|
+IV PIELIKUMS |
IV PIELIKUMS
IV PIELIKUMS ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS IEKĀRTU UZSTĀDĪTĀJU UN PROJEKTĒTĀJU APMĀCĪBA UN SERTIFIKĀCIJA Direktīvas 18. panta 3. punktā minēto sertificēšanas vai līdzvērtīgu kvalifikācijas shēmu un apmācības programmu pamatā ir šādi kritēriji:
1.
Sertifikācijas vai līdzvērtīgas kvalificēšanas process ir atklāts, un dalībvalsts vai tās izraudzītā administratīvā struktūra skaidri definē tā norisi.
1.a
Sertifikācijas iestāžu izsniegtie sertifikāti ir skaidri definēti, un tos ir viegli identificēt darba ņēmējiem un speciālistiem, kuri vēlas saņemt sertifikātu.
1.b
Sertifikācijas process uzstādītājiem sniedz iespējas iegūt nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas un garantē, ka tiem ir prasmes, kas vajadzīgas, lai uzstādītu kvalitatīvas iekārtas, kas darbojas uzticami.
2.
iekārtu, kurās izmanto biomasu, uzstādītāji un siltumsūkņu, seklo ģeotermālo, saules fotoelementu un saules siltumenerģijas iekārtu, tostarp enerģijas akumulācijas iekārtu un uzlādes punktu uzstādītāji, sertifikātu saņem pēc akreditētas apmācības programmas apguves vai pēc apmācības akreditētā mācību centrā vai līdzvērtīgās kvalifikācijas shēmās.
3.
Apmācības programmu vai mācību centru akreditē dalībvalstis vai to izraudzītās administratīvās struktūras. Akreditācijas struktūra nodrošina, lai mācību centrā piedāvātās apmācības, tostarp profesionālās pilnveidošanās un pārkvalificēšanās programmas, būtu iekļaujošas, lai tās būtu iespējams apgūt nepārtraukti un lai tās būtu pieejamas visā reģionā vai valstī. Lai nodrošinātu praktisko apmācību, mācību centra rīcībā ir pienācīgs tehniskais nodrošinājums, arī laboratorijas aprīkojums vai attiecīgas iekārtas. Līdzās pamatapmācībai mācību centrs piedāvā īsākus iemaņu atsvaidzināšanas un prasmju pilnveides kursus, kas organizēti mācību moduļos un uzstādītājiem un projektētājiem dod iespēju apgūt jaunas kompetences, kā arī paplašināt un dažādot savas prasmes vairākos tehnoloģijas veidos un to kombinācijās. Mācību centrs nodrošina, ka apmācība ir pielāgota jaunām atjaunojamās enerģijas tehnoloģijām ēku sektorā, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības nozarē. Mācību centri atzīst attiecīgi iegūtās prasmes. Apmācības programmas un moduļi ir izstrādāti tā, lai būtu iespējama mūžizglītība par atjaunojamas enerģijas iekārtām, un attiecīgās programmas un moduļi ir saderīgi ar profesionālo apmācību pirmreizējiem darba meklētājiem un pieaugušajiem, kuri vēlas pārkvalificēties vai atrast jaunu darbu. Apmācības programmas ir izstrādātas tā, lai būtu vieglāk iegūt kvalifikāciju dažādu tehnoloģiju veidu un risinājumu jomā un lai izvairītos no šauras specializācijas, kas attiecas tikai uz konkrētu zīmolu vai tehnoloģiju. Apmācību var nodrošināt aprīkojuma vai sistēmas ražotājs, institūti vai asociācijas.
4.
Apmācībā, pēc kuras apgūšanas iegūst iekārtas uzstādītāja sertifikātu vai kvalifikāciju, iekļauj teorijas un praktisko iemaņu apguvi. Pēc apmācības uzstādītājam ir jābūt iemaņām, kuras vajadzīgas, lai attiecīgo iekārtu un sistēmas uzstādītu, izpildot klienta prasības attiecībā uz to veiktspēju un uzticamību, darbu veicot kvalificēti un atbilstīgi visiem spēkā esošajiem noteikumiem un standartiem, tostarp energomarķējuma un ekomarķējuma standartam.
5.
