8.a pants

Upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kas izstrādāti saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 13. pantu, neskarot minētās direktīvas V pielikuma 1.4.3. iedaļas prasības attiecībā uz vispārējā ķīmiskā stāvokļa izklāstu un mērķus un pienākumus, kas noteikti minētās direktīvas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, 11. panta 3. punkta k) apakšpunktā un 16. panta 6. punktā, dalībvalstis var paredzēt papildu kartes, kas satur informāciju par ķīmisko stāvokli, kā paredzēts Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.3. iedaļā.

Vielas, kas šīs direktīvas I pielikuma A daļā identificētas par tādām, kas darbojas līdzīgi kā visuresošas PBT vielas, dalībvalstis var monitorēt mazāk intensīvi, nekā tas attiecībā uz prioritārām vielām prasīts šīs direktīvas 3. panta 4. punktā un Direktīvas 2000/60/EK V pielikumā, ar noteikumu, ka monitorings ir reprezentatīvs un ir pieejama statistiski stabila bāzes līnija attiecībā uz minēto vielu klātbūtni ūdens vidē. Principā saskaņā ar šīs direktīvas 3. panta 6. punkta otro daļu monitoringam būtu jānotiek ne retāk kā reizi trīs gados, ja vien attiecīgās vielas lietošana vai emisijas vai tehniskās zināšanas un ekspertu slēdziens nepamato citu biežumu.

Divu gadu laikposmā no 2030. gada 1. janvāra dalībvalstis monitorē estrogēno vielu klātbūtni ūdens objektos, izmantojot uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. Paraugu ņemšana un analīze nav jāuzsāk minētā divu gadu laikposma sākumā, bet tā jāveic vismaz četras reizes gadā. Dalībvalstis monitoringu veic īpaši izvēlētās vietās, kur šīs direktīvas I pielikuma A daļā uzskaitītos trīs estrogēnos hormonus, proti, 17-beta-estradiolu (E2), estronu (E1) un 17-alfa-etinilestradiolu (EE2) ar ierastajām analītiskajām metodēm monitorē saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 8. pantu un tās V pielikumu, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus vairāku koncentrāciju diapazonā. Datus paziņo kopā un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktu. Vietu skaits nav mazāks par skaitu, kas norādīts šīs direktīvas 8.b panta 3. punktā attiecībā uz novērojamo vielu sarakstā iekļauto vielu monitoringu. Dalībvalstis var sākt monitoringu pirms 2030. gada 1. janvāra, ja vien ir pieņemtas šā panta 4. punktā minētās tehniskās specifikācijas. Dalībvalstis neizmanto uz ietekmi balstītos rezultātus, kas iegūti salīdzinošā monitoringa divu gadu laikposmā, lai klasificētu monitorēto ūdens objektu ķīmisko stāvokli, kā aprakstīts Direktīvas 2000/60/EK V pielikuma 1.4.3. iedaļā.

Līdz 2027. gada 1. decembrim Komisija pieņem īstenošanas aktu, kurā nosaka tehniskās specifikācijas estrogēno vielu monitoringam, izmantojot uz ietekmi balstītas monitoringa metodes. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 9. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

18 mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalstis ir paziņojušas datus, Komisija publicē ziņojumu, kurā salīdzina ierasto analītisko un uz ietekmi balstīto metožu rezultātus un analizē iespēju izmantot uz ietekmi balstītas monitoringa metodes kopā ar Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 35.a punktā definēto uz ietekmi balstīto estrogēnu izraisītājvērtību, lai papildinātu ķīmiskā stāvokļa novērtējumu.