+VII PIELIKUMS Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem
|
VII PIELIKUMS Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem
VII PIELIKUMS
Tehniskie noteikumi attiecībā uz iekārtām un darbībām ar organiskiem šķīdinātājiem
1. DAĻA
Darbības
|
1.
|
Visos nākamajos punktos darbībās ir ietverta aprīkojuma tīrīšana, bet nav ietverta izstrādājumu tīrīšana, ja nav norādīts citādi.
|
|
2.
|
Saistvielas klāšana Jebkura darbība, ar kuru uz virsmas uzklāj saistvielu, izņemot saistvielu klāšanu un laminēšanu iespieddarbos.
|
|
3.
|
Aizsargkārtas klāšana Jebkura darbība, kuras ietvaros vienu vai vairākas reizes uzklāj nepārtrauktu kārtu:
a)
kādam no šādiem transportlīdzekļiem:
i)
jaunām automašīnām, ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (
25
), definē kā M1 kategoriju, un N1 kategorijas jaunām automašīnām, ja tās pārklāj tādās iekārtās, ko izmanto M1 kategorijas transportlīdzekļu aizsargkārtas klāšanai;
ii)
kravas automobiļu kabīnēm, ko definē kā vadītājam paredzēto telpu, un visam tehniskajam aprīkojumam paredzēto kopējo telpu Direktīvā 2007/46/EK minētās N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;
iii)
furgoniem un kravas automobiļiem, ko Direktīvā 2007/46/EKdefinē kā N1, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, neskaitot kravas automašīnu kabīnes;
iv)
autobusiem, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļus;
v)
piekabēm, ko Direktīvā 2007/46/EK definē kā O1, O2, O3 un O4 kategoriju;
b)
metāla un plastmasas virsmām, ieskaitot lidmašīnu, kuģu, vilcienu utt. virsmas;
d)
audekla, audumu, plēvju un papīra virsmām;
Aizsargkārtas klāšanā neietilpst substrātu pārklāšana ar metāla aizsargkārtām ar elektroforēzes un ķīmiskas smidzināšanas paņēmieniem. Ja aizsargkārtas klāšana ietver fāzi, kur attiecīgais priekšmets tiek apdrukāts ar jebkādu tehnisku paņēmienu, iespieddarbu fāze tiek uzskatīta par aizsargkārtas klāšanas daļu. Lai gan iespieddarbi šeit netiek iekļauti kā atsevišķa darbība, uz tiem var attiecināt šīs direktīvas V nodaļu, ja iespieddarbi ietilpst tās darbības jomā.
|
|
4.
|
Slokšņu pārklāšana Jebkura darbība, kur velmūtu tēraudu, nerūsējošu tēraudu, vara sakausējumus vai alumīnija sloksnes nepārtrauktā procesā pārklāj ar aizsargkārtu, kas veido plēvi, vai lamināta aizsargkārtu.
|
|
5.
|
Ķīmiskā tīrīšana Jebkura rūpnieciska darbība vai komercdarbība, kurā izmanto gaistošus organiskos savienojumus iekārtās, kas paredzētas apģērbu, saimniecības piederumu un līdzīgu patēriņa preču tīrīšanai, izņemot gadījumus, ja traipu un plankumu tīrīšanai tekstilrūpniecībā un šūšanas rūpniecībā tiek izmantots roku darbs.
|
|
6.
|
Apavu izgatavošana Jebkura darbība, kuras ietvaros tiek ražoti nokomplektēti apavi vai to daļas.
|
|
7.
|
Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsu un saistvielu ražošana Minēto gatavo izstrādājumu un starpproduktu izgatavošana, ja to veic vienuviet, sajaucot pigmentus, sveķus un saistvielas ar organiskiem šķīdinātājiem vai citiem nesējiem, ieskaitot disperģēšanas un pirmsdisperģēšanas darbības, viskozitātes un toņa korekciju un gatavā izstrādājuma uzpildi tam paredzētā traukā.
|
|
8.
|
Farmaceitisko preparātu izgatavošana Farmaceitisko preparātu ķīmiskā sintēze, raudzēšana, ekstrakcija, formulēšana un pilnīga sagatavošana, un, ja to veic vienā iekārtā, starpproduktu izgatavošana.
|
|
9.
