+26. pants Siltumapgāde un aukstumapgāde
---+26. pants 1.
---+26. pants 2.
---+26. pants 3.
---+26. pants 4.
---+26. pants 5.
---+26. pants 6.
---+26. pants 7.
---+26. pants 8.
---+26. pants 9.
---+26. pants 10.
---+26. pants 11.
---+26. pants 12.
---+26. pants 13.
---+26. pants 14.
|
26. pants Siltumapgāde un aukstumapgāde
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
26. pants 1.
|
Lai nodrošinātu primārās enerģijas efektīvāku patēriņu un palielinātu atjaunīgās enerģijas īpatsvaru siltumapgādē un aukstumapgādē tīklā, efektīva centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma atbilst šādiem kritērijiem:
a)
līdz 2027. gada 31. decembrim – sistēma, kurā izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 75 % koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai šādas enerģijas un siltuma kombināciju 50 % apmērā;
b)
no 2028. gada 1. janvāra – sistēma, kurā izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma, 50 % atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma, 80 % augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražota siltuma vai vismaz šādas siltumenerģijas kombināciju tīklā, atjaunīgās enerģijas īpatsvaram esot vismaz 5 % un kopējam atjaunīgās enerģijas, atlikumsiltuma vai augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražota siltuma īpatsvaram esot vismaz 50 %;
c)
no 2035. gada 1. janvāra – sistēma, kurā izmanto vismaz 50 % atjaunīgās enerģijas, 50 % atlikumsiltuma vai 50 % atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma, vai sistēma, kurā atjaunīgās enerģijas, atlikumsiltuma vai augstas efektivitātes koģenerācijas rezultātā saražota siltuma kopējais īpatsvars ir vismaz 80 % un – papildus tam – atjaunīgās enerģijas vai atlikumsiltuma kopējais īpatsvars ir vismaz 35 %;
d)
no 2040. gada 1. janvāra – sistēma, kurā izmanto vismaz 75 % atjaunīgās enerģijas, 75 % atlikumsiltuma vai 75 % atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma, vai sistēma kurā izmanto vismaz 95 % atjaunīgās enerģijas, atlikumsiltuma un augstas efektivitātes koģenerācijas rezultātā saražota siltuma un – papildus tam – atjaunīgās enerģijas vai atlikumsiltuma kopējais īpatsvars ir vismaz 35 %;
e)
no 2045. gada 1. janvāra – sistēma, kurā izmanto vismaz 75 % atjaunīgās enerģijas, 75 % atlikumsiltuma vai 75 % atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma;
f)
no 2050. gada 1. janvāra – sistēma, kurā izmanto tikai atjaunīgo enerģiju, tikai atlikumsiltumu vai tikai atjaunīgās enerģijas un atlikumsiltuma kombināciju.
|
|
26. pants 2.
|
Dalībvalstis var arī kā alternatīvu šā panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem izvēlēties ilgtspējas snieguma kritērijus, kas balstīti uz SEG emisiju daudzumu, ko centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma rada uz lietotājiem piegādātā siltuma vai aukstuma vienību, ņemot vērā pasākumus, kas īstenoti, lai izpildītu pienākumu, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 24. panta 4. punktu. Ja tiek izvēlēti minētie kritēriji, efektīvai centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmai ir šāds maksimālais SEG emisiju daudzums uz vienu lietotājiem piegādātā siltuma vai aukstuma vienību:
a)
līdz 2025. gada 31. decembrim: 200 grami/kWh;
b)
no 2026. gada 1. janvāra: 150 grami/kWh;
c)
no 2035. gada 1. janvāra: 100 grami/kWh;
d)
no 2045. gada 1. janvāra: 50 grami/kWh;
e)
no 2050. gada 1. janvāra: 0 grami/kWh.
|
|
26. pants 3.
|
Dalībvalstis var izvēlēties piemērot SEG emisiju kritērijus uz vienu siltuma vai aukstuma vienību jebkurā šā panta 2. punkta a)-e) apakšpunktā minētajā laikposmā. Ja tās izvēlas to darīt, tās informē Komisiju līdz 2024. gada 11. janvārim par šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto laikposmu un vismaz sešus mēnešus pirms šā panta 2. punkta b)–e) apakšpunktā minēto attiecīgo laikposmu sākuma. Šādā paziņojumā ietver pasākumus, kas īstenoti, lai izpildītu pienākumu, ievērojot Direktīvas (ES) 2018/2001 24. panta 4. punktu, ja par tiem nav jau paziņots iepriekš to jaunākajā nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjauninājumā.
|
|
26. pants 4.