Mācību kurss noslēdzas ar pārbaudījumu, pēc kura tiek saņemts sertifikāts vai iegūta kvalifikācija. Pārbaudījumā iekļauj biomasas katlu vai krāšņu, siltumsūkņu, seklo ģeotermālo, saules fotoelementu un saules siltumenerģijas iekārtu, tostarp akumulācijas iekārtu vai uzlādes vietu, kas nodrošina pieprasījumreakciju, uzstādīšanas praktisko novērtējumu
6.
Direktīvas 18. panta 3. punktā minētajās sertificēšanas shēmās vai līdzvērtīgās kvalificēšanas shēmās ņem vērā šādas vadlīnijas:
a)
akreditētas apmācības programmas jāpiedāvā pieredzējušiem iekārtu uzstādītājiem, kas ir apguvuši vai apgūst šādu apmācības programmu:
i)
biomasas katlu un krāšņu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka, cauruļvadu montētāja, siltumtehniķa vai sanitārtehniķa un siltumapgādes vai aukstumapgādes iekārtu tehniķa izglītība;
ii)
siltumsūkņu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka vai saldēšanas iekārtu tehniķa izglītība un pamata iemaņas elektrotehniskajos un sanitārtehniskajos darbos (cauruļvadu griešana, cauruļvadu savienojumu lodēšana, cauruļvadu savienojumu līmēšana, izolācijas darbi, savienotājelementu blīvēšana, hermētiskuma pārbaude un siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu uzstādīšana);
iii)
saules fotoelementu vai saules siltumenerģijas iekārtu uzstādītāji – priekšnosacījums ir cauruļatslēdznieka, elektriķa izglītība un sanitārtehniķa, elektrotehniķa un jumiķa iemaņas, tostarp zināšanas par cauruļvadu savienojumu lodēšanu un līmēšanu, savienotājelementu blīvēšanu, hermētiskuma pārbaudi, kā arī spēja savienot elektroinstalāciju, zināšanas par jumta seguma pamatmateriāliem, blīvēšanas un hermetizācijas paņēmieniem; vai
iv)
arodizglītības programma, kurā aprīkojuma uzstādītāji pienācīgā līmenī apgūst prasmes, kas atbilst trīs gadus ilgai izglītībai a), b) vai c) apakšpunktā norādītajā jomā, ietverot kā teorijas, tā praktisko iemaņu apguvi;
b)
biomasas krāšņu un katlu uzstādītāja apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli biomasas tirgū un jāaptver ekoloģiskie aspekti, biomasas kurināmais/degvielas, loģistika, ugunsdrošība, saistītās subsīdijas, sadedzināšanas paņēmieni, aizdedzes sistēmas, optimāli hidrauliskie risinājumi, izmaksu un rentabilitātes salīdzinājums, kā arī biomasas katlu un krāšņu projektēšana, uzstādīšana un tehniskā apkope. Apmācības programmai jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz tehnoloģiju un biomasas kurināmo, piemēram, granulām, un par valsts un Savienības tiesību aktiem, kas attiecas uz biomasu;
c)
Siltumsūkņu uzstādītāju apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli siltumsūkņu tirgū un jāaptver informācija par ģeotermālajiem energoresursiem un pazemes ūdeņu temperatūru dažādos reģionos, augsnes un iežu siltumvadītspējas noteikšana, noteikumi par ģeotermālo energoresursu izmantošanu, siltumsūkņu izmantojamība ēkās, vispiemērotākās siltumsūkņa sistēmas izvēle un siltumsūkņu tehniskās prasības, drošība, gaisa filtrācija, pieslēgšana siltumavotam un sistēmas plāns, kā arī integrācija ar enerģijas akumulācijas risinājumiem, tostarp kombinācijā ar saules enerģijas iekārtām. Apmācības programmai jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz siltumsūkņiem, un par attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Uzstādītājam vajadzētu būt šādām pamatiemaņām:
i)