|
Iespieddarbi Jebkura teksta un/vai attēlu reproducēšanas darbība, ar kuru iespiedkrāsu ar iespiedformu pārnes uz jebkāda veida virsmu. Te ietilpst arī attiecīgie lakošanas, aizsargkārtu klāšanas un laminēšanas paņēmieni. Tomēr šī nodaļa attiecas tikai uz šādiem apakšprocesiem:
a)
fleksogrāfija – darbība, kurā iespiešanai tiek izmantota gumijas vai elastīgu fotopolimēru iespiedforma, kam iespieduma laukumi atrodas virs joslām, kuras iespiešanu neveic, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot izžūst;
b)
termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums - iespieddarbi ar lentes padevi, kur izmanto iespiedformu ar iespiedlaukumiem un joslām, kas neiespiež vienā plaknē, turklāt lentes padeve nozīmē, ka iespiežamo materiālu mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām. Joslas, kas neiespiež, tiek apstrādātas tā, lai tās saistītu ūdeni un atgrūstu iespiedkrāsu. Iespiedlaukumus apstrādā tā, lai tie uztvertu un padotu iespiedkrāsu uz iespiešanai paredzētās virsmas. Iztvaikošana notiek krāsnī, kur iespiežamo materiālu sasilda ar karstu gaisu;
c)
ar laminēšanu saistītie iespieddarbi – divu vai vairāku lokanu materiālu savienošana, izgatavojot laminātus;
d)
izdevumu rotācijas dobspiedumi – rotācijas dobspiedumu iespieddarbi, ko izmanto, iespiežot uz žurnālu, brošūru, katalogu un līdzīgu izstrādājumu papīra ar iespiedkrāsām uz toluola bāzes;
e)
rotācijas dobspiedumi – iespieddarbi, kur izmanto cilindrisku iespiedformu, kam iespiedlaukumi atrodas zem joslām, kas neiespiež, lietojot šķidras iespiedkrāsas, kas iztvaikojot žūst. Dobumus piepilda ar iespiedkrāsu un pārpalikumus notīra no neapdrukājamā laukuma, pirms apdrukājamais materiāls pieskaras cilindram un uzņem iespiedkrāsu no dobumiem;
f)
rotācijas rastra iespiedums – iespieddarbi ar lentes padevi, kur iespiedkrāsu padod uz virsmas, to izspiežot caur porainu iespiedformu ar atklātu iespiedlaukumu, bet joslas, kas neiespiež, ir noslēgtas, turklāt tiek lietotas šķidras iespiedkrāsas, kas žūst tikai iztvaikojot. Lentes padeve nozīmē to, ka materiālu, uz kā iespiež, mašīnai padod no ruļļa, nevis no atsevišķām lapām;
g)
lakošana – darbība, ar ko laka vai lipīga aizsargkārta tiek uzklāta uz lokana materiāla, lai turpmāk aizzīmogotu iepakojuma materiālu.
|
|
10.
|
Gumijas pārveidošana Jebkura dabīgas vai sintētiskas gumijas sajaukšanas, sasmalcināšanas, samaisīšanas, kalandrēšanas, ekstrūzijas un vulkanizācijas darbība un jebkura palīgdarbība ar mērķi pārveidot dabīgo vai sintētisko gumiju gatavos izstrādājumus.
|
|
11.
|
Virsmu tīrīšana Jebkura darbība, izņemot ķīmisko tīrīšanu ar organiskiem šķīdinātājiem, lai atbrīvotu materiāla virsmu no netīrumiem, ieskaitot attaukošanu. Tīrīšana, kas sastāv vairāk nekā no vienas fāzes pirms vai pēc jebkādas citas fāzes, jāaplūko kā viena tīrīšanas darbība. Šī darbība neattiecas uz aprīkojuma tīrīšanu, bet uz izstrādājumu virsmas tīrīšanu.
|
|
12.
|
Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana Jebkura darbība, lai iegūtu augu eļļu no sēklām un citām augu izcelsmes vielām, sausnes pārstrāde lopbarības ražošanai, tauku un no sēklām iegūto augu eļļu, kā arī augu izcelsmes un dzīvnieku izcelsmes vielu attīrīšana.
|
|
13.
