+II PIELIKUMS AKRONĪMI UN TERMINU GLOSĀRIJS
|
II PIELIKUMS AKRONĪMI UN TERMINU GLOSĀRIJS
II PIELIKUMS
AKRONĪMI UN TERMINU GLOSĀRIJS
Šajā pielikumā ir norādīti visi akronīmi, kas sastopami ESRS (1. tabula), kā arī visi termini, kas ESRS definēti (2. tabula).
1. tabula.
Akronīmi
|
AMS
|
Automatizētas mērīšanas sistēmas
|
|
GKI
|
Gaisa kvalitātes indeksi
|
|
AR
|
Piemērošanas prasības
|
|
AWS
|
Ūdens apsaimniekošanas alianse
|
|
LPTP
|
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
|
|
LPTP SEL
|
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisiju līmenis
|
|
LPTP SVSL
|
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais vidiskā snieguma līmenis
|
|
LPTP atsauces dokumenti
|
Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments
|
|
BTU
|
Britu siltumvienības
|
|
CapEx
|
Kapitālizdevumi
|
|
KBD
|
Konvencija par bioloģisko daudzveidību
|
|
CDDA
|
Vienotā noteikto teritoriju datubāze
|
|
CEN
|
Eiropas Standartizācijas komiteja
|
|
CENELEC
|
Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja
|
|
CH4
|
Metāns
|
|
CICES
|
Vienotā starptautiskā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija
|
|
CO2
|
Oglekļa dioksīds
|
|
KPR
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 757/2013 (1) (Kapitāla prasību regula)
|
|
DEGURBA
|
Urbanizācijas pakāpe
|
|
DR BP-1
|
Informācijas atklāšanas prasība. Vispārīgais ilgtspējas deklarāciju sagatavošanas pamats
|
|
DR BP-2
|
Informācijas atklāšanas prasība. Par īpašiem apstākļiem atklājamā informācija
|
|
DR GOV-1
|
Informācijas atklāšanas prasība. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
|
|
DR GOV-2
|
Informācijas atklāšanas prasība. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
|
|
DR GOV-3
|
Informācijas atklāšanas prasība. Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās
|
|
DR GOV-4
|
Informācijas atklāšanas prasība. Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
|
|
DR GOV-5
|
Informācijas atklāšanas prasība. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
|
|
DR SBM-1
|
Informācijas atklāšanas prasība. Stāvoklis tirgū, stratēģija, darījumdarbības modelis vai modeļi un vērtības ķēde
|
|
DR SBM-2
|
Informācijas atklāšanas prasība. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
|
|
DR SBM-3
|
Informācijas atklāšanas prasība. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem
|
|
DR IRO-1
|
Informācijas atklāšanas prasība. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts
|
|
DR IRO-2
|
ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas
|
|
DNSH
|
Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
|
|
DR
|
Informācijas atklāšanas prasības
|
|
EBI
|
Eiropas Banku iestāde
|
|
EK
|
Eiropas Komisija
|
|
EEZ
|
Eiropas Ekonomikas zona
|
|
EFRAG
|
Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa
|
|
EFRAG SRB
|
Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas Ilgtspējas ziņu sniegšanas valde
|
|
VIN
|
Vides ietekmējuma novērtējums
|
|
EMAS
|
Vides vadības un audita sistēma
|
|
ESS
|
Energosnieguma sertifikāts
|
|
E-PRTR
|
Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs
|
|
EUI
|
Eiropas uzraudzības iestādes
|
|
EVTI
|
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
|
|
ESRS
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti
|
|
ESRS 1
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts 1 “Vispārīgās prasības”
|
|
ESRS 2
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
|
|
ESRS E1
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E1 “Klimata pārmaiņas”
|
|
ESRS E2
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E2 “Piesārņojums”
|
|
ESRS E3
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E3 “Ūdens un jūras resursi”
|
|
ESRS E4
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas”
|
|
ESRS E5
|
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts E5 “Resursu izmantojums un aprites ekonomika”
|
|
ESRS G1
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts G1 “Darījumdarbība”
|
|
ESRS S1
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S1 “Pašu personāls”
|
|
ESRS S2
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S2 “Darbinieki vērtības ķēdē”
|
|
ESRS S3
|
Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S3 “Skartās kopienas”
|
|
ESRS S4
|
Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts S4 “Patērētāji un tiešie lietotāji”
|
|
ES
|
Eiropas Savienība
|
|
ES ETS
|
Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
|
|
EWC
|
Eiropas Uzņēmumu padome
|
|
BIIP
|
Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana
|
|
FTE
|
Pilnslodzes ekvivalenti
|
|
VPGP
|
Vispārpieņemti grāmatvedības principi
|
|
SEG
|
Siltumnīcefekta gāze
|
|
GJ
|
Gigadžouli
|
|
GRI
|
Global Reporting Initiative
|
|
GSP
|
Globālās sasilšanas potenciāls
|
|
HFC
|
Daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži
|
|
RED
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2) (Rūpniecisko emisiju direktīva)
|
|
IFC
|
Starptautiskā Finanšu korporācija
|
|
SFPS
|
Starptautiskie finanšu pārskatu standarti
|
|
SDO
|
Starptautiskā Darba organizācija
|
|
IPBES
|
Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā
|
|
IPCC
|
Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
|
|
ISEAL
|
Starptautiskā sociālās un vidiskās akreditācijas un marķējuma alianse
|
|
ISO
|
Starptautiskā Standartizācijas organizācija
|
|
SISP
|
Starptautiskā Ilgtspējas standartu padome
|
|
ITS
|
Īstenošanas tehniskie standarti
|
|
IUCN
|
Starptautiskā dabas aizsardzības savienība
|
|
KBA
|
Nozīmīgi biodaudzveidības apgabali
|
|
Kg
|
Kilograms
|
|
lb
|
Mārciņa
|
|
LEAP
|
Apzināt, izvērtēt, novērtēt, sagatavoties
|
|
LGBTQI
|
Lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, kvīri, interseksuāļi
|
|
MDR
|
Minimālā informācijas atklāšanas prasība
|
|
MWh
|
Megavatstundas
|
|
N2O
|
Dislāpekļa oksīds
|
|
NACE
|
Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā
|
|
NF3
|
Slāpekļa trifluorīds
|
|
NVO
|
Nevalstiskās organizācijas
|
|
NH3
|
Amonjaks
|
|
NOX
|
Slāpekļa oksīdi
|
|
NUTS
|
Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra
|
|
O3
|
Ozons
|
|
ONV
|
Ozona slāni noārdoša viela
|
|
ESAO
|
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
|
|
OECM
|
Klimata modelis “Viena Zeme”
|
|
OpEX
|
Pamatdarbības izdevumi
|
|
PBT
|
Noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas
|
|
PCAF
|
Partnership for Carbon Accounting Financials
|
|
PFC
|
Perfluorogļūdeņraži
|
|
PM
|
Daļiņas
|
|
PMT
|
Noturīgas, mobilas un toksiskas vielas
|
|
NOP
|
Noturīgi organiskie piesārņotāji
|
|
REACH
|
Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana
|
|
ZBMI
|
Zinātnē balstītu mērķrādītāju iniciatīva
|
|
ZBMT
|
Zinātnē balstītu mērķrādītāju tīkls
|
|
SCE
|
Societas Cooperativa Europaea
|
|
NDP
|
Nozaru dekarbonizācijas pieeja
|
|
IAM
|
Ilgtspējīgas attīstības mērķi
|
|
IASI
|
Ilgtspējīgas attīstības snieguma indikators
|
|
SE
|
Societas Europaea
|
|
SEEA
|
Vides ekonomisko kontu sistēma
|
|
SEEA EA
|
Vides ekonomisko kontu sistēmas ekosistēmu konti
|
|
SFDR
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (3) (Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula)
|
|
SOX
|
Sēra oksīdi
|
|
SVHC
|
Vielas, kas rada ļoti lielas bažas
|
|
TCFD
|
Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa
|
|
TNFD
|
Ar dabu saistītās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa
|
|
ANO
|
Apvienoto Nāciju Organizācija
|
|
UNEP
|
Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma
|
|
UNESCO
|
Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
|
|
vPvB
|
Ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas
|
|
vPvM
|
Ļoti noturīgas un ļoti mobilas vielas
|
|
WDPA
|
Pasaules aizsargājamo teritoriju datubāze
|
|
WRI
|
Pasaules Resursu institūts
|
|
WWF
|
Pasaules Dabas fonds
|
(1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(2)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(3)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
|
2. tabula.
ESRS definētie termini
Šajā tabulā ir definēti termini, kas izmantojami atsaucei, gatavojot ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS.
|
Definētais termins
|
Definīcija
|
|
Darbības
|
Termins “darbības” apzīmē darbības un rīcības plānus (arī pārkārtošanās plānus), kurus īsteno, lai nodrošinātu, ka uzņēmums sasniedz izvirzītos mērķrādītājus, un ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas apzināt būtisku ietekmi, riskus un iespējas,
i. un
ii. un lēmumus tos atbalstīt ar finanšu resursiem, cilvēkresursiem vai tehnoloģiskajiem resursiem.
|
|
Vērtības ķēdes aktori
|
Fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas darbojas vērtības ķēdes augšposmā vai lejasposmā. Aktoru uzskata par tādu, kas attiecībā pret uzņēmumu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), ja tas no uzņēmuma saņem produktus vai pakalpojumus; to uzskata par tādu, kas attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā (piemēram, piegādātāji), ja tas sagādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti paša uzņēmuma produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.
|
|
Adekvāta alga
|
Alga, kas nodrošina strādājošā(-ās) un viņa/viņas ģimenes vajadzības, ņemot vērā valsts ekonomiskos un sociālos apstākļus.
|
|
Administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras
|
Pārvaldes struktūras, kurām uzņēmumā ir visaugstākās lēmumu pieņemšanas pilnvaras (arī tā komitejas). Ja uzņēmuma pārvaldes struktūrā administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām nav locekļu, te būtu jāietver izpilddirektors, kā arī izpilddirektora vietnieks (ja tāds amats pastāv). Dažās jurisdikcijās pārvaldes sistēmas ir veidotas divos līmeņos, proti, uzraudzība un vadība ir nodalītas. Šādos gadījumos administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru definīcijā ietilpst abu līmeņu struktūras.
|
|
Skartās kopienas
|
Cilvēki vai grupas, kas dzīvo vai strādā tajā pašā teritorijā, kuru ir skārusi vai varētu skart ziņotāja uzņēmuma operācijas vai tā augšposma vai lejasposma vērtības ķēde. Skartās kopienas var būt gan tās, kas dzīvo tādu vietu tuvumā, kur uzņēmums veic savas darbības (vietējās kopienas), gan attālāk dzīvojošās kopienas. Skartās kopienas ietver pirmiedzīvotājus, kas vai nu tiek faktiski skarti, vai varētu tikt skarti.
|
|
Gada kopējais atalgojums
|
Pašu darbaspēka gada kopējais atalgojums ietver algu, prēmijas, akciju piešķīrumus, iespēju piešķīrumus, ar pašu kapitālu nesaistītu motivācijas plānu kompensācijas, pensijas vērtības izmaiņas un gada laikā saņemto nekvalificēto atlikto atlīdzību.
|
|
Paredzamais finansiālais iespaids
|
Finansiālais iespaids, kas neatbilst atzīšanas kritērijiem iekļaušanai finanšu pārskatu posteņos pārskata periodā un ko neatspoguļo pašreizējais finansiālais iespaids.
