 20.12.2006., 368. lpp.).	tikai pielikuma B daļas 2. punkts
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).	tikai 33. pants
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/1/EK (OV L 24, 29.1.2008., 8. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.).	tikai 37. pants

B DAĻA

Saraksts ar termiņiem transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 81. pantā)

Direktīva	Termiņš transponēšanai	Piemērošanas termiņš
78/176/EEK	1979. gada 25. februāris
82/883/EEK	1984. gada 31. decembris
92/112/EEK	1993. gada 15. jūnijs
1999/13/EK	2001. gada 1. aprīlis
2000/76/EK	2000. gada 28. decembris	2002. gada 28. decembris 2005. gada 28. decembris
2001/80/EK	2002. gada 27. novembris	2004. gada 27. novembris
2003/35/EK	2005. gada 25. jūnijs
2003/87/EK	2003. gada 31. decembris
2008/1/EK	1999. gada 30 oktobris (1)	1999. gada 30 oktobris 2007. gada 30 oktobris
(1) Direktīva 2008/1/EK ir Padomes Direktīvas 96/61/EK (1996. gada 24. septembris) par piesārņojuma integrētu novēršanu un kontroli (OV L 257, 10.10.1996., 26. lpp.) kodificēta versija, un transponēšanas un piemērošanas termiņi paliek spēkā.

X PIELIKUMS Atbilstības tabula

X PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīvā 78/176/EEK	Direktīvā 82/883/EEK	Direktīvā 92/112/EEK	Direktīvā 2008/1/EK	Direktīvā 1999/13/EK	Direktīvā 2000/76/EK	Direktīvā 2001/80/EK	Šajā direktīvā
1. panta 1. punkts	1. pants	1. pants					66. pants
—	—	—	—	—	—	—	2. pants
1. panta 2. punkta a) apakšpunkts			2. panta 2. punkts				3. panta 2. punkts
1. panta 2. punkta b) apakšpunkts					3. panta 1. punkts		3. panta 37. punkts
1. panta 2. punkta c), d) un e) apakšpunkts							—
—	—	—	—	—	—	—	66. pants
2. pants							67. pants
3. pants							11. panta d) un e) punkts
4. pants			4. pants	3. pants, ievaddaļa un 1. punkts	4. panta 1. punkts		4. panta 1. punkta pirmā daļa
5. pants							11. panta d) un e) punkts
6. pants							11. panta d) un e) punkts
7. panta 1. punkts		10. pants					70. panta 1. punkts un 70. panta 2. punkta pirmais teikums
7. panta 2. un 3. punkts							—
—	—	—	—	—	—	—	70. panta 2. punkta otrais teikums un 70. panta 3. punkts
8. panta 1. punkts							—
8. panta 2. punkts							26. panta 1. punkta otrā daļa
9. pants							—
10. pants							—
11. pants							12. pants
12. pants							—
13. panta 1. punkts			17. panta 1. punkta pirmā daļa un 17. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais teikums	11. panta 1. punkta pirmais teikums un 11. panta 2. punkts			72. panta 1. punkta pirmais teikums
—	—	—	—	—	—	—	72. panta 1. punkta otrais teikums
13. panta 2., 3. un 4. punkts							—
14. pants							—
15. pants	14. pants	12. pants	21. pants	15. pants	21. pants	18. panta 1. un 3. punkts	80. pants
16. pants	15. pants	13. pants	23. pants	17. pants	23. pants	20. pants	84. pants
I pielikums							—
II pielikuma A daļas ievaddaļa un 1. punkts							—
II pielikuma A daļas 2. punkts							—
II pielikuma B daļa							—
	2. pants						—
	3. pants						—
	4. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta pirmā daļa						—
	4. panta 2. punkta otrā daļa						—
	4. panta 3. un 4. punkts						—
	5. pants						—
	6. pants						—
	7. pants						—
	8. pants						—
	9. pants						—
	10. pants						—
	11. panta 1. punkts			13. panta 1. punkts	17. panta 1. punkts		75. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	75. panta 2. punkts
	11. panta 2. punkts				17. panta 2. punkts		—
	11. panta 3. punkts						—
	12. pants						—
	13. pants						—
	I pielikums						—
	II pielikums						—
	III pielikums						—
	IV pielikums						—
	V pielikums						—
		2. panta 1. punkta ievaddaļa					—
		2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa					—
		2. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums					67. panta a) punkts
		2. panta 1. punkta a) apakšpunkta otrais ievilkums					67. panta b) punkts
		2. panta 1. punkta a) apakšpunkta trešais ievilkums un 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta trešais ievilkums					67. panta d) punkts
		2. panta 1. punkta a) apakšpunkts, ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums					—