|
Transportlīdzekļu galīga apdare Jebkāda rūpnieciska vai komerciāla aizsargkārtu klāšana un ar to saistītās attaukošanas darbības, proti kāda no turpmāk minētajām:
a)
oriģinālās aizsargkārtas klāšana autotransporta līdzekļiem, kas definēti Direktīvā 2007/46/EK vai to daļai, izmantojot galīgās apdares materiālus, ja to veic ārpus sākotnējās izgatavošanas konveijera;
b)
aizsargkārtu klāšana piekabēm (ieskaitot puspiekabes) (O kategorija Direktīvā 2007/46/EK).
|
|
14.
|
Aizsargkārtu klāšana stiepļu tinumiem Jebkura aizsargkārtas klāšana metāla vadītājiem, ko izmanto transformatoru un dzinēju tinumos utt.
|
|
15.
|
Koka piesūcināšana Jebkura darbība ar mērķi ievadīt konservantus koksnē.
|
|
16.
|
Koka un plastmasas laminēšana Jebkura darbība ar mērķi saistīt kopā koku un/vai plastmasu, veidojot laminētus izstrādājumus.
|
2. DAĻA
Sliekšņa vērtības un emisijas robežvērtības
Emisijas robežvērtības atgāzēs aprēķina 273,15 K temperatūrā pie 101,3 kPa spiediena.
|
|
Darbība
(šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)
|
Sliekšņa vērtība
(šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)
|
Emisiju robežvērtības atgāzēs (mg C/Nm3)
|
Difūzās emisiju robežvērtības (procentos attiecībā pret izmantoto šķīdinātāja daudzumu)
|
Kopējās emisijas robežvērtības
|
Īpaši noteikumi
|
|
Jaunas iekārtas
|
Esošas iekārtas
|
Jaunas iekārtas
|
Esošas iekārtas
|
|
1.
|
Termofiksācijas ruļļu ofsetiespiedums
(> 15)
|
15–25
> 25
|
100
20
|
30 (1)
30 (1)
|
|
(1) Šķīdinātāja atlikums gatavajā izstrādājumā nav jāuzskata par difūzo emisiju.
|
|
2.
|
Izdevumu rotācijas dobspiedums
(> 25)
|
|
75
|
10
|
15
|
|
|
|
|
3.
|
Citi rotācijas dobspiedumi, fleksogrāfija, rotācijas rastra iespiedums, laminēšana un lakošana (> 15), iespiedums uz audekla, auduma un kartona (> 30)
|
15–25
> 25
> 30 (1)
|
100
100
100
|
25
20
20
|
|
(1) Sliekšņa vērtība rotācijas rastra iespiedumam uz audekla un kartona.
|
|
4.
|
Virsmas tīrīšana, izmantojot pantā 59. panta 5. punktā norādītos savienojumus.
(> 1)
|
1–5
> 5
|
20 (1)
20 (1)
|
15
10
|
|
(1) Robežvērtība attiecas uz savienojumu masu mg/Nm3, nevis uz pilnu oglekļa daudzumu
|
|
5.
|
Cita virsmu tīrīšana
(> 2)
|
2–10
> 10
|
75 (1)
75 (1)
|
20 (1)
15 (1)
|
|
(1) Iekārtas, kas parāda kompetentām iestādēm, ka vidējais organisko šķīdinātāju saturs visos lietojamos tīrīšanas līdzekļos nepārsniedz 30 svara %, ir atbrīvotas no šo vērtību ievērošanas.
|
|
6.
|
Transportlīdzekļu aizsargkārtas (< 15) un transportlīdzekļu galīgā apdare
|
> 0,5
|
50 (1)
|
25
|
|
(1) Ar 15 minūšu laikā noteiktiem vidējiem mērījumiem jāpierāda, ka tiek ievērots 9 8. daļas 2. punkts.
|
|
7.
|
Slokšņu pārklāšana
(> 25)
|
|
50 (1)
|
5
|
10
|
|
(1) Iekārtās, kur lieto atgūto šķīdinātāju atkārtotas izmantošanas metodes, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
|
|
8.
|
Citu aizsargkārtu klāšana, ieskaitot aizsargkārtu klāšanu uz metāla, plastmasas, audekla (5), auduma, plēves un papīra
(> 5)
|
5–15
> 15
|
100 (1) (4)
50/75 (2) (3) (4)
|
25 (4)
20 (4)
|
|
|
(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos.
