+3. pants Nacionālais ēku renovācijas plāns
---+3. pants 1.
---+3. pants 2.
---+3. pants 3.
---+3. pants 4.
---+3. pants 5.
---+3. pants 6.
---+3. pants 7.
---+3. pants 8.
---+3. pants 9.
|
3. pants Nacionālais ēku renovācijas plāns
1. Pārskats
| Nosaukums |
Regulējums |
|
3. pants 1.
|
Katra dalībvalsts izstrādā nacionālo ēku renovācijas plānu, ar ko nodrošina nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda renovāciju, lai šis fonds līdz 2050. gadam kļūtu par sevišķi energoefektīvu un dekarbonizētu ēku fondu, ar mērķi esošās ēkas pārveidot par bezemisiju ēkām.
|
|
3. pants 2.
|
Katrā nacionālajā ēku renovācijas plānā ietver:
a)
pārskatu par nacionālo ēku fondu, kas aptver dažādu veidu ēkas, tostarp katra veida ēku īpatsvaru nacionālajā ēku fondā, būvniecības periodus un klimatiskās zonas un attiecīgā gadījumā balstās uz statistikas izlasi un 22. pantā minēto nacionālo energosnieguma sertifikātu datubāzi, pārskatu par šķēršļiem tirgū un tirgus nepilnībām un pārskatu par būvniecības, energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas sektorā pieejamo kapacitāti, kā arī par mazaizsargātu mājsaimniecību īpatsvaru, kas balstās attiecīgā gadījumā uz statistikas izlasi;
b)
ceļvedi ar nacionāli noteiktiem mērķrādītājiem un izmērāmiem progresa rādītājiem – tostarp attiecībā uz to iedzīvotāju skaita samazināšanu, kurus skar enerģētiskā nabadzība –, ar mērķi sasniegt 2050. gada klimatneitralitātes mērķi, lai līdz 2050. gadam nodrošinātu ļoti energoefektīvu un dekarbonizētu nacionālo ēku fondu un esošo ēku pārveidošanu par bezemisiju ēkām;
c)
pārskatu par īstenotajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas atbalsta b) apakšpunktā minētā ceļveža īstenošanu;
d)
izklāstu par nacionālā ēku renovācijas plāna īstenošanai vajadzīgajām investīcijām, finansējuma avotiem un pasākumiem un ēku renovācijas administratīvajiem resursiem;
e)
ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju robežvērtības un gada primārās enerģijas pieprasījuma robežvērtības jaunām vai renovētām bezemisiju ēkām, ievērojot 11. pantu;
f)
nedzīvojamo ēku minimālos energosnieguma standartus, pamatojoties uz maksimālajām energosnieguma robežvērtībām, ievērojot 9. panta 1. punktu;
g)
nacionālo trajektoriju dzīvojamo ēku fonda renovācijai, tostarp vidējā primārās enerģijas izmantojuma 2030. un 2035. gada starpposma mērķus, kas izteikti kWh (m2/gadā), ievērojot 9. panta 2. punktu; un
h)
pierādījumos balstītu aplēsi par paredzamo enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem, tostarp tādiem, kas saistīti ar iekštelpu vides kvalitāti.
Ceļvedī, kas minēts šā punkta b) apakšpunktā, ietver nacionālos mērķrādītājus 2030., 2040. un 2050. gadam attiecībā uz energorenovācijas gada rādītāju, nacionālā ēku fonda primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu un tā ekspluatācijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem; norāda konkrētus termiņus, kādos līdz 2040. un 2050. gadam nedzīvojamajām ēkām jāatbilst zemākajām maksimālā energosnieguma robežvērtībām, ievērojot 9. panta 1. punktu, saskaņā ar virzību uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu par bezemisiju ēkām; un pierādījumos balstītu aplēsi par paredzamo enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem, tostarp tādiem, kas saistīti ar iekštelpu vides kvalitāti. Ja pārskats par konkrētām rīcībpolitikām un pasākumiem, kā minēts c) apakšpunktā, vai konkrētu investīciju vajadzību izklāsts, kā minēts d) apakšpunktā, jau ir iekļauts nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, ēku renovācijas plānā pilnībā izstrādāta pārskata vietā var iekļaut skaidru atsauci uz attiecīgajām nacionālo enerģētikas un klimata plānu daļām.
|
|
3. pants 3.
|
Reizi piecos gados katra dalībvalsts, izmantojot šīs direktīvas II pielikumā noteikto veidni, sagatavo nacionālā ēku renovācijas plāna projektu un to iesniedz Komisijai. Nacionālā ēku renovācijas plāna projektu katra dalībvalsts iesniedz kā Regulas (ES) 2018/1999 9. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projekta daļu, un, ja dalībvalsts iesniedz projekta atjauninājumu, to iesniedz kā minētās regulas 14. pantā minētā atjauninājuma projekta daļu. Neatkarīgi no pirmās daļas, pirmo ēku renovācijas plāna projektu dalībvalstis Komisijai iesniedz līdz 2025. gada 31. decembrim.