		2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ievaddaļa un ceturtais, piektais, sestais un septītais ievilkums					—
		2. panta 1. punkta b) apakšpunkts, otrais ievilkums					67. panta c) punkts
		2. panta 1. punkta c) apakšpunkts					—
		2. panta 2. punkts					—
		3. pants					67. pants
		4. pants					67. pants
		5. pants					—
		6. panta 1. punkts, ievaddaļa					68. pants
		6. panta pirmās daļas a) apakšpunkts					VIII pielikuma 1. daļas 1. punkts
		6. panta pirmās daļas b) apakšpunkts					VIII pielikuma 1. daļas 2. punkts
		6. panta otrā daļa					VIII pielikuma 1. daļas 3. punkts
		7. pants					—
		8. pants					—
		9. panta 1. punkta ievaddaļa					69. panta 2. punkts
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa					—
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļa					VIII pielikuma 2. daļas 2. punkts
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļa					VIII pielikuma 2. daļas 3. punkts, ievaddaļa un 3. punkta a) apakšpunkts
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa					69. panta 1. punkts
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļa					VIII pielikuma 2. daļas 3. punkta b) apakšpunkts
		9. panta 1. punkta a) apakšpunkta v) daļa					—
		9. panta 1. punkta b) apakšpunkts					VIII pielikuma 2. daļas 4. punkts
		9. panta 2. un 3. punkts					—
		11. pants					11. panta d) un e) punkts
		Pielikums					—
			1. pants				1. pants
			2. panta ievaddaļa				3. panta ievaddaļa
			2. panta 1. punkts	2. panta 14. punkts			3. panta 1. punkts
			2. panta 3. punkts	2. panta 1. punkts			3. panta 3. punkts
			2. panta 4. punkts				—
			2. panta 5. punkts	2. panta 9. punkts	3. panta 8. punkts	2. panta 1. punkts	3. panta 4. punkts
			2. panta 6. punkta pirmais teikums	2. panta 13. punkts	3. panta 9. punkts	2. panta 3. punkts, pirmā daļa	3. panta 5. punkts
			2. panta 6. punkta otrais teikums				15. panta 1. punkts
			2. panta 7. punkts				3. panta 6. punkts
			2. panta 8. punkts	2. panta 5. punkts			71. pants
			2. panta 9. punkta pirmais teikums	2. panta 7. punkts	3. panta 12. punkts		3. panta 7. punkts
			2. panta 9. punkta otrais teikums				4. panta 2. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	4. panta 2. punkta otrā daļa
—	—	—	—	—	—	—	4. panta 3. punkts
			2. panta 10. punkts				—
—	—	—	—	—	—	—	3. panta 8. punkts
			2. panta 11. punkta pirmais teikums				3. panta 9. punkts
			2. panta 11. punkta otrais teikums				20. panta 3. punkts
			2. panta 12. punkta pirmā daļa un IV pielikuma ievadvārdi				3. panta 10. punkts
			2. panta 12. punkta otrā daļa				14. panta 5. punkta a) apakšpunkts un 14. panta 6. punkts
			2. panta 13. punkts	2. panta 6. punkts	3. panta 11. punkts	2. panta 5. punkts	3. panta 15. punkts
			2. panta 14. punkts				3. panta 16. punkts
			2. panta 15. punkts				3. panta 17. punkts
—	—	—	—	—	—	—	3. panta 11. līdz 14. punkts, 18. līdz 23. punkts, 26. līdz 30. punkts un 34. līdz 36. punkts
			3. panta 1. punkta ievaddaļa				11. panta ievaddaļa
			3. panta 1. punkta a) apakšpunkts				11. panta a) un b) punkts
			3. panta 1. punkta b) apakšpunkts				11. panta c) punkts
			3. panta 1. punkta c) apakšpunkts				11. panta d) un e) punkts
			3. panta 1. punkta d) apakšpunkts				11. panta f) punkts
			3. panta 1. punkta e) apakšpunkts				11. panta g) punkts
			3. panta 1. punkta f) apakšpunkts				11. panta h) punkts
			3. panta 2. punkts				—
			5. panta 1. punkts				—
			5. panta 2. punkts				80. panta 1. punkta otrā daļa
			6. panta 1. punkta ievaddaļa				12. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa
			6. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas a) līdz d) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	12. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas e) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas h) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas i) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta pirmās daļas j) apakšpunkts				12. panta 1. punkta pirmās daļas k) apakšpunkts
			6. panta 1. punkta otrā daļa				12. panta 1. punkta otrā daļa
