VII PIELIKUMS
SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU UN SAVSTARPĒJU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS (“SAVIENĪBAS SARAKSTS”)
(kas minēts 3. panta 4. punktā)
A. SAVIENĪBAS SARAKSTA VEIDOŠANĀ PIEMĒROTIE PRINCIPI
Daži KIP/SIP ir apvienoti kopās, jo tie ir savstarpēji atkarīgi, potenciāli konkurējoši vai konkurējoši. Ir izveidotas šādas KIP/SIP kopas:
a)
savstarpēji atkarīgu KIP/SIP kopa ir definēta kā “kopa X, kurā ietilpst šādi KIP/SIP:”. Šāda kopa ir izveidota, lai apzinātu tos KIP/SIP, kas visi ir vajadzīgi tās pašas pārrobežu mēroga nepietiekamības novēršanai un kas rada sinerģiju, ja tos īsteno kopā. Šajā gadījumā, lai panāktu Savienības mēroga labumu, ir jāīsteno visi KIP/SIP;
b)
potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens vai vairāki šādi KIP/SIP:”. Šāda kopa atspoguļo neskaidrību par pārrobežu nepietiekamības apmēru. Šajā gadījumā ne visi kopā iekļautie KIP/SIP ir obligāti jāīsteno. Tas, vai jāīsteno viens, vairāki vai visi KIP/SIP, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzību pēc KIP/SIP atkārtoti novērtē – arī ņemot vērā jaudas vajadzības – nākamajā KIP/SIP apzināšanas procesā;
c)
konkurējošu KIP/SIP kopa, kas ir “kopa X, kurā ietilpst viens no šādiem KIP/SIP:”. Šādas kopa risina vienu un to pašu nepietiekamības problēmu. Tomēr skaidrība par nepietiekamības apmēru ir lielāka nekā potenciāli konkurējošu KIP/SIP kopas gadījumā, tāpēc izlemts, ka īstenojams tikai viens no KIP/SIP. Tas, kurš KIP/SIP tiek īstenots, tiek atstāts tirgus ziņā – ar nosacījumu, ka ir saņemti vajadzīgie plānošanas, atļauju un regulatīvie apstiprinājumi. Vajadzības gadījumā KIP/SIP nepieciešamību atkārtoti novērtē nākamajā KIP/SIP apzināšanas procesā.
Uz visiem KIP/SIP attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2022/869.
2. Apakšstacijas un kompresorstacijas
Elektroenerģijas apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas tiek uzskatītas par KIP/SIP daļu, ja tās ģeogrāfiski atrodas attiecīgi uz pārvades līnijām vai blakus cauruļvadiem. Apakšstacijas, augstsprieguma līdzstrāvas savienotājstacijas un kompresorstacijas tiek uzskatītas par atsevišķu KIP un ir skaidri minētas Savienības sarakstā, ja to ģeogrāfiskā atrašanās vieta atšķiras no attiecīgi pārvades līniju vai cauruļvadu atrašanās vietas. Uz šiem objektiem attiecas tiesības un pienākumi, kas noteikti ar Regulu (ES) 2022/869.
3. Projekti, kurus vairs neuzskata par KIP vai SIP, un projekti, kas kļuvuši par daļu no citiem KIP vai SIP
Vairāki projekti, kas iekļauti pirmajā Savienības sarakstā, vairs netiek uzskatīti par KIP vai SIP viena vai vairāku šādu iemeslu dēļ:
a)
projekts jau ir nodots vai līdz 2026. gada martam tiks nodots ekspluatācijā un tāpēc no Regulas (ES) 2022/869 noteikumiem negūtu labumu;
b)
saskaņā ar jauniem datiem projekts neatbilst vispārīgajiem kritērijiem;
c)
projekts netika atkārtoti iesniegts, lai to atlasītu kā KIP/SIP;
d)
dalībvalsts, uz kuras teritoriju projekts attiecas, nav piešķīrusi apstiprinājumu; vai
e)
atlases procesā tas ierindojies zemākā vietā nekā citi kandidātstatusā esošie KIP/SIP.
Ja vairs nebūs piemērojami iemesli, kuru dēļ šie projekti nav iekļauti pašreizējā Savienības sarakstā, varēs apsvērt to iekļaušanu nākamajā Savienības sarakstā (izņemot projektus, kas jau ir nodoti ekspluatācijā vai tiks nodoti ekspluatācijā līdz 2026. gada martam).
