I PIELIKUMS

1.1. Reģionālie koordinācijas centri koordinēti aprēķina starpzonu jaudas.

1.2. Koordinētu jaudas aprēķinu veic visiem piešķiršanas laikposmiem.

1.3. Koordinētu jaudas aprēķināšanu veic saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

1.4. Koordinētu jaudas aprēķinu veic, par pamatu izmantojot kopīgu tīkla modeli saskaņā ar 3. punktu.

1.5. Koordinētais jaudas aprēķins nodrošina efektīvu pārslodzes vadību saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem pārslodzes vadības principiem.

2.1. Reģionālie koordinācijas centri veic koordinētu drošības analīzi, kuras mērķis ir nodrošināt drošu sistēmas darbību.

2.2. Drošības analīzi veic visiem darbības plānošanas laikposmiem, starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem, izmantojot kopīgos tīkla modeļus.

2.3. Koordinēta drošības analīze saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot sistēmas darbības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu.

2.4. Reģionālie koordinācijas centri dalās ar koordinētās drošības analīzes rezultātiem vismaz ar pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā.

2.5. Ja koordinētas drošības analīzes rezultātā reģionālais koordinācijas centrs konstatē iespējamu ierobežojumu, tas izstrādā korektīvas darbības, kuras maksimizē lietderīgumu un ekonomisko efektivitāti.

3.1. Reģionālie koordinācijas centri izstrādā efektīvus procesus kopīga tīkla modeļa izveidei katram darbības plānošanas laikposmam starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem.

3.2. Pārvades sistēmu operatori ieceļ vienu reģionālo koordinācijas centru, kas izveido Savienības mēroga kopīgus tīkla modeļus.

3.3. Kopīgus tīkla modeļus sagatavo saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta, ievērojot jaudas sistēmas darbības vadlīnijas un jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 3. punktu.

3.4. Kopīgie tīkla modeļi satur datus, kas būtiski efektīvai darbības plānošanai un jaudas aprēķināšanai visos darbības plānošanas laikposmos starp nākamā gada un tekošās dienas laikposmiem.

3.5. Kopīgie tīkla modeļi ir pieejami visiem reģionālajiem koordinācijas centriem, pārvades sistēmu operatoriem, ENTSO-E un pēc pieprasījuma -ACER.

4.1. Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoriem attiecībā uz pārvades sistēmu operatoru aizsardzības plānu un atjaunošanas plānu saskanības novērtējumu veikšanu, ievērojot procedūras, kas izklāstītas tīkla kodeksā par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, kurš pieņemts pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu.

4.2. Visi pārvades sistēmu operatori vienojas par slieksni, virs kura ietekmi, ko rada viena vai vairāku pārvades sistēmu operatoru darbības ārkārtas, atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī, uzskata par būtisku citiem sinhroni vai asinhroni starpsavienotiem pārvades sistēmu operatoriem.

4.3. Sniedzot atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, reģionālais koordinācijas centrs:

4.4. Pārvades sistēmu operatori novērtē un ņem vērā ierosinātās mīkstinošās darbības.

5.1. Katrs attiecīgais reģionālais koordinācijas centrs sniedz atbalstu pārvades sistēmu operatoriem, kas iecelti par frekvences pārvaldniekiem un resinhronizācijas pārvaldniekiem, ievērojot kodeksu par ārkārtas un atjaunošanas stāvokli elektrosistēmā, kurš pieņemts pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 6. panta 11. punktu, lai uzlabotu sistēmas atjaunošanas efektivitāti un lietderīgumu. Pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā nosaka reģionālā koordinācijas centra lomu attiecībā uz atbalstu reģionālās atjaunošanas koordinācijai un optimizācijai.

5.2. Pārvades sistēmu operatori var pieprasīt palīdzību no reģionālajiem koordinācijas centriem, ja to sistēma ir atslēguma vai atjaunošanas stāvoklī.

5.3. Reģionālie koordinācijas centri ir aprīkoti ar gandrīz reāllaika dispečervadības un datu ieguves sistēmām, kuru novērošanas iespējas nosaka, piemērojot 4.2. punktā minēto slieksni.

6.1. Reģionālie koordinācijas centri veic izmeklēšanu un sagatavo ziņojumu par ikvienu incidentu, kurš pārsniedz 4.2. punktā minēto slieksni. Pēc regulatīvās iestādes sistēmas darbības reģionā un ACER pieprasījuma tās var tikt iesaistītas izmeklēšanā. Ziņojumā ietver ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

6.2. Reģionālie koordinācijas centri šo ziņojumu publicē. ACER var sniegt ieteikumus ar mērķi novērst līdzīgus incidentus nākotnē.

7.1. Reģionālie koordinācijas centri sistēmas darbības reģionam aprēķina rezerves jaudas prasības. Rezerves jaudas prasību noteikšana:

8.1. Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus iepērkamā balansēšanas jaudas apjoma noteikšanā. Balansēšanas jaudas apjoma noteikšana:

8.2. Reģionālie koordinācijas centri atbalsta sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatorus saskaņā ar 8.1. punktu noteiktā nepieciešamā balansēšanas jaudas apjoma iepirkšanā. Balansēšanas jaudas iepirkums:

9.1. Reģionālie koordinācijas centri veic nākamās nedēļas līdz vismaz nākamās dienas reģionālos pietiekamības novērtējumus saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas Regulā (ES) 2017/1485, un pamatojoties uz metodiku, kas izstrādāta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 8. pantu.

