+3. pants Definīcijas

3. pants Definīcijas

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) 

“autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika” ir jebkurš mobils mehānisms, pārvietojama iekārta vai transportlīdzeklis ar virsbūvi vai riteņiem vai bez tiem, kas nav paredzēts pasažieru vai kravu autopārvadājumiem, un tajā ietilpst tehnika, kas uzstādīta uz tādu transportlīdzekļu šasijas, kad paredzēti pasažieru vai kravu autopārvadājumiem;

2) 

“ES tipa apstiprinājums” ir procedūra, ar ko apstiprinātāja iestāde apliecina, ka motora tips vai motoru saime atbilst attiecīgajiem šīs regulas administratīvajiem noteikumiem un tehniskajām prasībām;

3) 

“gāzveida piesārņotāji” ir šādi piesārņotāji to gāzveida stāvoklī, kurus emitē motors: oglekļa monoksīds (CO), kopējie ogļūdeņraži (HC) un slāpekļa oksīdi (NOx); ar NOx saprotot slāpekļa oksīdu (NO) un slāpekļa dioksīdu (NO2), kuru izsaka kā NO2 ekvivalentu;

4) 

“daļiņas” jeb “PM” ir jebkāda materiāla masa gāzē, ko emitē motors un kas tiek savākta uz noteiktas filtrējošas vides pēc tam, kad gāze ir atšķaidīta ar tīru filtrētu gaisu tā, lai temperatūra nepārsniegtu 325 K (52 °C);

5) 

“daļiņu skaits” jeb “PN” ir tādu cieto daļiņu skaits, kuras emitē motors un kuru diametrs ir lielāks nekā 23 nm;

6) 

“daļiņveida piesārņotāji” ir jebkādas daļiņas, ko emitē motors un kuru mērvienība ir PM vai PN;

7) 

“iekšdedzes motors” vai “motors” ir enerģijas pārveidotājs (izņemot gāzes turbīnu), kurš projektēts, lai ķīmisko enerģiju (ievade) iekšdedzes procesā pārveidotu par mehānisko enerģiju (izvade); tajā ietilpst – ja tādas ir uzstādītas – emisiju kontroles sistēma un diagnostikas pieslēgvieta (aparatūra un paziņojumi) starp motora elektronisko vadības bloku(-iem) un jebkādu citu jaudas piedziņas ķēdi vai autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas vadības bloku, kas nepieciešams, lai atbilstu II un III nodaļas prasībām;

8) 

“motora tips” ir motoru grupa, kas neatšķiras pēc būtiskiem motora parametriem;

9) 

“motoru saime” ir izgatavotāja tādu motoru tipu grupējums, kuriem to konstrukcijas dēļ ir līdzīgi izplūdes gāzu emisijas raksturlielumi un kuri atbilst piemērojamajām emisiju robežvērtībām;

10) 

“cilmes motors” ir motora tips, kas no motoru saimes atlasīts tā, ka tā emisijas raksturlielumi ir raksturīgi minētās motoru saimes motoriem;

11) 

“aizstājējmotors” ir motors, kas:

a) 

tiek izmantots vienīgi tam, lai aizstātu motoru, kas jau ir laists tirgū un uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai; un

b) 

atbilst emisiju posmam, kura robežvērtības ir zemākas par motora nomaiņas dienā piemērojamā posma robežvērtībām;

12) 

“ekspluatācijā esošs motors” ir motors, kuru autoceļiem neparedzētā mobilajā tehnikā darbina tā normālajā darbības režīmā, apstākļos un lietderīgajās slodzēs un izmanto, lai veiktu 19. pantā minētos emisijas uzraudzības testus;

13) 

“KA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir kompresijaizdedzes (“KA”) princips;

14) 

“DA motors” ir motors, kura darbības pamatā ir dzirksteļaizdedzes (“DA”) princips;

15) 

“pārnēsājams DA motors” ir DA motors, kura standarta jauda ir mazāka nekā 19 kW un kuru izmanto iekārtā, kas atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

a) 

to nes operators visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

b) 

tā darbojas dažādos stāvokļos, piemēram, apgriezta otrādi vai pagriezta sānis, lai veiktu tai paredzēto(-ās) funkciju(-as);

c) 

tās masa ar motoru bez degvielas ir mazāka par 20 kg un tā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

i) 

tās operators iekārtu fiziski balsta vai arī to nes visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

ii) 

tās operators iekārtu fiziski balsta vai noteiktā pozīcijā vada visā tai paredzētās(-o) funkcijas(-u) izpildes laikā;

iii) 

to izmanto ģeneratoram vai sūknim;