Šādi projekti nav KIP vai SIP, bet pārredzamības un skaidrības labad ar sākotnējo KIP vai SIP numuru ir uzskaitīti šā pielikuma C daļas sarakstā kā “Projekti, ko par KIP vai SIP vairs neuzskata”.
Daži projekti, kas iekļauti pirmajā Savienības sarakstā, to īstenošanas procesā kļuva par citu KIP vai SIP (kopu) neatņemamu sastāvdaļu.
Šādus projektus vairs neuzskata par neatkarīgiem KIP vai SIP, bet pārredzamības un skaidrības labad tie ar to sākotnējiem KIP vai SIP numuriem ir uzskaitīti šā pielikuma C daļā kā “Projekti, kas tagad ir citu KIP vai SIP neatņemama daļa”.
4. KIP/SIP neattiecināmās daļas
Dažos KIP/SIP daļa investīciju nav attiecināmas. Minētās investīcijas neuzskata par Savienības saraksta daļu:
a)
iekšējo tīklu pastiprināšana projektam “MEDLINK” (daļa no SIP 1.35), proti, maiņstrāvas pārvades līnijai starp Annaba un Tougourt Alžīrijā un maiņstrāvas pārvades līnijai starp De Jebil un Marsa Dhib Tunisijā;
b)
iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienotājam starp Subotica (RS) un Sándorfalva (HU) (daļa no SIP 2.12.), proti, gaisvadu līnija starp Novi Sad 3 un Sombor 3, gaisvadu līnija starp Srbobran un Sremska Mitrovica 2 un apakšstacijas Subotica 3 rekonstrukcija;
c)
iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienojumam starp Wadi El Natroon (EG) un Mesogeia/St. Stefanos (EL) [t. s. “GREGY Interconnector”] (daļa no SIP 2.13) – EG iekšējie posmi;
d)
iekšējo tīklu pastiprināšana starpsavienojumam starp Bobov Dol (BG) un Leskovac 2 (RS) [t. s. “Centrālais Balkānu koridors”] (daļa no KIP 2.26.), proti, gaisvadu līnijas modernizācija starp Nis 2 un Krusevac 1, Krusevac 1 apakšstacijas modernizācija, gaisvadu līnijas Krusevac 1 un Kraljevo 3 modernizācija, gaisvadu līnijas starp Kraljevo un Pozega modernizācija, jaunā Pozega apakšstacija, jaunā gaisvadu līnija starp Jagodina un Pozarevac, gaisvadu līnijas modernizācija starp Pozega un Vardiste un jaunā apakšstacija Pozarevac 3;
e)
Spānijas maģistrāles iekšējie posmi (daļa no KIP 9.1.3.): Coruña–Zamora, Huelva – Algeciras, Kastīlija un Leona (starp Zamora–Haro), Guitiriz–Zamora un Kastīlijas-Lamančas un Madrides savienojums;
f)
Freiburg – Offenbach iekšējais posms Vācijā (daļa no KIP 9.2.1);
g)
Limburgas apgabala posms un tā savienojums ar ziemeļu-dienvidu maģistrāli NL austrumos (daļa no KIP 9.6.);
h)
iekšējais posms Vācijā, kas sākas pie Brēmenes un turpinās Hanoveres virzienā (daļa no KIP 9.7.4.);
i)
iekšējais posms Francijā no Port-de-la-Nouvelle caur Barbaira (daļa no KIP 9.27.2.);
j)
iekšējais posms Francijā Bordeaux–Lussagnet (daļa no KIP 9.27.3.);
k)
iekšējais posms Vācijā, kas sākas pie Brēmenes un turpinās dienvidu virzienā (daļa no KIP 9.28.);
l)
iekšējais posms Apvienotajā Karalistē no Bacton līdz Apvienotās Karalistes iekšējam ūdeņraža tīklam (daļa no KIP 9.35.);
m)
Ziemeļāfrikas ūdeņraža koridora iekšējie posmi Tunisijā (daļa no KIP 10.12.);
n)
Nordic Hydrogen Route – Bothnian Bay iekšējais posms Zviedrijā, kas savieno Kiruna ar Luleå (daļa no KIP 11.1.);
o)
iekšējie posmi Somijā (ģeogrāfiskās atsauces ir minētas kā norādes): Mäntsälä, Imatra, Kouvola, Kotka; Nordic-Baltic Hydrogen Corridor iekšējā līnija LT, kas veido savienojumu ar Klaipēdu (daļa no KIP 11.2.);
p)
posms Zviedrija–Somija un Baltic Sea Hydrogen Collector savienojums ar Gotlandes salu (daļa no KIP 11.3.).
