5. pants Jūras ekosistēmu atjaunošana

1.   Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz labam stāvoklim uzlabotu II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu platības, kuru stāvoklis nav labs. Šādus atjaunošanas pasākumus ievieš:

Šā panta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto procentuālo daļu nosaka tā, lai nekavētu sasniegt vai saglabāt labu vides stāvokli, kā tas definēts, ievērojot Direktīvas 2008/56/EK 9. panta 1. punktu.

2.   Dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai II pielikuma 1. līdz 6. grupā uzskaitītos dzīvotņu veidus atkalizveidotu teritorijās, kurās minētie dzīvotņu veidi nav sastopami, ar mērķi minētajiem dzīvotņu veidiem sasniegt labvēlīgu atsauces platību. Šādus pasākumus līdz 2030. gadam ievieš teritorijās, kas veido vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kāds vajadzīgs, lai katrai dzīvotņu veidu grupai sasniegtu labvēlīgo atsauces platību, kura kvantitatīvi noteikta 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā, līdz 2040. gadam – teritorijās, kas veido vismaz 60 % no minētā virsmas laukuma, un līdz 2050. gadam – 100 % no minētā virsmas laukuma.

3.   Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja dalībvalsts uzskata, ka līdz 2050. gadam nav iespējams ieviest atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai konkrētam dzīvotņu veidam sasniegtu labvēlīgu atsauces platību 100 % virsmas laukuma, attiecīgā dalībvalsts savā 15. pantā minētajā nacionālajā atjaunošanas plānā var noteikt zemāku procentuālo daļu 90 %–100 % apmērā un sniegt pienācīgu pamatojumu. Tādā gadījumā dalībvalsts pakāpeniski ievieš atjaunošanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2050. gadam sasniegtu zemāko minēto procentuālo daļu. Minētie atjaunošanas pasākumi līdz 2030. gadam aptver vismaz 30 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīgs, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu, un līdz 2040. gadam tie aptver vismaz 60 % no papildu virsmas laukuma, kas vajadzīga, lai līdz 2050. gadam sasniegtu šādu zemāku procentuālo daļu.

4.   Ja dalībvalsts konkrētam dzīvotņu veidam piemēro atkāpi, ievērojot 3. punktu, 2. punktā noteikto pienākumu piemēro atlikušajam papildu virsmas laukumam, kāds vajadzīgs, lai katrai II pielikumā uzskaitītajai dzīvotņu veidu grupai, pie kurām pieder minētais konkrētais dzīvotņu veids, sasniegtu labvēlīgo atsauces platību.

5.   Attiecībā uz šīs regulas III pielikumā un Direktīvas 92/43/EEK II, IV un V pielikumā uzskaitīto sugu jūras dzīvotnēm un Direktīvas 2009/147/EK darbības jomā ietilpstošajām savvaļas putnu jūras dzīvotnēm dalībvalstis ievieš atjaunošanas pasākumus, kas papildus šā panta 1. un 2. punktā minētajiem atjaunošanas pasākumiem ir vajadzīgi, lai uzlabotu minēto dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, arī tās atkalizveidojot, un lai uzlabotu savienotību, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte un kvantitāte.

6.   Saskaņā ar šā panta 1., 2. un 5. punktu veicamajiem atjaunošanas pasākumiem vispiemērotāko teritoriju noteikšana balstās uz labākajām pieejamajām zināšanām un jaunākajiem tehnikas un zinātnes sasniegumiem, kas ļauj noteikt šīs regulas II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvokli un šā panta 5. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāti un kvantitāti, izmantojot informāciju, kas paziņota saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 17. pantu, Direktīvas 2009/147/EK 12. pantu un Direktīvas 2008/56/EK 17. pantu.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka stāvoklis ir zināms šādām teritorijām:

8.   Šā panta 1. un 2. punktā minētajos atjaunošanas pasākumos rēķinās ar vajadzību uzlabot II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu ekoloģisko saskaņotību un savienotību un ņem vērā to 5. punktā minēto sugu ekoloģiskās prasības, kas sastopamas minētajos dzīvotņu veidos.

9.   Dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijās, uz kurām attiecas 1., 2. un 5. punktam atbilstoši atjaunošanas pasākumi, II pielikumā uzskaitīto dzīvotņu veidu stāvoklis pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegts labs stāvoklis, un ka 5. punktā minēto sugu dzīvotņu kvalitāte pastāvīgi uzlabojas, līdz ir sasniegta pietiekama minēto dzīvotņu kvalitāte.

Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis ievieš pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka teritorijas, kurās ir sasniegts labs stāvoklis un kurās ir sasniegta pietiekama sugas dzīvotņu kvalitāte, būtiski nenoplicinās.

10.   Neskarot Direktīvu 92/43/EEK, dalībvalstis līdz dienai, kad saskaņā ar šīs regulas 17. panta 6. punktu tiek publicēti to nacionālie atjaunošanas plāni, cenšas ieviest vajadzīgos pasākumus ar mērķi novērst būtisku to teritoriju noplicināšanos, kurās ir sastopami šīs regulas II pielikumā uzskaitītie dzīvotņu veidi un kuru stāvoklis ir labs, vai kurās jāsasniedz šā panta 14. punktā paredzētie atjaunošanas mērķrādītāji.

11.   Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 9. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:

12.   Attiecībā uz teritorijām ārpus Natura 2000 10. punktā noteiktais pienākums neattiecas uz noplicināšanos, ja tās cēlonis ir:

13.   Šā panta 9. un 10. punktā noteikto pienākumu neizpilde Natura 2000 teritorijās ir pamatota, ja tās cēlonis ir:

14.   Dalībvalstis nodrošina, ka: