|
+I PIELIKUMS |
I PIELIKUMS
I PIELIKUMS INTEGRĒTO NACIONĀLO ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNU VISPĀRĪGĀ STRUKTŪRA 1. daļa Vispārīgā struktūra A IEDAĻA. NACIONĀLAIS PLĀNS 1. PĀRSKATS UN PLĀNA IZVEIDES PROCESS 1.1. Kopsavilkums
i.
Plāna politiskais, ekonomiskais, vides un sociālais konteksts
ii.
Stratēģija, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām
iii.
Pārskata tabula, kurā norādīti plāna galvenie mērķi, rīcībpolitikas un pasākumi 1.2. Pašreizējā rīcībpolitikas stāvokļa apskats
i.
Dalībvalsts un Savienības energosistēmas un rīcībpolitikas konteksts, kas ņemts vērā nacionālajā plānā
ii.
Pašreizējās enerģētikas un klimata rīcībpolitikas un pasākumi, kas attiecas uz enerģētikas savienības piecām dimensijām
iii.
Pārrobežu kontekstā svarīgie jautājumi
iv.
Nacionālo enerģētikas un klimata rīcībpolitiku īstenošanas administratīvā struktūra 1.3. Apspriešanās ar valsts un Savienības struktūrām, to iesaistīšanās un attiecīgie rezultāti
i.
Valsts parlamentu iesaistīšana
ii.
Vietējo un reģionālo iestāžu iesaistīšanās
iii.
Apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības, kā arī plašas sabiedrības iesaistīšana
iv.
Apspriešanās ar citām dalībvalstīm
v.
Iteratīvs process ar Komisiju 1.4. Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā
i.
Elementi, ko plāno kopīgi vai saskaņoti ar citām dalībvalstīm
ii.
Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība 2. NACIONĀLIE MĒRĶI UN MĒRĶRĀDĪTĀJI 2.1. Dimensija – dekarbonizācija 2.1.1. SEG emisijas un piesaiste ( 5 )
i.
Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 1) apakšpunktā
ii.
Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un esošajām ilgtermiņa stratēģijām. Attiecīgā gadījumā devums kopējo Savienības SEG emisiju samazināšanas saistību izpildē, citi mērķi un mērķrādītāji, tostarp sektoru mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi, ja tādi pieejami 2.1.2. Atjaunojamā enerģija
i.
Elementi, kas izklāstīti 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā
ii.
Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamās enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā
iii.
Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamās enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, tostarp paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējā plānotā uzstādītā jauda (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem
iv.
Aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, sadalītu atbilstīgi pieprasījumam siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa izejvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu – tās resursu un ietekmes uz ZIZIMM piesaistītāju novērtējums
v.
Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamās enerģijas izmantošana ēkās, pilsētu, atjaunojamās enerģijas kopienu un atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju saražotā atjaunojamā enerģija, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā) 2.2. Dimensija – energoefektivitāte
i.
Elementi, kas izklāstīti 4. panta b) punktā
ii.
2030., 2040. un 2050. gada indikatīvie atskaites punkti, nacionāli noteikti progresa mērīšanas indikatori, uz pierādījumiem balstīts aprēķins par prognozēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem un to devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā, kā norādīts ceļvežos, kas izklāstīti dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijās, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantu
iii.
Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji, un nacionālie mērķi tādās jomās kā energoefektivitāte transporta sektorā un saistībā ar siltumapgādi un aukstumapgādi 2.3. Dimensija – enerģētiskā drošība
i.
Elementi, kas izklāstīti 4. panta c) punktā
ii.
Nacionālie mērķi nolūkā palielināt: energoavotu un enerģijas piegāžu no trešām valstīm dažādību nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību
iii.
Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību
iv.
Nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastības uzlabošanu, jo īpaši izmantojot iekšzemes energoresursus, pieprasījuma reakciju un enerģijas akumulēšanu 2.4. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus 2.4.1. Elektrotīklu starpsavienojumi
i.