|
|
Apgabals, ko skar ar ūdeni saistīti riski
|
Ūdens sateces baseins, kurā vairāki fiziski aspekti, kas saistīti ar ūdeni, noved pie tā, ka viena vai vairāku ūdensobjektu stāvoklis ir sliktāks par labu stāvokli, un/vai noved pie to stāvokļa pasliktināšanās (saskaņā ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (1)), kas liecina par būtiskām ūdens pieejamības, kvalitātes, kvantitātes problēmām (arī augstu ūdens resursu noslodzi),
i. un/vai
ii. noved pie problēmām, kas saistītas ar ūdens piekļūstamību, regulatīviem vai reputācijas jautājumiem (kas ietver ūdens kopīgu izmantošanu ar kopienām un ūdens pieejamību cenas ziņā), tā kompleksiem un galveno piegādātāju kompleksiem.
|
|
Apgabali ar lielu ūdens resursu noslodzi
|
Reģioni, kuros Pasaules Resursu institūta (WRI) Ūdens risku atlanta rīkā Aqueduct norādīts augsts (40–80 %) vai ārkārtīgi augsts (vairāk nekā 80 %) kopējā ņemtā ūdens daudzuma procentuālais īpatsvars. Sk. arī terminu “ūdens trūkums”.
|
|
Saistītie procesam nepieciešamie materiāli
|
Materiāli, kas nepieciešami ražošanas procesā, bet nav galaprodukta sastāvdaļa, piemēram, smērvielas ražošanas tehnikai.
|
|
Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP)
|
Dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija par to, kā novērtēt to piemērojamību, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vidiskā snieguma līmeņi, vidiskās pārvaldības sistēmas minimālais saturs, arī ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie etaloni, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un attiecīgā gadījumā relevantie objekta remediācijas pasākumi (2).
|
|
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL)
|
Tādu emisiju līmeņu diapazons, ko sasniedz normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot kādu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā un noteiktos atsauces apstākļos (t. i., emisiju līmenis, kas ir saistīts ar kādu LPTP).
|
|
Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais vidiskā snieguma līmenis (LPTP SVSL)
|
Tādu vidiskā snieguma līmeņu (izņemot emisiju līmeņus) diapazons, ko sasniedz normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot kādu LPTP vai LPTP kombināciju (3).
|
|
Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP) (4)
|
“[E]fektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un — gadījumos, kad novēršana ir neiespējama — samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā:
i. “tehniskie paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu;
ii. “pieejamie” tehniskie paņēmieni ir tie tehniskie paņēmieni, kuri ir izstrādāti tiktāl, ka ir ieviešami attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai nodrošināti konkrētajā dalībvalstī, ja tie ir operatoram pietiekami pieejami;
iii. “labākie” ir visefektīvākie, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā.”
|
|
Biodaudzveidības zudums
|
Jebkura biodaudzveidības aspekta (t. i., ģenētiskās, sugu un ekosistēmu daudzveidības) sarukšana, kas konkrētā teritorijā notiek ar bojāeju (arī izmiršanu), iznīcināšanu vai fizisku/manuālu likvidēšanu; šo jēdzienu var attiecināt uz daudziem mērogiem — no globālas izmiršanas līdz populāciju izmiršanai, kā rezultātā kopējā daudzveidība attiecīgajā mērogā samazinās.
|
|
Biodaudzveidība jeb bioloģiskā daudzveidība
|
Tā ir dzīvo organismu dažādība visās vidēs, arī sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, pie kuriem tie pieder. Tā ietver ģenētisko, fenotipisko, filoģenētisko un funkcionālo pazīmju variācijas, kā arī skaitliskuma un izplatības izmaiņas laikā un telpā sugās, biocenozēs un ekosistēmās un starp tām.
|
|
Biodaudzveidības ziņā jutīga teritorija
|
Aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, UNESCO pasaules mantojuma vietas un nozīmīgi biodaudzveidības apgabali, kā arī citas aizsargājamās teritorijas, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 (5) II pielikuma D papildinājumā.
|
|
Biosfēras integritāte jeb ekoloģiskā integritāte
|
Ekosistēmas spēja atbalstīt un uzturēt ekoloģiskos procesus un daudzveidīgu organismu sabiedrību.
|
|
Zilā ekonomika
|
Zilā ekonomika aptver visas ar okeāniem, jūrām un piekrasti saistītās industrijas un sektorus neatkarīgi no tā, vai tie darbojas jūras vidē (piemēram, kuģniecība, zvejniecība, enerģijas ražošana) vai uz sauszemes (piemēram, ostas, kuģu būvētavas, sauszemes akvakultūra un aļģu audzēšana, piekrastes tūrisms).
|
|
ES labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments
|
Dokuments, kurš radies informācijas apmaiņā, kura organizēta saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (6) par rūpnieciskajām emisijām, kurš sagatavots noteiktām darbībām un kurā aprakstīti piemērotie tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisiju un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, kas apsvērti, nosakot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un visi jaunie tehniskie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot Direktīvas 2010/75/ES III pielikumā norādītajiem kritērijiem.
|
|
Kukuļošana
|
Negodīga kādas personas pārliecināšana rīkoties citas personas labā, dāvinot tai naudu vai sniedzot kādu citu priekšrocību.
|
|
Darījumdarbības modelis
|
Uzņēmuma sistēma, kā, veicot darbību, ielaidi pārveidot izlaidē un iznākumos, lai sasniegtu uzņēmuma stratēģiskos mērķus un radītu vērtību īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. ESRS termins “darījumdarbības modelis” gan ir lietots vienskaitlī, bet uzņēmumiem var būt vairāki darījumdarbības modeļi.
|
|
Darījuma attiecības
|
Uzņēmuma attiecības ar darījumdarbības partneriem, tiesību subjektiem, kas ietilpst tā vērtības ķēdē, un jebkādām citām nevalstiskām vai valsts struktūrām, kas ir tieši saistītas ar tā darījumdarbību, produktiem vai pakalpojumiem. Darījuma attiecības neaprobežojas tikai ar tiešām līgumattiecībām. Tās ietver netiešas darījuma attiecības uzņēmuma vērtības ķēdē tālāk par pirmo līmeni un līdzdalību kopuzņēmumos vai investīcijas.
|
|
Blakusprodukts
|
Ja viela vai priekšmets radies ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav šo vielu vai priekšmetu saražot, to neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
i. viela vai priekšmets noteikti tiks izmantots tālāk;
ii. vielu vai priekšmetu var tieši izmantot bez tālākas pārstrādes, neskaitot parasto industrijas praksi;
iii. viela vai priekšmets ir radies kā neatņemama ražošanas procesa daļa; un
iv. tālāka izmantošana ir likumīga, proti, viela vai priekšmets atbilst visām attiecīgajām produkta, vides un veselības aizsardzības prasībām, kas piemērojamas konkrētajam lietojumam, un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību.
|
|
Oglekļa kredīts
|
Pārvedams vai tirgojams instruments, kas atbilst vienai tonnai CO2 ekv. emisiju samazinājuma vai piesaistījuma un ko izdod un verificē saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem.
|
|
Oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalents (ekv.)
|
Universāla mērvienība, ar ko norāda katras siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu (GSP), kas izteikts kā vienas oglekļa dioksīda vienības GSP. To izmanto, lai vienotā satvarā izvērtētu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisiju (vai izvairīšanos no to emitēšanas).
|
|
Bērnu darbs
|
Darbs, kas bērniem laupa bērnību, nākotnes izredzes un cieņu un kaitē viņu fiziskajai un garīgajai attīstībai. Tas ir darbs, kas
i. ir garīgi, fiziski, sociāli vai morāli bīstams un bērniem kaitīgs un/vai
ii. viņiem traucē mācīties skolā, liedzot iespēju apmeklēt skolu, liek viņiem skolu priekšlaicīgi pamest vai prasa, lai viņi mēģinātu skolas apmeklēšanu apvienot ar pārmērīgi ilgu un smagu darbu.
Bērns ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem. Tas, vai noteiktu veidu darbu var uzskatīt par bērnu darbu, ir atkarīgs no bērna vecuma, veiktā darba veida un darba stundu skaita, kā arī apstākļiem, kādos tas tiek veikts. Atbilde būs atkarīga no valsts un var atšķirties arī dažādās vienas valsts nozarēs.
Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu minimālais darba vecums nedrīkstētu būt mazāks par 15 gadiem. Izņēmumi var attiekties uz dažām valstīm, kurās ekonomika un izglītības iestādes nav pietiekami attīstītas un kurās šis minimālais vecums ir 14 gadi.
Šīs izņēmuma valstis nosaka Starptautiskā Darba organizācija (SDO), balstoties uz īpašu attiecīgās valsts pieteikumu un apspriežoties ar darba devējus un darbiniekus pārstāvošām organizācijām.
Valsts tiesību akti var atļaut vieglā darbā nodarbināt 13–15 gadus vecus cilvēkus, ja vien tas, visticamākais, nekaitēs viņu veselībai un attīstībai un neierobežo skolas apmeklēšanu vai dalību arodizglītības vai apmācības programmās. Minimālais vecums uzņemšanai darbā, kas sava rakstura vai darba apstākļu dēļ varētu apdraudēt jauniešu veselību, drošību vai morāli, nav mazāks par 18 gadiem.
|
|
Aprites ekonomika
|
Ekonomikas sistēma, kurā produktu, materiālu un citu resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, veicinot to efektīvu izmantošanu ražošanā un patēriņā, tādējādi mazinot to izmantošanas ietekmi uz vidi, minimalizējot atkritumu daudzumu un bīstamo vielu izdalīšanos visos aprites cikla posmos, arī ar atkritumu hierarhiju.
|
|
Aprites ekonomikas principi
|
Eiropas aprites ekonomikas principi ir
i. izmantojamība,
ii. atkalizmantojamība,
iii. remontējamība,
iv. demontējamība,
v. pārražošana vai pārjaunošana,
vi. reciklēšana,
vii. recirkulācija bioloģiskajā ciklā,
viii. cita iespējama produktu un materiālu izmantošanas optimizācija.
|
|
Apritīgas materiālu izmantošanas rādītājs
|
Materiālu, sastāvdaļu un produktu atkārtota praktiska laišana apritē pēc pirmās lietošanas, izmantojot šādas stratēģijas (prioritārā secībā):
i. uzturēšana / ilgāka lietošana,
ii. atkalizmantošana/atkalizplatīšana,
iii. pārjaunošana/pārražošana,
iv. reciklēšana, kompostēšana vai anaerobiskā noārdīšana.
Izmantošanas rādītājs ir definēts kā apritīgi izmantoto materiālu attiecība pret visiem izmantotajiem materiāliem.
|
|
Klasificēta informācija
|
ES klasificēta informācija, kas definēta Padomes Lēmumā 2013/488/ES (7) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai vai klasificēta kādā no dalībvalstīm un marķēta atbilstīgi minētā Padomes lēmuma B papildinājumam.
|
|
Pielāgošanās klimata pārmaiņām
|
Process, kurā pielāgojas pašreizējām un gaidāmajām klimata pārmaiņām un to ietekmei.
|
|
Klimata pārmaiņu mitigācija
|
Process, kurā samazina SEG emisijas un globālās vidējās temperatūras pieaugumu iegrožo līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
|
|
Klimatnoturība
|
Uzņēmuma spēja pielāgoties klimata pārmaiņām un ar klimata pārmaiņām saistītajām norisēm vai neskaidrībām. Klimatnoturība ietver spēju pārvaldīt ar klimatu saistītos 1. pakāpes emisiju riskus un izmantot ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības, arī spēju reaģēt uz pārkārtošanās riskiem un fiziskajiem riskiem un pielāgoties tiem. Uzņēmuma klimatnoturība ietver gan tā stratēģisko noturību, gan operacionālo noturību pret klimata pārmaiņām, norisēm vai neskaidrībām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.
|
|
Ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
|
Ar klimata pārmaiņām saistītais iespējamais pozitīvais iespaids uz uzņēmumu. Centieni mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām uzņēmumiem var pavērt izdevības. Ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības atšķirsies atkarībā no reģiona, tirgus un nozares, kurā uzņēmums darbojas.
|
|
Ar klimatu saistīts fizisks risks
|
Klimata pārmaiņu radīti riski, kas var izrietēt vai nu no notikumiem (akūti), vai no klimata norišu pārmaiņām ilgākā termiņā (hroniski).
Akūtus fiziskos riskus rada konkrēti apdraudējumi, it sevišķi ar laikapstākļiem saistīti notikumi, piemēram, vētras, plūdi, ugunsgrēki vai karstuma viļņi. Hroniski fiziskie riski izriet no klimata pārmaiņām ilgākā termiņā, piemēram, temperatūras izmaiņām un to ietekmes uz jūras līmeņa celšanos, samazinātas ūdens pieejamības, biodaudzveidības zuduma un izmaiņām zemes un augsnes ražībā.
|
|
Ar klimatu saistīts pārkārtošanās risks
|
Riski, kas izriet no pārkārtošanās uz klimatnoturīgu mazoglekļa ekonomiku. Tie parasti ietver rīcībpolitiskus riskus, juridiskus riskus, tehnoloģiskus riskus, tirgus riskus un riskus reputācijai.
|
|
Koplīguma sarunas
|
Visas sarunas, kas norit starp darba devēju, darba devēju grupu vai vienu vai vairākām darba devēju organizācijām, no vienas puses, un vienu vai vairākām arodbiedrībām vai, ja tādu nav, darbinieku pārstāvjiem, kurus tie pienācīgi ievēlējuši un pilnvarojuši saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, no otras puses, ar šādu mērķi:
i. noteikt darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus un/vai
ii. reglamentēt darba devēju un darbinieku attiecības, un/vai reglamentēt attiecības starp darba devējiem vai to organizācijām un darbinieku organizāciju vai organizācijām.
|
|
Apstiprināts incidents (bērnu darbs, piespiedu darbs vai cilvēku tirdzniecība)
|
Bērnu darba, piespiedu darba vai cilvēku tirdzniecības incidents, kas ir atzīts par pamatotu. Apstiprināti incidenti neietver bērnu darba, piespiedu darba vai cilvēku tirdzniecības incidentus, kas pārskata periodā vēl tiek izmeklēti.
|
|
Apstiprināts korupcijas vai kukuļošanas incidents
|
Korupcijas vai kukuļošanas incidents, kas ir atzīts par pamatotu. Apstiprinātie korupcijas vai kukuļošanas incidenti neietver korupcijas vai kukuļošanas incidentus, kas pārskata perioda beigās vēl tiek izmeklēti. Iespējamas neatbilstības gadījumus par pamatotiem var atzīt vai nu uzņēmuma atbilstības uzraudzības amatpersona vai līdzīga amatpersona, vai kāda iestāde. Tiesas atzīts pamatotības konstatējums nav nepieciešams.
|
|
Patērētāji
|
Privātpersonas, kas preces un pakalpojumus iegādājas, patērē vai izmanto savām vai citu personīgajām vajadzībām, bet ne tālākpārdošanai, komerciāliem mērķiem vai tirdzniecībai, darījumdarbībai, amatniecībai vai profesionālām vajadzībām.
|
|
Korporatīvā kultūra
|
Ar korporatīvo kultūru, izmantojot vērtības un uzskatus, izsaka uzņēmuma mērķus. Tā virza uzņēmuma darbības ar kopīgiem pieņēmumiem un grupas normām, piemēram, vērtībām vai pamatuzdevumiem, vai rīcības kodeksu.
|
|
Korupcija
|
Uzticēto pilnvaru ļaunprātīga izmantošana pašlabuma gūšanai, uz ko var uzkūdīt privātpersonas vai organizācijas. Tā ietver tādas darbības kā veicināšanas maksājumi, krāpšana, izspiešana, aizliegtas vienošanās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Tā ietver arī jebkādu dāvanu, aizdevumu, honorāru, atlīdzību vai citu priekšrocību piedāvāšanu kādai personai vai saņemšanu no kādas personas, ja tas ir pamudinājums uz negodīgu vai nelikumīgu rīcību vai ļaunprātīgi izmanto uzticību uzņēmuma darījumdarbībai. Tā var ietvert naudu vai natūrā sniegtus labumus, piemēram, bezmaksas preces, dāvanas un brīvdienas, vai īpašus personiskus pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai gūtu nepienācīgas priekšrocības, vai kas var radīt morālu spiedienu šādas priekšrocības sagādāt.
|
|
Uzticami vidutāji
|
Tādas personas ar pietiekami lielu pieredzi sadarbībā ar skartajām ieinteresētajām personām no konkrēta reģiona vai konkrētā kontekstā (piemēram, sievietēm, kas strādā lauku saimniecībās, pirmiedzīvotājiem vai darba ņēmējiem migrantiem), kuras var palīdzēt sekmīgi paust šādu grupu iespējamās bažas. Praksē tās var būt attīstības un cilvēktiesību NVO, starptautiskas arodbiedrības un vietējā pilsoniskā sabiedrība, arī ticības organizācijas.
|
|
Pašreizējais finansiālais iespaids
|
Pašreizējā pārskata perioda finansiālais iespaids, ko norāda primārajos finanšu pārskatos.
|
|
Dekarbonizācijas sviras
|
Agregētas mitigācijas darbības, piemēram, energoefektivitātes, elektrifikācijas, degvielas nomaiņas, atjaunīgās enerģijas izmantošanas, produktu maiņas un piegādes ķēdes dekarbonizācijas pasākumi, kas atbilst konkrētajām uzņēmumu darbībām.
|
|
Atmežošana
|
Cilvēka darbības izraisīta meža zemes pagaidu vai pastāvīga pārveidošana par nemeža zemi (8).
|
|
Degradācija vai degradēta ekosistēma
|
Hroniska cilvēka darbības ietekme, kas izraisa biodaudzveidības zudumu un ekosistēmas struktūras, sastāva un funkcionalitātes traucējumus.
|
|
Atkarība
|
Situācija, kad uzņēmuma darījumdarbības procesi ir atkarīgi no dabas resursiem, cilvēkresursiem un/vai sociālajiem resursiem.
|
|
Nosēdumi ūdenī un augsnē
|
Viela, kas uzkrājusies vidē (ūdenī vai augsnē) vai nu regulāras darbības gaitā, vai incidentu vai uzņēmuma veiktas atkritumu likvidēšanas dēļ neatkarīgi no tā, vai šāda vielas uzkrāšanās notiek uzņēmuma ražošanas objektā vai ārpus tā.
|
|
Pārtuksnešošanās
|
Zemes degradācija arīdos, semiarīdos un sausos daļēji humīdos apgabalos dažādu faktoru, tai skaitā klimata mainības un cilvēka darbības, ietekmē. Esošu tuksnešu dabisko izplešanos par pārtuksnešošanos neuzskata.
|
|
Novadījums
|
Notekūdeņu novadījums ir ūdens (m3) vai vielas (kg BSP/d vai pielīdzināmās mērvienībās) daudzums, kas novadīts vai nokļuvis ūdensobjektā no punktveida vai cita veida avota. Notekūdeņu efluents (jeb novadījums) ir attīrīti notekūdeņi, ko novada no notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
|
|
Diskriminācija
|
Diskriminācija var notikt tieši vai netieši. Tieša diskriminācija notiek, ja attieksme pret personu ir mazāk labvēlīga salīdzinājumā ar to, kā izturas vai būtu izturējušies pret citiem līdzīgā situācijā, un iemesls tam ir kāda konkrēta personas pazīme, kas ir aizliegts diskriminācijas pamats. Netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums kādu personu vai grupu ar vienādām pazīmēm nostāda neizdevīgākā stāvoklī. Tas, ka lēmums kādu grupu nostāda neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar salīdzinājuma grupu, ir jāpierāda.
|
|
Dubultais būtiskums
|
Dubultajam būtiskumam ir divas dimensijas — ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ilgtspējas jautājums dubultā būtiskuma kritēriju izpilda, ja tas ir būtisks no ietekmes perspektīvas, finansiālās perspektīvas vai tām abām.
|
|
Produkta, komponenta vai materiāla ilgizturība
|
Produkta, komponenta vai materiāla spēja saglabāt funkcionalitāti un relevantumu, ja to izmanto paredzētajā veidā.
|
|
Ekoloģiskais slieksnis
|
Punkts, kurā relatīvi nelielas izmaiņas ārējos apstākļos izraisa straujas pārmaiņas ekosistēmā. Kad ekoloģiskais slieksnis ir pārkāpts, ar ekosistēmai piemītošo noturību var vairs nepietikt, lai tā spētu atgriezties savā sākotnējā stāvoklī.
|
|
Ekosistēmas plašums
|
Kāda ekosistēmas aktīva lielums; ekosistēmas aktīvs ir tāda noteikta veida ekosistēmas vienlaidu teritorija, ko raksturo konkrēts biotisko un abiotisko komponentu kopums un to mijiedarbība.
|
|
Ekosistēmas atjaunošana
|
Jebkādas tīšas darbības, kas aizsāk vai paātrina ekosistēmas atkopšanos no degradēta stāvokļa.
|
|
Ekosistēmu pakalpojumi
|
Ekosistēmu ieguldījums saimnieciskajā un citā cilvēka darbībā, respektīvi, ieguvumi, ko cilvēkiem sniedz ekosistēmas. Saskaņā ar Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumu ekosistēmu pakalpojumus var iedalīt atbalsta, regulējošajos, apgādes un kultūras pakalpojumos. Ekosistēmu pakalpojumu veidi ir klasificēti Vienotajā starptautiskajā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācijā (CICES).
|
|
Ekosistēma
|
Ekosistēma ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība. Ekosistēmu tipoloģija ir sniegta IUCN Globālajā ekosistēmu tipoloģijā 2.0.
|
|
Emisija
|
Tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa nonākšana gaisā, ūdenī vai augsnē (9) no punktveida vai difūziem avotiem.
|
|
Darbinieks
|
Fiziska persona, kas ir darba attiecībās ar uzņēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.
|
|
Tiešie lietotāji
|
Personas, kuras galu galā izmanto vai pēc ieceres galu galā izmantos konkrētu produktu vai pakalpojumu.
|
|
Vienlīdzīgas iespējas
|
Vienlīdzīga un nediskriminējoša indivīdu piekļuve izglītības, apmācības, nodarbinātības, karjeras attīstības un varas realizācijas iespējām tā, ka tie nav neizdevīgākā stāvoklī tādu kritēriju dēļ kā dzimums, rase vai etniskā izcelsme, tautība, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.
|
|
Vienlīdzīga attieksme
|
Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Eiropas tiesību pamatprincips, kas balstās uz to, ka pret salīdzināmām situācijām vai personām salīdzināmās situācijās izturas vienādi. ESRS S1 kontekstā jēdziens “vienlīdzīga attieksme” attiecas arī uz nediskriminēšanas principu, kas aizliedz tiešu vai netiešu diskrimināciju uz tādiem pamatiem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpatnības, valoda, reliģija vai pārliecība, politiski vai jebkādi citi uzskati, piederība pie mazākumtautības, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.
|
|
Finansiāls iespaids
|
Ietekme, kuru rada riski un iespējas, kas ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā.
|
|
Finansiālais būtiskums
|
Ilgtspējas jautājums ir no finansiālas perspektīvas būtisks, ja tas rada riskus vai iespējas, kas ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā.
|
|
Piespiedu darbs
|
Jebkurš darbs vai pakalpojums, uz kuru, draudot ar sodu, kāda persona ir piespiesta un kuru veikt šī persona nav pieteikusies brīvprātīgi. Šis jēdziens aptver visas situācijas, kurās personas ar jebkādiem līdzekļiem tiek piespiestas veikt darbu, un aptver gan tradicionālo verdzībai līdzīgo praksi, gan mūsdienu piespiešanas modeļus, kas saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju un var ietvert cilvēku tirdzniecību un mūsdienu verdzību.
|
|
Fosilā degviela
|
Neatjaunīgi oglekļa energoresursi, piemēram, cietās degvielas, dabasgāze un nafta.
|
|
Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana (BIIP)
|
Brīvprātīgā, iepriekšējā un informētā piekrišanā izpaužas pirmiedzīvotāju tiesības pašiem noteikt savas politiskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras prioritātes. Tā ietver trīs savstarpēji saistītas un kumulatīvas pirmiedzīvotāju tiesības: tiesības tikt uzklausītiem, tiesības piedalīties un tiesības uz savām zemēm, teritorijām un resursiem. BIIP attiecas uz pirmiedzīvotājiem un ir atzīta saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, it sevišķi Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP).
|
|
Saldūdens
|
Pazemes un virszemes ūdeņi, kuru gada vidējais sāļums ir < 0,5 ‰ (Ūdens pamatdirektīvas II pielikumā minētais ierobežojums).
|
|
SEG emisiju samazinājums
|
Uzņēmuma 1., 2. vai 3. pakāpes vai kopējo SEG emisiju samazinājums pārskata perioda beigās salīdzinājumā ar bāzes gada emisijām. Emisiju samazinājumus cita starpā var radīt energoefektivitāte, elektrifikācija, piegādātāju dekarbonizācija, elektroenerģijas resursu struktūras dekarbonizācija, ilgtspējīgu produktu izstrāde vai ziņu sniegšanas robežu vai darbību (piemēram, ārpakalpojumi, jaudas samazināšana) izmaiņas ar nosacījumu, ka tās tiek panāktas paša uzņēmuma operācijās un kā augšposma, tā lejasposma vērtības ķēdē. Piesaistījumus un novērstās emisijas kā emisiju samazinājumus neuzskaita.
|
|
SEG piesaiste un uzkrāšana
|
(Antropogēniskā) piesaiste apzīmē atmosfērā esošo SEG piesaistīšanu tīšu cilvēka darbību rezultātā. Šīs darbības ietver bioloģisko antropogēnisko CO2 piesaistītāju uzlabošanu un ķīmiskās inženierijas izmantošanu, lai panāktu ilgtermiņa piesaisti un uzkrāšanu. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) no rūpnieciskiem un ar enerģētiku saistītiem avotiem, kas pati par sevi atmosfērā esošo CO2 nepiesaista, var atmosfērā esošo CO2 samazināt, ja to apvieno ar bioenerģijas ražošanu ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS). Var notikt piesaistījumu apvērse, kas nozīmē jebkādu uzkrāto SEG nonākšanu ārpus paredzētās uzglabāšanas vietas, tām atkal nonākot atmosfērā. Piemēram, ja mežu, kas audzēts, lai piesaistītu noteiktu CO2 daudzumu, skar meža ugunsgrēks, notiek kokos uztverto emisiju apvērse.
|
|
Globālās sasilšanas potenciāls (GSP)
|
Koeficients, kas raksturo, kāda radiatīvā forsējuma ietekme (atmosfēriskā kaitējuma pakāpe) ir vienai noteiktas SEG vienībai attiecībā pret vienu CO2 vienību.
|
|
Siltumnīcefekta gāzes (SEG)
|
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1999 (10) V pielikuma 2. punktā norādītās gāzes. To vidū ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3), daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC).
|
|
Sūdzību mehānisms
|
Jebkurš iedibināts valstisks vai nevalstisks tiesas vai ārpustiesas process, ar kura palīdzību ieinteresētās personas var iesniegt sūdzības un pieprasīt remediāciju. Valstisku tiesas un ārpustiesas sūdzību mehānismu piemēri ir tiesas, darba tiesas, valsts cilvēktiesību institūcijas, nacionālie kontaktpunkti saskaņā ar ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, ombudu biroji, patērētāju aizsardzības aģentūras, regulatīvās uzraudzības struktūras un valdību pārvaldīti sūdzību izskatīšanas biroji. Nevalstiski sūdzību mehānismi ietver tos, kurus pārvalda uzņēmums viens pats vai kopā ar ieinteresētajām personām, piemēram, te ietilpst operacionāla līmeņa sūdzību mehānismi un koplīguma sarunas, arī mehānismi, kas izveidoti ar koplīguma sarunām. Tie ietver arī mehānismus, ko pārvalda nozaru apvienības, starptautiskas organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai daudzpusējas ieinteresēto personu grupas.
Operacionāla līmeņa sūdzību mehānismus pārvalda organizācija vai nu viena pati, vai sadarbībā ar citām pusēm, un tie ir tieši piekļūstami organizācijas ieinteresētajām personām. Tie dod iespēju sūdzības apzināt un risinājumus meklēt agrīni un tieši, tādējādi novēršot gan kaitējuma, gan sūdzību eskalāciju. Tie arī sniedz vērtīgu informāciju par to, cik rezultatīva ir organizācijas pienācīgas rūpības sistēma, no tiem, kurus tā tieši ietekmē.
Saskaņā ar ANO 31. vadošo principu sūdzību mehānismi ir iedarbīgi tad, ja tie ir likumīgi, piekļūstami, paredzami, taisnīgi, caurredzami, saderīgi ar tiesībām un pastāvīgas mācīšanās avots. Papildus šiem kritērijiem iedarbīgi operacionālā līmeņa sūdzību mehānismi turklāt ir balstīti uz līdzdalību un dialogu. Organizācijai var būt grūtāk novērtēt to sūdzību mehānismu iedarbīgumu, kuros tā piedalās, salīdzinājumā ar tiem, kurus tā ir izveidojusi pati.
|
|
Pazemes ūdens, gruntsūdeņi
|
Visi ūdeņi, kas atrodas zem augsnes virsmas piesātinājuma zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai augsnes apakškārtu (11).
|
|
Dzīvotne
|
Teritorijas vai biocenozes, kurās organisms vai populācija ir sastopama dabiskos apstākļos. Ar to apzīmē arī vides raksturlielumus, kas vajadzīgi konkrētai sugai, vai tās ekoloģisko nišu.
|
|
Dzīvotnes sadrumstalošanās
|
Vispārīgs termins, kas raksturo procesu kopumu, kuru dēļ dzīvotnes izzušanas rezultātā vienlaidu dzīvotnes sadalās lielākā skaitā mazāku dzīvotņu, kuru kopējā platība ir mazāka un kuras citu no citas izolē atšķirīgu dzīvotņu matrica. Dzīvotnes sadrumstalošanās var notikt dabiskos procesos (piemēram, mežu un zālāju ugunsgrēkos, plūdos) un cilvēka darbības (mežsaimniecības, lauksaimniecības, urbanizācijas) ietekmē.
|
|
Aizskaršana
|
Situācija, kurā ar mērķi aizskart personas cieņu un radīt iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi notiek nevēlama rīcība, kas saistīta ar aizliegtu diskriminācijas pamatu (piemēram, dzimumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (12) vai reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK (13)).
|
|
Bīstamie atkritumi
|
Atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas bīstamās īpašības, kuras norādītas III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (14) par atkritumiem.
|
|
Sektori ar lielu ietekmi uz klimatu
|
Sektori, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (15) I pielikuma A līdz H iedaļā un L iedaļā (kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288 (16)).
|
|
Ietekme
|
Iespaids, kādu uzņēmums atstāj vai varētu atstāt uz vidi un cilvēkiem, arī ietekme uz viņu cilvēktiesībām, kas saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi gan augšposmā, gan lejasposmā, cita starpā ar saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Ietekme var būt faktiska vai potenciāla, negatīva vai pozitīva, plānota vai neplānota un atgriezeniska vai neatgriezeniska. Tā var rasties īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Ietekme uzrāda negatīvu vai pozitīvu uzņēmuma ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
|
|
Ietekmes faktori
|
Visi faktori, kas izraisa pārmaiņas dabā, antropogēniskajos aktīvos, dabas devumā cilvēkiem un labā dzīves kvalitātē. Tiešie pārmaiņu faktori var būt gan dabiski, gan antropogēniski. Tiem ir tieša fizikāla (mehāniska, ķīmiska, trokšņa, gaismas utt.) un uzvedību iespaidojoša ietekme uz dabu. To vidū ir klimata pārmaiņas, piesārņojums, dažādu veidu zemes izmantojuma maiņa, invazīvas svešzemju sugas un zoonozes, kā arī ekspluatācija. Netiešie ietekmes faktori iedarbojas izkliedēti, mainot un ietekmējot tiešos faktorus (ietekmējot to līmeni, virzienu vai apmēru), kā arī citus netiešos faktorus. Netiešo un tiešo faktoru mijiedarbība rada dažādas likumsakarību, attiecināmības un ietekmes aspektu ķēdes, kas var atšķirties atkarībā no veida, intensitātes, ilguma un attāluma. Šīs likumsakarības var izraisīt arī dažādu veidu plašāku ietekmi. Globālie netiešie ietekmes faktori ietver ekonomiskus, demogrāfiskus, pārvaldības, tehnoloģiskus un kultūras faktorus. Starp netiešajiem ietekmes faktoriem īpaša uzmanība tiek pievērsta (gan oficiālu, gan neoficiālu) institūciju funkcijai un ražošanas, piegādes un patēriņa modeļu ietekmei uz dabu, dabas devumu cilvēkiem un labu dzīves kvalitāti.
|
|
Ietekmes būtiskums
|
Ilgtspējas jautājums ir no ietekmes viedokļa būtisks, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu pozitīvu vai negatīvu būtisku ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ilgtspējas jautājums ir no ietekmes viedokļa būtisks, piemēram, ja ietekme ir saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā, arī ar tā produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām.
|
|
Incidents
|
Tiesvedība vai sūdzība, kas oficiālā procesā reģistrēta uzņēmumā vai kompetentajās iestādēs, vai neatbilstības gadījums, ko uzņēmums konstatējis, izmantojot iedibinātas procedūras. Iedibinātas procedūras neatbilstību gadījumu noteikšanai var ietvert pārvaldības sistēmas revīzijas, oficiālas uzraudzības programmas vai sūdzību mehānismus.
|
|
Incinerācija
|
Kontrolēta atkritumu sadedzināšana augstā temperatūrā ar enerģijas atgūšanu vai bez tās.
|
|
Neatkarīgi valdes locekļi
|
Valdes locekļi, kas izdara neatkarīgus spriedumus bez jebkādas ārējas ietekmes vai interešu konfliktiem. Neatkarība parasti nozīmē objektīvu, neiegrožotu spriestspēju. Kad to izmanto par mērauklu, lai spriestu par to, vai ir neatkarības iespaids, vai lai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru vai to komiteju locekli bez izpildpilnvarām klasificētu kā neatkarīgu, neatkarība nozīmē, ka, vērtējot no saprātīgas un informētas trešās puses viedokļa, nav tādu interešu, amatu, saikņu vai attiecību, kas varētu nepienācīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanu vai lēmumu pieņemšanā izraisīt neobjektivitāti.
|
|
Pirmiedzīvotāji
|
Nav nevienas termina “pirmiedzīvotāji” definīcijas, par ko būtu panākta starptautiska līmeņa vienošanās. Praksē starptautiskās aģentūras ir līdzīgos ieskatos par to, kuras grupas var uzskatīt par pirmiedzīvotājiem un kurām kā tādām būtu jāsaņem īpaša aizsardzība. Svarīgi kritēriji, pēc kuriem definē pirmiedzīvotājus, balstās uz viņu saikni ar tradicionālu teritoriju, kā definēts SDO konvencijas Nr. 169 1. pantā, kurā noteikts, ka konvencija attiecas uz a) neatkarīgās valstīs dzīvojošām cilšu tautām, kuru sociālie, kultūras un ekonomiskie apstākļi tās atšķir no citām valsts kopienas daļām un kuru statusu pilnībā vai daļēji nosaka viņu pašu paražas vai tradīcijas vai īpaši likumi vai noteikumi; b) neatkarīgās valstīs dzīvojošām tautām, kuras uzskata par pirmiedzīvotājiem sakarā ar viņu izcelsmi no iedzīvotājiem, kuri šo valsti vai ģeogrāfisko reģionu, pie kura valsts piederīga, apdzīvojuši iekarošanas vai kolonizācijas laikā vai pašreizējo valsts robežu nospraušanas laikā, un kuras neatkarīgi no to juridiskā statusa ir saglabājušas dažas vai visas savas sociālās, ekonomiskās, kultūras un politiskās institūcijas. SDO konvencijas Nr. 169 1. panta 2. punktā arī noteikts, ka fundamentāls kritērijs, pēc kura nosaka, kādām grupām piemērojami šīs konvencijas noteikumi, ir pašidentificēšanās kā pirmiedzīvotājiem vai cilšu tautai.