9.2. Reģionālie koordinācijas centri īstermiņa reģionālos pietiekamības novērtējumus balsta uz sistēmas darbības reģiona pārvades sistēmu operatoru sniegto informāciju ar mērķi noskaidrot situācijas, kad sagaidāms pietiekamības trūkums kādā no kontroles zonām vai reģionālā līmenī. Reģionālie koordinācijas centri ņem vērā iespējamo starpzonu apmaiņu un darbības drošības limitus visos attiecīgajos darbības plānošanas laikposmos.

9.3. Veicot reģionālās sistēmas pietiekamības novērtējumu, katrs reģionālais koordinācijas centrs savu darbību koordinē ar citiem reģionālajiem koordinācijas centriem, lai:

9.4. Katrs reģionālais koordinācijas centrs kopā ar reģionālo sistēmu pietiekamības novērtējumu rezultātiem pārvades sistēmu operatoriem sistēmas darbības reģionā un citiem reģionālajiem koordinācijas centriem iesniedz priekšlikumus darbībām, ko tas ierosina pietiekamības trūkuma risku samazināšanai.

10.1. Katrs reģionālais koordinācijas centrs veic reģionālās pārtrauces koordināciju saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas sistēmas darbības vadlīnijās, kuras pieņemtas, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 714/2009 18. panta 5. punktu, nolūkā monitorēt būtisko aktīvu pieejamības statusu un koordinēt to pieejamības plānus, lai nodrošinātu pārvades sistēmas darbības drošību, vienlaikus maksimizējot to starpsavienotāju un pārvades sistēmu jaudu, kuri ietekmē starpzonu plūsmas.

10.2. Katrs reģionālais koordinācijas centrs uztur vienu sistēmas darbības reģiona būtisko tīkla elementu, elektroenerģijas ražošanas moduļu un pieprasījumietaišu sarakstu un dara to pieejamu ENTSO-E darbības plānošanas datu vidē.

10.3. Katrs reģionālais koordinācijas centrs saistībā ar atvienojumu koordināciju sistēmas darbības reģionā veic šādas darbības:

11.1. Pārvades sistēmu operatori sistēmas darbības reģionā var kopīgi nolemt saņemt reģionālā koordinācijas centra atbalstu tādu finanšu plūsmu administrēšanā, kas saistītas ar norēķiniem starp pārvades sistēmu operatoriem, kuros iesaistīti vairāk nekā divi pārvades sistēmu operatori, piemēram, pārdispečēšanas izmaksas, pārslodzes ieņēmumi, neplānotas novirzes vai rezervju iegādes izmaksas.

12.1. Reģionālie koordinācijas centri sagatavo un realizē apmācības un sertifikācijas programmas, kuras vērstas uz reģionālās sistēmas darbību un kuru mērķauditorija ir reģionālo koordinācijas centru darbinieki.

12.2. Apmācības programmas aptver visus būtiskos sistēmas darbības komponentus, kuros reģionālais koordinācijas centrs veic uzdevumus, tostarp reģionālās krīzes scenārijus.

13.1. Ja ENTSO-E šo funkciju deleģē, reģionālie koordinācijas centri veic reģionālās elektroenerģijas krīzes scenāriju apzināšanu saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 6. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

13.2. Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu katra sistēmas darbības reģiona kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma divu gadu krīzes simulācijas sagatavošanā un veikšanā saskaņā ar Regulas (ES) 2019/941 12. panta 3. punktu.

14.1. Reģionālie koordinācijas centri atbalsta pārvades sistēmu operatorus, lai tie varētu apzināt, vai ir vajadzīga jauna pārvades jauda, vai ir jāveic esošās pārvades jaudas modernizācija un vai tai ir vajadzīgas alternatīvas, un tādējādi noskaidro informāciju, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 347/2013 izveidotajām reģionālajām grupām un ko iekļauj Direktīvas (ES) 2019/944 51. pantā minētajā tīkla attīstības 10 gadu plānā.

15.1. Reģionālie koordinācijas centri sniedz atbalstu pārvades sistēmu operatoriem tās maksimālās ieejas jaudas aprēķināšanā, kas pieejama aizrobežu jaudas dalībai jaudas mehānismos, ņemot vērā starpsavienojuma sagaidāmo pieejamību un iespējamo sistēmas stresa vienlaicīgumu starp sistēmu, kurā mehānismu piemēro, un sistēmu, kurā atrodas aizrobežu jauda.

15.2. Aprēķinu veic saskaņā ar 26. panta 11. punkta a) apakšpunktā izklāstīto metodiku.

15.3. Reģionālie koordinācijas centri veic aprēķinu katrai tirdzniecības zonu robežai, ko aptver sistēmas darbības reģions.

16.1. Ja ENTSO-E, ievērojot Regulas (ES) 2019/941 9. pantu, šo funkciju deleģē, reģionālie koordinācijas centri veic reģionālos sezonālos pietiekamības novērtējumus.

16.2. Sezonālos pietiekamības novērtējumus veic, pamatojoties uz metodiku, kas izstrādāta, ievērojot Regulas (ES) 2019/941 8. pantu.