Elektrotīklu starpsavienojumu līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam – vismaz 15 % līmenī, atbilstīgi stratēģijai, kurā, sākot no 2021. gada, līmenis tiek noteikts ciešā sadarbībā ar iesaistītajām dalībvalstīm, ņemot vērā starpsavienojumu mērķrādītāju 2020. gadam – 10 % līmenī un šādus rīcības neatliekamības indikatorus:
1)
cenu atšķirības vairumtirgū, kas starp dalībvalstīm, reģioniem vai tirdzniecības zonām pārsniedz indikatīvo slieksni EUR 2/MWh;
2)
starpsavienojumu nominālā pārvades jauda zem 30 % no to maksimumslodzes;
3)
starpsavienojumu nominālā pārvades jauda zem 30 % no uzstādītās atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudas Par katru jaunu starpsavienojumu ir jāveic sociālekonomiskā un vides izmaksu un ieguvumu analīze, un tas ir jāievieš tikai tad, ja potenciālie ieguvumi pārsniedz izmaksas 2.4.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra
i.
Galvenie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras projektiem un attiecīgā gadījumā modernizācijas projektiem, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus piecās enerģētikas savienības stratēģijas dimensijās
ii.
Attiecīgā gadījumā galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti (KIP) ( 6 ) 2.4.3. Tirgus integrācija
i.
Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, tādiem kā lielāka sistēmas elastība, jo īpaši saistībā ar konkurences noteiktu elektroenerģijas cenu veicināšana saskaņā ar attiecīgajiem sektorālajiem tiesību aktiem, tirgus integrācija un sasaistīšana nolūkā palielināt esošo starpsavienojumu tirgusspēju, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp mērķu izpildes grafiks
ii.
Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos, tostarp mērķu izpildes grafiks
iii.
Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi nolūkā nodrošināt, ka patērētāji līdzdarbojas energosistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem
iv.
Nacionālie mērķi, kas attiecīgā gadījumā izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, skarot arī energosistēmas elastību saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu un tostarp mērķu izpildes grafiks
v.
Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai 2.4.4. Enerģētiskā nabadzība Attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, tostarp mērķu izpildes grafiks 2.5. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja
i.
nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un, ja pieejams, privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā tostarp mērķu izpildes grafiks
ii.
Ja pieejams, nacionālie 2050. gada mērķi saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģiju veicināšanu un vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķi (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru
iii.
Attiecīgā gadījumā nacionālie konkurētspējas mērķi 3. RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI 3.1. Dimensija – dekarbonizācija 3.1.1. SEG emisijas un piesaiste
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko sasniegt Regulā (ES) 2018/842 noteikto mērķrādītāju, kā minēts šīs iedaļas 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi, ar kuriem nodrošināt atbilstību Regulai (ES) 2018/841, aptverot visas galvenās emisiju rašanās nozares un nozares piesaistes veicināšanai un raugoties no Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā Savienības klimatneitralitātes mērķa perspektīvas
ii.
Vajadzības gadījumā reģionālā sadarbība šajā jomā
iii.
Neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana 3.1.2. Atjaunojamā enerģija
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā Savienības mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo enerģiju un trajektorijas, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunktā, un attiecīgā gadījumā vai ja pieejams – elementi, kas minēti šā pielikuma 2.1.2. punktā, tostarp pasākumi, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām ( 7 )
ii.
Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi, kuri attiecas uz reģionālo sadarbību, kā arī – fakultatīvi – aplēses par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pārprodukciju, ko varētu pārvadīt uz citām dalībvalstīm, lai sasniegtu 2.1.2. punktā minēto nacionālo devumu un trajektorijas
iii.
Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu, tostarp attiecīgā gadījumā Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana, nolūkā veicināt no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas ražošanu un izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā
iv.
Attiecīgā gadījumā novērtējums par atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu
v.
Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienu vai vairākus kontaktpunktus, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atvieglot enerģijas pirkšanas līgumu noslēgšanu To rīcībpolitiku un pasākumu kopsavilkums, kuri ietverti veicinošā satvarā, kas dalībvalstīm jāizveido saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 21. panta 6. punktu un 22. panta 5. punktu, lai veicinātu un atvieglotu pašpatēriņa un atjaunojamās enerģijas kopienu veidošanu
vi.
Novērtējums, vai nepieciešams būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei, kurai izmanto no atjaunojamajiem energoresursiem saražotu enerģiju
vii.
Attiecīgā gadījumā īpaši pasākumi nolūkā veicināt no biomasas saražotās enerģijas izmantošanu, jo īpaši jauna veida biomasas izmantošanu, ņemot vērā:
—
biomasas, tostarp ilgtspējīgas biomasas, pieejamību: gan iekšzemes resursu potenciālu, gan importu no trešām valstīm,
—
citus biomasas izmantojumus citos sektoros (lauksaimniecībā un uz koksnes resursiem balstītos sektoros); kā arī pasākumi biomasas ražošanas un izmantošanas ilgtspējas nodrošināšanai
3.1.3. Citi dimensijas elementi
i.
Attiecīgā gadījumā nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi, kas skar ES ETS sektoru, un novērtējums par papildināmību ar ES ETS un ietekmi uz to
ii.
Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi citu nacionālo mērķrādītāju sasniegšanai
iii.
Rīcībpolitikas un pasākumi mazemisiju mobilitātes sasniegšanai (tostarp transporta elektrifikācijai)
iv.
Attiecīgā gadījuma plānotās nacionālās rīcībpolitikas, grafiki un pasākumi nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam 3.2. Dimensija – energoefektivitāte Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā minēto mērķu sasniegšanai, tostarp plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto.
i.
Energoefektivitātes pienākuma shēmas un alternatīvi rīcībpolitikas pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kuri jāsagatavo saskaņā ar šīs regulas III pielikumu
ii.
Ilgtermiņa atjaunošanas stratēģija, kas veicina dalībvalsts dzīvojamo un nedzīvojamo ēku fonda, gan valsts, gan privāto, atjaunošanu ( 8 ), tostarp rīcībpolitikas, pasākumi un darbības izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas veicināšanai un rīcībpolitikas un darbības, kas orientētas uz nacionālā ēku fonda segmentiem ar vissliktākajiem rādītājiem, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 2.a pantā
iii.
Apraksts par rīcībpolitiku un pasākumiem energopakalpojumu veicināšanai publiskajā sektorā un pasākumiem nolūkā novērst regulatīvus un neregulatīvus šķēršļus, kas kavē ieviest energoefektivitātes uzlabošanas līgumus un citus energoefektivitātes pakalpojumu modeļus ( 9 )
iv.
Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvo nacionālo energoefektivitātes devumu 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā minēto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energopārvaldības sistēmu atbalstam ( 10 ), patērētāju informēšanas un mācību pasākumi ( 11 ) un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi ( 12 ))
v.
Attiecīgā gadījumā tādu rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir palielināt vietējo enerģijas kopienu lomu i), ii), iii) un iv) apakšpunktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā
vi.
Apraksts par pasākumiem nolūkā izstrādāt līdzekļus, kas ļauj izmantot gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciālu ( 13 )
vii.
Reģionālā sadarbība šajā jomā, attiecīgā gadījumā
viii.
Finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana 3.3. Dimensija – enerģētiskā drošība ( 14 )
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.3. punktā izklāstītajiem elementiem ( 15 )
ii.
Reģionālā sadarbība šajā jomā
iii.
Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana 3.4. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus ( 16 ) 3.4.1. Elektroenerģijas infrastruktūra
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi starpsavienojumu mērķlīmeņa sasniegšanai, kā noteikts 4. panta d) punktā
ii.
Reģionālā sadarbība šajā jomā ( 17 )
iii.
Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana 3.4.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.2. punktā izklāstītajiem elementiem, attiecīgā gadījumā iekļaujot īpašus pasākumus, kas ļauj īstenot kopīgu interešu projektus (KIP) un citus galvenos infrastruktūras projektus
ii.
