7.a pants Aktīvs konts

Ja uz finanšu vai nefinanšu darījumu partneri attiecas pienākums turēt aktīvu kontu saskaņā ar pirmo daļu, minētais finanšu vai nefinanšu darījumu partneris par to paziņo EVTI un savai attiecīgajai kompetentajai iestādei un izveido šādu aktīvu kontu sešu mēnešu laikā pēc tam, kad uz to sāk attiekties minētais pienākums.

Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minētais reprezentativitātes pienākums neattiecas uz darījumu partneriem, kuru nosacītais 6. punktā minēto atvasināto instrumentu līgumu apjoms, kam nav veikta tīrvērte, ir mazāks par 6 miljardiem EUR.

Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto reprezentativitātes pienākumu novērtē atbilstoši apakškategorijai. Katras atvasināto instrumentu līgumu klases apakškategoriju skaitu nosaka, kombinējot dažādus darījumu apjomus un termiņu diapazonus.

Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētās prasības darījuma partneris izpilda sešu mēnešu laikā pēc tam, kad uz to sāk attiekties šā panta 1. punktā noteiktais pienākums, un minētais darījumu partneris regulāri ziņo saskaņā ar 7.b pantu. Prasībām regulāri – vismaz reizi gadā – piemēro stresa testu.

Lai izpildītu 3. punkta d) apakšpunktā minēto reprezentativitātes pienākumu, darījumu partneri vidēji gadā veic tīrvērti vismaz pieciem darījumiem no katras svarīgākās apakškategorijas katrā atvasināto instrumentu līgumu klasē un pārskata periodā, kas noteikts saskaņā ar 8. punkta trešo daļu. Ja iegūtais darījumu skaits pārsniedz pusi no minētā darījumu partnera kopējiem darījumiem iepriekšējos 12 mēnešos, 3. punkta d) apakšpunktā minēto reprezentativitātes pienākumu uzskata par izpildītu, ja minētais darījumu partneris pārskata periodā ir veicis tīrvērti vismaz vienam darījumam no katras svarīgākās apakškategorijas katrā atvasināto instrumentu līgumu klasē.

Šā panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto reprezentativitātes pienākumu nepiemēro klientiem sniegtajiem tīrvērtes pakalpojumiem. Šā panta 8. punkta ceturtajā daļā minētā darījumu partnera nosacītā apjoma, kam nav veikta tīrvērte, aprēķinā neiekļauj klientiem veiktās tīrvērtes darbības.

Lai grozītu to līgumu sarakstu, kuriem piemēro prasību par aktīvu kontu, EVTI pēc apspriešanās ar ESRK un vienojoties ar emisijas centrālajām bankām, iesniedz Komisijai rūpīgu un visaptverošu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas attiecīgi atbilst 25. panta 2.c punkta pirmās daļas c) apakšpunktā noteiktajam kvantitatīvajam tehniskajam novērtējumam, kurā ņem vērā arī ietekmi uz citām Savienības valūtām, novērtē iespējamo ietekmi, ko radītu prasības par aktīvu kontu paplašināšana attiecībā uz jaunajiem līgumu veidiem, un iesniedz atzinumu saistībā ar šo novērtējumu. Vienošanās ar emisijas centrālajām bankām attiecas tikai uz līgumiem, kuri denominēti to emitētajā valūtā.

Ja EVTI veic novērtējumu un sniedz atzinumu, kurā secināts, ka būtu jāgroza līgumu saraksts, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar 82. pantu, lai grozītu atvasināto instrumentu līgumu sarakstu saskaņā ar šā punkta pirmo daļu.

Attiecībā uz 3. punkta d) apakšpunktā minēto reprezentativitātes pienākumu EVTI norāda dažādas atvasināto instrumentu līgumu kategorijas, uz kurām attiecas trīs instrumentu klašu ierobežojums, dažādus termiņu diapazonus, kam piemēro četru termiņu diapazona ierobežojumu, un dažādus darījumu apjoma diapazonus, ievērojot trīs darījumu apjoma diapazona ierobežojumu, lai nodrošinātu to atvasināto instrumentu līgumu reprezentativitāti, kuriem jāveic tīrvērte aktīvajos kontos.

EVTI katrā atvasināto instrumentu līgumu kategorijā nosaka ne vairāk kā piecas svarīgākās apakškategorijas, kurām jābūt reprezentatīvām aktīvajā kontā. Svarīgākās apakškategorijas ir tās, kurās darījumu skaits pārskata periodā ir vislielākais.

EVTI arī nosaka atsauces perioda ilgumu, kas nav īsāks par sešiem mēnešiem darījumu partneriem, kuru nosacītais 6. punktā minēto atvasināto instrumentu līgumu apjoms, kuriem nav veikta tīrvērte, ir mazāks par 100 miljardiem EUR, un nav īsāks par vienu mēnesi darījumu partneriem, kuru nosacītais 6. punktā minēto atvasināto instrumentu līgumu apjoms, kuriem nav veikta tīrvērte, pārsniedz 100 miljardus EUR.

EVTI iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2025. gada 25. jūnijam.

Komisija tiek pilnvarota papildināt šo regulu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemot šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

Neskarot dalībvalstu tiesības paredzēt un piemērot kriminālsodus, ja tiek konstatēts, ka finanšu vai nefinanšu darījumu partneris nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo pantu, to kompetentās iestādes ar lēmumu piemēro administratīvus sodus vai periodiskus soda maksājumus vai pieprasa kompetentajām tiesu iestādēm piemērot sodus vai periodiskus soda maksājumus, lai piespiestu minēto darījumu partneri izbeigt pārkāpumu.

Periodiskais soda maksājums, kas minēts otrajā daļā, ir iedarbīgs un samērīgs un nepārsniedz 3 % no dienas vidējā apgrozījuma iepriekšējā darījumdarbības gadā. To nosaka par katru kavējuma dienu un aprēķina, sākot no dienas, kas noteikta lēmumā, ar kuru piemēro periodisko soda maksājumu.

Otrajā daļā minēto periodisko soda maksājumu piemēro ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc kompetentās iestādes lēmuma paziņošanas. Beidzoties minētajam periodam, kompetentā iestāde pārskata šo pasākumu un vajadzības gadījumā pagarina tā piemērošanu.

EVTI pirmajā daļā minētajam novērtējumam pievieno ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai, kā arī pilnībā pamatotu papildpasākumu, tostarp kvantitatīvo robežvērtību, ietekmes novērtējumu.

Neatkarīgi no pirmās daļas, EVTI iesniedz savu novērtējumu un ieteikumus jebkurā brīdī pēc tam, kad no kopīgā uzraudzības mehānisma ir saņemts oficiāls paziņojums par to, ka finanšu stabilitātes riski Savienībai varētu īstenoties tādu konkrētu apstākļu rezultātā, kas izraisa notikumu ar sistēmisku ietekmi.

Sešu mēnešu laikā pēc otrajā daļā minētā EVTI ziņojuma saņemšanas Komisija sagatavo savu ziņojumu, kuram vajadzības gadījumā var pievienot tiesību akta priekšlikumu.