9. 9. sadaļa SREP kopējais novērtējums un saziņa

442. Šajā sadaļā ir izklāstīts, kā katra SREP elementa novērtējuma rezultāti tiek apvienoti kopējā SREP novērtējumā, kā arī kā tiek paziņots attiecīgais rezultāts – tostarp pašu kapitāla prasību un pamatnostādņu formulēšana un pamatošana. Tajā arī tiek aplūkots, kā šajās pamatnostādnēs katras attiecīgās sadaļas un nodaļas beigās uzskaitītie neizsmeļošie uzraudzības pasākumi mijiedarbojas ar citiem attiecīgajiem regulējumiem (t. i., agrīnās intervences pasākumiem, noregulējuma iestāžu novērtējumiem, makrouzraudzības pasākumiem un NILL/TFN).

443. Nosakot vispārējo SREP novērtējumu, kompetentajām iestādēm vajadzētu ņemt vērā SREP elementu novērtējuma konstatējumus, it īpaši:

• a. riskus, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta;
• b. varbūtību, ka iestādes pārvaldība, kontroles trūkumi un/vai uzņēmējdarbības modelis vai stratēģija var paaugstināt vai mazināt šos riskus, vai pakļaut iestādi jauniem riska avotiem;
• c. vai iestādes pašu kapitāls un likviditātes resursi nodrošina stabilu šo risku segumu;
• d. iespējamo pozitīvo un negatīvo mijiedarbību starp elementiem (piemēram, kompetentās iestādes var uzskatīt spēcīgu kapitāla pozīciju par iespējamo mazināšanas faktoru noteiktām bažām, kuras konstatētas likviditātes un finansējuma jomā, vai gluži pretēji, ka vāja kapitāla pozīcija var saasināt bažas šajā jomā).

444. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, kompetentajām iestādēm vajadzētu noteikt iestādes dzīvotspēju, kas definēta kā iestādes tuvums dzīvotnespējas punktam, balstoties uz pašu kapitāla un likviditātes resursu pietiekamību, pārvaldību, kontroli un/vai uzņēmējdarbības modeli vai stratēģiju, lai segtu riskus, kam iestāde ir vai varētu būt pakļauta. Pamatojoties uz šo lēmumu, kompetentajām iestādēm:

• a. jāveic visi nepieciešamie uzraudzības pasākumi, lai risinātu konstatētās problēmas;
• b. jānosaka turpmākie uzraudzības resursi un plānošana attiecībā uz iestādi, tostarp jāizlemj, vai iestādei uzraudzības pārbaužu programmas ietvaros jāplāno īpašas uzraudzības darbības;
• c. jānosaka nepieciešamība pēc agrīnās intervences pasākumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 27. pantā;
• d. jānosaka, vai iestādi var uzskatīt par tādu “kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga” saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32 pantu.

445. Vispārējais SREP novērtējums jāatspoguļo ar tādu vērtējuma rezultātu, kas balstās uz

447. Kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2.4. iedaļā izklāstīto SREP iesaistīšanās modeli SREP novērtējuma rezultāti jāpaziņo iestādei rakstveidā. Paziņojums ir jāadresē iestādes vadības struktūrai.

448. Paziņojumā par SREP novērtējuma rezultātiem iestādēm un, ja nepieciešams, citām kompetentajām iestādēm vai noregulējuma iestādēm, jāiekļauj vismaz šādi elementi:

• a. attiecīgais piemērošanas līmenis, SREP novērtējuma datums un tā piemērošanas datums, kā arī atsauces datumi informācijai, kas izmantota tā sagatavošanā saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 710/2014 10. pantu;

konstatējumi un kopējais SREP vērtējums. Ja iestādei ir jāveic korektīvi pasākumi saistībā ar konkrētiem SREP elementiem vai apakšelementiem, kompetentajām iestādēm jāapsver iespēja noteikt atbilstošu termiņu šo pasākumu īstenošanai un, ja nepieciešams, jāpublisko šo elementu un apakšelementu vērtējums;