5. Savienības sarakstā esošu projektu numerācija
Projekti, kas bija iekļauti pirmajā Savienības sarakstā, saglabā sākotnējo KIP/SIP numuru pašreizējā Savienības sarakstā. Projektiem, kas no jauna iekļauti pašreizējā Savienības sarakstā, piešķir jaunu unikālu KIP/SIP numuru.
B. SAVIENĪBAS KOPĪGU INTEREŠU PROJEKTU UN SAVSTARPĒJU INTEREŠU PROJEKTU SARAKSTS
1. Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā (NSI West Electricity)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
1.1.
|
Portugāles un Spānijas starpsavienojums starp Beariz–Fontefría (ES), Fontefria (ES) – Ponte de Lima (PT) un Ponte de Lima–Vila Nova de Famalicão (PT), arī apakšstacijas Beariz (ES), Fontefría (ES) un Ponte de Lima (PT)
|
|
1.2.
|
Starpsavienojums starp Gatica (ES) un Cubnezais (FR) [t. s. “Biskajas līcis”]
|
|
1.3.
|
Starpsavienojums starp La Martyre (FR) un Great Island jeb Knockraha (IE) [t. s. “Celtic Interconnector”]
|
|
1.4.
|
1.4.1. Iekšējā līnija no Emden-East līdz Osterath ar mērķi palielināt jaudu no Ziemeļvācijas uz Reinzemi [t. s. “A-Nord”]
|
|
1.5.
|
Iekšējā līnija Vācijā starp Brunsbüttel/Wilster un Großgartach/Grafenrheinfeld ar mērķi palielināt jaudu pie ziemeļu un dienvidu robežām [t. s. “Suedlink”]
|
|
1.6.
|
Iekšējā līnija starp Osterath un Philippsburg (DE) ar mērķi palielināt jaudu pie rietumu robežām [t. s. “Ultranet”]
|
|
1.7.
|
1.7.1. Starpsavienojums starp Navarra (ES) un Landes (FR) [t. s. “Pyrenean crossing 1”]
1.7.2. Starpsavienojums starp Aragonas reģionu (ES) un Marsillon (FR) [t. s. “Pyrenean crossing 2”]
|
|
1.8.
|
Starpsavienojums starp Lonny (FR) un Gramme (BE)
|
|
1.9.
|
Iekšējās līnijas pie Beļģijas ziemeļu robežas starp Zandvliet un Lillo-Liefkenshoek (BE) un starp Liefkenshoek un Mercator, arī apakšstacija Lillo (BE) [t. s. “BRABO II + III”]
|
|
1.10.
|
Starpsavienojums starp Itālijas kontinentālo daļu, Korsiku (FR) un Sardīniju (IT) [t. s. “SACOI 3”]
|
|
1.11.
|
Kaunertal hidroakumulācijas elektrostacijas paplašināšanas projekts (AT)
|
|
1.12.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija ar ūdens attīrīšanas ciklu NAVALEO (ES)
|
|
1.13.
|
Silvermines hidroakumulācijas elektrostacija (IE)
|
|
1.14.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija RIEDL (DE)
|
|
1.16.
|
Green Hydrogen Hub Denmark pneimoakumulācijas elektrostacija (DK)
|
|
1.17.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija WSK PULS (DE)
|
|
1.18.
|
Reversīva hidroakumulācijas elektrostacija AGUAYO II (ES)
|
|
1.22.
|
Iekšējā līnija starp Bordo apgabalu un Nantes apgabalu (FR) [t. s. “GiLa”]
|
|
1.23.
|
Iekšējā līnija starp Montalto un Avenza (IT) [t. s. “HG North Tyrrhenian corridor”]
|
|
1.24.
|
Iekšējā līnija starp Ovelgönne / Rastede / Wiefelstede / Westerstede un Bürstadt un Marxheim (Taunus) (DE) [t. s. “Rhine-Main-Link”]
|
|
1.25.
|
Tiešsaistes tīkla regulators PSKW-Rio (DE)
|
|
1.26.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija CHR IRENE (ES)
|
|
1.27.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija PSP CONSO II (ES)
|
|
1.28.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Villarosa (IT)
|
|
1.29.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Taccu Sa Pruna (IT)
|
|
1.30.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Favazzina (IT)
|
|
1.31.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Serra Del Corvo (IT)
|
|
1.32.
|
Pneimoakumulācijas elektrostacija CAES Ahaus, Vācija (DE)
|
Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
1.19.
