Preamble: 1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/107/EK (4) un 2008/50/EK (5) ir būtiski grozītas. Tā kā ir jāizdara vēl citi grozījumi, skaidrības labad minētās direktīvas būtu jāpārstrādā.

(2)

Komisija 2019. gada 11. decembra paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” izklāstīja vērienīgu ceļvedi, kā Savienību pārveidot par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību ar mūsdienīgu, resursefektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kuras mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot Savienības dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no riskiem un ietekmes, kas ir saistīti ar vidi. Attiecībā uz tīru gaisu Komisija ir apņēmusies vēl vairāk uzlabot gaisa kvalitāti un Savienības gaisa kvalitātes standartus ciešāk saskaņot ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem. Eiropas zaļajā kursā Komisija arī paziņoja nodomu stiprināt gaisa kvalitātes monitoringu, modelēšanu un plānošanu.

(3)

Komisija 2021. gada 12. maija paziņojumā “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem: ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns” iekļāva “Nulles piesārņojuma rīcības plānu”, kurā cita starpā risināti Eiropas zaļajā kursā minētie piesārņojuma aspekti un pausta apņemšanās līdz 2030. gadam par vairāk nekā 55 % samazināt gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību un par 25 % – uz Savienības ekosistēmām, kurās gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību.

(4)

Nulles piesārņojuma rīcības plānā ir izklāstīts arī redzējums 2050. gadam, proti, ka gaisa piesārņojums tiks samazināts līdz līmenim, kas vairs netiek uzskatīts par kaitīgu veselībai un dabiskajām ekosistēmām. Šajā nolūkā, nosakot pašreizējos un turpmākos Savienības gaisa kvalitātes standartus, būtu jāīsteno pakāpeniska pieeja, kurā noteiktu gaisa kvalitātes standartus 2030. gadam un periodam pēc tam un izstrādātu perspektīvu par to, kā panākt atbilstību jaunākajām PVO gaisa kvalitātes vadlīnijām vēlākais līdz 2050. gadam, un šāda pieeja būtu jābalsta uz regulāras pārskatīšanas mehānismu, ar kura palīdzību tiktu ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi. Ņemot vērā saiknes starp piesārņojuma samazināšanu un dekarbonizāciju, ilgtermiņa mērķis īstenot nulles piesārņojuma ieceri būtu jāsasniedz vienlaikus ar siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (6).

(5)

PVO 2021. gada septembrī atjaunināja gaisa kvalitātes vadlīnijas, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu par gaisa piesārņojuma ietekmi uz veselību sistemātisku pārskatīšanu. Salīdzinājumā ar iepriekšējām vadlīnijām atjauninātajās PVO gaisa kvalitātes vadlīnijās ir izklāstīti jauni pierādījumi par ietekmi, ko rada zemi gaisa piesārņojuma līmeņi, un formulētas gaisa kvalitātes vadlīnijas attiecībā uz daļiņu (PM10 un PM2,5) zemākiem līmeņiem, kā arī attiecībā uz slāpekļa dioksīdu. Šajā direktīvā ir ņemti vērā jaunākie zinātniskie pierādījumi, tostarp jaunākās PVO gaisa kvalitātes vadlīnijas.

(6)

Iepriekšējās trijās desmitgadēs ar Savienības un valstu tiesību aktiem pastāvīgi ir samazinātas kaitīgo gaisa piesārņotāju emisijas un attiecīgi uzlabota gaisa kvalitāte. Iespējamie politikas risinājumi, kas analizēti šai direktīvai pievienotajā ietekmes novērtējumā, norāda uz papildu neto sociālekonomiskajiem ieguvumiem no gaisa piesārņojuma turpmākas samazināšanas, un prognozētie ieguvumi naudas izteiksmē ievērojami pārsniedz paredzamās īstenošanas izmaksas.

(7)