• c. vajadzīgais P2R līmenis un kvalitāte saskaņā ar 7. sadaļā noteikto procesu un kritērijiem,

pārmērīgas sviras risku un citiem riska veidiem. Pamatojumā ir skaidri jānorāda būtiskie riska faktori, kas ietekmē P2R. Ja iestādei piemērojamajā tiesiskajā regulējumā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, lai noteiktu P1R, paziņojumā ir jāiekļauj saskaņā ar 7. sadaļas 294. punktu veiktā novērtējuma rezultāti. Pamatojot P2R, kompetentajām iestādēm:

• i. ciktāl iespējams, atsaukties uz riska kategorijām un apakškategorijām/elementiem, kā tie aprakstīti 6. sadaļā un 7.2. un 7.3. iedaļā, ņemot vērā konkrētu riska veidu esošās definīcijas piemērojamajos tiesību aktos, lai nodrošinātu vispārēju salīdzināmību starp iestādēm;
• ii. noteikt galvenos trūkumus, uz kuriem attiecas šīs prasības, līdz brīdim, kad tie tiks novērsti saskaņā ar punktu 320.
• d. paziņojot nepieciešamo kapitāla līmeni un 2. pīlāra prasību kvalitāti saskaņā ar iepriekšējo punktu, kompetentajām iestādēm:
• i. jāpaziņo iestādes TSCR kā TREA daļu (attiecību), kas sadalīta pēc prasības sastāva. TSCR jāizsaka, izmantojot šādu formulu:

• ii. jāpaziņo iestādes TSLRR kā daļu (attiecību) no sviras rādītāja riska darījumu vērtības (LRE), kas sadalīta pēc prasības sastāva. TSLRR jāizsaka, izmantojot šādu formulu:

• iii. jāpaziņo iestādes OCR un tā sastāvdaļas – 1. pīlāra pašu kapitāla prasības, P2R un rezervju prasības – kā TREA daļa (attiecība), kas sadalīta pēc prasības sastāva;
• iv. paziņot iestādes OLRR un tās sastāvdaļas – sviras rādītāja pašu kapitāla prasību, P2R-LR un G-SNI sviras rādītāja rezerves prasību – kā daļu (koeficientu) no LRE, detalizēti norādot prasības sastāvu.
• e. P2G un P2G-LR gaidāmais līmenis un kvalitāte saskaņā ar 7.6. iedaļā norādīto procesu un kritērijiem, ja to noteikšanas rezultātā tiek iegūta pozitīva vērtība, tostarp:
• i. visiem piemērojamajiem pašu kapitāla rādītājiem, uz kuriem ietekmi atstāj P2G (pirmā līmeņa pamata, pirmā līmeņa un kopējais pašu kapitāls), kā arī finanšu sviras rādītāja prasībai, uz kuru ietekmi atstāj P2G-LR, un to, ka pašu kapitāls, kas tiek turēts P2G nolūkos, nevar tikt izmantots, lai izpildītu kādu no OCR elementiem, un ka P2G-LR nevar tikt izmantots, lai izpildītu kādu no OLRR elementiem;
• ii. attiecīgos termiņus tās izveidei;
• iii. konkrētajai iestādei raksturīgo pamatojumu pamatnostādņu izstrādei un izmantotās metodikas galvenajiem elementiem;
• iv. iespējamā uzraudzības iestāžu reakcija gadījumos, kad netiek ievēroti P2G un P2G-LR nosacījumi.
• f. paziņojums par likviditāti un visām īpašām likviditātes prasībām, ko noteikusi kompetentā iestāde, izņemot tās, kas noteiktas Komisijas Deleģētās regulas 2015/61 4. panta 2. punktā un Regulas Nr. 575/2013 428.b panta 2. punktā, tostarp par iestādei specifiskiem šo prasību iemesliem;
• g. attiecīgā gadījumā – paziņojums par citiem uzraudzības pasākumiem (kvalitatīviem vai kvantitatīviem), tostarp par jebkādiem agrīnās intervences pasākumiem, kurus kompetentā iestāde plāno veikt.