|
Starpsavienojums starp Sicīliju (IT) un Tunisijas mezglu (TN) [t. s. “ELMED”]
|
|
1.20.
|
Starpsavienojums starp Zēbriges apgabalu (BE) un Kemsley, Kentu (UK) [t. s. “Cronos”]
|
|
1.21.
|
Starpsavienojums starp Emdenes apgabalu (DE) un Corringham, Eseksu (UK) [t. s. “Tarchon”]
|
|
1.33.
|
Starpsavienojums starp Woodland (IE) un Turleenan (UK) [t. s. “Ziemeļu–dienvidu starpsavienotājs”] (Nr. 2.13.1. ceturtajā KIP sarakstā)
|
|
1.34.
|
Starpsavienojums starp Maynooth (IE) un Bodelwyddan (UK) [t. s. “MaresConnect”]
|
|
1.35.
|
Starpsavienojums starp La Spezia (IT) un Annaba (DZ) un starp Suvereto (IT) un Marsa Dhib (TN) [t. s. saukts “Medlink”]
|
2. Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi centrālajā Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā (NSI East Electricity)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
2.1.
|
Austrijas–Vācijas kopa, kurā ietilpst šādi KIP:
2.1.1. Starpsavienojums starp Isar / Altheim / Ottenhofen (DE) un St. Peter (AT)
2.1.3. Iekšējā līnija starp Westtirol un Zell-Ziller (AT)
2.1.4. Starpsavienotājs starp Pleinting (DE) un St. Peter (AT)
|
|
2.2.
|
Iekšējā līnija Vācijā starp Wolmirstedt un Isar [t. s. “SuedOstLink”]
|
|
2.3.
|
Čehijas iekšējo līniju kopa, ieskaitot šādus KIP:
2.3.2. Iekšējā līnija starp Prestice un Kocin
2.3.3. Iekšējā līnija starp Kocin un Mirovka
|
|
2.4.
|
Starpsavienotājs starp Würmlach (AT) un Somplago (IT)
|
|
2.5.
|
Kopa Ungārija–Rumānija, kurā ietilpst šādi KIP:
2.5.1. Starpsavienotājs starp Józsa (HU) un Oradea (RO)
2.5.2. Iekšējā līnija starp Urechesti (RO) un Targu Jiu (RO)
2.5.3. Iekšējā līnija starp Targu Jiu (RO) un Paroseni (RO)
2.5.4. Iekšējā līnija starp Paroseni (RO) un Baru Mare (RO)
2.5.5. Iekšējā līnija starp Baru Mare (RO) un Hasdat (RO)
2.5.6. Apakšstacijas Rosiori modernizācija (RO)
2.5.7. Starpsavienotājs starp Nadab (RO) un Bekescsaba (HU)
|
|
2.6.
|
Kopa Izraēla–Kipra–Grieķija [t. s. “Great Sea Interconnector”], kurā ietilpst šādi KIP:
2.6.1. Starpsavienojums starp Hadera (IL) un Kofinou (CY)
2.6.2. Starpsavienojums starp Kofinou (CY) un Korakia, Krēta (EL)
|
|
2.7.
|
Starpsavienotājs starp Otrokovice (CZ) un Ladce (SK)
|
|
2.8.
|
Starpsavienotājs starp Lienz (AT) un Veneto reģionu (IT)
|
|
2.9.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Amfilochia (EL)
|
|
2.10.
|
Ptolemaida enerģiju uzkrājošo bateriju sistēma (EL)
|
|
2.11.
|
Hidroakumulācijas elektrostacijas Čierny Váh (SK) modernizācija [t. s. “SE Integrator”]
|
|
2.14.
|
Iekšējā līnija starp Villanova un Fano (IT) [t. s. “Adriatic HVDC link”]
|
|
2.15.
|
Iekšējā līnija starp Lienz, Malta un Obersielach (Nr. 3.28. piektajā KIP sarakstā)
|
|
2.16.
|
Starpsavienojums starp Hradec (CZ) un Röhrsdorf (DE)
|
|
2.17.
|
Starpsavienojums starp Galatina (IT) un Thesprotia (EL) [t. s. “GRITA 2”]
|
|
2.18.
|
Iekšējā līnija starp St. Peter un Dürnrohr (AT)
|
|
2.19.
|
Iekšējā līnija starp Foggia un Forli (IT) [t. s. “HG Adriatic Corridor”]
|
|
2.20.