16) 

“šķidrā degviela” ir degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir šķidrā stāvoklī (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

17) 

“gāzveida degviela” ir jebkura degviela, kas standarta apkārtējās vides apstākļos ir pilnībā gāzveida (298 K, absolūtais apkārtējā gaisa spiediens 101,3 kPa);

18) 

“divu degvielu motors” ir motors, kas ir projektēts tā, lai vienlaikus darbotos gan ar šķidro degvielu, gan ar gāzveida degvielu; abu degvielu patēriņš tiek mērīts atsevišķi, turklāt vienas degvielas patēriņš attiecībā pret otru var atšķirties atkarībā no ekspluatācijas apstākļiem;

19) 

“vienas degvielas motors” ir motors, kas nav divu degvielu motors;

20) 

“GER” (gāzes enerģijas koeficients) divu degvielu motora gadījumā ir gāzveida degvielas enerģijas satura attiecība pret abu degvielu enerģijas saturu; vienas degvielas motoru gadījumā GER definēts vai nu kā 1, vai 0 saskaņā ar degvielas tipu;

21) 

“motors ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kura ES tipa apstiprinājums ir ierobežots uz darbību ar nemainīgu griešanās ātrumu, izņemot motorus, kuru nemainīga griešanās ātruma regulēšanas funkcija ir noņemta vai atspējota; tam var paredzēt tukšgaitas griešanās ātrumu, ko var izmantot, uzsākot vai apturot darbību, un to var aprīkot ar regulatoru, kuru var iestatīt alternatīvā griešanās ātrumā, kad motors ir apturēts;

22) 

“motors ar mainīgu griešanās ātrumu” ir motors, kas nav motors ar nemainīgu griešanās ātrumu;

23) 

“darbība ar nemainīgu griešanās ātrumu” ir motora darbība, izmantojot regulatoru, kas automātiski kontrolē operatora pieprasījumu saglabāt motora griešanās ātrumu pat slodzes izmaiņu gadījumā;

24) 

“palīgmotors” ir motors, kas uzstādīts vai ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai un kas tieši vai netieši nenodrošina piedziņu;

25) 

“lietderīgā jauda” ir motora jauda, izteikta kW, kas iegūta testa stendā kloķvārpstas galā, vai tās ekvivalents, kas izmērīts saskaņā ar metodi iekšdedzes motoru jaudas mērīšanai, kā noteikts ANO EEK noteikumos Nr. 120, izmantojot standartdegvielu vai degvielas kombinācijas, kas norādītas 25. panta 2. punktā;

26) 

“standarta jauda” ir lietderīgā jauda, ko izmanto, lai noteiktu motora piemērojamās emisiju robežvērtības;

27) 

“nominālā lietderīgā jauda” ir lietderīgā jauda, izteikta kW, ko motora izgatavotājs deklarējis pie nominālā griešanās ātruma;

28) 

“maksimālā lietderīgā jauda” ir augstākā lietderīgās jaudas vērtība motora tipa nominālajā pilnas slodzes jaudas līknē;

29) 

“nominālais griešanās ātrums” ir maksimālais motora regulatora atļautais griešanās ātrums ar pilnu slodzi, ko projektējis izgatavotājs, vai, ja regulatora nav, ātrums, kad no motora iegūst maksimālo lietderīgo jaudu saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem;

30) 

“motora izgatavošanas datums” ir datums, kas norādīts kā mēnesis un gads, kurā motors izturējis pēdējo pārbaudi pēc noņemšanas no ražošanas līnijas un motors ir gatavs nosūtīšanai vai novietošanai noliktavā;

31) 

“pārejas laiks” ir pirmie 24 mēneši pēc datumiem, kas noteikti III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū;

32) 

“pārejas laika motors” ir motors, kura izgatavošanas datums ir pirms datuma, kas noteikts III pielikumā V posma motoru laišanai tirgū, un kurš:

a) 

atbilst jaunākajām piemērojamajām emisiju robežvērtībām, kas definētas attiecīgajos tiesību aktos, kurus piemēro 2016. gada 5. oktobrī; vai

b) 

ietilpst jaudas diapazonā vai tiek lietots jeb to ir paredzēts lietot veidā, uz ko neattiecās piesārņotāju emisiju robežvērtības un tipa apstiprinājums Savienības līmenī 2016. gada 5. oktobrī;

33) 