Veicot attiecīgus pasākumus Savienības un valstu līmenī, kuru mērķis ir gaisa piesārņojuma jomā panākt nulles piesārņojumu, dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jāievēro tādi principi kā piesardzības princips, preventīvas darbības veikšanas princips, kaitējuma videi prioritāra novēršana piesārņojuma avotā un princips “piesārņotājs maksā”, kas ir noteikti Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), kā arī būtu jāievēro Eiropas zaļā kursa princips “nekaitēt”, vienlaikus ievērojot cilvēka tiesības uz tīru, veselīgu un ilgtspējīgu vidi, kas ir atzītas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 2022. gada 28. jūlija Rezolūcijā 76/300. Tām cita starpā būtu jāņem vērā šādi aspekti: uzlabotas gaisa kvalitātes devums sabiedrības veselībā, vides kvalitātē un ekosistēmu noturībā, iedzīvotāju labbūtībā, vienlīdzībā un jutīgu iedzīvotāju un mazaizsargātu grupu aizsardzībā, veselības aprūpes izmaksās, sabiedrības labklājībā, nodarbinātībā un ekonomikas konkurētspējā; enerģētikas pārkārtošana, lielāka enerģētiskā drošība un enerģētiskās nabadzības mazināšana; nodrošinātība ar pārtiku un pieejamība cenas ziņā; ilgtspējīgas un viedas mobilitātes un transporta risinājumu, kā arī saistītās infrastruktūras izstrāde; uzvedības maiņas ietekme; fiskālās politikas ietekme; taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs, ņemot vērā ekonomiskās iespējas, vietējos apstākļus, piemēram, salu īpatnības, un nepieciešamību laika gaitā panākt konverģenci; nepieciešamība ar attiecīgām izglītības un apmācību programmām panākt godīgu un sociāli taisnīgu pārkārtošanos, tostarp attiecībā uz veselības aprūpes speciālistiem; labākie pieejamie un visjaunākie zinātniskie pierādījumi, it sevišķi PVO paziņotie konstatējumi; nepieciešamība ar gaisa piesārņojumu saistītos riskus integrēt investīciju un plānošanas lēmumu pieņemšanā; izmaksu lietderība, labākie pieejamie tehnoloģiskie risinājumi un tehnoloģiskā neitralitāte gaisa piesārņotāju emisiju samazināšanā, un vides integritātes un ieceru vērienīguma kāpināšana laika gaitā.

(8)

Šī direktīva palīdz sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), jo īpaši 3., 7., 10., 11. un 13. IAM.

(9)

Vispārējā Savienības vides rīcības programmā līdz 2030. gadam, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2022/591 (7) (“8. vides rīcības programma”), cita starpā izvirzīts mērķis panākt no toksikantiem brīvu vidi, un aizsargāt no vides riskiem un negatīvas ietekmes cilvēku, dzīvnieku un ekosistēmu veselību un labbūtību, un šajā nolūkā cita starpā ir noteikts, ka ir jāturpina uzlabot monitoringa metodes, jāsekmē starptautiskā sadarbība, labāk jāinformē sabiedrība un jāpalielina piekļuve tiesu iestādēm. Iepriekš minētais virza šajā direktīvā noteiktos mērķus.

(10)

Komisijai regulāri būtu jāpārskata zinātniskie pierādījumi par piesārņotājiem, to ietekmi uz cilvēka veselību un vidi un cita starpā jāņem vērā ar gaisa piesārņojumu saistītās tiešās un netiešās veselības aprūpes izmaksas, sociālekonomiskā ietekme, vides izmaksas un tendences ieradumu, fiskālajā un tehnoloģiju jomā. Balstoties uz savu pārskatu, Komisijai būtu jānovērtē, vai piemērojamie gaisa kvalitātes standarti joprojām ir piemēroti šīs direktīvas mērķu sasniegšanai. Komisijai pirmā pārskatīšana būtu jāveic līdz 2030. gada 31. decembrim. Pārskatīšanā Komisijai būtu jāizvērtē iespējas gaisa kvalitātes standartus saskaņot ar jaunākajām PVO gaisa kvalitātes vadlīnijām un iespējas noteikt šādas saskaņošanas termiņus, kā arī būtu jāizvērtē, vai, balstoties uz jaunāko zinātnisko informāciju, ir jāatjaunina gaisa kvalitātes standarti, vai ir jāaptver papildu gaisa piesārņotāji un vai ir jāgroza noteikumi par sasniegšanas termiņu atlikšanu un pārrobežu gaisa piesārņojumu. Pēc pārskatīšanas Komisijai, ja tā uzskata par lietderīgu, būtu jāiesniedz priekšlikums pārskatīt gaisa kvalitātes standartus vai aptvert citus gaisa piesārņotājus. Ja Komisija uzskata par nepieciešamu, tai būtu arī jāiesniedz priekšlikumi, ar ko ievieš vai pārskata tiesību aktus par attiecīgajiem avotiem, lai ierosinātos pārskatītos gaisa kvalitātes standartus palīdzētu sasniegt Savienības līmenī, un tai būtu jāierosina turpmākas darbības, kas veicamas Savienības līmenī.

(11)

Gaisa kvalitāte būtu jāvērtē, izmantojot kopīgu pieeju, saskaņā ar kuru piemēro kopīgus vērtēšanas kritērijus. Vērtējot gaisa kvalitāti, būtu jāņem vērā gaisa piesārņojumam pakļauto iedzīvotāju skaits un ekosistēmu lielums. Tādēļ ir lietderīgi katras dalībvalsts teritoriju iedalīt zonās, kas atbilstu iedzīvotāju blīvumam un vidējās ekspozīcijas teritoriālajām vienībām.