|
Starpsavienojums starp Sajóivánka (HU) un Rimavská Sobota (SK) (Nr. 3.17. ceturtajā KIP sarakstā)
|
|
2.21.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Yadenitsa (BG) (Ne. 3.23. ceturtajā KIP sarakstā)
|
|
2.22.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Kozjak (SI)
|
|
2.23.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Batak (BG)
|
|
2.24.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Dospat (BG)
|
Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
2.12.
|
Starpsavienotājs starp Subotica (RS) un Sándorfalva (HU) [t. s. “Pannonian Corridor”]
|
|
2.13.
|
Starpsavienojums starp Sidi Barrani krastu (EG) un Mesogeia/St. Stefanos (EL) [t. s. “GREGY Interconnector”]
|
|
2.25.
|
Starpsavienojums starp Villanova (IT) un Lastva (ME)
|
|
2.26.
|
Starpsavienojums starp Bobov Dol (BG) un Leskovac 2 (RS) [t. s. “Centrālais Balkānu koridors”]
|
|
2.27.
|
Starpsavienojums starp Anaklia (GE) un Constanta Sud (RO) [t. s. “Melnās jūras starpsavienojuma kabelis”]
|
|
2.28.
|
Starpsavienojums starp Mukacheve (UA) un Veľké Kapušany (SK)
|
|
2.29.
|
Starpsavienojums starp Artsyz (UA) un Isaccea (RO)
|
3. Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP Electricity)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
3.2.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Igaunijā
|
|
3.3.
|
Baltijas valstu elektrosistēmas integrācija un sinhronizācija ar Eiropas tīkliem; ietilpst šādi KIP:
3.3.3. Iekšējā līnija starp Paide un Sindi (EE)
3.3.5. Citi infrastruktūras aspekti Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas sinhronizēšanā ar kontinentālās Eiropas tīkliem
3.3.6. Starpsavienojums starp Lietuvu un Poliju [t. s. “Harmony Link”]
3.3.11. Iekšējā līnija starp Dunowo un Żydowo Kierzkowo (PL)
3.3.12. Iekšējā līnija starp Piła Krzewina un Żydowo Kierzkowo (PL)
3.3.13. Iekšējā līnija Morzyczyn-Dunowo-Słupsk-Żarnowiec (PL)
3.3.14. Iekšējā līnija Żarnowiec-Gdańsk/Gdańsk Przyjaźń-Gdańsk Błonia (PL)
|
|
3.5.
|
Ceturtais starpsavienojums starp Somiju un Zviedriju [t. s. “Aurora line 2”]
|
|
3.6.
|
Starpsavienojums starp Somiju un Igauniju [t. s. “Estlink 3”]
|
|
3.7.
|
Starpsavienojums starp Somiju un Zviedriju [t. s. “Fenno-Skan 3”]
|
|
3.8.
|
Starpsavienojums starp Zviedriju un Dāniju [t. s. “Upgrade to Konti-Skan”]
|
|
3.9.
|
Latvijas un Lietuvas pārrobežu stiprināšanas projekts
|
|
3.10.
|
Hidroakumulācijas elektrostacija Somijā [t. s. “Kemijoki PSP”]
|
4. Ziemeļu jūru atkrastes energotīkli (NSOG)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
4.2.
|
Atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Beļģiju un Dāniju [t. s. “Triton Link”]
|
|
4.3.
|
Augstsprieguma atkrastes apakšstacija un savienojums ar Menuel (FR) [t. s. “Offshore Wind connection Centre Manche 1”]
|
|
4.4.
|
Augstsprieguma atkrastes apakšstacija un savienojums ar Tourbe (FR) [t. s. “Offshore Wind connection Centre Manche 2”]
|
|
4.7.
|
Atkrastes vēja savienojums Fécamp-Grand Large 1 (FR)
|
|
4.8.
|
Atkrastes vēja savienojums Fécamp-Grand Large 2 (FR)
|
|
4.9.
|
Atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Vāciju un Nīderlandi
|
Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
4.5.
|
Daudzfunkcionāls starpsavienotājs starp Princeses Elizabetes salu (BE) un Kentu (UK) [t. s. “Nautilus”]
|
|
4.6.
|
Daudzfunkcionāls HVDC starpsavienojums starp Lielbritāniju un Nīderlandi [t. s. “LionLink”]
|
|
4.10.
|
Atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Apvienoto Karalisti un Vāciju [t. s. “HansaLink – Phase 1”]
|
5. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns atkrastes elektrotīkliem (BEMIP offshore)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
5.1.
