22. pants
Sadarbība un koordinācija
1. Pildot šajā regulā paredzētos pienākumus, dalībvalstis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu ciešu koordināciju ar visām attiecīgajām dalībvalstīm, un, kad tas ir praktiski iespējami un piemēroti, izmanto pastāvošās struktūras, kuras izveidotas ar reģionāliem vai starptautiskiem nolīgumiem. Attiecīgās dalībvalstis jo īpaši cenšas nodrošināt koordināciju ar citām dalībvalstīm, ar ko tām ir:
a) kopīgi jūras apakšreģioni saskaņā ar Direktīvas 2008/56/EK 4. panta 2. punktu – attiecībā uz jūras organismu sugām;
b) kopīgi bioģeogrāfiski reģioni saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta c) punkta iii) apakšpunktu – attiecībā uz sugām, kas nav jūras organismu sugas;
d) kopīgi upju baseini saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK 2. panta 13. punktu – attiecībā uz saldūdens organismu sugām; vai
e) jebkādi citi kopīgi jautājumi.
Pēc iesaistīto dalībvalstu lūguma Komisija veic darbības, lai sekmētu koordināciju.
2. Pildot šajā regulā paredzētos pienākumus, dalībvalstis, lai īstenotu šīs regulas mērķus, cenšas pēc vajadzības sadarboties ar trešām valstīm, tostarp izmantojot pastāvošās struktūras, kuras izveidotas ar reģionāliem vai starptautiskiem nolīgumiem.
3. Dalībvalstis var arī piemērot tādus noteikumus kā šā panta 1. punktā minētie, lai nodrošinātu koordināciju un sadarbību ar citām attiecīgām dalībvalstīm saistībā ar invazīvām svešzemju sugām, kas rada bažas dalībvalstij un kas iekļautas saskaņā ar 12. panta 1. punktu pieņemtajos valstu sarakstos. Dalībvalstis var arī izveidot attiecīga līmeņa sadarbības mehānismus saistībā ar minētajām invazīvajām svešzemju sugām. Šādi mehānismi var ietvert informācijas un datu apmaiņu, rīcības plānus saistībā ar izplatības ceļiem un paraugprakses apmaiņu par invazīvu svešzemju sugu pārvaldību, kontrolēšanu un izskaušanu, agrīnas brīdināšanas sistēmas un ar sabiedrības informēšanu vai izglītību saistītas programmas.