Preamble: 1

(1)

Radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumos ir jāievēro vairākas prasības, ko paredz Kopienas un starptautiskie juridiskie instrumenti, jo īpaši saistībā ar radioaktīvo materiālu drošu transportēšanu un apstākļiem, kuros radioaktīvos atkritumus vai lietotu kodoldegvielu apglabā vai glabā galamērķa valstī.

(2)

Papildus šīm prasībām darba ņēmēju un sabiedrības veselības aizsardzības interesēs ir jānodrošina, ka radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumi starp dalībvalstīm, kā arī uz Kopienu un no tās notiek, izmantojot obligātu un kopēju iepriekšēju atļauju sistēmu.

(3)

Kā noteikts Padomes 2002. gada 22. maija Rezolūcijā par valsts uzraudzības un kontroles sistēmu izveidošanu radioaktīvo materiālu klātesamībai metālisko materiālu pārstrādē dalībvalstīs (3), ir svarīgi samazināt radioloģisko risku, kas rodas no radioaktīvo materiālu klātesamības metāliskos materiālos, kas paredzēti pārstrādei.

(4)

Padomes Direktīva 92/3/Euratom (1992. gada 3. februāris) par kontroli un uzraudzību attiecībā uz radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, to ievešanu Kopienā un izvešanu no Kopienas (4) izveidoja stingru Kopienas radioaktīvo atkritumu pārvadājumu kontroles un iepriekšēju atļauju sistēmu, kas ir darbojusies apmierinoši. Ņemot vērā gūto pieredzi, tā tomēr ir jāgroza, lai precizētu un papildinātu koncepcijas un definīcijas, atrisinātu iepriekš neatrisinātas problēmas, vienkāršotu pašreizējo kārtību radioaktīvo atkritumu pārvadājumiem starp dalībvalstīm, kā arī garantētu saderību ar citiem Kopienas un starptautiskajiem noteikumiem, un jo īpaši ar Kopējo lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvenciju (turpmāk “Kopējā Konvencija”), kurai Kopiena pievienojās 2006. gada 2. janvārī.

(5)

Saistībā ar 5. SLIM (“Vienkāršāki tiesību akti iekšējā tirgū”) ierosmes posmu ir izveidota dalībvalstu pārstāvju un lietotāju darba grupa, lai atrisinātu vairākus jautājumus, par kuriem attiecībā uz Direktīvu 92/3/Euratom lietotāji ir pauduši zināmas bažas, kā arī lai saskaņotu minēto direktīvu ar pašreizējiem starptautiskiem noteikumiem un instrumentiem.

(6)

Direktīvā 92/3/Euratom izklāstītā kārtība praksē piemērota, tikai pārvadājot lietotu kodoldegvielu, kuru turpmāk nebija paredzēts nekādi izmantot un kura minētās direktīvas izpratnē tika uzskatīta par “radioaktīviem atkritumiem”. Radioloģijas aspektā nav pamata neattiecināt uzraudzības un kontroles procedūras uz lietoto kodoldegvielu, kas paredzēta pārstrādei. Tāpēc šī direktīva būtu jāattiecina uz visiem lietotās kodoldegvielas pārvadājumiem neatkarīgi no tā, vai lietotā kodoldegviela ir paredzēta apglabāšanai vai pārstrādei.

(7)

Katrai dalībvalstij būtu jāsaglabā pilnīga atbildība par politikas izvēli attiecībā uz savā jurisdikcijā esošu radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvaldību; dažas izvēlas lietoto kodoldegvielu pārstrādāt, dažu mērķis ir lietoto kodoldegvielu galīgi apglabāt, neparedzot citu izmantošanas mērķi; tādēļ šīs direktīvas noteikumiem nevajadzētu skart dalībvalstu tiesības eksportēt to lietoto kodoldegvielu pārstrādei, un nekam šajā direktīvā nevajadzētu noteikt to, ka galamērķa dalībvalstij ir jāpieņem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas kravas, kas ir paredzētas galīgai apstrādei vai apglabāšanai, izņemot atpakaļnosūtīšanas gadījumā. Atteikumi šādiem pārvadājumiem būtu jāpamato, balstoties uz šajā direktīvā noteiktajiem kritērijiem.

(8)

Pašreizējo procedūru vienkāršošanai nevajadzētu traucēt dalībvalstīm īstenot savas esošās tiesības iebilst pret radioaktīvo atkritumu pārvadājumu nosacījumiem vai noteikt tos, kam nepieciešama dalībvalstu piekrišana. Iebildumiem nevajadzētu būt patvaļīgiem, un tie būtu jāpamato ar attiecīgiem valsts, Kopienas vai starptautiskiem tiesību aktiem. Šai direktīvai nevajadzētu skart tiesības un pienākumus saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši attiecībā uz kuģiem un gaisa kuģiem – jūras, upju un gaisa navigācijas tiesību un brīvību īstenošanu, kā tas paredzēts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(9)

Galamērķa vai tranzīta dalībvalsts iespēja atteikties izmantot automātisko procedūru, lai dotu piekrišanu pārvadājumiem, rada nepamatotu administratīvu slogu un vieš neskaidrības. Galamērķa un tranzīta dalībvalsts iestāžu obligātajam apstiprinājumam par pieteikuma saņemšanu, kā arī laikposma pagarinājumam, lai dotu piekrišanu, būtu jārada droša iespēja pieņemt, ka tiek dots apstiprinājums klusējot.