|
|
Netiešās SEG emisijas
|
SEG emisijas, kuras izraisa kādas struktūras darbības, bet kuras rodas avotos, kas pieder citai struktūrai vai ir citas struktūras kontrolē. Netiešās emisijas ir 2. pakāpes SEG emisijas un 3. pakāpes SEG emisijas kopā.
|
|
Iekārta
|
Stacionārs tehniskais bloks, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kam varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu.
|
|
Iekšējā oglekļa cena
|
Cena, ko uzņēmums izmanto, lai novērtētu finansiālo ietekmi, ko radītu izmaiņas investīciju, ražošanas un patēriņa modeļos, kā arī potenciālais tehnoloģiskais progress un nākotnes emisiju samazināšanas izmaksas.
|
|
Iekšējā oglekļa cenošanas shēma
|
Organizatorisks pasākums, kas uzņēmumam dod iespēju oglekļa cenas piemērot stratēģisko un operacionālo lēmumu pieņemšanā. Uzņēmumi parasti izmanto divu veidu iekšējās oglekļa cenas. Pirmais veids ir ēnas cena, kas ir teorētiskas izmaksas vai nosacīta summa, kuru uzņēmums neiekasē, bet ko var izmantot ekonomiskās ietekmes vai plusu un mīnusu novērtēšanai, vērtējot riska ietekmi, jaunas investīcijas, projektu neto pašreizējo vērtību un dažādu iniciatīvu izmaksu un ieguvumu attiecību. Otrais veids ir iekšējais nodoklis vai maksa, kas ir oglekļa cena, kuru piemēro noteiktai darījumdarbības jomai, produktu līnijai vai citai darījumdarbības vienībai, balstoties uz tās SEG emisijām (šie iekšējie nodokļi vai maksas ir līdzīgi transfertcenu noteikšanai).
|
|
Invazīvas vai svešzemju sugas
|
Sugas, kuru introdukcija un/vai izplatīšanās ārpus to dabiskā izplatības areāla apdraud bioloģisko daudzveidību, nodrošinātību ar pārtiku, kā arī cilvēka veselību un labbūtību. Apzīmējums “svešzemju” nozīmē, ka suga ir introducēta ārpus tās dabiskā izplatības areāla (apzīmējuma “svešzemju” sinonīmi ir “eksotiska”, “ievesta” un “alohtona”). Apzīmējums “invazīva” apzīmē tendenci izplatīties ekosistēmās, kurās tā ir introducēta, un pārveidot tās. Tādējādi suga var būt svešzemju, bet nebūt invazīva, vai arī, ja suga kādā reģionā ir autohtona, tās īpatņi var savairoties un suga var kļūt invazīva arī tad, ja tā nav svešzemju suga.
|
|
Nozīmīgi biodaudzveidības apgabali (KBA)
|
Teritorijas, kas pasaulē būtiski veicina biodaudzveidības noturību sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās. Teritorijas var uzskatīt par KBA, ja tās atbilst vienam vai vairākiem no 11 kritērijiem, kas sagrupēti piecās kategorijās: apdraudēta biodaudzveidība, ģeogrāfiski ierobežota biodaudzveidība, ekoloģiskā integritāte, bioloģiskie procesi un neaizstājamība. Pasaules KBA datubāzi KBA partnerības vārdā pārvalda partnerība BirdLife International.
|
|
Zemes degradācija
|
Daudzie procesi, kas izraisa to, ka samazinās vai zūd biodaudzveidība, ekosistēmu funkcijas vai to sniegtie ieguvumi cilvēkiem; te ietilpst visu sauszemes ekosistēmu degradācija.
|
|
Poligons
|
Atkritumu likvidēšanas vieta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē (17).
|
|
Zemes sistēmas (zemes sistēmu izmaiņas)
|
Zemes sistēmas sauszemes komponents, kas ietver visus procesus un darbības, kuras saistītas ar cilvēka veiktu zemes izmantošanu. Tie ietver sociālekonomiskās, tehnoloģiskās un organizatoriskās ielaides un pasākumus, kā arī no zemes gūtos labumus un sabiedrības darbību izraisītus neplānotus sociālos un ekoloģiskos iznākumus. Zemes sistēmu koncepcija zemes izmantošanu (ar zemes izmantošanu saistītās darbības, pasākumus un ielaides) apvieno ar zemes pārklājumu (zemes fizikālo īpašību kopumu, ko var saskatīt Zemes novērojumos).
|
|
Zemes izmantošana (zemes izmantošanas maiņa)
|
Cilvēka realizēta noteiktas teritorijas izmantošana noteiktos nolūkos (piemēram, dzīvošanai, lauksaimniecībai, atpūtai, rūpniecībai u. c.). To ietekmē zemes pārklājums, taču zemes izmantošana un zemes pārklājums nav viens un tas pats. Zemes izmantošanas maiņa apzīmē cilvēku radītas izmaiņas zemes izmantošanā vai apsaimniekošanā, kas var novest pie izmaiņām zemes pārklājumā.
|
|
Likumīgi pārstāvji
|
Personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar tiesību aktiem vai praksē, piemēram, darbinieku gadījumā tie ir ievēlēti arodbiedrību pārstāvji vai citi līdzīgi brīvi izvēlēti skarto ieinteresēto personu pārstāvji.
|
|
Iespaids
|
Uzņēmuma spēja panākt izmaiņas citas puses nepareizā rīcībā, kas saistīta ar negatīvu ietekmi uz ilgtspēju.
|
|
Lobēšanas darbības
|
Darbības, ko veic ar mērķi ietekmēt rīcībpolitiku vai tiesību aktu veidošanu vai īstenošanu vai valdību, valsts iestāžu, regulatoru, Eiropas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru vai standartu izstrādātāju lēmumu pieņemšanas procesus. Šādas darbības cita starpā ir
i. sanāksmju, konferenču, pasākumu organizēšana vai dalība tajos;
ii. ieguldījums / piedalīšanās sabiedriskajā apspriešanā, uzklausīšanā vai citās līdzīgās iniciatīvās;
iii. komunikācijas kampaņu, platformu, tīklu un vietējo iniciatīvu organizēšana;
iv. rīcībpolitikas un nostājas dokumentu, sabiedriskās domas aptauju, apsekojumu, atklātu vēstuļu, pētījumu sagatavošana/pasūtīšana attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas pārredzamības reģistra noteikumi.
|
|
Ieslēgtās SEG emisijas
|
Aplēstās nākotnes SEG emisijas, kuras uzņēmuma galvenie aktīvi vai pārdotie produkti, visticamāk, radīs ekspluatācijas laikā.
|
|
Ilgmūžība
|
Dizaina aspekts, kas orientēts uz apkopes atvieglošanu un ilgizturību tā, lai praksē un plašā mērogā tiktu veicināts ilgāks lietojums, nekā industrijā ierasts, un netiktu traucēta apritīga apstrāde funkcionālā kalpošanas laika beigās.
|
|
Jūras resursi
|
Jūrās un okeānos sastopamie bioloģiskie un nebioloģiskie resursi. Daži piemēri ir dziļjūras minerāli, grants un jūras velšu produkti.
|
|
Būtiskas iespējas
|
Ar ilgtspēju saistītas izdevības ar pozitīvu finansiālu iespaidu, kuras īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtiski iespaido (vai var pamatoti sagaidīt, ka tās varētu iespaidot) uzņēmuma naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
|
|
Būtiski riski
|
Ar ilgtspēju saistīti riski ar negatīvu finansiālu iespaidu, kuri īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtiski iespaido (vai var pamatoti sagaidīt, ka tie varētu iespaidot) uzņēmuma naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
|
|
Būtiskums
|
Ilgtspējas jautājums ir būtisks, ja tas atbilst ietekmes būtiskuma, finansiālā būtiskuma vai abu veidu būtiskuma definīcijai.
|
|
Rādītāji
|
Kvalitatīvi un kvantitatīvi indikatori, ko uzņēmums izmanto, lai izmērītu ar ilgtspēju saistīto rīcībpolitiku īstenošanas rezultativitāti laika gaitā, arī attiecībā pret mērķrādītājiem, kā arī par to ziņotu. Rādītāji arī palīdz izmērīt uzņēmuma rezultātus attiecībā uz skartajām personām, vidi un uzņēmumu.
|
|
Mikroplastmasa
|
Nelieli plastmasas gabali, kas parasti mazāki par 5 mm. Vidē, arī jūrā, un pārtikā un dzeramajā ūdenī tiek konstatēts aizvien lielāks mikroplastmasas daudzums. Mikroplastmasa pēc nonākšanas vidē bioloģiski nenoārdās un mēdz uzkrāties, ja vien tā nav izstrādāta tā, lai bioloģiski noārdītos atklātā vidē. Bionoārdība ir komplekss fenomens, it sevišķi jūras vidē. Pieaug bažas par mikroplastmasas klātbūtni dažādos vides segmentos (piemēram, ūdenī), tās ietekmi uz vidi un potenciāli cilvēka veselību.
|
|
Minimālā informācijas atklāšanas prasība
|
Minimālā informācijas atklāšanas prasība nosaka, kāda informācija uzņēmumam jānorāda, kad tas ziņo par rīcībpolitikām, darbībām, rādītājiem vai mērķrādītājiem, vai nu saskaņā ar ESRS noteiktu informācijas atklāšanas prasību, vai specifiski atsevišķām struktūrām.
|
|
Dabas resursi
|
Dabā sastopamie dabas aktīvi (izejvielas), ko var izmantot saimnieciskajai ražošanai vai patēriņam.
|
|
Dabā balstīti risinājumi
|
Darbības, kuru mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un apsaimniekot dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un ar kurām iedarbīgā un adaptīvā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un ieguvumus no biodaudzveidības.
|
|
Neto nulles emisiju mērķrādītājs
|
Ar sabiedrības klimata mērķu sasniegšanu saskaņota neto nulles emisiju mērķrādītāja nospraušana uzņēmuma līmenī nozīmē, ka
i. tiek sasniegts tāds vērtības ķēdes emisiju samazinājums, kurš ir saskanīgs ar emisiju samazināšanas apmēru, kas vajadzīgs, lai globāli panāktu neto nulles emisijas 1,5 °C trajektorijās, un
ii. atlikušo emisiju ietekme tiek neitralizēta (pēc tam, kad SEG emisijas ir samazinātas par aptuveni 90–95 %; pamatotos gadījumos starp nozarēm var būt variācijas, kas ir saskaņā ar atzītu nozares trajektoriju), pastāvīgi piesaistot līdzvērtīgu CO2 apjomu.
|
|
Ārštata darbinieki
|
Personālā ietilpstoši ārštata darbinieki ir gan individuāli darbuzņēmēji, kas uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātas personas”), gan strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
|
|
Neatjaunīgā enerģija
|
Enerģija, kuru nevar identificēt kā enerģiju, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem.
|
|
Operacionālā kontrole
|
Operacionālā kontrole (pār struktūru, objektu, operāciju vai aktīvu) ir situācija, kurā uzņēmums spēj virzīt struktūras, objekta, operācijas vai aktīva operacionālās darbības un attiecības.