			6. panta 2. punkts				12. panta 2. punkts
			7. pants				5. panta 2. punkts
			8. panta pirmā daļa		4. panta 3. punkts		5. panta 1. punkts
			8. panta otrā daļa				—
			9. panta 1. punkta teikuma pirmā daļa				14. panta 1. punkta pirmā daļa
			9. panta 1. punkta teikuma otrā daļa				—
			9. panta 2. punkts				5. panta 3. punkts
			9. panta 3. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums				14. panta 1. punkta otrās daļas ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts
			9. panta 3. punkta pirmās daļas trešais teikums				14. panta 2. punkts
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 3., 4. un 7. punkts
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 5. punkta ievaddaļa un pirmās daļas b) punkts un 14. panta 5. punkta otrā daļa
			9. panta 3. punkta otrā daļa				—
			9. panta 3. punkta trešā daļa				9. panta 1. punkts
			9. panta 3. punkta ceturtā daļa				9. panta 2. punkts
			9. panta 3. punkta piektā daļa				9. panta 3. punkts
			9. panta 3. punkta sestā daļa				9. panta 4. punkts
—	—	—	—	—	—	—	10. pants
			9. panta 4. punkta pirmā teikuma pirmā daļa				15. panta 2. punkts
			9. panta 4. punkta pirmā teikuma otrā daļa				15. panta 4. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	15. panta 4. punkta otrā līdz piektā daļa un 15. panta 5. punkts
			9. panta 4. punkta otrais teikums				14. panta 1. punkta otrās daļas g) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 1. punkta otrās daļas h) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	15. panta 3. punkts
—	—	—	—	—	—	—	16. pants
			9. panta 5. punkta pirmā daļa				14. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta i) iedaļa
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 1. punkta otrās daļas c) apakšpunkta ii) iedaļ
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 1. punkta otrās daļas d) apakšpunkts
			9. panta 5. punkta otrā daļa				—
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 1. punkta otrās daļas e) apakšpunkts
			9. panta 6. punkta pirmā daļa				14. panta 1. punkta otrās daļas f) apakšpunkts
			9. panta 6. punkta otrā daļa				—
			9. panta 7. punkts				—
			9. panta 8. punkts				6. un 17. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	17. panta 2., 3. un 4. punkts
			10. pants				18. pants
			11. pants				19. pants
			12. panta 1. punkts				20. panta 1. punkts
			12. panta 2. punkta pirmais teikums				20. panta 2. punkta pirmā daļa
			12. panta 2. punkta otrais teikums				20. panta 2. punkta otrā daļa
			12. panta 2. punkta trešais teikums				—
			13. panta 1. punkts				21. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	21. panta 2., 3. un 4. punkts
			13. panta 2. punkta ievaddaļa				21. panta 5. punkta ievaddaļa
			13. panta 2. punkta a) apakšpunkts				21. panta 5. punkta a) apakšpunkts
			13. panta 2. punkta b) apakšpunkts				—
			13. panta 2. punkta c) apakšpunkts				21. panta 5. punkta b) apakšpunkts
			13. panta 2. punkta d) apakšpunkts				—
—	—	—	—	—	—	—	21. panta 5. punkta c) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	22. pants
—	—	—	—	—	—	—	23. panta 1. punkta pirmā daļa
			14. panta ievaddaļa un a) apakšpunkts				8. panta 1. punkts
			14. pants b) apakšpunkts				7. panta a) punkts un 14. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) daļa
—	—	—	—	—	—	—	7. panta ievaddaļa un b) un c) punkts
—	—	—	—	—	—	—	14. panta 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļa
			14. panta c) apakšpunkts				23. panta otrā daļa
—	—	—	—	—	—	—	23. panta 2. līdz 6. punkts
			15. panta 1. punkta pirmā daļa, ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts	12. panta 1. punkta pirmā daļa			24. panta 1. punkta pirmā daļa, ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts
			15. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts				24. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts
			15. panta 1. punkta otrā daļa				24. panta 1. punkta otrā daļa
			15. panta 2. punkts				24. panta 3. punkta b) apakšpunkts
			15. panta 3. punkts				24. panta 4. punkts