|
Latvijas un Igaunijas atkrastes hibrīdstarpsavienotājs [t. s. “Elwind”]
|
|
5.2.
|
Bornholm Energy Island (BEI) atkrastes hibrīdstarpsavienotājs starp Dāniju un Vāciju
|
6. Dienvidu un rietumu atkrastes energotīkli (SW offshore)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
6.1.
|
Atkrastes vēja savienojums Oksitānijā (FR)
|
|
6.2.
|
Atkrastes vēja savienojums PACA (FR)
|
|
6.3.
|
Atkrastes vēja savienojums Golfe de Lion Centre (FR)
|
7. Dienvidu un austrumu atkrastes tīkli (SE offshore)
Attiecībā uz šo koridoru netika iesniegts neviens projekts.
8. Atlantijas okeāna atkrastes tīkli
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
8.1.
|
Atkrastes vēja savienojums Dienvidbretaņā (FR)
|
|
8.2.
|
Atkrastes vēja savienojums Atlantijas okeāna piekrastes dienvidu daļā Oléron 1 (FR)
|
|
8.3.
|
Atkrastes vēja savienojums Atlantijas okeāna piekrastes dienvidu daļā Oléron 2 (FR)
|
|
8.4.
|
Atkrastes vēja savienojums Golfe de Gascogne Sud (FR)
|
|
8.5.
|
Atkrastes vēja savienojums Bretagne Nord-Ouest (FR)
|
9. Ūdeņraža starpsavienojumi Rietumeiropā (HI West)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
9.1.
|
Portugāles–Spānijas–Francijas–Vācijas koridors:
9.1.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Portugālē
9.1.2. Ūdeņraža starpsavienotājs starp Portugāli un Spāniju
9.1.3. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Spānijā
9.1.4. Ūdeņraža starpsavienotājs starp Spāniju un Franciju [t. s. “BarMar”]
9.1.5. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Francijā, kas savieno ar Vāciju [t. s. “HyFen”]
9.1.6. Ūdeņraža iekšējā infrastruktūra Vācijā, kas savieno ar Franciju [t. s. “H2Hercules South-West”]
|
|
9.2.
|
Francijas–Vācijas pārrobežu ūdeņraža ielejas:
9.2.1. Ūdeņraža ieleja Vācijā līdz Francijas robežai [t. s. “RHYn”]
9.2.2. Ūdeņraža ieleja Francijā līdz Vācijas robežai [t. s. “Mosahyc”]
|
|
9.3.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Francijā līdz Beļģijas robežai [t. s. “Franco-Belgian H2 corridor”]
|
|
9.4.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “H2ercules West”]
|
|
9.5.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Beļģijā [t. s. “Belgian Hydrogen Backbone”]
|
|
9.6.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Nīderlandē [t. s. “National Hydrogen Backbone”]
|
|
9.7.
|
Ūdeņraža starpsavienotāji “National Hydrogen Backbone” (NL) – Vācija
Vācijas daļa:
9.7.1. Ūdeņraža starpsavienotājs no ziemeļu–dienvidu maģistrāles austrumos līdz Oude (NL) [t. s. “H2ercules North”]
9.7.2. Ūdeņraža starpsavienotājs no ziemeļu–dienvidu maģistrāles austrumos līdz Vlieghuis (NL)–Vlieghuis–Ochtrup (DE)
9.7.3. Ūdeņraža starpsavienotājs no Nīderlandes uz Vāciju [t. s. “Delta Rhine Corridor H2”]
9.7.4. Ūdeņraža starpsavienotājs Vācija–Nīderlande 2 [t. s. “Hyperlink”]
9.7.5. Ūdeņraža starpsavienotājs no ziemeļu–dienvidu maģistrāles Winterswijk/Vreden līdz Vācijai [t. s. “H2ercules North-West”]
|
|
9.8.
|
Atkrastes ūdeņraža cauruļvads Vācijā [t. s. “AquaDuctus”]
|
|
9.9.
|
Ūdeņraža starpsavienotājs starp Dāniju un Vāciju:
9.9.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “HyperLink III”]
9.9.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Dānijā [t. s. “DK Hydrogen Pipeline West”]
|
|
9.10.
|
Amonjaka uzņemšanas kompleksi Beļģijā:
9.10.1. Amonjaka uzņemšanas komplekss Antverpenē
9.10.2. Amonjaka uzņemšanas komplekss Amplifhy Antwerp
9.10.3. Amonjaka uzņemšanas komplekss Zeebrugge New Molecules
9.10.4 Amonjaka uzņemšanas komplekss Antwerp VEPA
|
|
9.11.