(12)

Zonās, kurās ir pārsniegti novērtēšanas sliekšņi, obligāti būtu jāveic stacionāri mērījumi. Modelēšanas lietotnes un indikatīvi mērījumi papildus informācijai, kas iegūta ar stacionāriem mērījumiem, dod iespēju paraugu ņemšanas punktu datus interpretēt pēc koncentrāciju ģeogrāfiskās izplatības. Šādu novērtēšanas papildlīdzekļu izmantošanai vajadzētu arī palīdzēt samazināt stacionāriem mērījumiem vajadzīgo paraugu ņemšanas punktu minimālo skaitu zonās, kurās robežvērtības vai mērķvērtības ir atbilstīgas, taču novērtēšanas slieksnis ir pārsniegts. Zonās, kurās robežvērtības vai mērķvērtības ir pārsniegtas, no brīža, kad pagājuši divi gadi pēc tam, kad pieņemti īstenošanas akti par modelēšanas lietotnēm un paraugu ņemšanas punktu telpiskās reprezentativitātes noteikšanu, būtu jāizmanto modelēšanas lietotnes vai indikatīvi mērījumi, kas jāveic papildus gaisa kvalitātes novērtēšanas obligātajiem stacionārajiem mērījumiem. Lai gūtu labāku izpratni par piesārņojuma līmeņiem un izkliedi, papildus būtu arī jāmonitorē gaisā esošo piesārņotāju fona koncentrācijas un nosēdumi.

(13)

Vajadzības gadījumā būtu jāizmanto modelēšanas lietotnes, lai iegūtos punktu datus būtu iespējams interpretēt saistībā ar piesārņotāju koncentrācijas ģeogrāfisko sadalījumu, kas var palīdzēt atklāt gaisa kvalitātes standartu pārkāpumus un iegūt noderīgu informāciju, ko varētu izmantot gaisa kvalitātes plānos un gaisa kvalitātes ceļvežos, kā arī paraugu ņemšanas punktu izvietošanas nolūkiem. Papildus šajā direktīvā noteiktajām gaisa kvalitātes monitoringa prasībām dalībvalstis tiek mudinātas monitoringa vajadzībām izmantot informācijas produktus un papildrīkus, piemēram, regulārus izvērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas ziņojumus vai rīcībpolitikas tiešsaistes lietotnes, ko nodrošina Savienības kosmosa programmas zemes novērošanai veltītais komponents, it sevišķi Copernicus atmosfēras monitoringa pakalpojums.

(14)

Ir svarīgi, ka monitoringa virsstacijās gan lauku fona teritorijās, gan pilsētas fona teritorijās tiek mērīti potenciāli problemātiski piesārņotāji, piemēram, ultrasmalkas daļiņas, melnais ogleklis un elementārais ogleklis, kā arī amonjaks un daļiņu oksidatīvais potenciāls, lai atbilstoši PVO ieteikumiem sekmētu zinātnisko izpratni par šo piesārņotāju ietekmi uz cilvēka veselību un vidi. Dalībvalstīs, kuru teritorija nepārsniedz 10 000 km2, pietiktu ar mērījumiem monitoringa virsstacijās pilsētas fona teritorijās.

(15)

Būtu jāveic sīkāki smalko daļiņu (PM2,5) mērījumi, lai labāk izprastu šā piesārņotāja ietekmi un izstrādātu atbilstīgu politiku. Šādiem mērījumiem vajadzētu būt saskanīgiem ar mērījumiem, kuri paredzēti kopējā programmā gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP), kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (UNECE) 1979. gada Konvenciju par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, kura apstiprināta Padomes Lēmumā 81/462/EEK (8), un tās protokoliem, tostarp 2012. gadā pārskatīto 1999. gada Protokolu par acidifikācijas, eitrofikācijas un piezemes ozona samazināšanu.

(16)

Lai savāktā informācija par gaisa piesārņojumu būtu pietiekami reprezentatīva un salīdzināma Savienības mērogā, gaisa kvalitātes novērtēšanā ir būtiski izmantot standartizētus mērīšanas paņēmienus un kopīgus kritērijus paraugu ņemšanas punktu skaita un atrašanās vietas izvēlei. Gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot ne tikai mērījumus, bet arī citus paņēmienus, un tādēļ jānosaka šādu paņēmienu izmantojuma un vajadzīgās precizitātes kritēriji.