|
|
Iespējas/izdevības
|
Ar ilgtspēju saistītas izdevības ar pozitīvu finansiālu iespaidu.
|
|
Virsstundas
|
Stundas, ko darbinieks faktiski nostrādājis virs līgumā noteiktā darba stundu skaita.
|
|
Pašu personāls / pašu strādājošie
|
Darba ņēmēji, kuri ar uzņēmumu ir darba attiecībās (“darba ņēmēji”), un ārštata darbinieki, kas ir vai nu individuāli darbuzņēmēji, kuri uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātās personas”), vai strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
|
|
Ozonu noārdošas vielas
|
Vielas, kas uzskaitītas Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām.
|
|
Iepakojums
|
Produkti, kas izgatavoti no jebkura veida materiāliem un ko izmanto, lai iepakotu, aizsargātu, pārkrautu, piegādātu, uzglabātu, transportētu vai noformētu preces, sākot ar izejvielām un beidzot ar pārstrādātām precēm, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju (18).
|
|
Darba samaksa
|
Parasta pamatalga vai minimālā alga, kā arī jebkāda cita atlīdzība naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši (“papildu vai mainīgie komponenti”) saņem no darba devēja. “Darba samaksas līmenis” ir ikgadējā bruto darba samaksa un attiecīgā bruto darba samaksa stundā. “Darba samaksas medianālais līmenis” ir darba ņēmēja darba samaksa, salīdzinājumā ar kuru puse no darba ņēmējiem nopelna vairāk un puse — mazāk nekā konkrētais darba ņēmējs.
|
|
Personas ar invaliditāti
|
Personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un patiesu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
|
|
Fiziskie riski
|
Visa pasaules saimnieciskā darbība ir atkarīga no zemes sistēmu funkcionēšanas, piemēram, stabila klimata un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, biomasas (izejvielu) nodrošināšanas. Ar dabu saistītie fiziskie riski tieši izriet no tā, cik organizācija ir atkarīga no dabas. Fiziski riski rodas, ja dabas sistēmas apdraud ietekme, kuru rada tādi klimatiski notikumi (piemēram, tādi ekstremāli laikapstākļi kā sausums), ģeoloģiski notikumi (piemēram, tādi seismiski notikumi kā zemestrīces) vai ekosistēmu līdzsvara izmaiņas (piemēram, izmaiņas augsnes kvalitātē vai jūras ekoloģijā), kas ietekmē ekosistēmu pakalpojumus, no kuriem organizācijas ir atkarīgas. Tie var būt akūti, hroniski vai abējādi. Ar dabu saistītie fiziskie riski rodas sakarā ar to, ka ir izmainījušies biotiskie (dzīvie) un abiotiskie (nedzīvie) faktori, kuri nodrošina veselīgas un funkcionējošas ekosistēmas. Fiziskie riski parasti ir atkarīgi no atrašanās vietas. Ar dabu saistītie fiziskie riski bieži vien ir saistīti ar fiziskajiem riskiem, kas saistīti ar klimatu.
|
|
Planētas iespēju robežas
|
Šī koncepcija ļauj aplēst drošu darbības telpu cilvēcei attiecībā uz Zemes funkcionēšanu. Tiek kvantitatīvi noteikts katra Zemes sistēmas pamatprocesa robežlīmenis, kuru nedrīkst pārkāpt, ja vēlamies izvairīties no nepieņemamām globālām vides pārmaiņām.
|
|
Rīcībpolitika
|
Vispārīgu mērķu un pārvaldības principu kopums vai satvars, ko uzņēmums izmanto lēmumu pieņemšanai. Ar rīcībpolitiku īsteno uzņēmuma stratēģiju vai vadības lēmumus, kas saistīti ar kādu būtisku ilgtspējas jautājumu. Par katru rīcībpolitikasu ir atbildīga noteikta persona vai personas, tajā ir norādīta tās piemērošanas joma un ietverts viens vai vairāki mērķi (kas attiecīgā gadījumā saistīti ar izmērāmiem mērķrādītājiem). Rīcībpolitiku apstiprina un pārskata saskaņā ar piemērojamajiem uzņēmuma pārvaldības noteikumiem. Rīcībpolitiku īsteno, veicot darbības vai īstenojot rīcības plānus
|
|
Piesārņotājs
|
Viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants gaisā, ūdenī vai augsnē, kas var kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (19).
|
|
Piesārņojums
|
Cilvēka darbības izraisīta piesārņotāju tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai augsnē, kas var kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (20).
|
|
Augsnes piesārņojums
|
Cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana augsnē (neatkarīgi no tā, vai novadīšana notiek uzņēmuma ražošanas objektā vai ārpus tā vai ievadīšana notiek ar uzņēmuma produktu un/vai pakalpojumu izmantošanu), kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (21). Augsnes piesārņotāji ir neorganiskie piesārņotāji, noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP), pesticīdi, slāpeklis, fosfora savienojumi u. c.
|
|
Aizsargājama teritorija
|
Skaidri definēta ģeogrāfiska telpa, kas ir atzīta, atvēlēta un pārvaldīta, izmantojot juridiskus vai citus iedarbīgus līdzekļus, lai panāktu, ka ilgtermiņā tiek saglabāta daba kopā ar saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem un kultūras vērtībām.
|
|
Iepirkta vai iegūta elektroenerģija, siltumenerģija, tvaiks vai aukstums
|
Elektroenerģija, siltumenerģija, tvaiks vai aukstums, ko uzņēmums saņēmis no trešās personas. Termins “iegūtā” atspoguļo apstākļus, kuros uzņēmums elektroenerģiju varētu nebūt iepircis tieši (piemēram, tas ir ēkas nomnieks), bet enerģija tiek pievadīta, lai to izmantotu uzņēmuma kompleksā.
|
|
Izejviela
|
Pirmreizējs vai otrreizējs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai.
|
|
Atzīti oglekļa kredītu kvalitātes standarti
|
Oglekļa kredītu kvalitātes standarti, kuru ievērošanu var verificēt neatkarīgas trešās personas, kuri nosaka, ka prasības un projekta ziņojumi jādara pieejami publiski, un kuri, kā minimums, nodrošina papildīgumu, pastāvību, dubultās uzskaites novēršanu un nosaka, kā aprēķināmas, monitorējamas un verificējamas projekta SEG emisijas un piesaistījumi.
|
|
Reģistrējama darba trauma vai slimība
|
Darba trauma vai slimība, kas noved pie jebkurām šādām sekām:
i. nāve, darbnespēja, ierobežotas darbspējas vai pārcelšana citā darbā, ārstēšana, kas nav tikai pirmās palīdzības sniegšana, vai samaņas zudums vai
ii. nopietna trauma vai slimība, ko diagnosticējis ārsts vai cits licencēts veselības aprūpes speciālists, pat ja tā nav izraisījusi nāvi, darbnespēju, ierobežotas darbspējas vai pārcelšanu citā darbā, ārstēšanu, kas nav tikai pirmās palīdzības sniegšana, vai samaņas zudumu.
|
|
Atgūšana
|
Ikviena operācija stacijā vai vispār tautsaimniecībā, kuras pamatrezultātā atkritumus izmanto kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri citādi būtu izmantoti noteiktas funkcijas pildīšanai, vai atkritumus sagatavo šādas funkcijas pildīšanai (22).
|
|
Reciklēšana
|
Jebkāda atgūšanas operācija, ar kuru atkritumu materiālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Te ietilpst organisku materiālu atkalpārstrāde, bet neietilpst enerģijas atgūšana un atkalpārstrāde materiālos, kas izmantojami par degvielām vai aizbēršanas operācijām.
|
|
Resursu reģenerācija
|
Dabas sistēmu pašatjaunošanās spējas veicināšana ar mērķi no jauna aktivizēt cilvēka darbības rezultātā bojātus vai pārmērīgi ekspluatētus ekoloģiskos procesus.
|
|
Remediācija
|
Negatīvas ietekmes neitralizēšana vai vēršana par labu. Piemēri: atvainošanās, finansiāla vai nefinansiāla kompensācija, kaitējuma prevencija ar aizliegumu vai neatkārtošanas garantiju palīdzību, soda sankcijas (kriminālsodi vai administratīvas sankcijas, piemēram, naudas sodi), restitūcija, atjaunošana, sanācija.
|
|
Atjaunīgā enerģija
|
Enerģija no atjaunīgiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules enerģija (saules siltumenerģija un fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu enerģija, viļņu un cita okeāna enerģija, hidroenerģija, biomasa, atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāze un biogāze (23).
|
|
Atjaunīgie materiāli
|
Materiāli, kas iegūti no resursiem, kuri ar ekoloģiskajiem cikliem vai lauksaimniecības procesiem ātri atjaunojas, tā ka šo un citu saistīto resursu sniegtie pakalpojumi netiek apdraudēti un paliek pieejami nākamajai paaudzei.
|
|
Ienākošie resursi
|
Resursi, kas ienāk uzņēmuma kompleksos.
|
|
Izejošie resursi
|
Resursi, kas atstāj uzņēmuma kompleksus.
|
|
Resursu izmantošanas optimizācija
|
Materiālu un produktu izstrāde, ražošana un izplatīšana ar mērķi saglabāt tos lietošanā visaugstākās vērtības punktā. Daži piemēri, kā optimizēt resursu izmantošanu, ir ekodizains un dizains, kas vērsts uz ilgmūžību un to, lai atvieglotu remontu, atkalizmantošanu, pārprofilēšanu, demontāžu un pārražošanu.
|
|
Atkalizmantošana
|
Jebkura operācija, ar kuru produktus un komponentus, kas nav atkritumi, izmanto atkārtoti tādam pašam nolūkam, kādam tie paredzēti sākotnēji. Tas var ietvert tīrīšanu vai nelielas korekcijas, lai produkts vai komponents bez būtiskām modifikācijām būtu gatavs nākamajai lietošanas reizei.
|
|
Upes baseins
|
Zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pakāpeniski pa strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem ieplūst jūrā pa vienu grīvu, estuāru vai deltu.
|
|
Riski
|
No vidiskajiem, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem izrietoši ar ilgtspēju saistīti riski ar negatīvu finansiālu iespaidu, kas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
|
|
Scenārijs
|
Ticams apraksts, kāda varētu būt attīstība nākotnē, kas balstīts uz saskaņotu un iekšēji konsekventu pieņēmumu kopumu par galvenajiem virzītājspēkiem (piemēram, tehnoloģisko pārmaiņu tempu, cenām) un cēloņsakarībām. Jāņem vērā, ka scenāriji nav ne paredzējumi, ne prognozes; tos izmanto, lai sniegtu priekšstatu par norišu un darbību ietekmi.
|
|
Scenāriju analīze
|
Process, ar kura palīdzību apzina un novērtē nākotnes notikumu potenciālo iznākumu spektru nenoteiktības apstākļos.
|
|
1. pakāpes SEG emisijas
|
Tiešās SEG emisijas no uzņēmuma īpašumā vai kontrolē esošiem avotiem.
|
|
2. pakāpes SEG emisijas
|
Netiešās emisijas, kas rodas no tās uzņēmuma iepirktās vai iegūtās elektroenerģijas, tvaika, siltumenerģijas vai aukstuma ražošanas, ko uzņēmums patērē.
|
|
3. pakāpes SEG emisijas
|
Visas netiešās SEG emisijas (kas nav 2. pakāpes SEG emisijas), kuras rodas ziņotāja uzņēmuma vērtības ķēdē, arī augšposma un lejasposma emisijas. 3. pakāpes SEG emisijas var iedalīt 3. pakāpes emisiju kategorijās.