|
Amonjaka uzņemšanas kompleksi Vācijā:
9.11.1. Amonjaka uzņemšanas kompleksa terminālis Brunsbüttel
9.11.3. Amonjaka uzņemšanas komplekss Wilhelmshaven (Uniper)
|
|
9.12.
|
9.12.2. Amonjaka uzņemšanas komplekss Amplifhy Rotterdam
|
|
9.13.
|
Amonjaka uzņemšanas komplekss Dunkerque (FR)
|
|
9.15.
|
Elektrolīzeru kompleksi Spānijā:
9.15.4. Elektrolīzers Valle andaluz del hidrógeno verde – Huelva
9.15.5. Elektrolīzers Asturias H2 valley
9.15.6. Elektrolīzers Valdo Eume
9.15.7. Elektrolīzers Catalina
9.15.8. Elektrolīzers ErasmoPower2X
|
|
9.16.
|
Elektrolīzeru kompleksi Francijā:
9.16.6. Elektrolīzers GHYga H2
9.16.7. Elektrolīzers H2V 59
|
|
9.17.
|
9.17.4. Elektrolīzers ScheldeH2 (NL)
|
|
9.18.
|
Elektrolīzeru kompleksi Vācijā:
9.18.3. Elektrolīzers Rheinfelden
9.18.4. Elektrolīzers GreenRoot
|
|
9.20.
|
Danish Hydrogen Storage (DK)
|
|
9.21.
|
Hystock Opslag H2 krātuve (NL)
|
|
9.22.
|
Ūdeņraža krātuves Vācijā:
9.22.1. Ūdeņraža krātuve sāls kavernā Harsefeld
9.22.3. Ūdeņraža krātuve sāls kavernā Harsefeld II A+B
9.22.4. EWE ūdeņraža krātuve Huntorf
9.22.5. UST ūdeņraža krātuve Krummhörn
9.22.6. NWKG H2 krātuve
9.22.7. EWE ūdeņraža krātuve Jemgum
9.22.8. Gasunie SpHyGER Etzel
9.22.9. RWE H2 krātuves paplašināšana Gronau-Epe (Nr. 9.22.2. pirmajā Savienības sarakstā)
9.22.10. RWE H2 krātuve Gronau-Epe – otrā paplašināšana
9.22.11. UST ūdeņraža krātuve Epe
|
|
9.24.
|
Ūdeņraža krātuves Spānijā:
9.24.1. H2 krātuve North – 1
9.24.2. H2 krātuve North – 2
|
|
9.26.
|
Ūdeņraža starpsavienotāji Francija–Luksemburga–Beļģija:
9.26.1. Ūdeņraža starpsavienotājs Francija–Luksemburga [t. s. saukts “Hy4link (FR)”]
9.26.2. Iekšējais ūdeņraža cauruļvads Luksemburgā līdz Beļģijas robežai [t. s. “Hy4link (LU)”]
|
|
9.27.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Francijā no Bordo līdz Vidusjūras piekrastei:
9.27.1. MidHY
9.27.2. HySoW Mediterranean
9.27.3. HySoW Atlantic
|
|
9.28.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “HyperLink 4–5”]
|
|
9.29.
|
Ūdeņraža koridors Itālija–Šveice–Vācija:
9.29.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Itālijā no Poggio Renatico līdz Šveices robežai
9.29.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “Alpine HyWay”]
|
|
9.30.
|
Elektrolīzeru kompleksi Dānijā:
9.30.1. Elektrolīzers HØST PtX Esbjerg (iepriekš Jyske Banke Nord PtX) (Nr. 9.19. pirmajā Savienības sarakstā)
9.30.2. Elektrolīzers Hela
9.30.3. Elektrolīzers Vidar
9.30.4. Elektrolīzers Plug Idomlund
9.30.5. Elektrolīzers Esbjerg
|
|
9.31.
|
Elektrolīzers H2Austria&Bavaria+Store (AT)
|
|
9.32.
|
Elektrolīzers CHYMIA (BE)
|
|
9.33.
|
Ūdeņraža krātuves Francijā:
9.33.1. Krātuve GeoH2 (Nr. 9.23 pirmajā Savienības sarakstā)
9.33.2. HyPSTER_3 krātuve
9.33.3. Elektrolīzers HySoW
|
Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
9.34.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Šveicē (daļa no ūdeņraža koridora Itālija–Šveice–Vācija) [t. s. “Alpine H2 corridor”])
|
|
9.35.