|
|
3. pants 4.
|
Lai atbalstītu sava nacionālā ēku renovācijas plāna izstrādi, katra dalībvalsts pirms sava nacionālā ēku renovācijas plāna projekta iesniegšanas Komisijai par to rīko sabiedrisko apspriešanu. Sabiedriskajā apspriešanā it sevišķi iesaista vietējās un reģionālās iestādes un citus sociālekonomiskos partnerus, tostarp pilsonisko sabiedrību un struktūras, kas strādā ar mazaizsargātām mājsaimniecībām. Katra dalībvalsts savā nacionālā ēku renovācijas plāna projekta pielikumā pievieno sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkumu. Sabiedrisko apspriešanu var integrēt kā daļu no sabiedriskās apspriešanas, ko veic, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 10. pantu.
|
|
3. pants 5.
|
Komisija novērtē nacionālo ēku renovācijas plānu projektus, kas iesniegti, ievērojot 3. punktu, jo īpaši attiecībā uz to, vai:
a)
nacionāli noteikto mērķrādītāju vērienīgums ir pietiekams un atbilst nacionālajām saistībām klimata un enerģētikas jomā, kas izvirzītas nacionālajos integrētajos enerģētikas un klimata plānos;
b)
rīcībpolitikas un pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu nacionāli noteiktos mērķrādītājus;
c)
plāna īstenošanai piešķirtie budžeta un administratīvie resursi ir pietiekami;
d)
finansējuma avoti un pasākumi, kas minēti šā panta 2. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, ir atbilstīgi plānotajai enerģētiskās nabadzības samazināšanai, kas minēta šā panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā;
e)
plānos prioritāte ir piešķirta vājākā snieguma ēku renovācijai saskaņā ar 9. pantu;
f)
sabiedriskā apspriešana, kas veikta, ievērojot 4. punktu, ir bijusi pietiekami iekļaujoša; un
g)
plāni atbilst 1. punkta prasībām un II pielikumā sniegtajai veidnei.
Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota šīs direktīvas 33. pantā, Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 9. panta 2. punktu un 34. pantu dalībvalstīm var sniegt konkrētām valstīm adresētus ieteikumus. Attiecībā uz pirmo nacionālā ēku renovācijas plāna projektu Komisija konkrētām valstīm adresētus ieteikumus dalībvalstīm var sniegt ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad dalībvalsts ir iesniegusi minēto plānu.
|
|
3. pants 6.
|
Katra dalībvalsts savā nacionālā ēku renovācijas plānā pienācīgi ņem vērā Komisijas sniegtos ieteikumus attiecībā uz nacionālā ēku renovācijas plāna projektu. Ja attiecīgā dalībvalsts ieteikumu vai būtisku tā daļu neņem vērā, tā Komisijai sniedz pamatojumu un šo pamatojumu publisko.
|
|
3. pants 7.
|
Reizi piecos gados katra dalībvalsts, izmantojot šīs direktīvas II pielikumā noteikto veidni, iesniedz Komisijai savu nacionālo ēku renovācijas plānu. Nacionālo ēku renovācijas plānu katra dalībvalsts iesniedz kā Regulas (ES) 2018/1999 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna daļu, un, ja dalībvalsts iesniedz atjauninājumu, to iesniedz kā minētās regulas 14. pantā minētā atjauninājuma daļu. Neatkarīgi no pirmās daļas, pirmo nacionālo ēku renovācijas plānu dalībvalstis Komisijai iesniedz līdz 2026. gada 31. decembrim.
|
|
3. pants 8.
|
Katra dalībvalsts sava nākamā galīgā ēku renovācijas plāna pielikumā pievieno sīkāku informāciju par savas visnesenākās ilgtermiņa atjaunošanas stratēģijas vai nacionālā ēku renovācijas plāna īstenošanu, norādot, vai ir sasniegti tās nacionālie mērķrādītāji.
|
|
3. pants 9.
|
Katra dalībvalsts savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. un 21. pantu iekļauj informāciju par šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto nacionālo mērķrādītāju sasniegšanu. Reizi divos gados Komisija savā ikgadējā enerģētikas savienības stāvokļa apskatā, ko tā sniedz, ievērojot Regulas (ES) 2018/1999 35. pantu, iekļauj vispārēju progresa ziņojumu gan par publisku, gan par privātu dzīvojamo un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovāciju saskaņā ar ēku renovācijas plānos izklāstītajiem ceļvežiem, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis iesniegušas savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos. Komisija katru gadu uzrauga Savienības ēku fonda energosnieguma attīstību, pamatojoties uz labāko pieejamo informāciju no Eurostat un citiem avotiem, un publicē šo informāciju ar ES Ēku fonda observatorijas starpniecību.
|
,
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 24.05.2026 00:00:00 -Doknr: CELEX:32024L1275
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|