Reģionālā sadarbība šajā jomā ( 18 )
iii.
Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana 3.4.3. Tirgus integrācija
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.4.3. punktā izklāstītajiem elementiem
ii.
Pasākumi energosistēmas elastības uzlabošanai saistībā ar atjaunojamās enerģijas ražošanu, piemēram, viedie tīkli, agregācija, pieprasījuma reakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismi un reāllaika cenu signāli, tostarp tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršana
iii.
Attiecīgā gadījumā pasākumi, lai nodrošinātu atjaunojamās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījuma reakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos
iv.
Rīcībpolitikas un pasākumi patērētāju, it sevišķi neaizsargātu un attiecīgā gadījumā enerģētiskās nabadzības skartu patērētāju, aizsardzībai un konkurences un sāncensības kāpināšanai enerģijas mazumtirgū
v.
Apraksts par pasākumiem, ar ko iespējo un pilnveido pieprasījuma reakciju, tostarp tarifu pasākumi dinamiskas cenu noteikšanas atbalstam ( 19 ) 3.4.4. Enerģētiskā nabadzība
i.
Attiecīgā gadījumā rīcībpolitikas un pasākumi 2.4.4. punktā izklāstīto mērķu sasniegšanai 3.5. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja
i.
Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar 2.5. punktā izklāstītajiem elementiem
ii.
Attiecīgā gadījumā sadarbība ar citām dalībvalstīm šajā jomā, pēc vajadzības iekļaujot informāciju par to, kā SET plānā noteiktie mērķi un rīcībpolitikas tiek pārlikti nacionālā kontekstā
iii.
Attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā nacionālā līmenī, tostarp Savienības atbalsts un Savienības līdzekļu izmantošana B IEDAĻA. ANALĪTISKAIS PAMATS ( 20 ) 4. PAŠREIZĒJĀ SITUĀCIJA UN PROGNOZES, KAM PAR PAMATU ŅEMTAS ESOŠĀS RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI ( 21 ) ( 22 ) 4.1. Energosistēmu un SEG emisijas ietekmējošo galveno ārējo faktoru attīstības prognozes
i.
Makroekonomiskās prognozes (IKP un iedzīvotāju skaita pieaugums)
ii.
Sektorālas izmaiņas, kas var ietekmēt energosistēmu un SEG emisijas
iii.
Globālās tendences enerģētikā, starptautiskās fosilā kurināmā cenas, ES ETS oglekļa cena
iv.
Izmaiņas tehnoloģiskajās izmaksās 4.2. Dimensija – dekarbonizācija 4.2.1. SEG emisijas un piesaiste
i.
Pašreizējās SEG emisiju un piesaistes tendences ES ETS, kopīgi centieni un ZIZIMM sektoros un dažādos enerģētikas sektoros
ii.
Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās sektorālās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās nacionālās un Savienības rīcībpolitikas un pasākumi 4.2.2. Atjaunojamā enerģija
i.
Atjaunojamās enerģijas pašreizējais īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un dažādos sektoros (siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā), kā arī sadalījumā pa tehnoloģijām katrā no šiem sektoriem
ii.
2030. gadam (ar perspektīvu līdz 2040. gadam) izvirzītās indikatīvās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas 4.3. Dimensija – energoefektivitāte
i.
Pašreizējais primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš tautsaimniecībā un sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecības, dzīvojamo ēku, pakalpojumu un transporta sektorā)
ii.
Pašreizējais augstas efektivitātes koģenerācijas izmantošanas un efektīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes potenciāls ( 23 )
iii.
Prognozes, kurās ņemtas vērā 1.2. punkta ii) apakšpunktā aprakstītās esošās energoefektivitātes rīcībpolitikas, pasākumi un programmas un kuras attiecas uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu katrā sektorā vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) ( 24 )
iv.
Izmaksoptimālais minimālo energoefektivitātes prasību līmenis, kas izriet no valstu aprēķiniem, saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. pantu 4.4. Dimensija – enerģētiskā drošība
i.
Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, tostarp attiecīgie riski
ii.
Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi 4.5. Dimensija – iekšējais enerģijas tirgus 4.5.1. Elektrotīklu starpsavienojumi
i.
Pašreizējais starpsavienojumu līmenis un galvenie starpsavienojumi ( 25 )
ii.
Starpsavienojumu paplašināšanas prasību prognozes (tostarp 2030. gadam) ( 26 ) 4.5.2. Enerģijas pārvades infrastruktūra
i.
Esošās elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras galvenās iezīmes ( 27 )
ii.
Tīkla paplašināšanas prasību prognozes vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) ( 28 ) 4.5.3. Elektroenerģijas un gāzes tirgi, enerģijas cenas
i.
Pašreizējā situācija elektroenerģijas un gāzes tirgos, tostarp enerģijas cenas
ii.
Vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam) izvirzītās attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi 4.6. Dimensija – pētniecība, inovācija un konkurētspēja
i.
Pašreizējā situācija mazoglekļa tehnoloģiju sektorā un, ciktāl iespējams, tā vieta pasaules tirgū (minētā analīze ir jāveic Savienības vai pasaules līmenī)
ii.
Pašreizējais publisko un, ja pieejams, privāto pētniecības un inovācijas izdevumu līmenis mazoglekļa tehnoloģiju vajadzībām, pašreizējais patentu skaits un pašreizējais pētnieku skaits
iii.
Pašreizējo to cenas elementu sadalījums, kas ir pamatā galvenajiem trim cenas komponentiem (enerģija, tīkls, nodokļi/nodevas)
iv.
Enerģijas subsīdiju apraksts, tostarp fosilais kurināmais 5. PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS ( 29 ) 5.1. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz energosistēmu un SEG emisijām un piesaisti, tostarp salīdzinājums ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)
i.
Energosistēmas attīstības un SEG emisiju un piesaistes, kā arī vajadzības gadījumā gaisu piesārņojošo vielu emisiju prognozes saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284, kā paredzēts plānotajās rīcībpolitikās un pasākumos vismaz desmit gadiem pēc plānā aptvertā perioda (tostarp prognozes plānā aptvertā perioda pēdējam gadam), tostarp attiecīgās Savienības rīcībpolitikas un pasākumi
ii.
Novērtējums par rīcībpolitiku mijiedarbību (starp esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām rīcībpolitikām un pasākumiem un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, jo īpaši nolūkā gūt skaidru priekšstatu par energoefektivitātes / enerģijas ietaupījumu rīcībpolitiku ietekmi uz energosistēmas lielumu un nolūkā samazināt risku, ka energoapgādes investīcijas varētu tikt norakstītas
iii.
Esošo nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, mijiedarbības novērtējums starp minētajām rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem 5.2. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, un ciktāl iespējams, ar veselību saistītā, vides, ar nodarbinātību un izglītību saistītā un sociālā ietekme un ietekme uz prasmēm, tostarp taisnīgas pārejas aspekti (izmaksu un ieguvumu, kā arī izmaksefektivitātes izteiksmē) vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, iekļaujot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi 5.3. Pārskats par vajadzīgajām investīcijām
i.
Esošās investīciju plūsmas un nākotnes pieņēmumi attiecībā uz plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem
ii.
Sektorālā vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts vai reģionālā kontekstā
iii.
Papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīgi saskaņā ar ii) punktu konstatētās neatbilstības novēršanai 5.4. Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz citām dalībvalstīm un reģionālo sadarbību vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam, tostarp salīdzinājums ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi
i.
Ciktāl iespējams, ietekme uz energosistēmu kaimiņvalstīs un citās attiecīgā reģiona dalībvalstīs
ii.
Ietekme uz enerģijas cenām, energoapgādes pakalpojumiem un enerģijas tirgus integrāciju
iii.