			15. panta 4. punkts				24. panta 2. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	24. panta 2. punkta c) līdz f) apakšpunkts un 24. panta 3. punkta ievaddaļa un a) apakšpunkts
			16. pants				25. pants
			17. panta 1. punkta otrā daļa				—
			17. panta 2. punkta pirmā daļa				13. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	13. panta 2. līdz 7. punkts
			17. panta 2. punkta otrā daļa				—
			17. panta 3. punkta pirmās daļas otrais un trešais teikums	11. panta 1. punkta otrais teikums			72. panta 2. punkts
			17. panta 3. punkta pirmās daļas ceturtais teikums				—
—	—	—	—	—	—	—	72. panta 3. un 4. punkts
			17. panta 3. punkta otrā daļa				—
			17. panta 3. punkta trešā daļa	11. panta 3. punkts			73. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	73. panta 2. punkts
			17. panta 4. punkts				—
—	—	—	—	—	—	—	74. pants
—	—	—	—	—	—	—	27. pants
			18. pants			11. pants	26. pants
			19. pants				—
			20. pants				—
			21. pants				80. panta 2. punkts
			22. pants		18. pants	17. pants	81. pants
—	—	—	—	—	—	—	82. pants
			23. pants	16. pants	22. pants	19. pants	83. pants
—	—	—	—	—	—	—	2. panta 1. punkts
			I pielikuma ievaddaļas pirmais punkts				2. panta 2. punkts
			I pielikuma ievaddaļas otrais punkts				I pielikuma ievaddaļas pirmā daļas pirmais teikums
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma ievaddaļas pirmā daļas otrais teikums
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma ievaddaļas otrā daļa
			I pielikuma 1.1. līdz 1.3. punkts				I pielikuma 1.1. līdz 1.3. punkts
			I pielikuma 1.4. punkts				I pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunkts
			I pielikuma 2. punkts				I pielikuma 2. punkts
			I pielikuma 3.1. punkts				I pielikuma 3.1. punkta a) un b) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 3.1. punkta c) apakšpunkts
			I pielikuma 3.2. līdz 3.5. punkts				I pielikuma 3.2. līdz 3.5. punkts
			I pielikuma 4. punkts				I pielikuma 4. punkts
			I pielikuma 5. punkta ievaddaļa				—
			I pielikuma 5.1.punkts				I pielikuma 5.1. punkta b), f), g) i), j) apakšpunkts un 5.2. punkta b) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 5.1. punkta a), c), d), e), h) un k) apakšpunkts
			I pielikuma 5.2. punkts				I pielikuma 5.2. punkta a) apakšpunkts
			I pielikuma 5.3. punkts				I pielikuma 5.3. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļa
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 5.3. punkta a) apakšpunkta iii) līdz v) daļa un 5.3. punkta a) apakšpunkts
			I pielikuma 5.4. punkts				I pielikuma 5.4. punkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 5.5. un 5.6. punkts
			I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts				I pielikuma 6.1. punkta a) un b) apakšpunkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 6.1. punkta c) apakšpunkts
			I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkts				I pielikuma 6.2. līdz 6.4. punkta b) apakšpunkta ii) daļa
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 6.4. punkta b) apakšpunkta iii) daļa
			I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.9. punkts				I pielikuma 6.4. punkta c) apakšpunkts līdz 6.9. punkts
—	—	—	—	—	—	—	I pielikuma 6.10. un 6.11. punkts
			II pielikums				—
			III pielikums				II pielikuma, “Gaiss” un “Ūdens”, 1. līdz 12. punkts
—	—	—	—	—	—	—	II pielikuma, “Ūdens”, 13. punkts
			IV pielikums				III pielikums
			V pielikums				IV pielikums
				1. pants			56. pants
				2. panta 2. punkts			57. panta 1. punkts
				2. panta 3. punkts			—
				2. panta 4. punkts			63. panta 1. punkts
				2. panta 8. punkts			4. panta 1. punkta trešā daļa
				2. panta 10. punkts			57. panta 3. punkts
				2. panta 11. punkts			57. panta 2. punkts
				2. panta 12. punkts			57. panta 4. punkts
				2. panta 15. punkts			57. panta 5. punkts
				2. panta 16. punkts			3. panta 44. punkts
				2. panta 17. punkts			3. panta 45. punkts
				2. panta 18. punkts			3. panta 46. punkts
				2. panta 19. punkts			—
				2. panta 20. punkts			3. panta 47. punkts
				2. panta 21. punkts			57. panta 6. punkts
				2. panta 22. punkts			57. panta 7. punkts
				2. panta 23. punkts			57. panta 8. punkts