(17)

Atzīts, ka ir svarīgi nodrošināt mērīšanas references metodes. Komisija jau devusi atļauju veikt darbu pie tādu EN standartu sagatavošanas, kas vajadzīgi policiklisko aromātisko ogļūdeņražu mērīšanai un tādu sensorsistēmu snieguma izvērtēšanai, ar kurām nosaka gāzveida piesārņotāju un daļiņu (PM10 un PM2,5) koncentrācijas gaisā, lai standartus laikus varētu izstrādāt un pieņemt. Ja EN standarta metodes nepastāv, vajadzētu atļaut izmantot starptautiska mēroga mērīšanas standarta references metodes, valsts mēroga mērīšanas standarta references metodes vai Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) tehniskās specifikācijas.

(18)

Lai aizsargātu cilvēka veselību un vidi kopumā, ir jo īpaši svarīgi apkarot piesārņotāju emisijas piesārņojuma avotā un apzināt un īstenot efektīvākos emisiju mazināšanas pasākumus vietējā, valsts un Savienības mērogā, it sevišķi attiecībā uz emisijām no lauksaimniecības, rūpniecības, transporta, apkures un dzesēšanas sistēmām un enerģijas ražošanas. Tādēļ būtu jāizvairās no kaitīgu gaisa piesārņotāju emisijām, tās būtu jānovērš vai jāsamazina un jāparedz attiecīgi gaisa kvalitātes standarti, cita starpā pamatojoties uz visjaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem, tostarp PVO ieteikumiem.

(19)

Zinātniski pierādīts, ka sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds un slāpekļa oksīdi, daļiņas (PM10 un PM2,5), benzols, oglekļa monoksīds, arsēns, kadmijs, svins, niķelis, daži policikliski aromātiski ogļūdeņraži un ozons daudzos veidos un ļoti negatīvi ietekmē cilvēka veselību, ir saistīti ar vairākām neinfekciozām slimībām, sliktas veselības stāvokļiem un mirstības pieaugumu. Cilvēka veselību un vidi ietekmē to koncentrācija gaisā un nosēdumi.

(20)

Lai gan gaisa piesārņojums ir vispārēja veselības problēma, riski iedzīvotāju vidū nav sadalīti vienmērīgi, proti, jutīgi iedzīvotāji un mazaizsargātas grupas ir pakļautas lielākam kaitējuma riskam nekā pārējie iedzīvotāji. Šajā direktīvā ir atzīts, ka jutīgiem iedzīvotājiem un mazaizsargātām grupām ir lielāki riski un īpašas vajadzības saistībā ar gaisa piesārņojumu, un direktīvas mērķis ir minētās iedzīvotāju grupas informēt un aizsargāt.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras ziņojumu Nr. 22/2018 “Nevienlīdzīga eksponētība un nevienlīdzīga ietekme: sociālā neaizsargātība no gaisa piesārņojuma, trokšņa un ekstremālām temperatūrām Eiropā” to cilvēku veselību, kuriem ir zemāks sociālekonomiskais stāvoklis, gaisa piesārņojums parasti skar vairāk nekā vispārējās sabiedrības veselību, un iemesls tam ir gan lielāka eksponētība, gan mazāka aizsargātība. Šajā direktīvā ir ņemti vērā gaisa piesārņojuma sociālie aspekti un ieviesto pasākumu sociālekonomiskā ietekme.

(22)

Arsēna, kadmija, svina, dzīvsudraba, niķeļa un policiklisku aromātisku ogļūdeņražu ietekme uz cilvēka veselību, tostarp caur barošanās ķēdi, un uz vidi notiek arī ar nosēdumu starpniecību. Ir jāņem vērā minēto vielu uzkrāšanās augsnē un gruntsūdeņu aizsardzība.

(23)

Balstoties uz visjaunākajiem PVO ieteikumiem, būtu jāsamazina iedzīvotāju vidējā eksponētība piesārņotājiem ar augstāko dokumentēto ietekmi uz cilvēka veselību, smalkajām daļiņām (PM2,5) un slāpekļa dioksīdam. Šajā nolūkā būtu jānosaka vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākums, kas papildinātu gaisa kvalitātes standartu, taču neaizstātu robežvērtības.

(24)

Gaisa kvalitātes direktīvu (Direktīva 2004/107/EK un Direktīva 2008/50/EK) atbilstības pārbaude liecina, ka piesārņotāju koncentrāciju samazināšanā robežvērtības ir iedarbīgākas nekā cita veida gaisa kvalitātes standarti, piemēram, mērķvērtības. Lai pēc iespējas samazinātu kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, īpašu uzmanību pievēršot mazaizsargātām grupām un jutīgiem iedzīvotājiem, un lai aizsargātu vidi, ir jānosaka robežvērtības sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda, daļiņu (PM10 un PM2,5), benzola, oglekļa monoksīda, arsēna, kadmija, svina, niķeļa un policiklisku aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijai gaisā. Benz(a)pirēns būtu jāizmanto kā rādītājs, pēc kura noteikt policiklisku aromātisku ogļūdeņražu kancerogēno risku gaisā.