“autoceļiem neparedzēta mobilā mehānisma izgatavošanas datums” ir mēnesis un gads, kurš norādīts uz mehānisma tiesību aktos noteiktā marķējuma, vai – tiesību aktos noteiktā marķējuma neesamības gadījumā – mēnesis un gads, kurā mehānisms izturējis pēdējo pārbaudi pēc tā noņemšanas no ražošanas līnijas;

34) 

“iekšējo ūdensceļu kuģis” ir kuģis, kas ietilpst Direktīvas (ES) 2016/1629 darbības jomā;

35) 

“ģeneratoru iekārta” ir neatkarīgs autoceļiem neparedzēts mobilais mehānisms, kas nav daļa no piedziņas un kas galvenokārt paredzēta elektroenerģijas ražošanai;

36) 

“stacionāra tehnika” ir tehnika, ko paredzēts pastāvīgi uzstādīt vienā vietā tās pirmajā lietošanas vietā un ko nav paredzēts pārvietot pa ceļu vai citādi, izņemot transportēšanu no izgatavošanas vietas uz pirmās uzstādīšanas vietu;

37) 

“pastāvīgi uzstādīts” ir pieskrūvēts vai citādi efektīvi nostiprināts tā, lai to nevarētu noņemt bez darbarīku vai iekārtu izmantošanas, pie pamata vai alternatīva stiprinājuma, kas paredzēts motora darbības veikšanai vienā atrašanās vietā ēkā, celtnē, iekārtā vai instalācijā;

38) 

“aerokamanas” ir pašgājējs mehānisms, kas paredzēts braukšanai pa bezceļu apvidu galvenokārt pa sniegu, ko darbina ar kāpurķēdēm, tām saskaroties ar sniegu, un ko vada ar slēpi vai slēpēm, tām saskaroties ar sniegu, un tā maksimālā pašmasa darba kārtībā ir 454 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju);

39) 

“visurgājējs transportlīdzeklis” jeb “ATV” ir motorizēts transportlīdzeklis, kuru uz priekšu virza motors, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem ar zemspiediena riepām, kuram ir sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu tikai vadītājs, vai arī sēdeklis, kas konstruēts tā, lai uz tā jāteniski sēdētu vadītājs, un sēdeklis, kas paredzēts ne vairāk kā vienam pasažierim, un stūres stienis stūrēšanai;

40) 

“blakusvietu transportlīdzeklis” jeb “SbS” ir pašgājējs, operatora vadīts transportlīdzeklis bez locīklas, kurš galvenokārt paredzēts braukšanai pa bezceļu virsmu ar četriem vai vairāk riteņiem, kura minimālā pašmasa darba kārtībā ir 300 kg (ietverot standarta aprīkojumu, dzesētāju, smērvielas, degvielu un instrumentus, taču neietverot papildu aksesuārus un vadītāju) un maksimālais projektētais ātrums ir 25 km/h vai vairāk; šāds transportlīdzeklis ir arī paredzēts, lai pārvadātu personas un/vai kravu, un/vai lai vilktu un stumtu aprīkojumu, un to vada ar vadības ierīci, kas nav stūres stienis, tas paredzēts atpūtas vai pakalpojumu sniegšanas nolūkiem, un ar to pārvadā ne vairāk kā 6 personas, ietverot vadītāju, kuras sēž viens otram blakus uz viena vai vairākiem sēdekļiem, kuri nav seglveida sēdekļi;

41) 

“dzelzceļa transportlīdzeklis” ir autoceļiem neparedzēta mobilā tehnika, kas darbojas tikai uz dzelzceļa sliedēm;

42) 

“lokomotīve” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu un lai virzītu uz priekšu citus dzelzceļa transportlīdzekļus, kuri paredzēti kravu, pasažieru un cita aprīkojuma pārvadāšanai, un kas pats nav paredzēts vai konstruēts kravu vai pasažieru (izņemot tos, kas apkalpo lokomotīvi) pārvadāšanai;

43) 

“automotrise” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas paredzēts, lai vai nu tieši ar saviem riteņiem, vai netieši ar citu dzelzceļa transportlīdzekļu riteņiem nodrošinātu dzinējspēku, lai virzītos uz priekšu, un kas ir īpaši paredzēts preču vai pasažieru vai arī gan preču, gan pasažieru pārvadāšanai un kas nav lokomotīve;

44) 

