|
+III PIELIKUMS KONTROLES UN MONITORINGA PROCEDŪRAS EKSPLUATĀCIJAS FĀZĒ UN PĒC SLĒGŠANAS |
III PIELIKUMS KONTROLES UN MONITORINGA PROCEDŪRAS EKSPLUATĀCIJAS FĀZĒ UN PĒC SLĒGŠANAS
III PIELIKUMS KONTROLES UN MONITORINGA PROCEDŪRAS EKSPLUATĀCIJAS FĀZĒ UN PĒC SLĒGŠANAS 1. Ievads Šā pielikuma mērķis ir noteikt obligātā monitoringa procedūras, kas paredzētas, lai pārbaudītu:
—
vai atkritumi ir pieņemti apglabāšanai saskaņā ar attiecīgajai poligonu kategorijai noteiktajiem kritērijiem,
—
vai poligona procesu norise ir labvēlīga,
—
vai vides aizsardzības sistēmas darbojas, kā paredzēts,
—
vai ir izpildīti poligona atļaujas nosacījumi.
2. Meteoroloģiskie dati ▼M4 ————— Ja dalībvalstis nolemj, ka ar ūdens bilances palīdzību var efektīvi noteikt, vai poligonā veidojas izskalojums un vai ir radusies noplūde, ieteicams poligona monitoringa gaitā vai no tuvākās meteoroloģiskās stacijas iegūt šādus datus, ciktāl kompetentā iestāde to prasa saskaņā ar šīs direktīvas 13. panta c) punktu:
3. Emisijas dati: ūdens, izskalojuma un gāzu kontrole Izskalojuma paraugi un virszemes ūdeņu paraugi, ja tādi ir, jāņem tādās vietās, kur tie nodrošina pārstāvību. Paraugi jāņem un izskalojums (tilpums un sastāvs) jāmēra katrā izskalojuma vietā atsevišķi. Atsauce: Paraugu ņemšanas tehnoloģijas vispārīgās nostādnes, ISO 5667-2 (1991). Virszemes ūdeņu monitoringu, ja tādi ir, nodrošina vismaz divās vietās: vienā augšpus poligona, otrā lejpus tā. Gāzu monitoringā jānodrošina pārstāvība katrā poligona nodalījumā. Paraugu ņemšanas un analīzes biežums noteikts turpmāk pievienotajā tabulā. Monitoringa nolūkā, nodrošinot pārstāvību, ņem izskalojuma un ūdens paraugus. Paraugu ņemšanas biežumu varētu noteikt atkarībā no poligona atkritumu morfoloģijas (virs zemes sabērti, zemē ierakti u. tml.). Tas jānorāda atļaujā.
4. Gruntsūdens aizsardzība A. Paraugu ņemšana Mērījumiem, kurus izdara vismaz vienā vietā gruntsūdens ieplūdes rajonā un divās vietās izplūdes rajonā, jānodrošina informācija par atkritumu radītajiem draudiem gruntsūdenim. Mērījumu skaitu var palielināt, pamatojoties uz konkrētiem hidroģeoloģiskiem plāniem un vajadzību laikus konstatēt izskalojuma nejaušu iekļūšanu gruntsūdenī. Pirms atkritumu apglabāšanas paraugi jāņem vismaz trīs vietās, lai noteiktu kontrolvērtības, ar kurām salīdzināt turpmākos paraugus. Atsauce: Gruntsūdens paraugu ņemšana, ISO 5667, 11. daļa, 1993. B. Monitorings Paņemtajos paraugos analizējamie parametri izriet no izskalojuma iespējamā sastāva un gruntsūdens kvalitātes attiecīgajā apkārtnē. Izvēloties analizējamos parametrus, būtu jāņem vērā mobilitāte gruntsūdens zonā. Parametros varētu iekļaut rādītājus, pēc kuriem var laikus noteikt ūdens kvalitātes pārmaiņas ( 8 )
C. Kontrollīmeņi Ievērojama kaitīga iedarbība uz vidi, kas minēta šīs direktīvas 12. un 13. pantā, būtu uzskatāma par notikušu attiecībā uz gruntsūdeni, ja gruntsūdens paraugs liecina par ievērojamām ūdens kvalitātes pārmaiņām. Kontrollīmenis jānosaka, ņemot vērā konkrētos hidroģeoloģiskos veidojumus poligona apkārtnē un gruntsūdens kvalitāti. Ja iespējams, kontrollīmenis jānorāda atļaujā. Konstatētie fakti jānovērtē ar kontroltabulu palīdzību pēc noteiktiem vērtēšanas noteikumiem un līmeņiem katrā hidroģeoloģiskajā urbumā pazemes ūdeņu horizontā lejpus poligona. Kontrollīmeņi jānosaka atkarībā no izmaiņām gruntsūdens kvalitātē. 5. Poligona topogrāfija: poligona dati
6 Īpašas prasības attiecībā uz metālisko dzīvsudrabu Attiecībā uz metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšanu, kas ir ilgāka par vienu gadu, ievēro šādas prasības:
A.
Monitoringa, inspekcijas un ārkārtas rīcības prasības Glabātavā ir uzstādīta dzīvsudraba tvaiku koncentrācijas nepārtrauktu mērījumu monitoringa sistēma, kuras jutība ir vismaz 0,02 mg dzīvsudraba/m3. Sensori ir novietoti grīdas un griestu līmenī. Monitoringa sistēmā ietilpst skaņas un vizuāla avārijas signalizācija. Sistēmas apkopi veic katru gadu. Pilnvarota persona vismaz vienu reizi mēnesī veic glabātavas un konteineru vizuālu pārbaudi. Gadījumos, kad tiek konstatētas noplūdes, glabātavas operators nekavējoties veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu dzīvsudraba emisijas vidē un atjaunotu dzīvsudraba glabāšanas drošību. Saskaņā ar 12. panta b) punktu uzskatāms, ka noplūdēm ir ievērojama kaitīga iedarbība uz vidi. Glabāšanas objektā ir pieejami rīcības plāni ārkārtas situācijās un darbam ar metālisko dzīvsudrabu piemēroti aizsarglīdzekļi.
B.
Dokumentācijas glabāšana Visu dokumentāciju, kas satur II pielikuma 6. punktā un šā punkta A iedaļā minēto informāciju, arī konteineriem pievienotos sertifikātus, kā arī uzskaites datus par metāliskā dzīvsudraba izņemšanu no glabāšanas, nosūtīšanu pēc pagaidu glabāšanas un datus par paredzēto galamērķi un paredzēto rīcību glabā vismaz trīs gadus pēc dzīvsudraba glabāšanas termiņa beigām. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||