(2) Pirmā emisiju robežvērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, bet otra – uz aizsargkārtu klāšanas procesiem.
|
|
|
|
|
|
|
|
(3) Audekla pārklāšanas iekārtās, kur lieto tehniskos paņēmienus, kas atļauj atkārtoti izmantot atgūtos šķīdinātājus, emisiju robežvērtībai aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesos kopā jābūt 150.
(4) Uz aizsargkārtu klāšanu, kas nav izdarāma slēgtos apstākļos (piemēram, kuģubūvē, lidaparātu krāsošana), var neattiecināt šīs vērtības saskaņā ar 59. panta 3. punkta b) apakšpunktu.
(5) Rotācijas rastra iespiedums ietilpst darbībā Nr. 3.
|
|
9.
|
Stiepļu tinumu aizsargpārklājumi
(> 5)
|
|
|
|
10 g/kg (1)
5 g/kg (2)
|
(1) Attiecas uz iekārtām, kur vidējais stieples diametrs ≤ 0,1 mm.
(2) Attiecas uz visām citām iekārtām.
|
|
10.
|
Aizsargkārtu klāšana koka virsmām
(> 15)
|
15–25
> 25
|
100 (1)
50/75 (2)
|
25
20
|
|
(1) Emisiju robežvērtība attiecas uz aizsargkārtu klāšanas un žāvēšanas procesiem, ko izmanto slēgtos apstākļos.
(2) Pirmā vērtība attiecas uz žāvēšanas procesiem, otrā uz pārklāšanas procesiem.
|
|
11.
|
Ķīmiskā tīrīšana
|
|
|
|
20 g/kg (1) (2)
|
(1) Izteikta kā šķīdinātāja masa, kas izdalās uz vienu iztīrītā un izžāvētā izstrādājuma kilogramu.
(2) Emisiju robežvērtība 4. daļas 2. punktā nav attiecināma uz šo darbību.
|
|
12.
|
Koka piesūcināšana
(> 25)
|
|
100 (1)
|
45
|
11 kg/m3
|
(1) Emisiju robežvērtība nav attiecināma uz piesūcināšanu ar kreozotu.
|
|
13.
|
Ādas pārklāšana ar aizsargkārtu
(> 10)
|
10–25
> 25
> 10 (1)
|
|
|
85 g/m2
75 g/m2
150 g/m2
|
Emisiju robežvērtības izsaka šķīdinātāja gramos, kas izdalās uz vienu izgatavotā izstrādajuma m2.
(1) Aizsargkārtu klāšanai uz ādas, saimniecības priekšmetiem un konkrētiem ādas izstrādājumiem, ko lieto galantērijā, piemēram, somas, jostas, maciņi utt.
|
|
14.
|
Apavu izgatavošana
(> 5)
|
|
|
|
25 g uz pāri
|
Kopējās emisijas robežvērtību izsaka kā šķīdinātāja emisiju gramos uz izgatavoto gatavo apavu komplektu.
|
|
15.
|
Koka un plastmasas laminēšana
(> 5)
|
|
|
|
30 g/m2
|
|
|
16.
|
Saistvielu klāšana
(> 5)
|
5–15
> 15
|
50 (1)
50 (1)
|
25
20
|
|
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, emisiju robežvērtībai jābūt 150.
|
|
17.
|
Aizsargkārtu maisījumu, laku, iespiedkrāsas un saistvielu ražošana
(> 100)
|
100–1 000
> 1 000
|
150
150
|
5
3
|
5 % no ieguldītā šķīdinātāja
3 % no ieguldītā šķīdinātāja
|
Difūzās emisijas robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā aizsargkārtu maisījumu sastāvdaļu hermētiskā traukā.
|
|
18.
|
Gumijas pārveidošana
(> 15)
|
|
20 (1)
|
25 (2)
|
25 % no ieguldītā šķīdinātāja
|
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150.