449. TSCR, kas noteikts saskaņā ar šīm pamatnostādnēm un norādīts SREP novērtējumā, ir juridiski saistoša prasība, kurai iestādēm ir jāatbilst jebkurā brīdī, tostarp stresa apstākļos. Ja TSCR vairs netiek ievērots, kompetentajām iestādēm jāapsver papildu intervences pilnvaru izmantošana saskaņā ar direktīvām 2013/36/ES un 2014/59/ES, tostarp atļaujas anulēšana saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 18. panta d) punktu, agrīnās intervences pasākumu piemērošana saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. pantu, lēmuma pieņemšana par to, ka iestāde nonākusi vai, visticamāk, nonāks finanšu grūtībās, saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. panta 4.a punktu un attiecīgajām pamatnostādnēm, kā arī noregulējuma pasākumu veikšana saskaņā ar minēto direktīvu. Īstenojot šīs pilnvaras, kompetentajām iestādēm ir jāizskata, vai pasākumi ir samērīgi ar apstākļiem un to viedokli par situācijas iespējamo turpmāko attīstību.

450. Kompetentajām iestādēm arī jāuzrauga, vai iestādes ievēro OCR. Vajadzības gadījumā kompetentajām iestādēm jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka iestādes ievēro Direktīvas 2013/36/ES 141.–142. pantā noteiktās prasības.

451. Kompetentajām iestādēm ir jāuzrauga, vai iestādē laika gaitā tiek nodrošināts un uzturēts pašu kapitāls, kas sagaidāms saskaņā ar P2G. Ja iestādes pašu kapitāla apmērs samazinās vai, iespējams, kļūs mazāks par P2G noteikto kapitālu, kompetentajai iestādei ir jāprasa, lai iestāde to informē un sagatavo pārskatītu kapitāla plānu. Paziņojumā iestādei ir jāpaskaidro, kādu negatīvu seku dēļ tā varētu šādi rīkoties un kādas darbības ir paredzētas, lai atjaunotu atbilstību P2G, risinot pastiprinātu uzraudzības dialogu.

452. Kopumā ir trīs situācijas, kurās kompetentā iestāde varētu uzskatīt, ka iestāde, iespējams, nespēs izpildīt P2G:

• a. ja pašu kapitāla līmenis noslīd zem P2G līmeņa (vienlaikus saglabājoties virs OCR) tādu iestādei specifisku vai ārēju apstākļu dēļ, kuros ir īstenojušies riski, kuru segšanai bija paredzēts P2G, kompetentā iestāde var atļaut iestādei īslaicīgi darboties ar līmeni, kas ir zemāks par P2G, ar nosacījumu, ka pārskatītais kapitāla plāns tiek uzskatīts par ticamu saskaņā ar 7.7. iedaļā noteiktajiem kritērijiem. Attiecīgā gadījumā kompetentā iestāde var arī izskatīt iespēju koriģēt P2G līmeni;
• b. ja pašu kapitāla līmenis kļūst zemāks par P2G noteikto līmeni (bet joprojām pārsniedz OCR) ar konkrēto iestādi saistītos vai ārējos apstākļos, kuros ir radušies riski, ko nebija paredzēts segt ar P2G, kompetentajām iestādēm ir jāprasa, lai iestāde attiecīgā termiņā paaugstina pašu kapitāla līmeni līdz P2G noteiktajam līmenim;
• c. Ja iestāde neņem vērā P2G, neiekļauj to savā riska pārvaldības sistēmā vai neveido pašu kapitālu P2G prasības izpildei kompetentās iestādes noteiktajos termiņos, kompetentās iestādes var piemērot papildu uzraudzības pasākumus, kas izklāstīti 16. tabulā. Ja atļauja darboties zem P2G līmeņa, kā minēts a) apakšpunktā, nav piešķirta un iestādes pašu kapitāls atkārtoti ir zem P2G līmeņa, kompetentajai iestādei jānosaka P2R saskaņā ar 7. sadaļu.