pamatizpratne par siltumsūkņa fizikālo uzbūvi un darbības pamatprincipiem, tostarp par siltumsūkņa cikla tehnoloģiskajiem parametriem – saikni starp siltumdevēja zemo temperatūru, siltumuztvērēja augsto temperatūru un sistēmas energoefektivitāti, lietderības koeficienta un sezonālā lietderības koeficienta (SPF) aprēķinu;
ii)
izpratne par siltumsūkņa cikla sastāvdaļām – kompresoru, izplešanās vārstu, iztvaikotāju, kondensatoru, armatūru un savienojumiem, smēreļļu, aukstumaģentu, pārkarsēšanu un pārdzesēšanu, kā arī siltumsūkņa izmantošanu aukstumapgādē – un par to funkcijām; un
iii)
spēja izvēlēties sastāvdaļas un pielāgot to izmērus parastos uzstādīšanas gadījumos, arī spēju noteikt dažādu ēku siltumslodzes un karstā ūdens ieguves raksturīgās vērtības, ņemot vērā energopatēriņu, spēja noteikt siltumsūkņu jaudu, ņemot vērā karstā ūdens ieguves siltumslodzi, ēkas siltuma akumulāciju un pārtraucamu strāvas padevi; noteikt enerģijas akumulācijas risinājumus, tostarp izmantojot bufertvertni un tās tilpumu un spēju esošā sistēmā iebūvēt otru apkures sistēmu;
iv)
izpratne par priekšizpēti un projektēšanas pētījumiem;
v)
ģeotermālo siltumsūkņu gadījumā – izpratne par urbšanu;
d)
saules fotoelementu un saules siltumenerģijas iekārtu uzstādītāju apmācības teorijas daļā jāsniedz pārskats par stāvokli saules energoiekārtu tirgū, izmaksu un rentabilitātes salīdzinājums un jāaptver ekoloģiskie aspekti, solārās apsildes sistēmas elementi, parametri un gabarīti, piemērotu sistēmu izvēle, sastāvdaļu dimensionēšana, pieprasījuma pēc siltuma aprēķins, enerģijas akumulācijas risinājumu integrēšanas iespējas, ugunsdrošība, saistītās subsīdijas, kā arī saules fotoelementu un saules siltumenerģijas sistēmu projektēšana, uzstādīšana un tehniskā apkope. Apmācības programmai būtu jāsniedz arī pilnvērtīgas zināšanas par visiem Eiropas standartiem, kas attiecas uz tehnoloģiju un sertifikāciju (piemēram, Solar Keymark) un attiecīgajiem valsts un Savienības tiesību aktiem. Uzstādītājam vajadzētu būt šādām pamatiemaņām:
i)
iemaņas droši strādāt ar vajadzīgajiem instrumentiem un aprīkojumu, rīkoties saskaņā ar drošības noteikumiem un standartiem un konstatēt ar saules energoiekārtu uzstādīšanu saistītos cauruļvadu, elektroinstalācijas radītos un citus apdraudējumus;
ii)
iemaņas atpazīt sistēmas un aktīvajām un pasīvajām sistēmām raksturīgās sastāvdaļas, tostarp mehānisko konstrukciju, un noteikt sastāvdaļu novietojumu, sistēmas plānu un konfigurāciju, un iespējas integrēt enerģijas akumulācijas sistēmas, tostarp kombinācijā ar uzlādes stacijām;
iii)
iemaņas aprēķināt saules fotoelementu un solārā ūdens sildītāja uzstādīšanai vajadzīgo platību, virzienu un slīpuma leņķi, ņemot vērā ēnojumu, saules apspīdēto platību, strukturālo integritāti, aprīkojuma piemērotību ēkai vai laika apstākļiem, un iemaņas noteikt dažāda veida jumtiem piemērotus uzstādīšanas paņēmienus, kā arī uzstādīšanai vajadzīgā sistēmas aprīkojuma sabalansētību; un
iv)
jo īpaši runājot par saules fotoelementu sistēmām – iemaņas pielāgot elektrotehniskos parametrus, tostarp noteikt nominālo strāvas stiprumu, izvēlēties dažādām elektroķēdēm piemērotus vadītājus un nominālo jaudu, noteikt piemērotus visu saistīto iekārtu un apakšsistēmu parametrus, nominālo jaudu un novietojumu, kā arī izvēlēties piemērotus pieslēguma punktus;
e)
uzstādītāja sertifikātam vajadzētu būt spēkā noteiktu periodu, tādējādi paredzot, ka ir jāpiedalās zināšanu atsvaidzināšanas seminārā vai pasākumā, lai pagarinātu sertifikāta derīguma termiņu. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|