4. 4. sadaļa. Uzņēmējdarbības modeļa analīze (BMA)

56. Šajā sadaļā precizēti kritēriji iestādes uzņēmējdarbības modeļa un stratēģijas novērtēšanai. Kompetento iestāžu veiktās novērtēšanas mērķis ir gūt visaptverošu izpratni par iestādes darbību gan pašreizējā, gan nākotnes perspektīvā, apzināt būtiskas esošās vai potenciālās ievainojamības, kurām, visticamāk, būtiska ietekme uz iestādi, kā arī novērtēt tās uzņēmējdarbības modeļa un stratēģijas vispārējo stabilitāti. Pēc šīs novērtēšanas kompetentajām iestādēm jānosaka:

• a. iestādes pašreizējā uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēja, ko mēra pēc spējas gūt pieņemamu peļņu nākamo 12 mēnešu laikā;
• b. iestādes stratēģijas ilgtspēja, pamatojoties uz tās spēju gūt pieņemamu peļņu vismaz trīs gadu ilgā nākotnes periodā, kā tas izriet no stratēģiskajiem plāniem un finanšu prognozēm.

57. Kompetentajām iestādēm jāizmanto BMA rezultāti, lai pamatotu visu pārējo SREP elementu novērtējumu. Kompetentās iestādes var novērtēt konkrētus BMA aspektus, jo īpaši uzņēmējdarbības modeļa kvantitatīvo novērtējumu kā daļu no citu SREP elementu novērtējuma (piemēram, finansēšanas struktūras izpratne var būt daļa no likviditātes risku novērtējuma).

58. Kompetentajām iestādēm jāņem vērā vides, sociālie un pārvaldības (VSP) riski, piešķirot prioritāti vides pārejai un fiziskajiem riskiem, veicot BMA, lai novērtētu šo risku stratēģisko un prudenciālo ietekmi uz iestādes uzņēmējdarbības modeli īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.

59. Kompetentajām iestādēm arī jāizmanto uzņēmējdarbības modeļa analīze, lai novērtētu NILL/TF risku prudenciālās sekas, kas saistītas ar iestādes uzņēmējdarbības modeli. Šajā sakarā kompetentajām iestādēm jāizmanto informācija, kas saņemta no NILL/TFN uzraudzības iestādēm, lai papildinātu savus konstatējumus ar faktiem no pastāvīgās uzraudzības un novērtētu, vai tie rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku. Ja novērtējumā norādīts, ka iestādes uzņēmējdarbības modelis rada prudenciālas bažas saistībā ar NILL/TF risku, kompetentajām iestādēm jāinformē NILL/TFN uzraudzības iestādes par uzņēmējdarbības modeļa prudenciālā novērtējuma rezultātiem¹⁶ .

60. Lai veiktu BMA, kompetentajām iestādēm jāizmanto vismaz šādi kvantitatīvās un kvalitatīvās informācijas avoti:

• a. iestādes stratēģiskais(-ie) plāns(-i) ar pašreizējā gada un turpmākajām prognozēm un pamatotiem ekonomiskajiem pieņēmumiem;
• b. finanšu pārskats (piemēram, peļņas un zaudējumu aprēķins – P&L, bilances informācija);
• c. regulējošie pārskati (COREP, FINREP un kredītu reģistrs, ja tāds ir pieejams);
• d. iekšējie pārskati (vadības informācija, tostarp – ja pieejams – informācija par ieguldījumu rentabilitātē pa uzņēmējdarbības virzieniem, kapitāla plānošanu, likviditātes pārskatiem, darbības noturību un iekšējiem risku pārskatiem);
• e. atveseļošanas plāni;
• f. noregulējuma plāni, tostarp informācija par noregulējamības novērtējuma gaitu un rezultātiem, ko sniegusi noregulējuma iestāde saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 14. pantu;
• g. iestādes plāns VSP risku pārvaldībai, kas sagatavots saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 76. panta 2. punktu;
• h. trešo personu ziņojumi (piem., revīzijas ziņojumi, pašu kapitāla vai kredītu analītiķu ziņojumi);
• i. citi attiecīgi makroprudenciālās uzraudzības vai finanšu stabilitātes pētījumi/aptaujas (piem., no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), makroprudenciālās uzraudzības iestādēm un institūcijām, kā arī Eiropas iestādēm).