				2. panta 24. punkts			57. panta 9. punkts
				2. panta 25. punkts			57. panta 10. punkts
				2. panta 26. punkts			57. panta 11. punkts
				2. panta 27. punkts			—
				2. panta 28. punkts			63. panta 1. punkts
				2. panta 29. punkts			—
				2. panta 30. punkts			57. panta 12. punkts
				2. panta 31. punkts			VIII pielikuma 2.daļas pirmais teikums VIII pielikuma 2. daļas 1. punkts
				2. panta 32. punkts			—
				2. panta 33. punkts			57. panta 13. punkts
				3. panta 2. punkts			4. panta 1. punkta otrā daļa
				4. panta 1., 2. un 3. punkts			4. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa
				4. panta 4. punkts			63. panta 2. punkts
				5. panta 1. punkts			59. panta 1. punkta pirmā daļas ievaddaļa
				5. panta 2. punkts			59. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts
				5. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts			59. panta 2. punkts
				5. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts			59. panta 3. punkts
				5. panta 3. punkta otrā daļa			59. panta 4. punkts
—	—	—	—	—	—	—	59. panta 5. punkts
				5. panta 4. punkts			—
				5. panta 5. punkts			59. panta 6. punkts
				5. panta 6. punkts			58. pants
				5. panta 7. punkts			VII pielikuma 4. daļas 1. punkts
				5. panta 8. punkta pirmā daļa			VII pielikuma 4. daļas 2. punkts
				5. panta 8. punkta otrā daļa			—
				5. panta 9. punkts			—
				5. panta 10. punkts			59. panta 7. punkts
				5. panta 11., 12. un 13. punkts			—
				6. pants			—
				7. panta 1. punkta ievaddaļa un pirmais, otrais, trešais un ceturtais ievilkums			64. pants
				7. panta 1. punkta nobeiguma vārdi			—
				7. panta 2. punkts			—
				8. panta 1. punkts			14. panta 1. punkta d) apakšpunkts, 60. pants
—	—	—	—	—	—	—	61. pants
				8. panta 2. punkts			VII pielikuma 6. daļas 1. punkts
				8. panta 3. punkts			VII pielikuma 6. daļas 2. punkts
				8. panta 4. punkts			VII pielikuma 6. daļas 3. punkts
				8. panta 5. punkts			—
				9. panta 1. punkta pirmās daļas ievaddaļa			62. panta pirmās daļas ievaddaļa
				9. panta 1. punkta pirmā daļa un pirmais, otrais un trešais ievilkums			62. panta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunkts
				9. panta 1. punkta otrā daļa			62. panta otrā daļa
				9. panta 1. punkta trešā daļa			VII pielikuma 8. daļas 4. punkts
				9. panta 2. punkts			63. panta 3. punkts
				9. panta 3. punkts			VII pielikuma 8. daļas 1. punkts
				9. panta 4. punkts			VII pielikuma 8. daļas 2. punkts
				9. panta 5. punkts			VII pielikuma 8. daļas 3. punkts
				10. pants	4. panta 9. punkts		8. panta 2. punkts
				11. panta 1. punkta trešais līdz sestais teikums			—
				12. panta 1. punkta otrā daļa			65. panta 1. punkta pirmā daļa
				12. panta 1. punkta trešā daļa			65. panta 1. punkta otrā daļa
				12. panta 2. punkts			65. panta 2. punkts
				12. panta 3. punkts			65. panta 3. punkts
				13. panta 2. un 3. punkts			—
				14. pants	19. pants	16. pants	79. pants
				I pielikuma ievaddaļas pirmais un otrais teikums			56. pants
				I pielikuma ievaddaļas trešais teikums un darbību saraksts			VII pielikuma 1. daļa
				IIA pielikums			VII pielikuma 2. daļa un 3. daļa
				IIA pielikuma 6. punkta pēdējais teikums			—
				IIB pielikuma 1. punkta pirmais un otrais teikums			59. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts
				IIB pielikuma 1. punkta trešais teikums			59. panta 1. punkta otrā daļa
				IIB pielikuma 2. punkts			VII pielikuma 5. daļa
				IIB pielikuma 2. punkta otrās daļas i) apakšpunkts un tabula			—
				III pielikuma 1. punkts			—
				III pielikuma 2. punkts			VII pielikuma 7. daļas 1. punkts
				III pielikuma 3. punkts			VII pielikuma 7. daļas 2. punkts
				III pielikuma 4. punkts			VII pielikuma 7. daļas 3. punkts
					1. panta pirmā daļa		42. pants
					1. panta otrā daļa		—
					2. panta 1. punkts		42. panta 1. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	42. panta 1. punkta otrā līdz piektā daļa
					2. panta 2. punkta ievaddaļa		42. panta 2. punkta ievaddaļa
					2. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa		42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ievaddaļa