(25)

Lai dalībvalstis varētu sagatavoties pārskatītiem gaisa kvalitātes standartiem, kas noteikti ar šo direktīvu, un lai nodrošinātu juridisko nepārtrauktību, starpposmā, līdz sāk piemērot jaunās robežvērtības un mērķvērtības, robežvērtībām vajadzētu būt identiskām tām, kas noteiktas saskaņā ar atceltajām direktīvām.

(26)

Ozons ir pārrobežu piesārņotājs, kas veidojas no atmosfērā emitētiem primārajiem piesārņotājiem. Uz atsevišķiem minētajiem gaisa piesārņotājiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2284 (9). Piezemes ozons negatīvi ietekmē ne tikai cilvēka veselību, bet arī veģetāciju un ekosistēmas. Šajā direktīvā noteikto ar ozonu saistītu mērķvērtību un ilgtermiņa mērķu sasniegšanas gaita būtu jānosaka ar mērķrādītājiem un emisiju samazināšanas saistībām, kas paredzētas Direktīvā (ES) 2016/2284, un vajadzības gadījumā būtu jāīsteno izmakslietderīgi pasākumi, gaisa kvalitātes ceļveži un gaisa kvalitātes plāni.

(27)

Ozona mērķvērtības un ilgtermiņa mērķi, ar ko jānodrošina efektīva aizsardzība pret ozona iedarbības kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību, veģetāciju un ekosistēmām, būtu jāatjaunina, ņemot vērā visjaunākos zinātniskos pierādījumus, tostarp PVO ieteikumus.

(28)

Lai vispārējo sabiedrību un jo īpaši jutīgus iedzīvotājus un mazaizsargātas grupas aizsargātu pret paaugstinātas koncentrācijas piesārņotāju īslaicīgu ekspozīciju, būtu jānosaka trauksmes slieksnis un informēšanas slieksnis attiecībā uz sēra dioksīdu, slāpekļa dioksīdu, daļiņām (PM10 un PM2,5) un ozonu. Ja šie sliekšņi tiek pārsniegti, sabiedrība būtu jāinformē par veselības apdraudējumu, kas saistīts ar ekspozīciju, un vajadzības gadījumā par atbilstīgu īstermiņa pasākumu īstenošanu piesārņojuma līmeņu samazināšanai, ja ir pārsniegts noteiktais trauksmes slieksnis.

(29)

Saskaņā ar LESD 193. pantu dalībvalstis var uzturēt spēkā vai ieviest stingrākus aizsargpasākumus, ar noteikumu, ka tie ir saderīgi ar Līgumiem un ka par tiem paziņo Komisijai. Šādam paziņojumam var pievienot skaidrojumu, kā ir veikts attiecīgo gaisa kvalitātes standartu noteikšanas process, un var pievienot izmantoto zinātnisko informāciju.

(30)

Ja gaisa kvalitāte jau ir laba, tā būtu jāuztur vai jāuzlabo. Ja šajā direktīvā noteiktie gaisa kvalitātes standarti varētu palikt nesasniegti vai ja tie nav sasniegti, dalībvalstīm saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem attiecīgajiem termiņiem būtu jāpieņem piemēroti pasākumi, lai ievērotu robežvērtības, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumus un kritiskos līmeņus un, ja iespējams, sasniegtu mērķvērtības un ilgtermiņa mērķus attiecībā uz ozonu.

(31)

Dzīvsudrabs ir ļoti bīstama viela cilvēka veselībai un videi. Tas atrodas visā vidē, un metildzīvsudraba formā tas var uzkrāties organismos, jo īpaši koncentrēties augstāk attīstītos organismos. Dzīvsudrabs, kas nokļuvis atmosfērā, var tikt pārnests ļoti tālos attālumos.

(32)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/852 (10) mērķis ir nodrošināt cilvēka veselības un vides aizsardzību pret dzīvsudraba izplatību, pamatojoties uz aprites cikla pieeju un ņemot vērā ražošanu, lietojumu, atkritumu apstrādi un emisijas. Šīs direktīvas noteikumi par dzīvsudraba monitoringu minēto regulu papildina un sniedz informāciju, kas vajadzīga tās īstenošanai.