¹⁶ Saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par sadarbību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā (EBA/GL/2021/15).

Novērtējuma jomas

61. Saskaņā ar 2. sadaļā noteikto sadarbības modeli kompetentajām iestādēm savā analīzē jākoncentrējas uz tām novērtējuma jomām, kurām ir vislielākā nozīme attiecīgās iestādes uzņēmējdarbības modelī. BMA tvērums un detalizācijas pakāpe var atšķirties atkarībā no tā, cik un kādas uzraudzības pārbaudes attiecīgajā iestādē jau ir veiktas. Šim novērtējumam jebkurā gadījumā jāļauj kompetentajām iestādēm izveidot viedokli par iestādes vispārējo uzņēmējdarbības modeļa dzīvotspēju un ilgtspēju.

62. Kompetentajām iestādēm ir jāizveido viedoklis par to, cik būtiskas ir izmaiņas iestādes uzņēmējdarbības modelī salīdzinājumā ar iepriekšējo uzraudzības pārskatu, lai lemtu par novērtējuma apjomu un dziļumu, kā arī par to, cik lielā mērā iepriekšējo uzraudzības novērtējumu var izmantot kā pamatu jaunajam novērtējumam. Veidojot šādu viedokli, kompetentajām iestādēm jo īpaši jāizvērtē, vai ir notikušas būtiskas izmaiņas šādās iestādes darbības jomās:

• a. iepriekš paziņotajā un vērtētajā stratēģiskajā plānā;
• b. bilances struktūrā un sastāvā, tostarp izmaiņas peļņas avotos un to koncentrācijā, aktīvu pieaugumā, saistību struktūras izmaiņās vai attiecīgo finanšu un riska rādītāju svārstībās, kā arī jāņem vērā 3. sadaļā aprakstītās rādītāju uzraudzības rezultāti;
• c. pārvaldībā un darbībā, tostarp citu vienību iegādē, apvienošanā vai atsavināšanā, uzņēmējdarbības virzienu vai ģeogrāfisko tirgu atvēršanā vai slēgšanā, kā arī izmaiņās IT infrastruktūrā.

Svarīgāko uzņēmējdarbības virzienu noteikšana

63. Kompetentajām iestādēm jāveic iestādes uzņēmējdarbības virzienu būtiskuma novērtējums, lai noteiktu galvenās jomas, kurām BMA jākoncentrējas. Veicot šo novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāņem vērā:

• a. uzņēmējdarbības virzienunozīmīgums peļņas/zaudējumu gūšanas ziņā, tostarp ģeogrāfiskās atrašanās vietas, meitasuzņēmumi/filiāles un produktu līnijas, kas ir visbūtiskākās, pamatojoties uz to ieguldījumu kopējos ieņēmumos/izmaksās peļņas un zaudējumu aprēķinā, risks (piemēram, pamatojoties uz TREA vai citiem riska rādītājiem) un/vai organizatoriskās/likumā noteiktās prioritātes (piemēram, īpaši pienākumi publiskā sektora bankām piedāvāt konkrētus produktus);
• b. iepriekšējie uzraudzības konstatējumi, tostarp tie, kas izriet no pārbaudēm uz vietas, ja šie konstatējumi var sniegt norādes par uzņēmējdarbības virzieniemlīnijām, kurām nepieciešama turpmāka izmeklēšana, kā arī iekšējās vai ārējās revīzijas ziņojumu konstatējumi un novērojumi – vai iekšējās revīzijas funkcija ir konstatējusi konkrētas problēmas saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības virzienulīniju ilgtspējību vai dzīvotspēju;
• c. tematisko uzraudzības pārbaužu rezultāti – vai nozares mēroga analīze ir atklājusi kopīgas esošās problēmas, kuru risināšanai ir nepieciešama papildu analīze konkrētā iestādē;
• d. stratēģisko plānu nozīmīgums – vai pastāv uzņēmējdarbības virzieni, kurus iestāde vēlas būtiski paplašināt vai samazināt;
• e. salīdzinājumi ar nozares uzņēmumiem – vai kāds uzņēmējdarbības virziens ir uzrādījis neparastus rezultātus (bijis izņēmums) salīdzinājumā ar nozares uzņēmumiem, ja šāda informācija ir pieejama kompetentajām iestādēm. Lai noteiktu BMA atbilstošos salīdzināmos uzņēmumus, kompetentajām iestādēm jāņem vērā konkurējošie produkti/darījumu virzieni, kas vērsti uz to pašu peļņas avotu/klientu loku, , kā arī darbības vietas regulatīvie režīmi un ģeopolitiskie riski, kā arī citi faktori, kas ir būtiski nozarei, kurā iestāde darbojas.