					2. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) līdz v) daļa		42. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) daļa
					2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vi) daļa		42. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļa
					2. panta 2. punkta a) apakšpunkta vii) daļa		42. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) daļa
					2. panta 2. punkta a) apakšpunkta viii) daļa		42. panta 2. punkta a) apakšpunkta iv) daļa
					2. panta 2. punkta b) apakšpunkts		42. panta 2. punkta b) apakšpunkts
					3. panta 2. punkta pirmā daļa		3. panta 38. punkts
					3. panta 2. punkta otrā daļa		—
					3. panta 3. punkts		3. panta 39. punkts
					3. panta 4. punkta pirmā daļa		3. panta 40. punkts
					3. panta 4. punkta otrā daļa		42. panta 1. punkta trešā daļa
—	—	—	—	—	—	—	42. panta 1. punkta ceturtā daļa
					3. panta 5. punkta pirmā daļa		3. panta 41. punkts
					3. panta 5. punkta otrā daļa		42. panta 1. punkta piektā daļa
					3. panta 5. punkta trešā daļa		42. panta 1. punkta trešā daļa
					3. panta 6. punkts		VI pielikuma 1. daļas a) apakšpunkts
					3. panta 7. punkts		3. panta 42. punkts
—	—	—	—	—	—	—	VI pielikuma 1. daļas b) apakšpunkts
					3. panta 10. punkts		3. panta 43. punkts
					3. panta 13. punkts		43. pants
					4. panta 2. punkts		44. pants
					4. panta 4. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts		45. panta 1. punkta ievaddaļa un a) un b) apakšpunkts
					4. panta 4. punkta c) apakšpunkts		45. panta 1. punkta e) apakšpunkts
					4. panta 5. punkts		45. panta 2. punkts
					4. panta 6. punkts		45. panta 3. punkts
					4. panta 7. punkts		45. panta 4. punkts
					4. panta 8. punkts		54. pants
					5. pants		52. pants
					6. panta 1. punkta pirmā daļa		50. panta 1. punkts
					6. panta 1. punkta otrā daļa un 6. panta 2. punkts		50. panta 2. punkts
					6. panta 1. punkta trešā daļa		50. panta 3. punkta pirmā daļa
					6. panta 1. punkta ceturtās daļas pirmā iedaļa		—
					6. panta 1. punkta ceturtās daļas otrā iedaļa		50. panta 3. punkta otrā daļa
					6. panta 3. punkts		50. panta 4. punkts
					6. panta 4. punkta pirmās daļas pirmais un otrais teikums un 6. panta 4. punkta otrās daļas pirmais un otrais teikums		51. panta 1. punkts
					6. panta 4. punkta pirmās daļas trešais teikums		51. panta 2. punkts
—	—	—	—	—	6. panta 4. punkta otrās daļas trešais teikums	—	51. panta 3. punkta pirmā daļa
					6. panta 4. punkta trešā daļa		51. panta 3. punkta otrā daļa
					6. panta 4. punkta ceturtā daļa		51. panta 4. punkts
					6. panta 5. punkta teikuma pirmā daļa		—
					6. panta 5. punkta teikuma otrā daļa		46. panta 1. punkts
					6. panta 6. punkts		50. panta 5. punkts
					6. panta 7. punkts		50. panta 6. punkts
					6. panta 8. punkts		50. panta 7. punkts
					7. panta 1. punkts un 7. panta 2. punkta pirmā daļa		46. panta 2. punkta pirmā daļa
					7. panta 2. punkta otrā daļa		46. panta 2. punkta otrā daļa
					7. panta 3. punkts un 11. panta 8. punkta pirmās daļas ievaddaļa		VI pielikuma 6. daļas 2,7. punkta pirmā daļa
					7. panta 4. punkts		46. panta 2. punkta otrā daļa
					7. panta 5. punkts		—
					8. panta 1. punkts		45. panta 1. punkta c) apakšpunkts
					8. panta 2. punkts		46. panta 3. punkts
					8. panta 3. punkts		—
					8. panta 4. punkta pirmā daļa		46. panta 4. punkta pirmā daļa
					8. panta 4. punkta otrā daļa		VI pielikuma 6. daļas 3.2. punkts
					8. panta 4. punkta trešā daļa		—
					8. panta 4. punkta ceturtā daļa		—
					8. panta 5. punkts		46. panta 4. punkta otrā un trešā daļa
					8. panta 6. punkts		45. panta 1. punkta c) un d) apakšpunkts
					8. panta 7. punkts		46. panta 5. punkts
					8. panta 8. punkts		—
					9. panta pirmā daļa		53. panta 1. punkts
					9. panta otrā daļa		53. panta 2. punkts
					9. panta trešā daļa		53. panta 3. punkts
					10. panta 1. un 2. punkts		—
					10. panta 3. punkta pirmais teikums		48. panta 2. punkts
					10. panta 3. punkta otrais teikums		—
					10. panta 4. punkts		48. panta 3. punkts
					10. panta 5. punkts		VI pielikuma 6. daļas 1.3. punkta otrā daļa
					11. panta 1. punkts		48. panta 1. punkts
					11. panta 2. punkts		VI pielikuma 6. daļas 2.1. punkts
					11. panta 3. punkts		VI pielikuma 6. daļas 2.2. punkts
					11. panta 4. punkts		VI pielikuma 6. daļas 2.3. punkts
					11. panta 5. punkts		VI pielikuma 6. daļas 2.4. punkts
					11. panta 6. punkts		VI pielikuma 6. daļas 2.5. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta ievaddaļa
					11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma pirmā daļa		VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta pirmā daļa
					11. panta 7. punkta pirmās daļas pirmā teikuma otrā daļa		VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta a) apakšpunkts
					11. panta 7. punkta pirmās daļas otrais teikums		—
					11. panta 7. punkta otrā daļa		—
					11. panta 7. punkta a) apakšpunkts		VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta b) apakšpunkts
					11. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts		—
					11. panta 7. punkta d) apakšpunkts		VI pielikuma 6. daļas 2.6. punkta c) apakšpunkts
					11. panta 7. punkta e) un f) apakšpunkts		—
					11. panta 8. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunkts		VI pielikuma 3. daļas 1. punkts
					11. panta 8. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts un otrā daļa		VI pielikuma 6. daļas 2.7. punkta otrā daļa
					11. panta 8. punkta pirmās daļas d) apakšpunkts		VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkta otrā daļa
					11. panta 9. punkts		48. panta 4. punkts
					11. panta 10. punkts		VI pielikuma 8. daļas 1.1. punkts
					11. panta 11. punkts		VI pielikuma 8. daļas 1.2. punkts
					11. panta 12. punkts		VI pielikuma 8. daļas 1.3. punkts
					11. panta 13. punkts		48. panta 5. punkts
—	—	—	—	—	—	—	49. pants
					11. panta 14. punkts		VI pielikuma 6. daļas 3.1. punkts
					11. panta 15. punkts		45. panta 1. punkta e) apakšpunkts
					11. panta 16. punkts		VI pielikuma 8. daļas 2. punkts
					11. panta 17. punkts		8. panta 2. punkta a) apakšpunkts
					12. panta 1. punkts		55. panta 1. punkts
					12. panta 2. punkta pirmais un otrais teikums		55. panta 2. punkts
					12. panta 2. punkta trešais teikums		55. panta 3. punkts
					13. panta 1. punkts		45. panta 1. punkts f) apakšpunkts
					13. panta 2. punkts		47. pants
					13. panta 3. punkts		46. panta 6. punkts
					13. panta 4. punkts		VI pielikuma 3. daļas 2. punkts
					14. pants		—
					15. pants		—
					16. pants		—
					20. pants		—
					I pielikums		VI pielikuma 2. daļa
					II pielikuma pirmā daļa (bez numerācijas)		VI pielikuma 4. daļas 1. punkts
					II pielikuma 1. punkta ievaddaļa		VI pielikuma 4. daļas 2.1. punkts
					II pielikuma 1.1. un 1.2. punkts		VI pielikuma 4. daļas 2.2. un 2.3. punkts
—	—	—	—	—	—	—	VI pielikuma 4. daļas 2.4. punkts
					II pielikuma 1.3. punkts		—
					II pielikuma 2.1. punkts		VI pielikuma 4. daļas 3.1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	VI pielikuma 4. daļas 3.2. punkts
					II pielikuma 2.2. punkts		VI pielikuma 4. daļas 3.3. un 3.4. punkts
					II pielikuma 3. punkts		VI pielikuma 4. daļas 4. punkts
					III pielikums		VI pielikuma 6. daļas 1. punkts
					IV pielikuma tabula		VI pielikuma 5. daļa
					IV pielikuma pēdējais teikums		—
					V pielikuma a) apakšpunkta tabula		VI pielikuma 3. daļas 1.1. punkts
					V pielikuma a) apakšpunkta pēdējie teikumi		—
					V pielikuma b) apakšpunkta tabula		VI pielikuma 3. daļas 1.2. punkts
					V pielikuma b) apakšpunkta pēdējais teikums		—
					V pielikuma c) apakšpunkts		VI pielikuma 3. daļas 1.3. punkts
					V pielikuma d) apakšpunkts		VI pielikuma 3. daļas 1.4. punkts
					V pielikuma e) apakšpunkts		VI pielikuma 3. daļas 1.5. punkts
					V pielikuma f) apakšpunkts		VI pielikuma 3. daļas 3. punkts
					VI pielikums		VI pielikuma 7. daļa
						1. pants	28. panta pirmā daļa
						2. panta 2. punkts	V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta otrā daļa
						2. panta 3. punkta otrā daļa	V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta pirmā daļa
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 1. daļas 1. punkts un 2. daļas 1. punkta otrā daļa
						2. panta 4. punkts	—
						2. panta 6. punkta pirmā daļa	3. panta 24. punkts
						2. panta 6. punkta otrā daļa	28. panta otrās daļas j) punkts
						2. panta 7. punkta pirmā daļa	3. panta 25. punkts
						2. panta 7. punkta otrās daļas pirmais teikums	—
						2. panta 7. punkta otrās daļas otrais teikums un a) līdz i) apakšpunkts	28. panta otrās daļas un a) līdz i) punkts
						2. panta 7. punkta otrās daļas j) apakšpunkts	—
						2. panta 7. punkta trešā daļa	—
—	—	—	—	—	—	—	29. panta 1. punkts
						2. panta 7. punkta ceturtā daļa	29. panta 2. punkts
—	—	—	—	—	—	—	29. panta 3. punkts
						2. panta 8. punkts	3. panta 32. punkts
						2. panta 9. punkts	—
						2. panta 10. punkts	—
						2. panta 11. punkts	3. panta 31. punkts
						2. panta 12. punkts	3. panta 33. punkts
						2. panta 13. punkts	—
						3. pants	—
						4. panta 1. punkts	—
						4. panta 2. punkts	—
						4. panta 3. līdz 8. punkts
						5. panta 1. punkts	V pielikuma 1. daļas 2. punkta otrā daļa
							V pielikuma 1. daļas 2. punkta pirmā, trešā un ceturtā daļa
						5. panta 2. punkts	—
						6. pants	—
						7. panta 1. punkts	37. pants
						7. panta 2. punkts	30. panta 5. punkts
						7. panta 3. punkts	30. panta 6. punkts
						8. panta 1. punkts	40. panta 1. punkts
						8. panta 2. punkta pirmās daļas sākums	40. panta 2. punkta pirmās daļas sākums
						8. panta 2. punkta pirmās daļas beigas	—
—	—	—	—	—	—	—	40. panta 2. punkta pirmās daļas beigas
—	—	—	—	—	—	—	40. panta 2. punkta otrā daļa
—	—	—	—	—	—	—	40. panta 3. punkts
—	—	—	—	—	—	—	41. pants
						8. panta 2. punkta otrā daļa	—
						8. panta 3. un 4. punkts	—
						9. pants	30. panta 1. punkts
—	—	—	—	—	—	—	30. panta 2., 3. un 4. punkts
						9.a pants	36. pants
						10. panta pirmās daļas pirmais teikums	30. panta 7. punkta pirmais teikums
—	—	—	—	—	—	—	30. panta 7. punkta otrais teikums
—	—	—	—	—	—	—	30. panta 8. un 9. punkts
—	—	—	—	—	—	—	31. līdz 35. pants
						10. panta pirmās daļas otrais teikums	—
						10. panta otrā daļa	—
						12. panta pirmais teikums	38. panta 1. punkts
						12. panta otrais teikums	—
—	—	—	—	—	—	—	38. panta 2., 3. un 4. punkts
—	—	—	—	—	—	—	39. pants
						13. pants	V pielikuma 3. daļas 8. punkta trešā daļa
						14. pants	V pielikuma 4. daļa
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 5., 6. un 7. daļa
						15. pants	—
						18. panta 2. punkts	—
						I pielikums	—
						II pielikums	—
						III un IV pielikums	V pielikuma 1. daļas 2. punkts un 2. daļa
						V A pielikums	V pielikuma 1. daļas 3. punkts
						V B pielikums	V pielikuma 2. daļas 3. punkts
						VI A pielikums	V pielikuma 1. daļas 4. un 6. punkts
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 1. daļas 5. punkts
						VI B pielikums	V pielikuma 2. daļas 4. un 6. punkts
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 2. daļas 5. punkts
						VII A pielikums	V pielikuma 1. daļas 7. un 8. punkts
						VII B pielikums	V pielikuma 2. daļas 7. un 8. punkts
						VIII A pielikuma 1. punkts	—
						VIII A pielikuma 2. punkts	V pielikuma 3. daļas 1. punkta pirmā daļa un 2. 3. un 5. punkts
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 3. daļas 1. punkta otrā daļa
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 3. daļas 4. punkts
						VIII A pielikuma 3. punkts	—
						VIII A pielikuma 4. punkts	V pielikuma 3. daļas 6. punkts
						VIII A pielikuma 5. punkts	V pielikuma 3. daļas 7. un 8. punkts
						VIII A pielikuma 6. punkts	V pielikuma 3. daļas 9. un 10. punkts
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 3. daļas 11. punkts
—	—	—	—	—	—	—	V pielikuma 4. daļa
						VIII B pielikums	—
						VIII C pielikums	—
			VI pielikums			IX pielikums	IX pielikums
			VII pielikums			X pielikums	X pielikums

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības
Avots	Prasība

3. Saistītie standarti

Standarti
Avots	Prasība

Builddate: 04.08.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32010L0075
EULAW -
European Regulation published on http://eur-lex.europa.eu/