VII NODAĻA

28. pants

Prasības attiecībā uz iekšējiem plāniem reaģēšanai uz ārkārtas situāciju

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējie plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, kurus saskaņā ar 14. pantu sagatavo operators vai īpašnieks un kurus iesniedz, ievērojot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu:

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka operators un īpašnieks uztur aprīkojumu un zināšanas, kas attiecas uz iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, lai minētais aprīkojums un zināšanas vienmēr būtu pieejami un vajadzības gadījumā tiktu darīti pieejami iestādēm, kas ir atbildīgas par tās dalībvalsts ārējā plāna reaģēšanai uz ārkārtas situāciju izpildi, kurā piemēro iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.  Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar I pielikuma 10. daļu un atjaunina atbilstīgi jebkādām būtiskām izmaiņām ziņojumā par smagiem apdraudējumiem vai paziņojumos, kas iesniegti, ievērojot 11. pantu. Visus šādus atjauninājumus iesniedz kompetentajai iestādei, ievērojot 11. panta 1. punkta g) apakšpunktu, un par tiem informē attiecīgo iestādi vai iestādes, kas atbildīgas par to, lai konkrētajai teritorijai tiktu sagatavots ārējs plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

4.  Iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju apvieno ar citiem pasākumiem, kas saistīti ar darbinieku aizsardzību un glābšanu no negadījumā cietušas iekārtas, lai nodrošinātu labas darbinieku drošuma un izdzīvošanas izredzes.

29. pants

Ārējie plāni reaģēšanai uz ārkārtas situāciju un sagatavotība ārkārtas situācijām

1.  Dalībvalstis sagatavo ārējus plānus reaģēšanai uz ārkārtas situācijām, kuros ietver visas naftas un gāzes iekārtas, kas izvietotas jūrā, vai savienoto infrastruktūru un potenciāli skartās teritorijas to jurisdikcijā. Dalībvalstis precizē licenciātu un operatoru uzdevumus un finansiālos ieguldījumus ārējos plānos reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

2.  Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo dalībvalsts, sadarbojoties ar attiecīgajiem operatoriem un īpašniekiem un – atbilstīgā gadījumā – ar licenciātiem un kompetento iestādi, un tajos ņem vērā to iekārtu vai savienotās infrastruktūras visjaunāko atjaunināto iekšējo plānu reaģēšanai uz ārkārtas situāciju versiju, kas izvietotas vai ko paredzēts izvietot teritorijā, uz kuru attiecas ārējais plāns reaģēšanai uz ārkārtas situāciju.

3.  Ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju sagatavo saskaņā ar VII pielikumu, un tos dara pieejamus Komisijai, citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un sabiedrībai. Publicējot savus ārējos plānus reaģēšanai uz ārkārtas situāciju, dalībvalstis nodrošina, ka atklātā informācija nerada risku jūrā izvietoto naftas un gāzes iekārtu drošībai un drošumam un to darbībai un ka tā nerada nelabvēlīgu ietekmi uz dalībvalstu ekonomiskajām interesēm vai uz dalībvalstu amatpersonu personīgo drošumu un labklājību.

4.  Dalībvalstis veic piemērotus pasākumus, lai panāktu reaģēšanas aprīkojuma un speciālo zināšanu augstu atbilstības un savstarpējās izmantojamības līmeni starp visām konkrētā ģeogrāfiskā reģiona dalībvalstīm, kā arī – attiecīgā gadījumā – citām valstīm. Dalībvalstis mudina nozari izveidot tādu reaģēšanas aprīkojumu un līgumpakalpojumus, kuri ir saderīgi un savstarpēji funkcionējoši ģeogrāfiskajā reģionā.

5.  Dalībvalstis uztur datus par ārkārtas situāciju reaģēšanas aprīkojumu un pakalpojumiem saskaņā ar VIII pielikuma 1. punktu. Šie dati ir pieejami citām potenciāli skartajām dalībvalstīm un Komisijai un – uz abpusēja pamata – kaimiņos esošām trešām valstīm.

6.  Dalībvalstis nodrošina, ka operatori un īpašnieki regulāri testē savu gatavību efektīvi reaģēt uz smagiem negadījumiem, cieši sadarbojoties ar dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

7.  Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes vai attiecīgā gadījumā - kontaktpunkti izstrādā sadarbības scenārijus ārkārtas situācijām. Šādi scenāriji tiek regulāri izvērtēti un vajadzības gadījumā atjaunināti.

30. pants

Reaģēšana ārkārtas situācijās

1.  Dalībvalstis nodrošina, ka operators vai, attiecīgā gadījumā, īpašnieks nekavējoties informē attiecīgās iestādes par smagu negadījumu vai par situāciju, kurā ir tūlītējs smaga negadījuma risks. Minētajā paziņojumā apraksta apstākļus, ietverot, ja tas iespējams, ziņas par vietu, potenciālo ietekmi uz vidi un potenciālajām smagajām sekām.

2.  Dalībvalstis nodrošina, ka, ja ir noticis smags negadījums, operators vai īpašnieks veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu tā eskalāciju un ierobežotu tā sekas. Dalībvalstu attiecīgās iestādes var palīdzēt operatoram vai īpašniekam, tostarp sniedzot papildu resursus.

3.  Reaģējot uz ārkārtas situāciju, dalībvalsts ievāc informāciju, kas vajadzīga, lai veiktu rūpīgu izmeklēšanu, ievērojot 26. panta 1. punktu.