III PIELIKUMS

1. Kaitīgo organismu profilakse un/vai ierobežošana būtu jāpanāk vai jāveicina ar dažādām, tostarp jo īpaši šādām darbībām:

— augu maiņa,

— atbilstīgu kultivēšanas paņēmienu izmantošana (piem., cietas sēklas gultnes paņēmiens, sēšanas laiks un biezība, pasējas izmantošana, saudzējošā augsnes apstrāde, atzarošana un tiešā sēšana),

— vajadzības gadījumā – izturīgu/tolerantu šķirņu un standarta/sertificētas sēklas un stādāmā materiāla izmantošana,

— sabalansētas mēslošanas, kaļķošanas un apūdeņošanas/nosusināšanas prakse,

— kaitīgo organismu izplatības profilakse ar higiēnas pasākumu palīdzību (piemēram, regulāri tīrot mehānismus un iekārtas),

— nozīmīgu derīgu organismu aizsargāšana un vairošana, piemēram, ar atbilstīgiem augu aizsardzības pasākumiem vai izmantojot ekoloģisku infrastruktūru ražošanas vietās un ārpus tām.

2. Kaitīgiem organismiem ir jāveic monitorings, izmantojot atbilstīgas metodes un instrumentus, ja tādi ir pieejami. Šādiem atbilstīgiem instrumentiem būtu jāietver novērojumi lauka apstākļos, kā arī, ja iespējams, zinātniski pamatoti brīdinājumi, prognozes un diagnostika agrā attīstības stadijā, kā arī profesionāli kvalificētu konsultantu padomi.

3. Pamatojoties uz monitoringa rezultātiem, profesionālajam lietotājam ir jāizlemj, vai un kad izmantot augu aizsardzības pasākumus. Skaidri un zinātniski pamatoti kaitīguma sliekšņi ir būtiski lēmumu pieņemšanā. Ja iespējams, pirms apstrādes jāņem vērā kaitīgo organismu kaitīguma sliekšņi, kas noteikti attiecīgajam reģionam, konkrētajām zonām, kultūraugiem un konkrētiem klimatiskajiem apstākļiem.

4. Priekšroka jādod ilgtspējīgiem bioloģiskiem, fiziskiem un citiem paņēmieniem bez ķīmisku līdzekļu lietošanas, ja tie nodrošina pietiekamu augu aizsardzību.

5. Pielietotajiem pesticīdiem ir jābūt pēc iespējas ar šauru iedarbības spektru, un tiem ir jābūt minimālai blakusiedarbībai uz cilvēku veselību un vidi.

6. Profesionālajiem lietotājiem būtu jālieto pesticīdi un jāveic citas darbības tikai tādā apjomā, cik vajadzīgs, piemēram, samazinot devas, mazinot lietošanas biežumu vai lietojot tos atsevišķās lauka vietās, izvērtējot, vai riska līmenis veģetācijai ir pieņemams un nepalielina pret pesticīdiem izturīgu kaitīgo organismu populāciju attīstību.

7. Ja ir konstatēts kaitīgo organismu izturības paaugstināšanās risks un ja līmenis prasa atkārtotu pesticīdu lietošanu, būtu jāpiemēro pieejamās pretizturības stratēģijas, lai saglabātu produktu iedarbību. Tas var ietvert kombinētu pesticīdu lietošanu ar dažādiem iedarbības mehānismiem.

8. Balstoties uz pesticīdu lietošanas reģistriem un kaitīgo organismu uzraudzību, profesionālajiem lietotājiem būtu jāpārbauda izmantoto augu aizsardzības pasākumu iedarbība.