(10)

“Atļaujas” pārvadājumiem šīs direktīvas nozīmē nevajadzētu aizstāt konkrētas valsts prasības pārvadājumiem, piemēram, transportēšanas licences.

(11)

Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi pret apdraudējumu, ko rada radioaktīvie atkritumi, būtu jāņem vērā risks, kas rodas ārpus Kopienas. Attiecībā uz radioaktīviem atkritumiem un lietoto kodoldegvielu, ko izved no Kopienas, galamērķa trešā valsts būtu ne tikai jāinformē par pārvadājumu, bet tai arī būtu jādod tam piekrišana.

(12)

Galamērķa dalībvalsts kompetentajām iestādēm vajadzētu sadarboties un uzturēt sakarus ar citām iesaistītajām kompetentajām iestādēm, lai izvairītos no nepamatotiem kavējumiem un nodrošinātu veiksmīgu šajā direktīvā noteikto piekrišanas procedūras norisi.

(13)

Prasībai, ka vajadzības gadījumā par pārvadājumu atbildīgā persona veic drošību uzlabojošus pasākumus nepabeigta pārvadājuma gadījumā, nevajadzētu aizkavēt dalībvalstu valsts līmenī noteikto mehānismu piemērošanu.

(14)

Prasībai par to, ka turētājs ir atbildīgs par izmaksām nepabeigta pārvadājuma gadījumā, nebūtu jākavē to mehānismu piemērošana, ko izveidojušas dalībvalstis valsts līmenī, vai jebkādu līgumisku vienošanos piemērošana starp turētāju un jebkādu citu personu, kas iesaistīta pārvadājumā.

(15)

Kaut arī radioaktīvie atkritumi, ciktāl tas ir saskaņā ar šāda materiāla drošu pārvaldību, būtu jāapglabā valstī, kurā tie radušies, ir atzīts, ka dalībvalstīm būtu jāveicina nolīgumi pašu vidū, lai veicinātu to radioaktīvo atkritumu vai lietotās kodoldegvielas drošu un efektīvu pārvaldību, kas nogādāti no tām dalībvalstīm, kuras tos saražo nelielos daudzumos un kur atbilstīgu iekārtu izveidošana nebūtu pamatota no radioloģiskā viedokļa.

(16)

Ja tiek noslēgta vienošanās starp saņēmēju trešā valstī un turētāju trešā valstī atbilstīgi Kopējās Konvencijas 27. pantam, tādu pašu vienošanos var izmantot šīs direktīvas nolūkiem.

(17)

Šīs direktīvas piemērošanai un ņemot vērā iepriekš gūto pieredzi, ir lietderīgi pielāgot pašreizējo standarta dokumentu. Skaidrības labad būtu jānosaka, ka līdz šīs direktīvas transponēšanas dienai ir jāizveido jauns standarta dokuments. Tomēr, ja minētais termiņš netiktu ievērots, pārejas noteikumos būtu jāparedz esošā standarta dokumenta izmantošana. Turklāt skaidri noteikumi par valodu izmantošanu radītu juridisku noteiktību un novērstu nepamatotu aizkavēšanos.

(18)

Periodiskajos dalībvalstu ziņojumos Komisijai un Komisijas ziņojumos Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai būtu jāsniedz noderīgs visā Kopienā doto atļauju apskats un būtu jāidentificē iespējamās grūtības, ar kurām praksē saskārušās dalībvalstis, kā arī rastie risinājumi.

(19)

Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (5), inter alia, tiek piemērota radioaktīvo vielu transportam, importam uz un eksportam no Kopienas un paredz ziņošanas un atļauju izsniegšanas sistēmu darbībām ar jonizējošu starojumu. Tāpēc šie noteikumi atbilst jomai, uz kuru attiecas šī direktīva.

(20)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, skaidrības labad ir nepieciešams atcelt un aizstāt Direktīvu 92/3/Euratom. Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus noteiktā termiņā transponēt savos tiesību aktos atcelto direktīvu, kā arī piemērot to.

(21)

Saskaņā ar 34. punktu Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (6) dalībvalstis tiek mudinātas savās un Kopienas interesēs izstrādāt savas tabulas, kuras cik iespējams norādīs saistību starp šo direktīvu un transponēšanas pasākumiem, kā arī darīt tās zināmas atklātībai,