Vajadzības gadījumā ietekme uz reģionālo sadarbību 5.5. Tas, kā plānotās rīcībpolitikas un pasākumi sekmēs Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2. daļa Nacionālo plānu B iedaļā iekļaujamo parametru un mainīgo lielumu saraksts ( 30 ) ( 31 ) ( 32 ) ( 33 ) Turpmāk norādītie parametri, mainīgie lielumi, enerģijas bilances un indikatori, ja tiek izmantoti, iekļaujami nacionālo plānu B iedaļā “Analītiskais pamats”. 1. Vispārēji parametri un mainīgie lielumi
1)
Iedzīvotāju skaits [miljonos]
2)
IKP [miljonos euro]
3)
Sektorālā bruto pievienotā vērtība (tostarp galvenie rūpniecības, būvniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības sektori) [miljonos euro]
4)
Mājsaimniecību skaits [tūkstošos]
5)
Mājsaimniecību lielums [iedzīvotāji/mājsaimniecībā]
6)
Mājsaimniecību izmantojamais ienākums [euro]
7)
Pasažierkilometru skaits: visos transporta veidos, t.i., norādot atsevišķi autotransportu (ja iespējams, nošķirot vieglos automobiļus un autobusus), dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (attiecīgā gadījumā) [miljonos pkm]
8)
Kravu pārvadājumi tonnkilometros: visos transporta veidos, izņemot starptautisko jūras transportu, t.i., norādot atsevišķi autotransportu, dzelzceļa transportu, aviāciju un iekšzemes kuģošanu (satiksmi pa iekšējiem ūdensceļiem un valsts jūras satiksmi) [miljonos tkm]
9)
Naftas, gāzes un akmeņogļu kurināmā starptautiskās importa cenas [EUR/GJ vai euro/toe], balstoties uz Komisijas ieteikumiem
10)
ES ETS oglekļa cena [EUR/EUA], balstoties uz Komisijas ieteikumiem
11)
Pieņēmumi par valūtas maiņas kursu uz EUR un uz USD (attiecīgā gadījumā) [euro/valūta un USD/valūta]
12)
Apkures grādu dienu (HDD) skaits
13)
Dzesēšanas grādu dienu (CDD) skaits
14)
Modelēšanā izmantotie pieņēmumi par tehnoloģiskajām izmaksām galvenajām attiecīgajām tehnoloģijām 2. Enerģijas bilances un indikatori 2.1. Energopiegāde
1)
Iekšzemes ražošana sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti, kurus ražo nozīmīgos daudzumos) [ktoe]
2)
Neto imports sadalījumā pa kurināmā veidiem (tostarp elektroenerģija un norādot atsevišķi neto importu no ES valstīm un neto importu no valstīm ārpus ES) [ktoe]
3)
Atkarība no importa no trešām valstīm [%]
4)
Galveno energonesēju (tostarp gāze un elektroenerģija) galvenie importa avoti (valstis)
5)
Bruto iekšzemes patēriņš sadalījumā pa kurināmā resursu veidiem (tostarp cietais kurināmais, visi energoprodukti: akmeņogles, jēlnafta un naftas produkti, dabasgāze, kodolenerģija, elektroenerģija, iegūtā siltumenerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi) [ktoe] 2.2. Elektroenerģija un siltumenerģija
1)
Bruto saražotā elektroenerģija [GWh]
2)
Bruto saražotā elektroenerģija sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [GWh]
3)
Koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas un siltumenerģijas īpatsvars kopējā elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā [%]
4)
Elektroenerģijas ražošanas jauda sadalījumā pa energoresursiem, tostarp no ekspluatācijas izņemtās iekārtas un jaunuzstādītās iekārtas [MW]
5)
Termoelektrostacijās saražotā siltumenerģija
6)
Koģenerācijas stacijās saražotā siltumenerģija, tostarp rūpniecības nelietderīgais siltums
7)
Gāzes un elektroenerģijas pārvades pārrobežu starpsavienojumu jaudas [noteiktas elektrotīkliem saskaņā ar patlaban notiekošo pārrunu rezultātiem, pamatojoties uz starpsavienojumu mērķi – 15 %] un to prognozētais izmantojuma līmenis 2.3. Pārveidošanas sektors
1)
Enerģijas ražošanai termoelektrostacijās izmantotais kurināmais (tostarp cietais kurināmais, nafta, gāze) [ktoe]
