3. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai konkrētam dzīvotņu veidam sasniegtu labvēlīgu atsauces platību 100 % virsmas laukuma, attiecīgā dalībvalsts savā 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā var noteikt zemāku procentuālo daļu 90 %–100 % apmērā un sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts pakāpeniski ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu zemāko minēto procentuālo daļu. Minētie atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu, un līdz 2040. gadam tie aptver vismaz 60 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu.