|
+II PIELIKUMS METODES MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU SĀKOTNĒJAS BIONOARDĪŠANĀS TESTAM |
II PIELIKUMS METODES MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU SĀKOTNĒJAS BIONOARDĪŠANĀS TESTAMII PIELIKUMS METODES MAZGĀŠANAS LĪDZEKĻU VIRSMAKTĪVO VIELU SĀKOTNĒJAS BIONOARDĪŠANĀS TESTAM Sākotnējas bionoārdīšanās mērījumus veic, nosakot atlikušo virsmaktīvo pamatvielu saturu analizējamos šķidrumos pēc bionoārdīšanās. Šā pielikuma sākumā ir norādītas testu metodes, kas ir kopējas visām virsmaktīvo vielu klasēm, pēc tam seko A līdz D sadaļa, kurās ir apkopotas analīzes metodes, ko izmanto virsmaktīvo vielu pārbaudei katrā atsevišķā klasē. Veicot mērījumus ar turpmāk norādītajām testu metodēm, sākotnējās bionoārdīšanās pakāpe ir vismaz 80 % (kritiskā robeža). Šajā regulā paredzētā standartmetode virsmaktīvo vielu laboratoriskajai testēšanai balstās uz ESAO metodes apstiprinošā testa procedūru, kas aplūkota VIII pielikuma 1. punktā. Izmaiņas apstiprinošā testa procedūrā ir pieļaujamas, ja tās nav pretrunā standartam EN ISO 11733. Testu metodes 1) ESAO metode, kas publicēta ESAO 1976. gada 11. jūnija tehniskajā ziņojumā “Metode virsmaktīvo vielu bionoārdīšanās noteikšanai sintētiskajos mazgāšanas līdzekļos”. 2) Francijā izmantojama metode, kas apstiprinātā ar arrêté du 24 décembre 1987, kurš publicēts izdevuma “Journal officiel de la République française”1987. gada 30. decembra numurā 15385. lpp., un ar 1981. gada jūnija standartu NF 73–260, ko publicējusi Association française de normalisation (AFNOR). 3) Vācijā izmantojama metode, kas noteikta ar 1977. gada 30. janvāra“Verordnung über die Abbaubarkeit anionischer und nichtionischer grenzflächenaktiver Stoffe in Wasch– und Reinigungsmitteln”, publicēta “Bundesgesetzblatt” (1977. g., I daļa, 244. lpp.) atbilstoši 1986. gada 4. jūnija noteikumiem, kas publicēti “Bundesgesetzblatt” (1986. g., I daļa, 851. lpp.) un ar ko groza iepriekšminētos noteikumus. 4) Apvienotajā Karalistē izmantojama “Porous Pot Test” metode, kas aplūkota “Water Research Centre” tehniskajā ziņojumā Nr. 70 (1978). 5) ESAO metodes “apstiprinošā testa procedūra”, kas aplūkota VIII pielikuma 1. punktā (ar iespējamiem lietošanas noteikumu grozījumiem saskaņā ar EN ISO 11733). Šī standartmetode kalpo arī strīdu izšķiršanai. A. ANJONU VIRSMAKTĪVO VIELU ANALĪZES METODES Anjonu virsmaktīvo vielu noteikšanu testos izdara ar metilēnzilaktīvās vielas (MBAS) analīzi, ievērojot VIII pielikuma 2. punktā noteiktos kritērijus. Ja anjonu virsmaktīvās vielas nereaģē, izmantojot iepriekš minēto MBAS metodi, vai lai uzlabotu efektivitāti un precizitāti, var izmantot piemērotas specifiskas instrumentālās analīzes metodes, piemēram, augstas izšķirtspējas šķidruma hromatogrāfiju (HPLC) vai gāzu hromatogrāfiju (GC). Ražotājs pēc pieprasījuma nodod dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā tīras analizējamās virsmaktīvās vielas paraugus. B. NEJONU VIRSMAKTĪVO VIELU ANALĪZES METODES Nejonu virsmaktīvo vielu noteikšanu testos izdara ar bismutaktīvās vielas (BiAS) metodi saskaņā ar VIII pielikumā 3. punktā noteikto analītisko procedūru. Ja nejonu virsmaktīvās vielas nereaģē, izmantojot iepriekš minēto BiAS metodi, vai lai uzlabotu efektivitāti un precizitāti, var izmantot piemērotas specifiskas instrumentālās analīzes metodes, piemēram, HPLC vai GC. Ražotājs pēc pieprasījuma nodod dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā tīras analizējamās virsmaktīvās vielas paraugus. C. KATJONU VIRSMAKTĪVO VIELU ANALĪZES METODES Katjonu virsmaktīvo vielu noteikšanu testos izdara ar disulfīnzilaktīvās vielas (DBAS) analīzi, izmantojot turpmāk minētās DBAS metodes. Metode, ko izmanto Vācijas Federatīvajā Republikā, (1989) DIN 38 409 – Ausgabe: 1989–07. Ja katjonu virsmaktīvās vielas nereaģē, izmantojot iepriekš minēto pārbaudes metodi, vai lai uzlabotu efektivitāti un precizitāti (izvēle jāpamato), var izmantot piemērotas specifiskas instrumentālās analīzes metodes, piemēram, HPLC vai GC. Ražotājs pēc pieprasījuma nodod dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā tīras analizējamās virsmaktīvās vielas paraugus. D. AMFOTĒRO VIRSMAKTĪVO VIELU ANALĪZES METODES Amfotēro virsmaktīvo vielu noteikšanu testos izdara, izmantojot turpmāk minētās analīzes metodes. 1. Tās nesatur katjonu virsmaktīvās vielas Metode, ko izmanto Vācijas Federatīvajā Republikā, (1989) DIN 38 409 – Teil 20. 2. Citos gadījumos Orange II metode (Boiteux, 1984). Ja amfotērās virsmaktīvās vielas nereaģē, veicot iepriekš minētos testus, vai lai uzlabotu efektivitāti un precizitāti (izvēle jāpamato), var izmantot piemērotas specifiskas instrumentālās analīzes metodes, piemēram, HPLC vai GC. Ražotājs pēc pieprasījuma nodod dalībvalstu kompetento iestāžu rīcībā tīras analizējamās virsmaktīvās vielas paraugus. 1. Pārskats
1.1 Atsauces1.2 Identificētās prasības1.3 Saistītie standarti2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
|