3. pants Noregulējuma iestāžu un kompetento ministriju izraudzīšanās

1.   Ikviena dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas noregulējuma iestādes, kuras ir pilnvarotas piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot šajā regulā noteiktās noregulējuma pilnvaras.

Noregulējuma iestādes ir valstu centrālās bankas, kompetentās ministrijas, publiskas pārvaldes iestādes vai citas iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras.

2.   Noregulējuma iestādēm ir noregulējuma pasākumu piemērošanai nepieciešamā kompetence, resursi un darbības spēja, un tās īsteno savas pilnvaras tik ātri un elastīgi, cik tas ir nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Ja noregulējuma iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar šā panta 1. punktu, ir uzticētas citas funkcijas, tiek ieviesta atbilstoša strukturālā kārtība, lai izvairītos no interešu konfliktiem starp noregulējuma iestādei saskaņā ar šo regulu uzticētajām funkcijām un visām citām minētajai iestādei uzticētajām funkcijām. Jo īpaši tiek ieviesta kārtība, ar ko nodrošina, lai minētās noregulējuma iestādes darbība būtu faktiski neatkarīga no jebkādiem uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 22. pantu var veikt kā CCP kompetentā iestāde, un no uzdevumiem, ko noregulējuma iestāde var veikt kā Regulas (ES) Nr. 648/2012 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā tīrvērtes dalībnieku kompetentā iestāde, tostarp, lai tai būtu atsevišķs personāls, ziņošanas kārtība un lēmumu pieņemšanas process.

4.   Panta 3. punktā noteiktās prasības nenozīmē, ka nav iespējama pārskatu sniegšanas kārtības konverģence augstākajā tādas organizatoriskās struktūras līmenī, kas apvieno dažādas funkcijas vai iestādes, vai ka personālu saskaņā ar iepriekš pieņemtiem nosacījumiem nevar izmantot arī citām, noregulējuma iestādei uzticētām funkcijām, ja tas uz laiku ir vajadzīgs, lai pārvarētu lielu darba slodzi vai lai noregulējuma iestāde varētu izmantot kopīgā personāla kompetenci.

5.   Iestādes, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu veic uzraudzības un noregulējuma funkcijas, un personas, kas minētās funkcijas veic savā vārdā, cieši sadarbojas noregulējuma lēmumu sagatavošanā, plānošanā un piemērošanā gan gadījumos, kad noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir atsevišķas vienības, gan gadījumos, kad attiecīgās funkcijas veic tā pati vienība.

6.   Noregulējuma iestādes pieņem un publisko savus iekšējos noteikumus, ar kuriem nodrošina atbilstību 3. punktā noteiktajām prasībām, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām funkcionālajām jomām.

7.   Dalībvalstis, kurās uzņēmējdarbību neveic neviens CCP, var atkāpties no 3. punktā minētajām prasībām, izņemot attiecībā uz kārtību par izvairīšanos no interešu konfliktiem.

8.   Katra dalībvalsts izraugās vienu ministriju, kas atbild par to funkciju veikšanu, kas saskaņā ar šo regulu uzticētas kompetentajai ministrijai.

9.   Ja kādā dalībvalstī noregulējuma iestāde nav kompetentā ministrija, tad noregulējuma iestāde bez liekas kavēšanās informē kompetento ministriju par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar šo regulu, un, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, saņem tās apstiprinājumu pirms tādu lēmumu īstenošanas, kuriem būs tieša fiskāla ietekme vai sistēmiskas sekas, kuras, visticamāk var radīt tiešu fiskālu ietekmi.

10.   Dalībvalstis informē Komisiju un Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, par noregulējuma iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

11.   Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu noregulējuma iestādi saskaņā ar 1. punktu, 10. punktā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju:

12.   EVTI publicē sarakstu ar noregulējuma iestādēm un kontaktiestādēm, par kurām sniegta informācija saskaņā ar 10. punktu.