453. Neskatoties uz konkrētām uzraudzības atbildēm saskaņā ar iepriekšējo rindkopu, kompetentās iestādes var arī apsvērt 7. sadaļā noteikto kapitāla un papildu uzraudzības pasākumu piemērošanu, ja tie tiek uzskatīti par piemērotākiem, lai risinātu iemeslus, kāpēc pašu kapitāls ir zem P2G noteiktā līmeņa.

454. Papildus minētajiem uzraudzības pasākumiem, kompetentās iestādes var piemērot agrīnās intervences pasākumus, kā noteikts Direktīvas 2014/59/ES 27. pantā, kas paredzēti, lai papildinātu uzraudzības pasākumu kopumu, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES. 104. un 105. pantā.

455. Kompetentajām iestādēm vajadzētu piemērot agrīnās intervences pasākumus, neskarot jebkādus citus uzraudzības pasākumus, un, piemērojot agrīnās intervences pasākumus, vajadzētu izvēlēties vispiemērotāko pasākumu (-us), lai nodrošinātu atbildes reakciju, kas ir samērīga ar konkrētajiem apstākļiem.

456. Nosakot uzraudzības vai agrīnās intervences pasākumus, kompetentajām iestādēm papildus 2. sadaļā izklāstītajai eskalācijas sistēmai jāņem vērā arī noregulējuma iestādes veiktā noregulējamības novērtējuma rezultāti, tostarp saistītā darba programma, lai nodrošinātu uzraudzības darbību konsekvenci.

457. Ja iestādei tiek piemēroti makroprudenciālie pasākumi un SREP novērtējumā tiek konstatēts, ka šie makroprudenciālie pasākumi nepietiekami risina iestādei specifisko riska profilu vai iestādē esošos trūkumus (t. i., iestāde ir pakļauta vai rada augstāku riska līmeni nekā makroprudenciālā pasākuma mērķlīmenis, vai konstatētie trūkumi ir būtiskāki nekā tie, uz kuriem pasākums attiecas), kompetentajām iestādēm jāapsver makroprudenciālo pasākumu papildināšana ar papildu iestādei specifiskiem pasākumiem.

458. Piemērojot uzraudzības pasākumus, lai novērstu prudenciālas nepilnības, kas saistītas ar NILL/TF risku, kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar NILL/TFN uzraudzības iestādēm, lai attiecīgās NILL/TFN uzraudzības iestādes un kompetentās iestādes savas kompetences ietvaros veiktu attiecīgus pasākumus šo trūkumu/nepilnību novēršanai⁴⁹ .

459. Ja kompetentās iestādes, veicot uzraudzības darbības, gūst pamatotas norādes par trūkumiem iestādes sistēmās un kontroles sistēmā vai iekšējās pārvaldības sistēmā, kas attiecas uz NILL/TFN, vai ja ir pamatots iemesls aizdomām, ka iestāde varētu būt vairāk pakļauta NILL/TF riskiem, tām:

• a. jāpaziņo NILL/TFN uzraudzības iestādei par šiem trūkumiem un riskiem, tiklīdz tie ir konstatēti, un jāsadarbojas ar to saskaņā ar NILL/TFN sadarbības pamatnostādnēm;
• b. novērtē šādu trūkumu un risku iespējamo ietekmi uz iestādes prudenciālo situāciju;
• c. jāsadarbojas ar NILL/TFN uzraudzības iestādēm un saskaņā ar attiecīgo iestāžu pilnvarām un funkcijām jāapsver vispiemērotākie prudenciālās uzraudzības pasākumi šo trūkumu un risku novēršanai papildus pasākumiem, ko veic NILL/TFN uzraudzības iestādes.

460. Ja kompetentās iestādes tiek informētas vai uzzina par uzraudzības pasākumiem vai sankcijām, ko plāno vai piemēro NILL/TFN uzraudzības iestādes, tām jāapsver, vai un kā jāmazina NILL/TFN uzraudzības iestāžu konstatēto trūkumu un nepilnību iespējamā prudenciālā ietekme.

⁴⁹ Saskaņā ar EBI pamatnostādnēm par sadarbību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā (EBA/GL/2021/15).