|
Lai centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma kvalificētos par efektīvu, dalībvalstis nodrošina, ka līdz ar tās būvniecību vai tās piegādes vienību būtisku modernizāciju centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēma atbilst 1. vai 2. punktā izklāstītajiem kritērijiem, kas piemērojami laikā, kad tās ekspluatācija tiek sākta vai turpināta pēc modernizācijas. Dalībvalstis arī nodrošina, ka līdz ar centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas būvniecību vai tās piegādes vienību būtisku modernizāciju:
a)
esošajos siltumavotos netiek palielināts tāda fosilā kurināmā izmantojums, kas nav dabasgāze, salīdzinājumā ar gada patēriņu, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs no iepriekšējiem trīs pilnas ekspluatācijas kalendārajiem gadiem pirms modernizācijas; un
b)
nevienā jaunajā siltumavotā šajā sistēmā netiek izmantots fosilais kurināmais, izņemot dabasgāzi, ja sistēma būvēta vai būtiski modernizēta līdz 2030. gadam.
|
|
26. pants 5.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka no 2025. gada 1. janvāra un pēc tam reizi piecos gados visu tādu esošo centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu operatori, kuru kopējā siltuma un aukstuma izlaide pārsniedz 5 MW un kuras neatbilst 1. punkta b)–e) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, sagatavo plānu primārās enerģijas efektīvāka patēriņa nodrošināšanai, sadales zudumu samazināšanai un atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšanai siltumapgādē un aukstumapgādē. Plānā ietver pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. punkta b)–e) apakšpunktā noteiktos kritērijus, un tas ir jāapstiprina kompetentajai iestādei.
|
|
26. pants 6.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka datu centri, kuru kopējā nominālā enerģijas ielaide pārsniedz 1 kW, utilizē atlikumsiltumu vai izmanto citus atlikumsiltuma atgūšanas lietojumus, izņemot, ja datu centri var pierādīt, ka tas nav tehniski vai ekonomiski iespējams saskaņā ar 7. punktā minēto novērtējumu.
|
|
26. pants 7.
|
Lai novērtētu siltumapgādes un aukstumapgādes energoefektivitātes palielinājuma ekonomisko īstenojamību, dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze iekārtas līmenī saskaņā ar XI pielikumu tad, ja no jauna tiek plānotas vai būtiski modernizētas šādas iekārtas:
a)
termoelektroenerģijas ražošanas iekārta, kuras gada vidējā kopējā enerģijas ielaide pārsniedz 10 MW, – lai novērtētu, kādas būtu izmaksas un ieguvumi, nosakot, ka iekārtai jādarbojas kā augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtai;
b)
rūpnieciska iekārta, kuras gada vidējā kopējā enerģijas ielaide pārsniedz 8 MW, lai novērtētu atlikumsiltuma utilizāciju objektā un ārpus tā;
c)
pakalpojumu komplekss, kura gada vidējā kopējā enerģijas ielaide pārsniedz 7 MW, piemēram, notekūdeņu attīrīšanas kompleksi un sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) kompleksi, lai novērtētu atlikumsiltuma utilizāciju objektā un ārpus tā;
d)
datu centrs, kura kopējā nominālā enerģijas ielaide pārsniedz 1 MW līmeni, lai novērtētu izmaksu un ieguvumu analīzi, attiecībā uz atlikumsiltuma utilizāciju, ja to izmantotu, lai apmierinātu ekonomiski pamatotu pieprasījumu, un šīs iekārtas pieslēgšanu centralizētas siltumapgādes tīklam vai efektīvai/AER balstītai centralizētas aukstumapgādes sistēmai, vai citiem atlikumsiltuma atgūšanas tai skaitā – bet ne tikai – tehnisko iespējamību, izmaksu efektivitāti un ietekmi uz energoefektivitāti un vietējo siltuma pieprasījumu, ieskaitot sezonālās izmaiņas, lietojumiem.
Analīzē, kura minēta d) punkta pirmajā daļā, apsver aukstumapgādes sistēmas risinājumus, kas ļauj aizvadīt vai uztvert atlikumsiltumu lietderīgā temperatūras līmenī ar minimālu papildu enerģijas ielaidi. Dalībvalstis tiecas likvidēt šķēršļus atlikumsiltuma utilizācijai un sniedz atbalstu atlikumsiltuma izmantošanai, ja iekārtas tiek no jauna plānotas vai modernizētas. Tādas iekārtas uzstādīšana, ar ko uztvert sadedzināšanas iekārtā radīto oglekļa dioksīdu, lai to ģeoloģiski uzglabātu, kā paredzēts Direktīvā 2009/31/EK, neuzskata par modernizāciju šā punkta b) un c) apakšpunkta nozīmē. Dalībvalstis prasa, lai izmaksu un ieguvumu analīze tiktu veikta sadarbībā ar uzņēmumiem, kas atbild par kompleksa darbību.
|
|
26. pants 8.
|
Dalībvalstis var atbrīvot no 7. punkta prasībām:
a)
tādas maksimālās slodzes un rezerves elektroenerģijas ražošanas iekārtas, kuras paredzēts ekspluatēt mazāk nekā 1 500 darba stundas gadā – rēķinot kā slīdošo vidējo piecu gadu laikposmā –, balstoties uz dalībvalstu noteiktu verifikācijas procedūru, ar ko tiek nodrošināta šā atbrīvojuma kritērija ievērošana;
b)
iekārtas, kam jāatrodas tuvu pie ģeoloģiskām uzglabāšanas vietām, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK;
c)
datu centrus, kuru atlikumsiltums tiek vai tiks izmantots centralizētās siltumapgādes tīklā vai tieši telpu apsildei, mājsaimniecības karstā ūdens sagatavošanai vai citiem lietojumiem ēkā vai ēku grupā vai kompleksos, kuros datu centrs izvietots.