(2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā izstrādājumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.
|
|
19.
|
Augu eļļu un dzīvnieku tauku ieguve un augu eļļas rafinēšana
(> 10)
|
|
|
|
Dzīvnieku tauki: 1,5 kg/t
Rīcineļļa: 3 kg/t
Rapšu sēklas: 1 kg/t
Saulespuķu sēklas: 1 kg/t
Sojas pupas (normāls malums): 0,8 kg/t
Sojas pupas (baltās pārslas): 1,2 kg/t
Citas sēklas un citi augu izcelsmes vielas: 3 kg/t (1) 1,5 kg/t (2) 4 kg/t (3)
|
(1) Kopējās emisijas robežvērtības iekārtās, kur pārstrādā atsevišķās sēklu partijas un citas augu izcelsmes vielas, jānosaka kompetentām iestādēm katrā konkrētā gadījumā, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus.
(2) Piemērojams visiem frakcionēšanas procesiem, izņemot atgumijošanu (gumijas atdalīšanu no eļļas).
(3) Piemērojams atgumijošanai.
|
|
20.
|
Farmaceitisko preparātu ražošana
(> 50)
|
|
20 (1)
|
5 (2)
|
15 (2)
|
5 % no ieguldītā šķīdinātāja
|
15 % no ieguldītā šķīdinātāja
|
(1) Ja lieto tehniskos paņēmienus, kas ļauj atkārtoti izmantot atgūto šķīdinātāju, atgāzēs emisiju robežvērtībai jābūt 150.
(2) Difūzās emisiju robežvērtībā nav iekļauts šķīdinātājs, ko pārdod kā ražojumu vai maisījumu sastāvdaļu hermētiskos traukos.
|
3. DAĻA
Emisiju robežvērtības transportlīdzekļu pārklājumu rūpniecības iekārtās
|
1.
|
Kopējās emisijas robežvērtības izsaka emitētā organiskā šķīdinātāja masas gramos attiecībā pret izstrādājuma virsmas laukumu kvadrātmetros un emitētā organiskā šķīdinātāja masas kilogramos attiecība pret automobiļa korpusu.
|
|
2.
|
Virsmas laukums jebkuram izstrādājumam 3. punktā minētajā tabulā ir definēts kā virsmas laukums, ko aprēķina kā ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas pilnu laukumu, un jebkādas daļas virsma, kam turpmākajās klāšanas procesa fāzēs būtu jāuzklāj tādas aizsargkārtas, kādas izmantotas attiecīgajam izstrādājumam, vai pilns virsmas laukums izstrādājumam, kam attiecīgajā iekārtā uzklāj aizsargkārtu.
Ar elektroforēzi klājamās aizsargkārtas virsmu aprēķina pēc formulas:
Šī metode jālieto citām ar aizsargkārtu pārklājamām daļām, ko izgatavo no loksnēm.
Lai aprēķinātu citu pievienojamo daļu virsmas laukumus vai pilno iekārtā uzklājamo aizsargkārtas virsmas laukumu, izmanto datorizētu konstruēšanu vai citas līdzvērtīgas metodes.
|
|
3.
|
Kopējās emisijas robežvērtība turpmāk dotajā tabulā attiecas uz procesa etapiem, ko veic vienā iekārtā, sākot ar aizsargkārtas klāšanu ar elektroforēzi vai jebkādu citu klāšanas procesu, līdz galīgajai virskārtas vaskošanai un pulēšanai, tās ieskaitot, kā arī attiecas uz šķīdinātāja izmantošanu, lai notīrītu aprīkojumu, ieskaitot smidzināšanas kameras un citu stacionāru aprīkojumu, ražošanas laikā un arī ārpus tā.
|
Darbība
(šķīdinātāju izlietojuma sliekšņa vērtība tonnās/gadā)
|
Ražošanas sliekšņa vērtība
(attiecas uz pārklājamās preces ražošanas gada apjomu)
|
Kopējās emisijas robežvērtība
|
|
Jaunas iekārtas
|
Esošas iekārtas
|
|
Aizsargkārtas klāšana jaunām automašīnām (> 15)
|
> 5 000
|
45 g/m2 vai 1,3 kg/korpusu + 33 g/m2
|
60 g/m2 vai 1,9 kg/korpusu + 41 g/m2
|
|
≤ 5 000 monokorpusam vai > 3 500 uz šasijas (ar rāmi)
|
90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2
|
90 g/m2 vai 1,5 kg/korpusu + 70 g/m2
|
|
|
|
Kopējās emisijas robežvērtība (g/m2)
|
|
Aizsargkārtu klāšana jaunām kravas automobiļu kabīnēm(> 15)
|
≤ 5 000
|
65
|
85
|
|
> 5 000
|
55
|
75
|
|
Aizsargkārtas klāšana jauniem furgoniem un kravas automobiļiem(> 15)
|
≤ 2 500
|
90
|
120
|
|
> 2 500
|
70
|
90
|
|
Aizsargkārtu klāšana jauniem autobusiem (> 15)
|
≤ 2 000
|
210
|
290
|
|
> 2 000
|
150
|
225
|
|
|
4.
