16. pants Sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, Komisiju, Eiropolu,Eurojustun Eiropas Prokuratūru

1.   Ja pastāv aizdomas, ka 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir pārrobežu raksturs, attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes apsver iespēju ar minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem saistīto informāciju nodot attiecīgajām kompetentajām struktūrām.

Neskarot noteikumus par pārrobežu sadarbību un savstarpēju tiesisko palīdzību krimināllietās, dalībvalstis, Eiropols, Eurojust, Eiropas Prokuratūra un Komisija, īstenojot savas attiecīgās kompetences, savstarpēji sadarbojas cīņā pret 3. un 4. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Šajā nolūkā Eiropols un Eurojust attiecīgā gadījumā sniedz tehnisko un operacionālo palīdzību, kas valstu kompetentajām iestādēm nepieciešama, lai veicinātu to veiktās izmeklēšanas koordinēšanu.

2.   Komisija vajadzības gadījumā var izveidot ekspertu un praktiķu tīklu, lai apmainītos paraugpraksēm un attiecīgā gadījumā sniegtu palīdzību dalībvalstu kompetentajām iestādēm nolūkā atvieglot tādu noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanu, kas saistīti ar Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpšanu. Minētais tīkls attiecīgā gadījumā var arī nodrošināt publiski pieejamu un regulāri atjauninātu kartējumu par Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumu vai apiešanas riskiem konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās un attiecībā uz konkrētām nozarēm un darbībām.

3.   Ja 1. punktā minētā sadarbība ietver sadarbību ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, minētajai sadarbībai būtu jānotiek, pilnībā ievērojot pamattiesības un starptautiskās tiesības.

4.   Dalībvalstu kompetentās iestādes bieži un regulāri dalās informācijā ar Komisiju un citām kompetentajām iestādēm par praktiskiem jautājumiem, jo īpaši par apiešanas modeļiem, piemēram, struktūrām, ar ko slēpj aktīvu faktiskos īpašniekus un aktīvu kontroli.