(33)

Veģetācijai un dabiskām ekosistēmām radītie gaisa piesārņojuma riski vislielākie ir vietās ārpus pilsētu rajoniem. Tādēļ, novērtējot šādus apdraudējumus un atbilstību veģetācijas aizsardzībai noteiktajiem kritiskajiem līmeņiem, galvenā uzmanība būtu jāpievērš vietām, kas atrodas ārpus apbūvētām zonām. Minētajā novērtējumā būtu jāņem vērā un jāpapildina Direktīvā (ES) 2016/2284 noteiktās prasības monitorēt gaisa piesārņojuma ietekmi uz sauszemes un ūdens ekosistēmām un par šādu ietekmi ziņot.

(34)

Pienesumu no dabiskiem avotiem var novērtēt, bet to nevar kontrolēt. Tādēļ, ja pietiekami skaidri var konstatēt dabisko pienesumu piesārņotājiem gaisā un ja pārsniegumi ir pilnībā vai daļēji radušies dabiskā pienesuma dēļ, vajadzētu būt iespējai saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem minētos pārsniegumus atskaitīt, kad tiek novērtēta atbilstība gaisa kvalitātes robežvērtībām un vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumiem. Daļiņu (PM10) robežvērtību pārsniegumu, ko var saistīt ar ceļu kaisīšanu ar smiltīm vai ar sāli ziemā, arī vajadzētu būt iespējai atskaitīt, kad tiek novērtēta atbilstība gaisa kvalitātes robežvērtībām, ja vien ir veikti saprātīgi pasākumi, lai mazinātu koncentrāciju. Minētā pienesuma atskaitīšana neliedz dalībvalstīm rīkoties, lai samazinātu tā ietekmi uz veselību.

(35)

Ir ļoti svarīgi sistemātiski uzraudzīt gaisa kvalitāti gaisa piesārņojuma karstajos punktos, tostarp vietās, kurās piesārņojuma līmeni izteikti ietekmē emisijas no ļoti piesārņojošiem avotiem, kas indivīdus un iedzīvotāju grupas varētu pakļaut paaugstinātam nelabvēlīgas ietekmes uz veselību riskam. Šajā nolūkā dalībvalstīm gaisa piesārņojuma karstajos punktos būtu jāuzstāda paraugu ņemšanas punkti un jāveic atbilstīgi pasākumi, lai minētajos karstajos punktos līdz minimumam samazinātu gaisa piesārņojuma ietekmi uz cilvēka veselību.

(36)

Attiecībā uz zonām, kurās ir sevišķi sarežģīti apstākļi, vajadzētu būt iespējai izņēmuma kārtā atlikt termiņu, kurā jānodrošina atbilstība gaisa kvalitātes robežvērtībām, ja – neatkarīgi no attiecīgo piesārņojuma mazināšanas pasākumu īstenošanas – konkrētās zonās pastāv nopietnas problēmas saistībā ar atbilstības nodrošināšanu. Ja kādā konkrētā zonā termiņu atliek, būtu jāizstrādā visaptverošs gaisa kvalitātes ceļvedis, kas jānovērtē Komisijai. Šādā gadījumā gaisa kvalitātes ceļvedī būtu jānosaka atbilstīgi pasākumi, ar ko pārsnieguma periodu saglabāt pēc iespējas īsāku. Dalībvalstīm būtu arī jāpierāda, ka to gaisa kvalitātes ceļvežos paredzētie pasākumi tikuši īstenoti, lai nodrošinātu atbilstību.

(37)

Zonām vai vidējās ekspozīcijas teritoriālajām vienībām, kurās piesārņotāju koncentrācija gaisā pārsniedz attiecīgās gaisa kvalitātes robežvērtības, mērķvērtības vai vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumus, būtu jāsagatavo un jāatjaunina gaisa kvalitātes plāni. Gaisa kvalitātes plāni būtu jāizstrādā un jāatjaunina arī attiecībā uz ozona mērķvērtību pārsniegumiem, izņemot gadījumus, kad konkrētajos apstākļos ozona koncentrācijas samazināšanas potenciāls ir neliels un ja pārsniegumu novēršanas pasākumi radītu nesamērīgas izmaksas.

(38)

Gaisa piesārņotājus emitē daudzi dažādi avoti un darbības. Lai nodrošinātu dažādu rīcībpolitiku saskanību, gaisa kvalitātes plāniem vai gaisa kvalitātes ceļvežiem vajadzētu būt pēc iespējas konsekventākiem ar plāniem un programmām, kas izstrādātas atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 2002/49/EK (11) un 2010/75/ES (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2016/2284.

(39)

Kā noteikts Tiesas judikatūrā (13), fakts, ka ir izstrādāts gaisa kvalitātes plāns, pats par sevi nenozīmē, ka dalībvalsts ir izpildījusi savas saistības nodrošināt, lai gaisa piesārņotāju līmenis nepārsniegtu šajā direktīvā noteiktos gaisa kvalitātes standartus.

