6. pants Pienākumi attiecībā uz pārgūtā ūdens atļaujām

1.   Lai sagatavotu un piegādātu pārgūto ūdeni, kas paredzēts lauksaimnieciskai apūdeņošanai, kā norādīts I pielikuma 1. iedaļā, ir vajadzīga atļauja.

2.   Ūdens atkalizmantošanas sistēmas satvarā atbildīgās puses, tostarp – attiecīgā gadījumā – galalietotājs saskaņā ar valsts tiesību aktiem, pieteikumu atļaujas saņemšanai vai esošas atļaujas grozīšanai iesniedz tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā notiek vai tiek plānota pārgūšanas iekārtas ekspluatācija.

3.   Atļaujā izklāsta pārgūšanas iekārtas operatora un – attiecīgā gadījumā – jebkuru citu atbildīgo pušu pienākumus. Atļaujas pamatā ir ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plāns un tajā cita starpā precizē šādus elementus:

4.   Pieteikuma novērtēšanas nolūkā kompetentā iestāde apspriežas un apmainās ar būtisko informāciju ar citām attiecīgajām iestādēm, jo īpaši ūdens apsaimniekošanas un veselības jomas iestādēm, ja tās nav attiecīgā kompetentā iestāde, un jebkuru citu pusi, ko kompetentā iestāde uzskata par svarīgu.

5.   Kompetentā iestāde bez kavēšanās lemj par to, vai piešķirt atļauju. Ja pieteikuma sarežģītības dēļ kompetentajai iestādei lēmuma pieņemšanai par to, vai piešķirt atļauju, vajadzīgi vairāk nekā 12 mēneši pēc pilnīga pieteikuma saņemšanas, tā pieteikuma iesniedzējam paziņo sava lēmuma paredzamo pieņemšanas datumu.

6.   Atļaujas tiek regulāri pārskatītas un, ja nepieciešams, tiek atjauninātas vismaz šādos gadījumos:

7.   Dalībvalstis var prasīt, ka uz pārgūtā ūdens glabāšanu, sadali un izmantošanu attiecas īpaša atļauja, lai piemērotu papildu prasības un barjeras, kas identificētas ūdens atkalizmantošanas riska pārvaldības plānā, kā minēts 5. panta 4. punktā.