66. pants Konfidencialitāte

a)

noregulējuma iestādēm;

b)

uzraudzības iestādēm un EAAPI;

c)

kompetentajām ministrijām;

d)

īpašajiem vadītājiem, kas iecelti saskaņā ar šīs direktīvas 44. pantu;

e)

potenciālajiem ieguvējiem, pie kuriem ir vērsušās uzraudzības iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi iegāde;

f)

revidentiem, grāmatvežiem, juridiskajiem un profesionālajiem padomniekiem, vērtētājiem un citiem ekspertiem, kurus tieši vai netieši nolīgušas noregulējuma iestādes, uzraudzības iestādes, kompetentās ministrijas vai e) apakšpunktā minētie potenciālie ieguvēji;

g)

struktūrām, kas pārvalda apdrošināšanas garantiju sistēmas;

h)

struktūrai, kas ir atbildīga par finansēšanas mehānismiem;

i)

centrālajām bankām un citām iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

j)

pagaidu sabiedrībai vai aktīvu un saistību pārvaldības struktūrai;

k)

jebkurai citai personai, kas tieši vai netieši pastāvīgi vai atsevišķos gadījumos sniedz vai ir sniegusi pakalpojumus a) līdz j) apakšpunktā minētajām personām;

l)

augstākajai vadībai, pārvaldes, vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem un iepriekš minētajā a) līdz j) apakšpunktā norādīto struktūru vai vienību darbiniekiem amata pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam.

m)

attiecīgajai noregulējuma iestādei, kas izraudzīta saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 3. pantu, un kompetentajai iestādei Regulas (ES) Nr. 575/2013 nozīmē.

a)

izpaušana notiek, veicot to funkcijas saskaņā ar šo direktīvu;

b)

izpaušanu veic kopsavilkuma vai apkopojuma veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķu 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēto vienību;

c)

izpaušanu veic ar skaidru un iepriekšēju tās iestādes vai 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās vienības piekrišanu, kas šo informāciju sniegusi.

a)

šā panta 1. punkta a) līdz i) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību darbiniekiem un ekspertiem dalīties informācijā citam ar citu katras struktūras vai vienības ietvaros;

b)

noregulējuma iestādēm un uzraudzības iestādēm, tostarp to darbiniekiem un ekspertiem, dalīties informācijā citam ar citu un ar citām Savienības noregulējuma iestādēm, citām Savienības uzraudzības iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, apdrošināšanas garantiju sistēmām, iestādēm, kas ir atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, ar iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, ar personām, kas ir atbildīgas par tiesību aktos noteikto grāmatvedības revīziju veikšanu, ar EAAPI vai – atbilstīgi 80. pantam – trešās valsts iestādēm, kas veic funkcijas, kuras līdzvērtīgas tām, ko veic noregulējuma iestādes, vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības, ar potenciālo ieguvēju noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas nolūkā;

c)

veikt informācijas apmaiņu starp noregulējuma iestādēm un nodokļu iestādēm tajā pašā dalībvalstī, ciktāl šāda apmaiņa ir atļauta valsts tiesību aktos; ja minētās informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, ar to apmainās tikai ar tās iestādes nepārprotamu piekrišanu, kas ir informācijas avots.

a)

ievērojot stingras konfidencialitātes prasības – ar jebkuru citu personu, ja tas nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbību;

b)

ar parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savā dalībvalstī, valsts kontroli savā dalībvalstī un citām par izmeklēšanu atbildīgām vienībām savā dalībvalstī, ievērojot atbilstīgus nosacījumus;

c)

ar valsts iestādēm, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu uzraudzību, iestādēm, kas ir atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, iestādēm, kam uzticēts publisks pienākums uzraudzīt citas finanšu sektora vienības, iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu tirgu, kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas to vārdā, dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, iestādēm, kas ir atbildīgas par finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību, un personām, kam uzdots veikt tiesību aktos noteiktās revīzijas.