|
Iekārtās, kur aizsargkārtu klāšana transportlīdzekļiem nesasniedz tabulā 3. punktā dotās šķīdinātāja izlietojuma sliekšņa vērtības, jāievēro 2. daļā noteiktās prasības transportlīdzekļu galīgās apdares sektoram.
|
4. DAĻA
Emisiju robežvērtības gaistošajiem organiskajiem savienojumiem ar īpašām riska frāzēm
|
1.
|
Direktīvas 58. pantā minēto gaistošo organisko savienojumu emisiju robežvērtība, ja tādu savienojumu summārā masas plūsma, kuru īpašību dēļ tie marķējami saskaņā ar minēto pantu, ir lielāka vai vienāda ar 10 g/h, ir 2 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.
|
|
2.
|
Tādu halogēnus saturošu gaistošo organisko savienojumu emisijām, kuriem ir piešķirti vai jābūt piešķirtiem paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ja to savienojumu summārā masas plūsma, kuru dēļ jābūt paziņojumiem par bīstamību H341 vai H351, ir lielāka vai vienāda ar 100 g/h, jāievēro emisiju robežvērtība 20 mg/Nm3. Emisiju robežvērtība attiecas uz atsevišķu savienojumu masu summu.
|
5. DAĻA
Samazināšanas plāns
|
1.
|
Operators var izmantot jebkuru samazināšanas plānu, kas īpaši izstrādāts konkrētajai iekārtai.
|
|
2.
|
Gadījumos, kad tiek uzklātas aizsargkārtas, lakas, saistvielas un iespiedkrāsa, var lietot zemāk minēto plānu. Ja šāda metode nav piemērota, kompetentās iestādes drīkst atļaut operatoram piemērot alternatīvu plānu, pēc kura tiek panākts tāds pats emisiju samazinājums kā gadījumā, ja tiktu piemērotas 2. un 3. daļā noteiktās emisiju robežvērtības. Plāna uzbūvē jāņem vērā šādi fakti:
a)
ja vēl tikai izstrādā aizstājējus, kas satur maz šķīdinātāja vai to nemaz nesatur, jādod operatoram termiņa pagarinājums, lai īstenotu emisijas samazināšanas plānu;
b)
emisijas samazināšanas atsauces lielumam jāatbilst pēc iespējas precīzāk emisijai, kas izdalītos, ja netiktu veiktas nekādas darbības tās samazināšanai.
|
|
3.
|
Šāds plāns jāīsteno iekārtās, kur izstrādājuma cietās daļas saturu var uzskatīt par nemainīgu:
a)
gada emisijas atskaites vērtību aprēķina šādi:
i)
nosaka pilno cieto daļu masu gada laikā izlietotā aizsargkārtas un/vai iespiedkrāsas, lakas un saistvielu daudzumā. Cietās daļas ir visas aizsargkārtu, iespiedkrāsu, laku un saistvielu vielas, kas sacietē pēc ūdens vai gaistošu organisko savienojumu iztvaikošanas;
ii)
gada emisijas atskaites vērtību aprēķina, reizinot apakšpunktā i) noteikto masu ar atbilstīgu koeficientu, kas ir dots tabulā. Kompetentas iestādes var precizēt šos koeficientus atsevišķām iekārtām, lai atspoguļotu dokumentēto cieto daļu izmantošanas efektivitātes palielināšanos.
|
Darbība
|
Koeficients, kas jālieto a) punkta ii) apakšpunktā
|
|
Rotācijas dobspieduma iespiešana; fleksogrāfija; laminēšana kā iespieddarbu sastāvdaļa; lakošana kā iespieddarbu sastāvdaļa; koka pārklāšana; tekstilizstrādājumu, plēves vai papīra pārklāšana; saistvielu klāšana
|
4
|
|
Slokšņu pārklāšana, transporta līdzekļu galīgā apdare
|
3
|
|
Pārklājumi saskarē ar pārtikas produktiem, aizsargkārtas lidaparātiem
|
2,33
|
|
Citas aizsargkārtas un rotācijas rastra iespiedums
|
1,5
|
b)
mērķa emisija ir vienāda ar gada emisijas atskaites vērtību, ko reizina ar procentos izteiktu:
i)
(difūzās emisijas robežvērtību + 15) iekārtām, kas atbilst 2. daļas 6. punktam, un 2. daļas 8. un 10. punktā minētiem izstrādājumiem ar zemāku sliekšņa vērtības diapazonu;
ii)
(difūzās emisijas robežvērtību + 5) visām citām iekārtām;
c)
noteikumi ir ievēroti, ja faktiskā šķīdinātāju emisija, ko nosaka šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns, ir mazāka vai vienāda ar mērķa emisiju.
|
6. DAĻA
Emisiju monitorings
|
1.
|
Jānodrošina nepārtraukta prasību izpildes kontrole kanālos, ar ko savienots piesārņojuma mazināšanas aprīkojums un kuru galā izdalās vidēji kopumā vairāk nekā 10 kg/h organiskā oglekļa.
|
|
2.
|
Citos gadījumos dalībvalstis nodrošina nepārtrauktu vai periodisku mērījumu izpildi. Periodisku mērījumu gadījumā ik reizi, veicot mērījumus, jāiegūst vismaz trīs izmērītās vērtības.
|
|
3.
|
Mērījumi netiek prasīti gadījumā, ja šīs direktīvas prasību izpildei nav vajadzīgs piesārņojuma mazināšanas aprīkojums cauruļvada galā.
|
7. DAĻA
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns
1. Principi
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāizmanto:
a)
noteikumu ievērošanas pārbaudei, kā to nosaka 62. pants;
b)
turpmāko emisijas samazināšanas iespēju apzināšanai;
c)
ļauj sniegt informāciju sabiedrībai par šķīdinātāju izlietojumu, šķīdinātāju emisiju un V nodaļas prasību ievērošanu.
2. Definīcijas
Šādas definīcijas ir pamatnostādnes masu bilances sastādīšanai.
Organisko šķīdinātāju ieguldījums (I):
|
I1
|
Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums nopirktajos maisījumos, ko izlieto procesā laikposmā, kurā tiek aprēķināta masu bilance.
|
|
I2
|
Organisko šķīdinātāju daudzums vai to daudzums atgūtajos maisījumos, kurus procesā izmanto atkārtoti kā ievadītu šķīdinātāju. Atkārtoti izmantojamais šķīdinātājs jāieskaita katru reizi, kad to lieto darbības veikšanai.
|
Organisko šķīdinātāju izdalīšanās (O):
|
O2
|
Organiskie šķīdinātāju zudums ūdenī, ja notekūdeņu apstrāde ir pareizi ņemta vērā, aprēķinot O5.
|
|
O3
|
Organisko šķīdinātāju daudzums, kas paliek kā piesārņojums vai atlikums procesa gala produktos.
|
|
O4
|
Neuztvertās organisko šķīdinātāju emisijas gaisā. Šeit ietilpst vispārējā telpu ventilācija, ar kuru gaiss tiek izlaists ārējā vidē caur logiem, durvīm, ventilācijas kanāliem un līdzīgām atverēm.
|
|
O5
|
Organiskie šķīdinātāji un organiskie savienojumi, kas izzūd ķīmisko un fizikālo reakciju dēļ (ieskaitot tos, ko iznīcina sadedzinot vai citas gāzu vai notekūdeņu attīrīšanas gaitā tiktāl, ka tie nav jāiekļauj O6, O7 vai O8. punktā).
|
|
O6
|
Organiskie šķīdinātāji, ko satur savāktie atkritumi.
|
|
O7
|
Organiskie šķīdinātāji vai organiskie šķīdinātāji maisījumos, ko pārdod vai ir nodoms pārdot kā komerciāli vērtīgu izstrādajumu.
|
|
O8
|
Organiskie šķīdinātāji maisījumos, kas ir atgūti atkārtotai lietošanai, bet ne ievadīšanai procesā, ja tie nav iekļauti O7.
|
|
O9
|
Organiskie šķīdinātāji, kas izdalās citādi.
