9. pants Kompetentās iestādes un vienotais kontaktpunkts

1.   Katra dalībvalsts izraugās vai izveido vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par pareizu šajā direktīvā noteikto noteikumu piemērošanu un vajadzības gadījumā izpildes nodrošināšanu valsts līmenī.

Attiecībā uz kritiskajām vienībām šīs direktīvas pielikumā esošās tabulas 3. un 4. punktā noteiktajās nozarēs kompetentās iestādes principā ir kompetentās iestādes, kas minētas Regulas (ES) 2022/2554 46. pantā. Attiecībā uz šīs direktīvas pielikumā esošās tabulas 8. punktā noteiktajām kritiskajām vienībām kompetentās iestādes principā ir Direktīvas (ES) 2022/2555 kompetentās iestādes. Dalībvalstis var izraudzīties citu kompetento iestādi šīs direktīvas pielikuma esošās tabulas 3., 4. un 8. punktā noteiktajās nozarēs saskaņā ar esošo valsts tiesisko regulējumu.

Ja dalībvalstis izraugās vai izveido vairāk nekā vienu kompetento iestādi, tās skaidri nosaka katras attiecīgās iestādes uzdevumus un nodrošina, ka tās efektīvi sadarbojas, lai izpildītu savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu, tostarp attiecībā uz 2. punktā minētā vienotā kontaktpunkta izraudzīšanos un darbībām.

2.   Katra dalībvalsts izraugās vai izveido vienu vienoto kontaktpunktu, kas pilda koordinācijas funkciju, lai nodrošinātu pārrobežu sadarbību ar citu dalībvalstu vienotajiem kontaktpunktiem un 19. pantā minēto Kritisko vienību noturības grupu (“vienotais kontaktpunkts”). Attiecīgā gadījumā dalībvalsts izraugās savu vienoto kontaktpunktu kompetentā iestādē. Attiecīgā gadījumā dalībvalsts var noteikt, ka tās vienotais kontaktpunkts pilda arī koordinācijas funkciju sadarbībai ar Komisiju un nodrošina sadarbību ar trešām valstīm.

3.   Līdz 2028. gada 17. jūlijam un pēc tam reizi divos gados vienotie kontaktpunkti iesniedz Komisijai un 19. pantā minētajai Kritisko vienību noturības grupai kopsavilkuma ziņojumu par saņemtajiem paziņojumiem, tostarp par paziņojumu skaitu, paziņoto incidentu būtību un par darbībām, kas veiktas saskaņā ar 15. panta 3. punktu.

Komisija sadarbībā ar Kritisko vienību noturības grupu izstrādā kopēju ziņošanas veidni. Kompetentās iestādes minēto ziņošanas veidni var brīvprātīgi izmantot, lai iesniegtu pirmajā daļā minētos kopsavilkuma ziņojumus.

4.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās kompetentajai iestādei un vienotajam kontaktpunktam ir pilnvaras un atbilstoši finanšu, cilvēku un tehniskie resursi, lai efektīvi un rezultatīvi veiktu tiem uzticētos uzdevumus.

5.   Katra dalībvalstis nodrošina, ka tās kompetentā iestāde vajadzības gadījumā un saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem apspriežas un sadarbojas ar citām attiecīgajām valsts iestādēm, tostarp tām, kas atbild par civilo aizsardzību, tiesībaizsardzību un personas datu aizsardzību, un ar kritiskajām vienībām un attiecīgajām ieinteresētajām personām.

6.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka šīs direktīvas kompetentā iestāde sadarbojas ar Direktīvas (ES) 2022/2555 kompetentajām iestādēm un apmainās ar tām ar informāciju attiecībā uz kiberdrošības riskiem, kiberdraudiem un kiberincidentiem un ar kiberdrošību nesaistītiem riskiem, apdraudējumiem un incidentiem, kas skar kritiskās vienības, tostarp attiecībā uz attiecīgiem pasākumiem, kurus veikusi tās kompetentā iestāde un Direktīvas (ES) 2022/2555 kompetentās iestādes.

7.   Katra dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc kompetentās iestādes un vienotā kontaktpunkta izraudzīšanas vai izveidošanas paziņo Komisijai to identitāti un to uzdevumus un pienākumus saskaņā ar šo direktīvu, to kontaktinformāciju un jebkādas turpmākas izmaiņas tajā. Dalībvalstis informē Komisiju, ja attiecībā uz kritiskajām vienībām pielikumā esošās tabulas 3., 4. un 8. punktā noteiktajās nozarēs tās nolemj par kompetento iestādi izraudzīties kādu citu iestādi, nevis tās, kas minētas 1. punkta otrajā daļā. Katra dalībvalsts publisko savas kompetentās iestādes un vienotā kontaktpunkta identitāti.

8.   Komisija vienoto kontaktpunktu sarakstu dara publiski pieejamu.