Dalībvalstis atsevišķu iekārtu atbrīvošanai no 7. punkta c) un d) apakšpunkta piemērošanas var arī noteikt robežvērtības, kas izteiktas kā pieejamā izmantojamā atlikumsiltuma apjoms, siltuma pieprasījums vai attālums starp rūpnieciskām iekārtām un centralizētas siltumapgādes tīkliem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par atbrīvojumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.
|
|
26. pants 9.
|
Dalībvalstis pieņem atļaujas izsniegšanas kritērijus, kā minēts Direktīvas (ES) 2019/944 8. pantā, vai līdzvērtīgus atļaujas kritērijus, lai:
a)
ņemtu vērā 25. panta 1. punktā minētā visaptverošā novērtējuma rezultātu;
b)
nodrošinātu, ka tiek izpildītas 7. punktā noteiktās prasības;
c)
ņemtu vērā 7. punktā minētās izmaksu un ieguvumu analīzes rezultātus.
|
|
26. pants 10.
|
Dalībvalstis var uz konkrētām iekārtām neattiecināt prasības, kas noteiktas ar 9. punktā minētajiem atļaujas izsniegšanas vai līdzvērtīgiem atļaujas kritērijiem, īstenot risinājumus, kuru ieguvumi pārsniedz izmaksas, ja pastāv sevišķi svarīgi iemesli, kas izriet no tiesību aktiem, īpašumtiesībām vai finansējuma. Minētajos gadījumos attiecīgā dalībvalsts trīs mēnešu laikā pēc minētā lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai argumentētu lēmumu. Komisija trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas var izdot atzinumu par šo lēmumu.
|
|
26. pants 11.
|
Šā panta 7., 8., 9. un 10. punktu piemēro iekārtām, uz kurām attiecas Direktīva 2010/75/ES, neskarot minētajā direktīvā noteiktās prasības.
|
|
26. pants 12.
|
Dalībvalstis par izmaksu un ieguvumu analīzēm, kas veiktas saskaņā ar 7. punkta a)–d) apakšpunktu, vāc informāciju. Minētajai informācijai vajadzētu saturēt vismaz datus par pieejamajiem siltumapgādes apjomiem un siltuma parametriem, plānoto darbības stundu skaitu gadā un objektu ģeogrāfisko atrašanās vietu. Minētos datus publicē, pienācīgi ņemot vērā to iespējamo sensitivitāti.
|
|
26. pants 13.
|
Pamatojoties uz III pielikuma d) punktā minētajām saskaņotajām efektivitātes atsauces vērtībām, dalībvalstis nodrošina, ka ir iespējams apliecināt augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražotās elektroenerģijas izcelsmi saskaņā ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus noteikusi katra dalībvalsts. Tās nodrošina, ka minētais izcelsmes apliecinājums atbilst XII pielikumā noteiktajām prasībām un ka tajā ir iekļauta vismaz XII pielikumā norādītā informācija. Dalībvalstis savstarpēji atzīst savus izcelsmes apliecinājumus tikai kā šajā punktā minētās informācijas pierādījumu. Atteikumu atzīt izcelsmes apliecinājumu kā šādu pierādījumu, jo īpaši ar krāpšanas novēršanu saistītu iemeslu dēļ, pamato ar objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem. Dalībvalstis paziņo Komisijai par šādu atteikumu un izklāsta tā pamatojumu. Izcelsmes apliecinājuma atzīšanas atteikuma gadījumā Komisija var pieņemt lēmumu likt atteikuma paudējam atzīt izcelsmes apliecinājumu, jo īpaši atsaucoties uz objektīviem, pārredzamiem un nediskriminējošiem kritērijiem, ar kuriem pamatota šāda atzīšana.
|
|
26. pants 14.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka jebkāds pieejamais koģenerācijas atbalsts tiek piešķirts tikai tad, ja elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā un atlikumsiltums tiek lietderīgi izmantots, lai panāktu primārās enerģijas ietaupījumu. Publiskajam atbalstam koģenerācijai un centralizētas siltumapgādes ražošanai un tīkliem attiecīgā gadījumā piemēro noteikumus par valsts atbalstu.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 05.08.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32023L1791
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|