2)
Citos pārveidošanas procesos izmantotais kurināmais [ktoe] 2.4. Enerģijas patēriņš
1)
Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš [ktoe]
2)
Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors, lauksaimniecība un transports (norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati)) [ktoe]
3)
Enerģijas galapatēriņš sadalījumā pa kurināmā veidiem (visi energoprodukti) [ktoe]
4)
Neenerģētiskais galapatēriņš [ktoe]
5)
Visas tautsaimniecības primārās enerģijas intensitāte (primārās enerģijas patēriņš uz IKP) [toe/euro]
6)
Enerģijas galapatēriņa intensitāte sadalījumā pa sektoriem (tostarp rūpniecība, dzīvojamo ēku sektors, terciārais sektors un transports (tostarp norādot atsevišķi pasažieru un kravas transportu, ja pieejami tādi dati)) 2.5. Cenas
1)
Elektroenerģijas cenas sadalījumā pa izmantojošo sektoru veidiem (dzīvojamo ēku sektors, rūpniecība, terciārais sektors)
2)
Valsts mazumtirdzniecības kurināmā cenas (tostarp ar nodokļiem, sadalījumā pa resursu veidiem un sektoriem) [euro/ktoe] 2.6. Investīcijas Investīciju izmaksas enerģijas pārveides, piegādes, pārvades un sadales sektoros 2.7. Atjaunojamie energoresursi
1)
No atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas bruto galapatēriņš un atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā un sadalījumā pa sektoriem (elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes, transporta sektorā), un sadalījumā pa tehnoloģijām
2)
Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunojamās enerģijas ēkās; te, ja pieejams, iekļauj sadalītus datus par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju no saules fotoelementu sistēmām, saules siltumenerģijas sistēmām, biomasas, siltumsūkņiem, ģeotermālajām sistēmām, kā arī visām citām decentralizētām atjaunojamo energoresursu sistēmām
3)
Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas, tostarp ilgtermiņa vai sektorālās trajektorijas, no pārtikas kultūraugiem ražoto biodegvielu un moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, kā arī atjaunojamā enerģija, kas saražota pilsētās un atjaunojamās enerģijas kopienās. 3. Ar SEG emisijām un piesaisti saistītie indikatori
1)
SEG emisijas sadalījumā pa rīcībpolitikas sektoriem (ES ETS, kopīgie centieni un ZIZIMM)
2)
SEG emisijas sadalījumā pa IPCC sektoriem un pa gāzēm (attiecīgā gadījumā norādot atsevišķi ES ETS un kopīgo centienu sektorus) [tCO2eq]
3)
Visas tautsaimniecības oglekļa intensitāte [tCO2eq/IKP]
4)
Ar CO2 emisiju saistītie indikatori
a)
Iekšzemes elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas SEG intensitāte [tCO2eq/MWh]
b)
Enerģijas galapatēriņa SEG intensitāte sadalījumā pa sektoriem [tCO2eq/toe]
5)
Ar emisiju, kas nav CO2 emisija, saistītie parametri
a)
Lauksaimniecības dzīvnieki: piena lopi [1 000 galvas], lopi, kas nav piena lopi [1 000 galvas], aitas [1 000 galvas], cūkas [1 000 galvas], mājputni [1 000 galvas]
b)
Slāpekļa ienese no sintētisko mēslošanas līdzekļu izmantošanas [kt slāpekļa]
c)
Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas [kt slāpekļa]
d)
Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītāji kultūraugi [kt slāpekļa]
e)
Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē [kt slāpekļa]
f)
Kultivēto organisko augšņu platība [hektāri]
g)
Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās
h)
Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos
i)
Atgūtā CH4 īpatsvars attiecībā pret kopējo poligonos radīto CH4 apjomu [%] 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|