“dzelzceļa palīgtransportlīdzeklis” ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas nav ne automotrise, ne lokomotīve, tostarp (bet ne tikai) ir dzelzceļa transportlīdzeklis, kas īpaši paredzēts, lai veiktu uzturēšanas darbus vai būvdarbus, vai pacelšanas darbības saistībā ar sliedēm vai citu dzelzceļa infrastruktūru;

45) 

“autoceltnis” ir pašgājējs strēles krāns, kas spēj pārvietoties pa ceļu vai pa bezceļu, vai abiem, un kam stabilitāti nodrošina svars, un kas darbojas uz riteņiem, kāpurķēdēm vai citām mobilām ierīcēm;

46) 

“sniega metējs” ir pašgājējs mehānisms, kas projektēts vienīgi sniega tīrīšanai no bruģētas virsmas un kas to dara, sniega daudzumu savācot un ar spēku izmetot caur tekni;

47) 

“darīt pieejamu tirgū” ir par samaksu vai bez maksas piegādāt kādu motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū, veicot komercdarbību;

48) 

“laist tirgū” nozīmē motoru vai autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

49) 

“izgatavotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas apstiprinātājiestādei atbild par visiem motora ES tipa apstiprināšanas vai atļaujas izsniegšanas procesa aspektiem un par motora ražošanas atbilstības nodrošināšanu, un kas ir arī atbildīga par izgatavoto motoru tirgus uzraudzības jautājumiem neatkarīgi no tā, vai tā ir vai nav tieši iesaistīta visos tā motora konstruēšanas un izgatavošanas posmos, uz ko attiecas ES tipa apstiprināšanas process;

50) 

“izgatavotāja pārstāvis” jeb “pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ko izgatavotājs ar rakstisku pilnvaru ir pienācīgi pilnvarojis to pārstāvēt jautājumos saistībā ar apstiprinātājiestādi vai tirgus uzraudzības iestādi un tā vārdā darboties, risinot jautājumus, uz ko attiecas šī regula;

51) 

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas laiž tirgū motoru no trešās valsts neatkarīgi no tā, vai motors jau ir uzstādīts autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai vai nav;

52) 

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav izgatavotājs vai importētājs un kas motoru dara pieejamu tirgū;

53) 

“ekonomikas dalībnieks” ir izgatavotājs, izgatavotāja pārstāvis, importētājs vai izplatītājs;

54) 

“oriģinālā aprīkojuma izgatavotājs” jeb “OAI” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas izgatavo autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku;

55) 

“apstiprinātājiestāde” ir dalībvalsts iestāde, kuru dalībvalsts ir izveidojusi vai norīkojusi un par kuru tā ir paziņojusi Komisijai un kuras kompetencē ir:

a) 

visi motora tipa vai motoru saimes ES tipa apstiprināšanas aspekti;

b) 

atļauju piešķiršanas process;

c) 

ES tipa apstiprinājuma piešķiršana un – vajadzības gadījumā – tā atsaukšana vai noraidīšana, un ES tipa apstiprinājuma sertifikātu izsniegšana;

d) 

kontaktpunkta funkcijas attiecībās ar citu dalībvalstu apstiprinātājiestādēm;

e) 

tehnisko dienestu pilnvarošana; un

f) 

gādāšana par to, lai izgatavotājs pildītu savus pienākumus attiecībā uz ražošanas atbilstību;

56) 

“tehniskais dienests” ir organizācija vai struktūra, ko apstiprinātājiestāde ir norīkojusi par testu laboratoriju, lai veiktu testus, vai kā atbilstības novērtēšanas struktūru, lai apstiprinātājiestādes uzdevumā veiktu sākotnējo novērtēšanu un citus testus vai pārbaudes, vai apstiprinātājiestāde pati, kad tā veic minētās funkcijas;

57) 

“tirgus uzraudzība” ir valsts iestāžu veiktās darbības un īstenotie pasākumi, lai nodrošinātu, ka motori, kas darīti pieejami tirgū, atbilst attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem;

58) 

“tirgus uzraudzības iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par tirgus uzraudzības veikšanu tās teritorijā;

59) 

“valsts iestāde” ir apstiprinātājiestāde vai jebkura cita iestāde, kura dalībvalstī ir iesaistīta tirgus uzraudzības, robežkontroles vai tirgū laišanas darbībās attiecībā uz motoriem, ko paredzēts uzstādīt autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai, vai attiecībā uz autoceļiem neparedzētu mobilo tehniku, kurā motori ir uzstādīti, un ir par šīm darbībām atbildīga;

60) 

“tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, izņemot izgatavotāju, OAI, importētāju vai izplatītāju, kas atbild par kādai autoceļiem neparedzētai mobilajai tehnikai uzstādīta motora ekspluatāciju;

61) 

“emisiju kontroles stratēģija” ir elements vai konstrukcijas elementu kopums, kas iestrādāts motora kopējā konstrukcijā vai tādas autoceļiem neparedzētas mobilās tehnikas konstrukcijā, kurā motors ir uzstādīts, un tiek izmantots, lai kontrolētu emisijas;

62) 

“emisiju kontroles sistēma” ir jebkura ierīce, sistēma vai konstrukcijas elements, ar kuru kontrolē vai samazina emisijas;

63) 

“izslēgšanas stratēģija” ir emisijas kontroles stratēģija, kas samazina emisijas kontroles sistēmas efektivitāti apkārtējos vai motora darbības apstākļos, kādi pastāv parastā mehānisma ekspluatācijas laikā vai ārpus ES tipa apstiprinājuma testa procedūrām;

64) 

“elektroniskais vadības bloks” ir motora elektroniskā ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un izmanto datus no motora sensoriem, lai kontrolētu motora parametrus;

65) 

“atgāzu recirkulācija” jeb “EGR” ir tehniska ierīce, kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas un samazina emisijas, novirzot izplūdes gāzes, kas ir izspiestas no sadegšanas kameras(-ām), atpakaļ motorā, lai tās sajauktos ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā, izņemot gāzu sadales fāzu izmantošanu, lai sadegšanas kamerā(-ās) palielinātu atlikušās izplūdes gāzes apjomu, kas sajaucas ar ienākošo gaisu pirms sadegšanas vai tās laikā;

66) 

“atgāzu pēcapstrādes sistēma” ir katalizators, cieto daļiņu filtrs, deNOx sistēma, kombinēts deNOx cieto daļiņu filtrs vai ikviena cita emisijas samazinoša ierīce (izņemot atgāzu recirkulāciju un turbokompresorus), kas ir daļa no emisiju kontroles sistēmas, bet ir uzstādīta lejpus motora izplūdes kolektoriem;

67) 

“iejaukšanās darbībā” ir emisiju kontroles sistēmas, tostarp jebkādas programmatūras vai citu šādas sistēmas vadības bloku, dezaktivēšana, pielāgošana vai mainīšana, kā rezultātā, ar nolūku vai nejauši, pasliktinās motora emisiju raksturlielumi;

68) 

“testa cikls” ir secīgi testa punkti, katrs ar noteiktu motora griešanās ātrumu un griezes momentu, ko motors veic testa laikā stacionārās fāzes vai pārejas fāzes apstākļos;

69) 

“testa cikls stacionārā fāzē” ir testa cikls, kurā motora griešanās ātrums un griezes moments tiek uzturēts galīgas nosacīti konstantu vērtību kopas satvarā. Testi stacionārā fāzē ir vai nu diskrētā režīma testi, vai pakāpeniski modālie testi;

70) 

“testa cikls pārejas fāzē” ir testa cikls ar secīgām normalizētām motora griešanās ātruma un griezes momenta vērtībām, kas mainās ik sekundi;

71) 

“karteris” ir norobežotas telpas motorā vai ārpus tā, kas savienotas ar eļļas tvertni, izmantojot iekšējus vai ārējus cauruļvadus, caur kuriem var izplūst gāzes un tvaiki;

72) 

“reģenerācija” ir notikums, kura laikā mainās emisiju līmeņi, kamēr tiek atiestatīta atgāzu pēcapstrādes sistēmas darbība, un ko var klasificēt kā nepārtrauktu reģenerāciju vai neregulāru (periodisku) reģenerāciju;

73) 

“emisijas noturības periods” vai “EDP” ir stundu skaits, vai attiecīgā gadījumā attālums, ko izmanto nolietošanas koeficientu noteikšanai;

74) 

“nolietošanas koeficienti” ir koeficientu kopums, kas norāda uz attiecību starp emisijām emisijas noturības perioda sākumā un beigās;

75) 

“virtuāla testēšana” ir datorsimulācijas, tostarp aprēķini, kas veikti, lai uzskatāmi parādītu motora veiktspējas līmeni, kā palīglīdzeklis lēmumu pieņemšanā bez fiziska motora izmantošanas nepieciešamības.

1. Pārskats

,

1.1 Atsauces

1.2 Identificētās prasības

1.3 Saistītie standarti

2. Identificētās prasības

Prasības

3. Saistītie standarti

Standarti