31. pants

Katra dalībvalstis prasa, lai jebkura minētajā dalībvalstī pārvaldīta tieši izveidota trasta pilnvarotās personas iegūtu un uzturētu adekvātu, pareizu un atjauninātu informāciju par faktiskajiem īpašniekiem attiecībā uz trastu. Minētā informācija ietver:

Dalībvalstis nodrošina, ka par šā panta pārkāpšanu paredzēti efektīvi, samērīgi un atturoši pasākumi vai sankcijas.

Where the place of establishment or residence of the trustee of the trust or person holding an equivalent position in similar legal arrangement is outside the Union, the information referred to in paragraph 1 shall be held in a central register set up by the Member State where the trustee of the trust or person holding an equivalent position in a similar legal arrangement enters into a business relationship or acquires real estate in the name of the trust or similar legal arrangement.

Where the trustees of a trust or persons holding equivalent positions in a similar legal arrangement are established or reside in different Member States, or where the trustee of the trust or person holding an equivalent position in a similar legal arrangement enters into multiple business relationships in the name of the trust or similar legal arrangement in different Member States, a certificate of proof of registration or an excerpt of the beneficial ownership information held in a register by one Member State may be considered as sufficient to consider the registration obligation fulfilled.

Informācija, kas pieejama pirmās daļas c) apakšpunktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, ietver faktiskā īpašnieka vārdu un uzvārdu, dzimšanas mēnesi un gadu un pastāvīgās dzīvesvietas valsti un valstspiederību, kā arī turētās kapitāla daļas veidu un apmēru.

Dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzami valstu tiesību aktos, var sniegt piekļuvi papildu informācijai, kas ļauj identificēt faktisko īpašnieku. Minētā papildu informācija ietver vismaz dzimšanas datumu vai kontaktinformāciju saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem. Dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktiem var atļaut plašāku piekļuvi reģistrā glabātajai informācijai.

Kompetentās iestādes, kam piešķirta piekļuve 3.a punktā minētajam centrālajam reģistram, ir publiskas iestādes, kam uzticēti pienākumi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas apkarošanas jomā, kā arī nodokļu iestādes, atbildīgo subjektu uzraudzības iestādes un iestādes, kuru uzdevums ir veikt izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, saistītiem predikatīviem nodarījumiem un teroristu finansēšanu, izsekot un aizturēt vai iesaldēt un konfiscēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus.

Exemptions granted pursuant to the first subparagraph shall not apply to the credit institutions and financial institutions, and to obliged entities referred to in point (3)(b) of Article 2(1) that are public officials.

Where a Member State decides to establish an exemption in accordance with the first subparagraph, it shall not restrict access to information by competent authorities and FIUs.

Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta 1. punktā minētā informācija ir pieejama, izmantojot reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, kas izveidota ar Direktīvas (ES) 2017/1132 22. panta 2. punktu, saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem īsteno šā panta 4. un 5. punktu.

Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, izmantojot to valsts reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, ir pieejama tikai tāda 1. punktā minētā informācija, kas ir aktualizēta un atbilst aktuālajiem faktiskajiem īpašniekiem, un piekļuve minētajai informācijai ir saskaņā ar datu aizsardzības noteikumiem.

Informācija, kas minēta 1. punktā, ir pieejama, izmantojot valstu reģistrus un reģistru savstarpējās savienojamības sistēmu, vismaz piecus gadus un ne vairāk kā 10 gadus pēc tam, kad beidzis pastāvēt pamatojums tam, lai reģistrētu informāciju par faktisko īpašnieku, kas minēta 3.a punktā. Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai īstenotu dažādos piekļuves veidus saskaņā ar 4. un 4.a punktu.

Komisija līdz 2020. gada 26. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, novērtējot, vai visi 1. punktā minētie trasti un līdzīgi juridiski veidojumi, ko reglamentē dalībvalstu tiesību akti, ir pienācīgi identificēti un uz tiem attiecināti šajā direktīvā noteiktie pienākumi. Attiecīgā gadījumā Komisija veic nepieciešamos pasākumus, lai rīkotos saistībā ar šāda ziņojuma secinājumiem.