|
+1. pants Definīcijas |
1. pants Definīcijas1. pants Definīcijas Šajā direktīvā:
1)
“transportlīdzeklis” ir:
a)
jebkurš mehāniskais transportlīdzeklis, kurš pārvietojas pa sauszemi, izmantojot vienīgi mehānisko piedziņu, un nebrauc pa sliedēm, un kura:
i)
maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 25 km/h; vai
ii)
maksimālais neto svars ir lielāks par 25 kg un maksimālais projektētais ātrums ir lielāks par 14 km/h;
b)
jebkura piekabe, ko izmanto kopā ar a) apakšpunktā minēto transportlīdzekli, neatkarīgi no tā, vai tā ir pievienota vai atvienota. Neskarot a) un b) apakšpunktu, ratiņkrēslu transportlīdzekļus, kas ir paredzēti vienīgi personām ar fizisku invaliditāti, neuzskata par šajā direktīvā minētajiem transportlīdzekļiem;
1.a)
“transportlīdzekļa izmantošana” ir jebkāda transportlīdzekļa izmantošana, kas atbilst konkrētā transportlīdzekļa funkcijai transporta vajadzībām negadījuma brīdī, neatkarīgi no transportlīdzekļa parametriem un neatkarīgi no apvidus, kurā mehāniskais transportlīdzeklis tiek lietots, un no tā, vai tas ir nekustīgs vai atrodas kustībā;
2)
“cietusī persona” un “persona, kas cietusi” ir ikviena persona, kurai ir tiesības uz kompensāciju par jebkādiem zaudējumiem vai miesas bojājumiem, kurus ir izraisījuši transportlīdzekļi;
3)
“valsts apdrošinātāju apvienība” ir profesionāla organizācija, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu un kas apvieno apdrošināšanas sabiedrības, kurām valstī ir atļauts veikt transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu;
4)
“teritorija, kur transportlīdzeklis parasti atrodas” ir:
a)
tās valsts teritorija, kuras numura zīme ir transportlīdzeklim, neatkarīgi no tā, vai šī zīme ir pastāvīga vai pagaidu; vai
b)
ja kāda veida transportlīdzeklis nav jāreģistrē, bet transportlīdzeklim ir apdrošināšanas uzlīme vai reģistrācijas numura zīmei analoga atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā ir izsniegta apdrošināšanas uzlīme vai zīme; vai
c)
ja kāda veida transportlīdzeklim nav nepieciešama ne reģistrācijas numura zīme, ne apdrošināšanas uzlīme, ne atšķirības zīme, tad tās valsts teritorija, kurā pastāvīgi dzīvo transportlīdzekļa īpašnieks vai tiesīgais lietotājs; vai
d)
gadījumos, ja transportlīdzeklim nav nekādas numura zīmes vai ja tam ir numura zīme, kas neatbilst vai vairs neatbilst transportlīdzeklim, un tas ir iesaistīts negadījumā – tās valsts teritorija, kurā negadījums noticis, prasījuma nokārtošanas nolūkā saskaņā ar 2. panta a) punktu vai 10. pantu;
5)
“zaļā karte” ir starptautiska apdrošināšanas apliecība, kas izdota valsts apdrošināšanas apvienības vārdā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Iekšzemes transporta komitejas Autotransporta apakškomitejas 1949. gada 25. janvārī pieņemto 5. ieteikumu;
6)
“apdrošināšanas sabiedrība” ir sabiedrība, kas saņēmusi oficiālu atļauju saskaņā ar Direktīvas 73/239/EEK 6. pantu vai 23. panta 2. punktu;
7)
“iestāde” ir apdrošināšanas sabiedrības galvenais birojs, pārstāvniecība vai filiāle saskaņā ar Padomes Otrās direktīvas 88/357/EEK (1988. gada 22. jūnijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz tiešo apdrošināšanu, kas nav dzīvības apdrošināšana, par noteikumiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvākai izmantošanai ( 1 ) 2. panta c) punktu;
8)
“piederības dalībvalsts” ir “piederības dalībvalsts”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 8. punkta a) apakšpunktā ( 2 ). 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|