64. Kompetentajām iestādēm jāveic iestādes pašreizējā biznesa modeļa kvantitatīvo raksturlielumu analīze, lai novērtētu tās spēju gūt pieņemamu peļņu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ņemot vērā iestādes vēlmi uzņemties risku, kā arī tās finansējuma un kapitāla struktūru. Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, jāiekļauj:

• a. rentabilitātes faktori, tostarp tendences, novērtējot iestādes peļņas gūšanas spējas pamatā esošos elementus, izslēdzot ārkārtas un vienreizējus posteņus, ieņēmumu plūsmu sadalījumu, izmaksu sadalījumu un izmaksu sadalījumu, vērtības samazināšanās uzkrājumus un galvenos rādītājus (piemēram, tīro procentu maržu, izmaksu un ieņēmumu attiecību, kredītu vērtības samazināšanās uzkrājumus un riska izmaksas). Šo novērtējumu var papildināt ar attiecīgo riska koriģēto rentabilitātes rādītāju analīzi (piemēram, piešķirtā kapitāla atdeve
• – ROAC vai riska koriģētā kapitāla atdeve – RAROC), ja tie ir pieejami un tiek uzskatīti par uzticamiem;
• b. bilanci, tostarp tendences, izvērtējot aktīvu un pasīvu struktūru, finansējuma struktūru, TREA un pašu kapitāla izmaiņas, kā arī galvenos rādītājus (piemēram, kapitāla/aktīvu atdevi, pirmā līmeņa pamatu, finansējuma deficītu), kā arī peļņas un zaudējumu pārskatā un bilancē novērotās koncentrācijas saistībā ar klientiem, nozarēm un ģeogrāfiskajām teritorijām;
• c. vēlmi uzņemties risku un riska pieļaujamības līmeņi, izvērtējot iestādes noteiktos formālos ierobežojumus pa riska veidiem un to ievērošanu, lai izprastu, kādus riskus iestāde ir gatava uzņemties, lai veicinātu savu finanšu sniegumu un nodrošinātu darbības noturību. Tam jāattiecas arī uz toleranci pret IKT traucējumu ietekmi.

65. Kompetentajām iestādēm jāveic iestādes pašreizējā uzņēmējdarbības modeļa kvalitatīvo iezīmju analīze, lai izprastu tās panākumu virzītājspēkus un galvenās jomas, kurās iestāde ir atkarīga no citiem faktoriem. Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, jāiekļauj:

• a. uzņēmējdarbības vide, novērtējot uz nākotni vērsto vidi, kurā iestāde darbojas, pamatojoties uz tās galvenajiem vai būtiskajiem ģeogrāfiskajiem aspektiem un uzņēmējdarbības riskiem. Veicot šo novērtējumu, kompetentajām iestādēm jāiegūst izpratne par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem, tirgus tendencēm, konkurences situāciju un citām būtiskām norisēm (piemēram, izmaiņām regulējumā un likumdošanā);
• b. galvenās iekšējās un ārējās atkarības, novērtējot galvenos eksogēnos un endogēnos faktorus, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības modeļa panākumus, ņemot vērā saistītos pārvaldības un iekšējās kontroles pasākumus;
• c. franšīze un konkurences priekšrocību jomas, novērtējot iestādes reputāciju un attiecību ar klientiem, piegādātājiem un partneriem spēku, kā arī to, vai ir jomas, kurās iestādei ir konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgām iestādēm;
• d. IKT atbalsts, novērtējot IKT un uzņēmējdarbības saskaņotības līmeni un atbilstību stratēģijas, mērķu, darbību, resursu un funkciju ziņā, kā arī izvērtējot, vai kādas ar IKT saistītas problēmas varētu ietekmēt iestādes uzņēmējdarbības stratēģiju un mērķus.