|
|
3.
|
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošana noteikumu ievērošanas pārbaudē
Šķīdinātāju apsaimniekošanas plāna izmantošanu nosaka konkrētās prasības, kas ir jāpārbauda, kā parādīts turpmāk:
a)
pārbauda, vai ir ievērots 5. daļā noteiktais emisijas samazināšanas plāns, ja kopējās emisijas robežvērtība ir izteikta šķīdinātāju emisijā uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas ir noteikts 2. un 3. daļā:
i)
Visām darbībām, kurās izmanto 5. daļā noteikto emisiju samazināšanas plānu, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu patēriņu (C). Patēriņš jāaprēķina, izmantojot šādu vienādojumu:
C = I1 – O8
Paralēla darbība jāveic, lai noteiktu cietās daļas, ko izmanto aizsargkārtās, lai iegūtu gada emisijas atskaites vērtību un mērķa emisiju katru gadu;
ii)
vērtējot atbilstību kopējās emisijas robežvērtībai, kas ir izteikta kā šķīdinātāju emisija uz izstrādājuma vienību vai citādi, kā tas noteikts 2. un 3. daļā, šķīdinātāju apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu emisijas (E). Emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:
E = F + O1
kur F ir difūzā emisija, kas ir definēta i) sadaļas a) apakšpunktā. Emisijas skaitli dala ar atbilstīgu izstrādājuma parametru;
iii)
lai novērtētu atbilstību 59. panta 6. punkta b) daļas ii) apakšpunkta prasībām, šķīdinātāja apsaimniekošanas plāns jāsastāda katru gadu, lai noteiktu kopējo emisiju no visām attiecīgām darbībām, un šis skaitlis jāsalīdzina ar kopējo emisiju, kas parādītos, ja 2., 3. un 5. daļas prasības tiktu izpildītas katrai darbībai atsevišķi;
b)
nosaka difūzo emisiju salīdzinājumam ar difūzās emisijas robežvērtībām 2. daļā:
i)
Difūzā emisija jāaprēķina saskaņā ar šādu vienādojumu:
F = I1 – O1 – O5 – O6 – O7 – O8
vai
F = O2 + O3 + O4 + O9
F jānosaka ar tiešiem mērījumiem, vai ar līdzvērtīgu metodi vai aprēķiniem, piemēram, izmantojot procesa emisijas uztveršanas efektivitāti.
Difūzās emisijas robežvērtība jāizsaka kā ieguldījuma daļa, kas jāaprēķina no šāda vienādojuma:
I = I1 + I2
ii)
Difūzās emisijas jānosaka ar īsu, bet pilnīgu mērījumu kopu, un tie nav jāatkārto, kamēr netiek mainīts aprīkojums.
|
8. DAĻA
Atbilstības novērtēšana emisiju robežvērtībām atgāzēs
|
1.
|
Nepārtrauktu mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības tiek ievērotas, ja
a)
jebkuru iekārtas ekspluatācijas vai tajā veikto darbību, izņemot palaišanu, apturēšanu, apkopi un remontu, 24 stundu laikā veikto derīgo mērījumu rezultātu vidējā aritmētiskā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības;
b)
neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.
|
|
2.
|
Periodisku mērījumu gadījumā jāuzskata, ka emisiju robežvērtības ir ievērotas, ja vienā kontroles reizē:
a)
visu mērījumu rezultātu vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības;
b)
neviena stundas vidējā vērtība nepārsniedz emisiju robežvērtības vairāk kā 1,5 reizes.
|
|
3.
|
Atbilstību 4. daļas noteikumiem pārbauda, ņemot par pamatu atsevišķu gaistošu organisku savienojumu masas koncentrāciju summu. Visos citos gadījumos atbilstību pārbauda, ņemot par pamatu organiskos savienojumos ietilpstošā oglekļa pilno masu emisijā, ja 2. daļā nav norādīts citādi.
|
|
4.
|
Gāzes tilpumus atgāzēm var pievienot, lai tās atdzesētu vai atšķaidītu, ja tas ir tehniski pamatoti, bet, nosakot atgāzēs kaitīgas vielas masas koncentrāciju, šie tilpumi nav jāņem vērā.
|
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 04.08.2024 00:00:00 -Doknr: CELEX:32010L0075
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|