(40)

Gaisa kvalitātes ceļveži būtu jāsagatavo pirms 2030. gada, ja pastāv risks, ka dalībvalstis līdz minētajam termiņam nesasniegs robežvērtības vai attiecīgā gadījumā mērķvērtības, lai nodrošinātu, ka piesārņotāju līmeņi tiek attiecīgi samazināti. Gaisa kvalitātes ceļvedī būtu jānosaka rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir līdz nospraustajam termiņam panākt atbilstību minētajām robežvērtībām un attiecīgā gadījumā mērķvērtībām. Juridiskās skaidrības labad un neatkarīgi no izmantotās specifiskās terminoloģijas gaisa kvalitātes ceļvedis ir gaisa kvalitātes plāna veids, kā definēts šajā direktīvā.

(41)

Ja pastāv viena vai vairāku trauksmes pārsnieguma iespējamība, tad, lai šo iespējamību samazinātu un lai ierobežotu šādas parādības ilgumu, būtu jāizstrādā īstermiņa rīcības plāni, kuros norādīti īstermiņā veicamie pasākumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai konkrētos apstākļos šādus īstermiņa rīcības plānus neizstrādāt attiecībā uz ozonu, ja šāda pārsnieguma riska, ilguma vai smaguma mazināšanas potenciāls ir neliels.

(42)

Gaisa piesārņojumam nav robežu, un tas skar visu Savienību. Lielākajā daļā dalībvalstu ievērojama daļa piesārņojuma rodas ārpus attiecīgo valstu teritorijas. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu citai ar citu jāsadarbojas, ja citā dalībvalstī izraisīta nozīmīga piesārņojuma dēļ piesārņotāja līmenis pārsniedz vai varētu pārsniegt kādu robežvērtību, mērķvērtību, vidējās ekspozīcijas samazināšanas pienākumu vai trauksmes slieksni. Konkrētu piesārņotāju, piemēram, ozona un daļiņu (PM10 un PM2,5), pārrobežu ietekmes dēļ attiecīgajām dalībvalstīm ir savstarpēji jāsadarbojas, lai noteiktu gaisa piesārņojuma avotus un pasākumus, kas jāveic nolūkā pievērsties šiem avotiem, un jāizstrādā koordinētas darbības, piemēram, gaisa kvalitātes plānu un īstermiņa rīcības plānu koordinēšanas darbības, un šādos plānos katrai dalībvalstij būtu jāpievēršas piesārņojuma avotiem savā teritorijā, lai novērstu pārsniegumus, kā arī lai informētu sabiedrību. Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jāsadarbojas ar trešām valstīm, jo īpaši uzsverot nepieciešamību pēc iespējas agrā posmā iesaistīt kandidātvalstis. Komisija būtu laikus jāinformē, kā arī jāaicina piedalīties un palīdzēt šādā sadarbībā, un Komisijai vajadzētu būt spējīgai vajadzības gadījumā pēc pieprasījuma sniegt tehnisku atbalstu dalībvalstīm.

(43)

Dalībvalstīm un Komisijai jāvāc informācija par gaisa kvalitāti, jāapmainās ar to un tā jāizplata, lai labāk izprastu gaisa piesārņojuma ietekmi un izstrādātu attiecīgas rīcībpolitikas. Turklāt jaunākajai informācijai, ja tāda ir pieejama, par visu regulēto piesārņotāju koncentrāciju gaisā, informācijai par ietekmi uz veselību, kā arī gaisa kvalitātes plāniem, gaisa kvalitātes ceļvežiem un īstermiņa rīcības plāniem vajadzētu būt viegli pieejamiem iedzīvotājiem saskaņotā un viegli saprotamā veidā.

(44)

Lai nodrošinātu plašu sabiedrības piekļuvi informācijai par gaisa kvalitāti, minētā informācija būtu jāpublisko, izmantojot digitālus un attiecīgā gadījumā nedigitālus saziņas kanālus.

(45)

Informācija par regulēto piesārņotāju koncentrācijām un nosēdumiem būtu jāpārsūta Komisijai, kas būtu pamats regulāriem ziņojumiem. Lai sekmētu gaisa kvalitātes informācijas apstrādi un salīdzināšanu, dati Komisijai būtu jāiesniedz standartizētā formā.

(46)

Datu iesniegšanas, gaisa kvalitātes novērtēšanas un ziņojumu iesniegšanas procedūras būtu jāpielāgo tā, lai elektroniskie sakaru līdzekļi un internets kļūtu par galveno līdzekli, kuru izmanto, lai informāciju darītu pieejamu un lai nodrošinātu šo procedūru atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/2/EK (14).