66. Kompetentajām iestādēm jāpapildina šī analīze, veicot iestādes finanšu prognožu un stratēģiskā plāna perspektīvo analīzi (gan kvantitatīvu, gan kvalitatīvu), lai izprastu tās uzņēmējdarbības stratēģijas pamatā esošos pieņēmumus un savstarpējās atkarības, kā arī tās ticamību un riska pakāpi. Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, jāiekļauj:

• a. vispārējā stratēģija un panākumu faktori, novērtējot galvenos kvantitatīvos un kvalitatīvos pārvaldības mērķus un atšķirību starp paredzēto uzņēmējdarbības modeli – pēcizpildes modeli – un pašreizējo modeli;
• b. prognozētie finanšu darbības rādītāji, izvērtējot iestādes pieņemto pieņēmumu, kas nosaka tās stratēģiju un prognozes, ticamību un konsekvenci;
• c. izpildes spējas, novērtējot vadības sasniegumus iepriekšējo stratēģiju un prognožu īstenošanā, kā arī iestādes vispārējo spēju izmantot konkurences priekšrocības un panākumu virzītājspēkus, veicot savu uzņēmējdarbību, un efektīvi gūt ienākumus. Novērtējuma ietvaros kompetentajām iestādēm jāizvērtē:
• i. izmaksu sadales sistēmas atbilstība – attiecībā uz atbilstību, lai atspoguļotu darbības jomu/vienību rentabilitāti;
• ii. līdzekļu iekšējo cenu noteikšanas sistēma – kā pareizi noteikt neto ienākumu komponentu katram uzņēmējdarbības virzienam/vienībai, produktam un klientam;
• iii. aizdevumu cenu noteikšanas sistēma –attiecībā uz aizdevumu cenu noteikšanas procesa pienācīgu pārvaldību, cenu noteikšanas metodiku, visu aizdevumu cenu noteikšanas komponentu pienācīgu ņemšanu vērā un ex post rentabilitātes uzraudzību un ziņošanu par produktu cenu noteikšanas lēmumiem;
• iv. ienākumu sadales sistēma starp Savienībā reģistrētām iestādēm, kas ietilpst trešo valstu grupās, un citām šīs grupas struktūrvienībām, kuras reģistrētas ārpus Savienības un kuras ES mātesuzņēmums neiekļauj konsolidētajā pārskatā – nodrošinot peļņas un zaudējumu taisnīgu sadali starp struktūrvienībām vai uzņēmējdarbības virzieniem, kas piedalās darījumu dzīves ciklā, kā arī atbilstošu pārvaldību.

67. Veicot analīzi, kompetentajām iestādēm jāņem vērā visas pazīmes, kas liecina, ka uzņēmējdarbības modelis un iestādes darbības palielina NILL/TF riskus, tostarp darbības ar kriptoaktīviem, noguldījumu pieņemšanu vai uzņēmumu dibināšanu vai izmantošanu augsta riska trešās valstīs, kā norādīts Direktīvas (ES) 2015/849 9. pantā. Ja tādas ir, šīs norādes vajadzības gadījumā jāpapildina ar kvantitatīvu analīzi, īpašu uzmanību pievēršot tam, cik būtiski ir ieņēmumi un ienākumi no operācijām, kas veiktas šādās augsta riska trešās valstīs, riska darījumu koncentrācijai ar klientiem, kuriem iestāde piemēro pastiprinātu klienta uzticamības pārbaudi, kā noteikts Direktīvas 2015/849 II nodaļas 3. iedaļā. Kompetentajām iestādēm jāapmainās ar informāciju ar NILL/TFN uzraudzības iestādi par šīm norādēm, kā izklāstīts 5963. punktā.