|
|
3. pakāpes emisiju kategorija
|
Viens no piecpadsmit 3. pakāpes SEG emisiju veidiem, kas identificēti SEG protokola korporatīvajā standartā un sīki aprakstīti SEG protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpes emisiju) uzskaites un ziņošanas standartā (pielāgots no SEG protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpes emisiju) uzskaites un ziņošanas standarta glosārija (2011. gada redakcija)). Uzņēmumi, kuri 3. pakāpes emisijas izvēlas uzskaitīt, balstoties uz ISO 14064-1:2018 netiešo SEG emisiju kategorijām, var atsaukties arī uz ISO 14064-1:2018 5.2.4. punktā definēto kategoriju (izņemot netiešās SEG emisijas no importētas enerģijas).
|
|
Sensitīva informācija
|
Sensitīva informācija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (24).
|
|
Objekts
|
Vienas vai vairāku fizisku iekārtu atrašanās vieta. Ja vieniem un tiem pašiem vai dažādiem īpašniekiem vai operatoriem ir vairāk nekā viena fiziska iekārta un noteikta infrastruktūra un kompleksi tiek koplietoti, objekts var būt visa teritorija, kurā atrodas fiziskā iekārta.
|
|
Sociālais dialogs
|
Visu veidu sarunas, apspriešanās vai vienkārši informācijas apmaiņa starp valdību pārstāvjiem, darba devējiem, to organizācijām un darbinieku pārstāvjiem par kopīgu interešu jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo rīcībpolitiku. Dialogu var veidot kā trīspusēju procesu, kurā valdība ir oficiāla dialoga puse, vai arī tās var būt divpusējas attiecības tikai starp darbinieku pārstāvjiem un uzņēmuma vadību (vai arodbiedrībām un darba devēju organizācijām).
|
|
Sociālā aizsardzība
|
Pasākumu kopums, kas paredzēts nabadzības un neaizsargātības mazināšanai un prevencijai visā dzīves cikla laikā.
|
|
Augsne
|
Zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu. Augsni veido minerāldaļiņas, organiskas vielas, ūdens, gaiss un dzīvie organismi (25).
|
|
Augsnes degradācija
|
Sarūkoša augsnes spēja nodrošināt ieinteresētajām personām vēlamās ekosistēmas preces un pakalpojumus.
|
|
Augsnes noslēgšana
|
Augsnes pārklāšana tā, ka pārklātā platība kļūst necaurlaidīga (piemēram, ceļš). Šī necaurlaidība var radīt Komisijas Regulā (ES) 2018/2026 (26) aprakstīto vidisko ietekmi.
|
|
Specifiskās slodzes
|
Emitēto piesārņotāju masa uz saražotās produkcijas masu. Specifiskās slodzes dod iespēju salīdzināt iekārtu vidisko sniegumu neatkarīgi no to atšķirīgajiem ražošanas apjomiem, un tās neiespaido sajaukšana vai atšķaidīšana (27).
|
|
Ieinteresēto personu iesaiste
|
Pastāvīga mijiedarbība un dialogs starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, kas uzņēmumam dod iespēju uzklausīt un izprast to intereses un bažas, kā arī uz tām reaģēt.
|
|
Ieinteresētās personas
|
Personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu, vai personas, kuras var ietekmēt uzņēmums. Ir divas galvenās ieinteresēto personu grupas:
i. skartās ieinteresētās personas — indivīdi vai grupas, kuru intereses pozitīvi vai negatīvi ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbības un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības vērtības ķēdē, un
ii. ilgtspējas deklarāciju lietotāji – vispārīga rakstura finanšu pārskatu primārie lietotāji (esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori, arī aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumpartneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Dažas, bet ne visas ieinteresētās personas var piederēt pie abām minētajām grupām.
|
|
Vielas
|
Jebkurš ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas:
i. radioaktīvas vielas, kas definētas 1. pantā Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (28), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām;
ii. ģenētiski modificēti mikroorganismi, kas definēti 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/41/EK (29) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu;
iii. ģenētiski modificēti organismi, kas definēti 2. panta 2) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (30) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (31).
|
|
Vielas, kas rada bažas
|
Viela, kas
i. atbilst 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir identificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (32) 59. panta 1. punktu;
ii. ir klasificēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (33) VI pielikuma 3. daļā vienā no šādām bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām:
— 1. un 2. kategorijas kancerogēni;
— 1. un 2. kategorijas dīgļšūnu mutagēni;
— 1. un 2. kategorijas reproduktīvās sistēmas toksikanti;
— cilvēka veselības endokrīnie disruptori;
— vides endokrīnie disruptori;
— noturīgas, mobilas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti mobilas vielas;
— noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas vielas;
— 1. kategorijas elpceļu sensibilizatori;
— 1. kategorijas ādas sensibilizatori;
— 1.–4. kategorijas hroniski ūdensvides apdraudējumi;
— ozona slānim bīstamas vielas;
— 1. un 2. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti atkārtotas eksponētības gadījumā;
— 1. un 2. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti vienreizējas eksponētības gadījumā vai
iii. vielas, kas negatīvi iespaido tādu materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, ko satur produkts, kurā tā ir klātesoša, kā definēts relevantajās Savienības ekodizaina prasībās, kas piemērojamas konkrētiem produktiem.
|
|
Vielas, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC)
|
Vielas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir apzinātas saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu.
|
|
Piegādātājs
|
Attiecībā pret organizāciju (t. i., organizācijas piegādes ķēdē) augšposmā esoša struktūra, kas nodrošina produktu vai pakalpojumu, kuru izmanto pašas organizācijas produktu vai pakalpojumu izstrādē. Piegādātājam ar organizāciju var būt tiešas darījuma attiecības (šādu piegādātāju mēdz dēvēt par pirmās pakāpes piegādātāju) vai netiešas darījuma attiecības.
|
|
Piegādes ķēde
|
Visu veidu darbības vai procesi, ko veic struktūras, kuras attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un kuras nodrošina produktus vai pakalpojumus, ko izmanto paša uzņēmuma produktu vai pakalpojumu izstrādē. Te ietilpst augšposma struktūras, ar kurām uzņēmumam ir tiešas attiecības (bieži sauktas par pirmās pakāpes piegādātāju), un struktūras, ar kurām uzņēmumam ir netiešas darījuma attiecības.
|
|
Virszemes ūdeņi
|
Iekšējie ūdeņi, izņemot pazemes ūdeņus, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko stāvokli — arī teritoriālie ūdeņi (34).
|
|
Ilgtspējas jautājumi
|
Vidiskie, sociālie un cilvēktiesību un pārvaldības faktori, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (35) 2. panta 24) punktā definētie ilgtspējas faktori.
|
|
Ilgtspējas deklarācija
|
Īpaša uzņēmuma vadības ziņojuma sadaļa, kurā sniegta informācija par ilgtspējas jautājumiem, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (36) un ESRS.
|
|
Ar ilgtspēju saistītas izdevības
|
Nenoteikti vidiski, sociāli vai pārvaldības notikumi vai apstākļi, kas to iestāšanās gadījumā var atstāt potenciālu būtisku pozitīvu iespaidu uz uzņēmuma darījumdarbības modeli vai stratēģiju un uz tā spēju sasniegt savus mērķus un mērķrādītājus, kā arī radīt pievienoto vērtību, un tādējādi var ietekmēt uzņēmuma un tā darījuma attiecību partneru lēmumus ilgtspējas jautājumos. Tāpat kā jebkuras citas izdevības, arī ar ilgtspēju saistītās izdevības mēra kā ietekmes apmēra un rašanās varbūtības kombināciju.
|
|
Ar ilgtspēju saistīti riski
|
Nenoteikti vidiski, sociāli vai pārvaldības notikumi vai apstākļi, kas to iestāšanās gadījumā var atstāt potenciālu būtisku negatīvu iespaidu uz uzņēmuma darījumdarbības modeli vai stratēģiju un uz tā spēju sasniegt savus mērķus un mērķrādītājus un radīt pievienoto vērtību un tādējādi var iespaidot uzņēmuma un tā darījuma attiecību lēmumus ilgtspējas jautājumos. Tāpat kā jebkuri citi riski, arī ar ilgtspēju saistītie riski ir ietekmes apmēra un rašanās varbūtības kombinācija.
|
|
Ar ilgtspēju saistīta ietekme
|
Iespaids, kādu uzņēmums savu darbību vai darījuma attiecību rezultātā atstāj vai varētu atstāt uz vidi un cilvēkiem, arī iespaids uz cilvēktiesībām. Ietekme var būt faktiska vai potenciāla, negatīva vai pozitīva, īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa, plānota vai neplānota un atgriezeniska vai neatgriezeniska. Ietekme uzrāda uzņēmuma negatīvu vai pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
|
|
Sistēmiski riski
|
Riski, kas rodas, ja sabrūk visa sistēma, nevis tikai atsevišķas tās daļas. Tiem ir raksturīgi mēreni kritiskie punkti, kas netieši summējas, izraisot nozīmīgu sistēmas daļu sabrukumu ar fizisku un pārkārtošanās risku mijiedarbības kaskadēšanos (“inficēšanos”), jo viens zudums izraisa virkni citu un sistēmas pēc satricinājuma nespēj atgūt līdzsvaru. Kā piemēru var minēt tādas atslēgsugas izzušanu kā jūras ūdri, kam ekosistēmas sabiedrības struktūrā ir kritiski svarīga loma. Kad 20. gadsimta sākumā jūras ūdri tika izmedīti līdz to gandrīz pilnīgai izzušanai, piekrastes ekosistēmas pārvērtās un ievērojami samazinājās biomasas ražošana.
|
|
Mērķrādītāji
|
Izmērāmi, uz iznākumu orientēti un laikā ierobežoti mērķi, ko uzņēmums plāno sasniegt attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām. Uzņēmums tos var nospraust brīvprātīgi, vai tie var izrietēt no uzņēmumam piemērojamajām juridiskajām prasībām.
|
|
Apdraudētas sugas
|
Apdraudētas sugas, arī flora un fauna, kas uzskaitītas Eiropas Sarkanajā grāmatā vai IUCN Sarkanajā grāmatā, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 7. iedaļā.
|
|
Apmācība
|
Uzņēmuma ieviestas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzturēt un/vai uzlabot pašu personāla prasmes un zināšanas. Tā var ietvert dažādas metodikas, piemēram, apmācību uz vietas un tiešsaistes apmācību.
|
|
Pārkārtošanās plāns
|
Pārkārtošanās plāns ir īpaša veida rīcības plāns, kuru uzņēmums pieņem attiecībā uz kādu stratēģisku lēmumu un ar kuru tiecas uz
i. kādu publiskās rīcībpolitikas mērķi un/vai
ii. kādu struktūrai specifisku rīcības plānu, kas organizēts kā strukturēts mērķrādītāju un darbību kopums un saistīts ar svarīgu stratēģisku lēmumu, būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī un/vai īpaši svarīgām darbībām un iedalītiem resursiem.
|
|
Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns
|
Uzņēmuma vispārējās stratēģijas aspekts; šajā plānā ir izklāstīti uzņēmuma mērķrādītāji, darbības un resursi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, arī tādas darbības kā SEG emisiju samazināšana, ņemot vērā mērķi globālo sasilšanu iegrožot līdz 1,5 °C un panākt klimatneitralitāti.
|
|
Pārkārtošanās riski
|
Riski, kas rodas, ja organizācijas vai investora stratēģija un pārvaldība nav salāgota ar mainīgo regulatīvo, rīcībpolitisko vai sociālo vidi, kurā organizācija vai investors darbojas. Pārkārtošanās riskus var radīt vai mainīt tādas norises, kuru mērķis ir apturēt vai apvērst klimatam vai dabai nodarīto kaitējumu, piemēram, valdības pasākumi, tehnoloģiski sasniegumi, tirgus izmaiņas, tiesvedība un izmaiņas tajā, kam patērētāji dod priekšroku.
|
|
Lietotāji
|
Ilgtspējas deklarāciju lietotāji ir vispārīga rakstura finanšu pārskatu primārie lietotāji (esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori, arī aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumpartneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.
|
|
Vērtības ķēde
|
Visas darbības, resursi un attiecības, kas saistītas ar uzņēmuma darījumdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas.
