2. Katra dalībvalsts izraugās vai izveido vienu vienoto kontaktpunktu, kas pilda koordinācijas funkciju, lai nodrošinātu pārrobežu sadarbību ar citu dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem un 19. pantā minēto Kritisko vienību noturības grupu (“vienotais kontaktpunkts”). Attiecīgā gadījumā dalībvalsts izraugās savu vienoto kontaktpunktu kompetentā iestādē. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var noteikt, ka tās vienotais kontaktpunkts pilda arī koordinācijas funkciju sadarbībai ar Komisiju un nodrošina sadarbību ar trešām valstīm.