(47)

Ir lietderīgi paredzēt iespēju, ka gaisa kvalitātes novērtēšanas kritēriji un paņēmieni ir pielāgojami zinātnes un tehnikas attīstībai, un attiecīgi būtu jāpielāgo sniedzamā informācija.

(48)

Kā noteikts Tiesas judikatūrā (15), dalībvalstis tiesības celt prasību pret publiskas iestādes lēmumu nevar attiecināt tikai uz tiem attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem, kuri ir piedalījušies iepriekšējā administratīvā procedūrā, ar kuru minētais lēmums pieņemts. Turklāt jebkurai pārskatīšanas procedūrai vajadzētu būt taisnīgai, vienlīdzīgai un ne pārmērīgi dārgai, un tajā būtu jāparedz pienācīgi tiesiskās aizsardzības mehānismi, tostarp attiecīgā gadījumā pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi. Bez tam saskaņā ar Tiesas judikatūru (16) piekļuve tiesai ir jānodrošina vismaz attiecīgajai sabiedrības daļai.

(49)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši ir atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Ja valsts noteikumu, ar kuriem transponē šīs direktīvas 19. panta 1. līdz 5. punktu un 20. panta 1. un 2. punktu, pārkāpuma rezultātā ir radies kaitējums cilvēka veselībai un ja minētais pārkāpums ir izdarīts tīši vai nolaidības dēļ, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka personām, kuras skar šādi pārkāpumi, ir tiesības par minēto kaitējumu no attiecīgās kompetentās iestādes pieprasīt un saņemt atlīdzību par zaudējumiem. Šajā direktīvā paredzēto noteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, iespējām vērsties tiesu iestādēs un sodu mērķis ir novērst, nepieļaut un samazināt gaisa piesārņojuma kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi saskaņā ar LESD 191. panta 1. punktu. Minēto noteikumu mērķis ir Savienības rīcībpolitikās integrēt augstu vides aizsardzības līmeni un uzlabot vides kvalitāti saskaņā ar Hartas 37. pantā noteikto ilgtspējīgas attīstības principu un konkrētos noteikumos iestrādāt Hartas 2., 3. un 35. pantā noteikto pienākumu aizsargāt tiesības uz dzīvību, tiesības uz veselības aprūpi un personas neaizskaramību. Šī direktīva arī veicina hartas 47. pantā paredzētās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar cilvēka veselības aizsardzību. Šajā direktīvā paredzētajiem sodiem vajadzētu būt iedarbīgiem, samērīgiem un atturošiem.

(50)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz modelēšanas lietotņu turpmākiem tehniskiem precizējumiem; paraugu ņemšanas punktu telpiskās reprezentativitātes noteikšanu; tādu pārsniegumu pierādīšanu un atskaitīšanu, kas attiecināmi uz dabiskiem avotiem; daļiņu atkārtotas suspendēšanās pienesumu noteikšanu pēc smilšu un sāls kaisīšanas ziemā; par prasībām prognozēm, kas veiktas nolūkā atlikt izpildes termiņus, un par informāciju, kas jāiekļauj īstenošanas ziņojumos; un par prasībām izplatīt informāciju un ziņot par gaisa kvalitāti saistībā ar pienākumiem i) izstrādāt noteikumus attiecībā uz informāciju par gaisa kvalitāti, kas dalībvalstīm jādara pieejama Komisijai, kā arī noteikt termiņus, kādos minētā informācija ir jāpaziņo, un ii) racionalizēt veidu, kā paziņojami dati un notiek savstarpēja informācijas un datu apmaiņa no tīkliem un atsevišķiem paraugu ņemšanas punktiem, kuros mēra gaisa piesārņojumu dalībvalstīs. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(51)

Lai nodrošinātu, ka šīs direktīvas mērķi, jo īpaši nepieļaut, novērst un samazināt gaisa kvalitātes kaitīgo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, tiek sasniegti arī turpmāk, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs direktīvas III līdz VII pielikuma, IX un X pielikuma grozīšanu, lai ņemtu vērā tehnikas un zinātnes attīstību gaisa kvalitātes novērtēšanas jomā un lai apsvērtu pasākumus, kas jāiekļauj īstermiņa rīcības plānos, kā arī lai informētu sabiedrību. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (18). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(52)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(53)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņu šīs direktīvas XI pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, paredzēt gaisa kvalitātes noteikumus, lai sasniegtu nulles piesārņojuma mērķi un līdz ar to gaisa kvalitāte Savienībā pakāpeniski tiktu uzlabota līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu cilvēka veselībai, dabiskajām ekosistēmām vai biodaudzveidībai, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs gaisa piesārņotāju pārrobežu rakstura dēļ, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,