Vērtības ķēde ietver darbības, resursus un attiecības, ko uzņēmums izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām. Relevantas darbības, resursi un attiecības ir, piemēram,
i. darbības, resursi un attiecības, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām, piemēram, cilvēkresursi,
ii. darbības, resursi un attiecības piegādes, tirgvedības un izplatīšanas kanālos, piemēram, materiālu un pakalpojumu sagāde, produktu un pakalpojumu pārdošana un piegāde, un
iii. finansēšanas, ģeogrāfiskā, ģeopolitiskā un regulatīvā vide, kurā uzņēmums darbojas.
Vērtības ķēde ietver aktorus, kas vērtības ķēdē attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un lejasposmā. Aktori (piemēram, piegādātāji), kas attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā, piegādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti uzņēmuma produktu un pakalpojumu izstrādē. Struktūras, kas attiecībā pret uzņēmumu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), produktus vai pakalpojumus no uzņēmuma saņem.
ESRS termins “vērtības ķēde” lietots vienskaitlī, lai gan uzņēmumiem var būt vairākas vērtības ķēdes.
|
|
Vērtības ķēdes darbinieks
|
Indivīds, kas veic darbu uzņēmuma vērtības ķēdē, neatkarīgi no tā, vai tam ar uzņēmumu ir līgumattiecības, un neatkarīgi no šo attiecību būtības. Saskaņā ar ESRS darba ņēmēji vērtības ķēdē ir visi darba ņēmēji uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kurus uzņēmums būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt. Te ietilpst ietekme, kas saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi, tai skaitā ar tā produktu vai pakalpojumu starpniecību, kā arī ar darījuma attiecību starpniecību. Te ietilpst visi darbinieki, kas neietilpst termina “pašu personāls” tvērumā (“pašu personāls” ir strādājošie, kuri ar uzņēmumu ir darba attiecībās (“darbinieki”), un ārštata darbinieki, kuri ir vai nu individuāli darbuzņēmēji, kas uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātas personas”), vai strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
|
|
Alga
|
Bruto alga, izņemot mainīgos komponentus, piemēram, virsstundas un stimulējošo samaksu, un neskaitot piemaksas, ja vien tās nav garantētas.
|
|
Atkritumi
|
Jebkura viela vai priekšmets, no kā atkritumu valdītājs atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties (37).
|
|
Atkritumu hierarhija
|
Prioritārā secība atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā (38):
i. atkritumu rašanās novēršana,
ii. sagatavošana atkalizmantošanai,
iii. reciklēšana,
iv. citu veidu atgūšana (piem., enerģijas atgūšana) un
v. likvidēšana.
|
|
Atkritumu apsaimniekošana
|
Atkritumu savākšana, pārvadāšana, likvidēšana un resursu atgūšana no tiem, tostarp šādu operāciju pārraudzība un likvidācijas objektu uzraudzība pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks (39).
|
|
Notekūdeņi
|
Ūdens, kam tā kvalitātes, daudzuma vai rašanās laika dēļ vairs nav tūlītējas vērtības attiecībā uz mērķi, kuram tas izmantots vai iegūts.
Notekūdeņi no viena lietotāja var būt potenciāls ūdensapgādes avots lietotājam citviet. Dzesēšanas ūdeni par notekūdeņiem neuzskata.
|
|
Ūdens patēriņš, patērētais ūdens
|
Ūdens daudzums, kas pārskata periodā pievadīts uzņēmuma (vai kompleksa) robežās un nav novadīts atpakaļ ūdensvidē vai kādai trešai personai.
|
|
Ūdeņu novadījums, novadītie ūdeņi
|
Efluentu un citu ūdeņu kopējais daudzums, kas pārskata periodā tiek novadīts ārpus organizācijas robežām virszemes ūdeņos, pazemes ūdeņos vai trešām personām.
|
|
Ūdensietilpība
|
Rādītājs, kas uzrāda attiecību starp ūdens tilpumu un radīto darbības vienību (produkti, pārdevumi u. c.).
|
|
(Reciklēts un atkalizmantots) ūdens
|
Ūdens un notekūdeņi (attīrīti vai neattīrīti), kas ūdens pieprasījuma samazināšanas nolūkā izmantoti vairāk nekā vienu reizi, pirms tos novada ārpus uzņēmuma vai kopīgo kompleksu robežām. Tos var izmantot vienā un tajā pašā procesā (reciklēšana) vai citā procesā vienā un tajā pašā (savā vai kopīgi izmantotā) kompleksā vai citā uzņēmuma kompleksā (atkalizmantošana).
|
|
Ūdens trūkums
|
Saldūdens resursu bagātība tilpumiskā ziņā vai tās trūkums. Trūkumu izraisa cilvēks; tā ir cilvēku patērētā ūdens daudzuma un noteiktā teritorijā pieejamā ūdens resursu tilpuma attiecības funkcija. Tādējādi arīds reģions, kurā ir ļoti maz ūdens, bet kurā cilvēki ūdeni nepatērē, ir nevis uzskatāms par ūdens trūkumam pakļautu, bet gan drīzāk par arīdu reģionu. Ūdens trūkums ir fiziska, objektīva realitāte, ko reģionos laika gaitā var konsekventi izmērīt. Ūdens trūkums atspoguļo saldūdens fizisko bagātību, nevis to, vai šis ūdens ir piemērots lietošanai. Piemēram, reģionā var būt bagātīgi ūdens resursi (un tādējādi to var neuzskatīt par ūdens trūkumam pakļautu reģionu), bet tajā var būt tik smags piesārņojums, ka šie resursi var nebūt piemēroti izmantošanai cilvēku vai ekoloģiskām vajadzībām.
|
|
Ņemtais ūdens
|
Kopējais ūdens daudzums, kas no visiem avotiem pārskata periodā pievadīts uzņēmuma robežās jebkādiem lietojumiem.
|
|
Darbinieku pārstāvji
|
Darbinieku pārstāvji ir
i. arodbiedrību pārstāvji, proti, pārstāvji, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi iecēlušas vai ievēlējušas arodbiedrības vai šādu arodbiedrību biedri;
ii. pienācīgi ievēlēti pārstāvji, proti, organizācijas darbinieku brīvi ievēlēti pārstāvji, kuri nav darba devēja pakļautībā vai kontrolē saskaņā ar valsts normatīvo aktu vai koplīgumu noteikumiem un kuru funkcijās neietilpst darbības, kas attiecīgajā valstī ir arodbiedrību ekskluzīva prerogatīva un kas netiek izmantotas, lai grautu attiecīgo arodbiedrību vai to pārstāvju pozīcijas.
|
|
Darba un privātās dzīves līdzsvars
|
Apmierinošs līdzsvars starp indivīda darbu un privāto dzīvi. Darba un privātās dzīves līdzsvars plašākā nozīmē ietver ne tikai līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, ņemot vērā ģimenes vai aprūpes pienākumus, bet arī laika sadalījumu starp darbam veltīto laiku un laiku privātajā dzīvē ārpus ģimenes pienākumiem.
|
|
Ar darbu saistīts apdraudējums
|
Ar darbu saistīts apdraudējums var būt
i. fizisks (piemēram, starojums, ekstrēma temperatūra, pastāvīgs skaļš troksnis, uz grīdas izlijuši šķidrumi vai paklupšanas risks, mašīnas, kas nav aprīkotas ar aizsarglīdzekļiem, bojātas elektroiekārtas);
ii. ergonomisks (piemēram, nepareizi noregulētas darbstacijas un krēsli, neērtas kustības, vibrācija);
iii. ķīmisks (piemēram, eksponētība kancerogēniem, mutagēniem, reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, šķīdinātājiem, oglekļa monoksīdam vai pesticīdiem);
iv. bioloģisks (piemēram, eksponētība asinīm un ķermeņa šķidrumiem, sēnītēm, baktērijām, vīrusiem vai kukaiņu kodumiem);
v. psihosociāls (piemēram, verbāla vardarbība, aizskaršana, iebiedēšana);
vi. saistīts ar darba organizāciju (piemēram, pārmērīga darba slodze, maiņu darbs, ilgas darba stundas, darbs naktī, vardarbība darbavietā).
|
|
Ar darbu saistīts incidents
|
Notikums, kas izriet no darba vai radies darba gaitā un kas varētu izraisīt vai izraisa traumu vai slimību. Incidentus var izraisīt, piemēram, elektriskas problēmas, sprādziens, ugunsgrēks, pārplūde, apgāšanās, noplūde, plūsma, lūzums, plīsums, sašķelšanās, kontroles zudums, paslīdēšana, paklupšana un krišana, ķermeņa kustība bez slodzes, ķermeņa kustība stresa slodzes / ar slodzi, šoks, pārbīšanās, vardarbība darbavietā vai aizskaršana (piemēram, seksuāla uzmākšanās).
Incidentu, kas izraisa traumu vai slimību, bieži dēvē par nelaimes gadījumu. Incidentu, kam ir potenciāls izraisīt traumu vai slimību, bet trauma vai slimība nerodas, bieži dēvē par gandrīz notikušu nelaimes gadījumu.
|
(1)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(2)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(3)
Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. februāris), ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 63, 2.3.2012., 1. lpp.).
(4)
3. panta 10) punkts Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(5)
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).
(6)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(7)
2013/488/ES: Padomes Lēmums (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).
(8)
I pielikuma 21. punkts Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informācijas saturu un noformējumu saistībā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, precizē informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu saistībā ar ilgtspējas rādītājiem un negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, kā arī informācijas saturu un noformējumu saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos (OV L 196, 25.7.2022., 1. lpp.).
(9)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(10)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(11)
2. panta 20) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(12)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
(13)
Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
(14)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(15)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(16)
Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informācijas saturu un noformējumu saistībā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, precizē informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu saistībā ar ilgtspējas rādītājiem un negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, kā arī informācijas saturu un noformējumu saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos (OV L 196, 25.7.2022., 1. lpp.).
(17)
2. panta g) apakšpunkts Padomes Direktīvā 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).
(18)
3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.).
(19)
2. panta 10) punkts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.
(20)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(21)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(22)
Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 15) punkts [direktīvā: reģenerācija].
(23)
2. panta 1) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).
(24)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).
(25)
3. panta 21) punkts Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(26)
Komisijas Regula (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu (OV L 325, 20.12.2018., 18. lpp.).
(27)
Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. februāris), ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
(28)
Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).
(29)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (OV L 125, 21.5.2009., 75. lpp.).
(30)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(31)
Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(32)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(33)
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(34)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva).
(35)
Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē.
(36)
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(37)
Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 1) punkts.
(38)
Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 4. panta 1. punkts.
(39)
Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 9) punkts.
|
1. Pārskats
1.1 Atsauces
1.2 Identificētās prasības
1.3 Saistītie standarti
2. Identificētās prasības
3. Saistītie standarti
- Builddate: 01.01.2025 00:00:00 -Doknr: CELEX:32023R2772
- EULAW -
EN: Legal acts of the European Union from EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © European Union. Re-use is authorised by Decision 2011/833/EU, provided the source is acknowledged; the consolidated texts are licensed under CC BY 4.0 (EUR-Lex legal notice). Divided into sections and converted into the GRCA format, the wording unchanged. Only the legislation published in the Official Journal of the European Union is deemed authentic.
DE: Rechtsakte der Europäischen Union aus EUR-Lex, https://eur-lex.europa.eu/. © Europäische Union. Weiterverwendung nach Beschluss 2011/833/EU mit Quellenangabe gestattet; die konsolidierten Fassungen stehen unter CC BY 4.0 (Rechtlicher Hinweis von EUR-Lex). In Abschnitte aufgeteilt und in das GRCA-Format umgewandelt, der Wortlaut unverändert. Verbindlich sind allein die im Amtsblatt der Europäischen Union veröffentlichten Rechtsakte.
|