68. Kompetentajām iestādēm jānovērtē iestādes biznesa modeļa izturība pret ārējiem satricinājumiem un tā pielāgošanās spēja strukturālām izmaiņām, ņemot vērā tās spēju absorbēt šos satricinājumus un pielāgoties ārējiem faktoriem, kas varētu apdraudēt uzņēmējdarbības un stratēģiskos mērķus. Jomās, kuru analīzi veic kompetentās iestādes, jāiekļauj:

• a. ar klimatu un citiem vides riskiem, novērtējot to ietekmi uz iestādes pašreizējo un nākotnes uzņēmējdarbības vidi un uzņēmējdarbības stratēģiju, iestādes pakļautību būtiskiem pārejas un fiziskiem riskiem, kā arī novērtējot plāna izstrādi un īstenošanu finanšu risku uzraudzībai un novēršanai, kas izriet no VSP faktoriem, tostarp tos, kas izriet no pārejas procesa uz regulatīviem mērķiem, jo īpaši ar klimatu saistītus mērķus, kas piemērojami jurisdikcijā(-ās), kurā(-ās) iestāde darbojas;
• b. digitalizācija, novērtējot jauno tehnoloģiju izmantošanas un ieviešanas līmeni, kā arī to ietekmi uz iestādes biznesa stratēģiju un biznesa plānu, izpildes spējām un izmaksu kontroli, kā arī ieņēmumu gūšanu;
• c. darbības noturība, pārskatot iestādes pieeju darbības noturībai un to, kā vadības struktūra to ņem vērā uzņēmējdarbības stratēģijā;
• d. ģeopolitiskajiem riskiem, novērtējot ģeopolitiskās nenoteiktības avotu un tās iekļaušanu uzņēmējdarbības stratēģijā, kā arī to finansiālo ietekmi uz iestādes pašreizējo un nākotnes rentabilitāti, vienlaikus ņemot vērā arī iestādes spēju izturēt šādu nenoteiktību, piemēram, izmantojot tās ģeogrāfisko un uzņēmējdarbības profila diversifikāciju;
• e. darbības ar kriptovalūtu aktīviem, ja tādas ir, izvērtējot iestādes sniegtos pakalpojumus saistībā ar kriptovalūtu aktīviem un jebkādas citas darbības, kas saistītas ar kriptovalūtu aktīviem.

69. Pamatojoties uz veikto analīzi, kompetentajām iestādēm jāizveido vai jāatjaunina savs viedoklis par šādiem elementiem:

• a. galvenās neaizsargātības, kurām iestādes uzņēmējdarbības modelis un stratēģija to pakļauj vai var pakļaut, piemēram, pārmērīga koncentrācija vai pārmērīga riska uzņemšanās, nepietiekama rentabilitātes stratēģiskā vadība un izpildes spēju trūkums;
• b. iestādes pašreizējā biznesa modeļa dzīvotspēja, kā definēts 56. punktā, ņemot vērā tās kvantitatīvos rādītājus, vēlmi uzņemties risku, finansējuma struktūru, galvenos veiksmes faktorus un atkarības, kā arī uzņēmējdarbības vidi;
• c. iestādes stratēģijas ilgtspēju, kā noteikts 56. punktā, pamatojoties uz tās stratēģiskā plāna un finanšu prognožu ticamību un ņemot vērā plānotās finanšu darbības, vispārējās stratēģijas, darbības noturības līmeņa un izpildes spēju uzraudzības novērtējumu. Kompetentajām iestādēm arī jāizvērtē iestādes spēja nodrošināt savu vidēja termiņa un ilgtermiņa noturību pret vides riskiem, ņemot vērā vismaz desmit gadu ilgtermiņa perspektīvu, tostarp pārskatot iestādes veiktās vides biznesa modeļa noturības analīzes saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par vides scenāriju analīzi¹⁷ ;

¹⁷ EBA/GL/2025/04

70. Pamatojoties uz dzīvotspējas un ilgtspējas novērtējumu un jebkādiem iespējamiem riskiem un apdraudējumiem iestādei, kompetentajām iestādēm jāizdara konstatējumi par iestādes uzņēmējdarbības modeli. Šie konstatējumi kopā ar dzīvotspējas vērtējumu, kas noteikts, pamatojoties uz 2. tabulā izklāstītajiem apsvērumiem, jāatspoguļo konstatējumu kopsavilkumā.