|
Ūdeņraža starpsavienotājs Beļģija–Apvienotā Karaliste
|
10. Ūdeņraža starpsavienojumi centrālajā Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā (HI East)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
10.1.
|
SoutH2 koridors Tunisija–Itālija–Austrija–Vācija:
10.1.1. iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Itālijā [t. s. “Italian H2 Backbone”]
10.1.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Austrijā [t. s. “H2 Readiness of the TAG pipeline system”]
10.1.3. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Austrijā [t. s. “H2 Backbone WAG and Penta West”]
10.1.4. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “HyPipe Bavaria – The Hydrogen Hub”]
|
|
10.2.
|
Čehijas un Vācijas ūdeņraža starpsavienojums:
10.2.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Čehijā virzienā uz Vāciju [t. s. “Czech H2 Backbone West”]
10.2.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “FLOW East – Making Hydrogen Happen”]
10.2.3. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Vācijā [t. s. “H2ercules Network South-East”]
|
|
10.3.
|
Ūdeņraža starpsavienojums Grieķija–Bulgārija:
10.3.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Grieķijā virzienā uz Bulgārijas robežu [t. s. “H2DRIA pipeline”]
10.3.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Bulgārijā virzienā uz Grieķijas robežu
|
|
10.5.
|
Centrāleiropas Ūdeņraža koridors Ukraina–Slovākija–Čehija–Vācija:
10.5.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Slovākijā [t. s. “Slovak Hydrogen Backbone”]
10.5.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Čehijā [t. s. “Czech Hydrogen Backbone North”]
|
|
10.6.
|
Ūdeņraža starpsavienojums Slovākija–Ungārija:
10.6.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Slovākijā [t. s. “SK-HU H2 corridor”]
10.6.2. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Ungārijā [t. s. “HU/SK hydrogen corridor”]
|
|
10.7.
|
Ūdeņraža koridors Grieķija–Itālija:
10.7.1. Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Grieķijā [t. s. “Komnina–Florovouni pipeline”]
10.7.2. Atkrastes gāzes cauruļvads, kas savieno Grieķiju un Itāliju [t. s. “H2 Poseidon pipeline”]
|
|
10.8.
|
Amonjaka uzņemšanas komplekss Jonijas enerģijas terminālis (GR)
|
|
10.9.
|
Elektrolīzera iekārta Thalis 1 (GR)
|
|
10.10.
|
EWE ūdeņraža krātuve Ruedersdorf (DE)
|
|
10.11.
|
Fiume Treste Livello pazemes ūdeņraža krātuve (IT)
|
Reģionā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
10.12.
|
Atkrastes ūdeņraža cauruļvads no Tunisijas uz Itāliju [t. s. “Ziemeļāfrikas ūdeņraža koridors”] (daļa no SoutH2 koridora)
|
|
10.13.
|
Iekšējā ūdeņraža infrastruktūra Ukrainā [t. s. “Centrāleiropas ūdeņraža koridors (UKR daļa)”]
|
11. Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns ūdeņraža jomā (BEMIP Hydrogen)
Reģionā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
11.1.
|
Ūdeņraža starpsavienotājs starp Zviedriju un Somiju [t. s. “Nordic Hydrogen Route – Bothnian Bay”]
|
|
11.2.
|
Ūdeņraža starpsavienotājs starp Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Vāciju [t. s. “Nordic-Baltic Hydrogen Corridor”]
|
|
11.3.
|
Ūdeņraža starpsavienotājs starp Somiju un Vāciju [t. s. “Baltic Sea Hydrogen Collector”]
|
|
11.4.
|
H2 starpsavienojumi Vācija–Polija [t. s. “Pomeranian Green Hydrogen cluster”]
|
|
11.5.
|
Elektrolīzeru kompleksi Somijā:
11.5.1. Porvoo, 2. posms
11.5.2. Projekts FOX
11.5.3. Plug Power Kristinestad projekts
|
12. Prioritārā tematiskā joma “Viedo elektrotīklu ieviešana
Tematiskajā jomā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
12.2.
|
CARMEN (BG, RO), lai stiprinātu pārrobežu sadarbību un datu kopīgošanu starp PSO, uzlabotu sadarbību starp PSO un SSO, atbalstītu tīkla paplašināšanu un palielinātu jaudu jaunu atjaunīgo energoresursu integrēšanai un uzlabotu tīkla stabilitāti, drošību un elastību
|
|
12.3.
|
Danube InGrid (HU, SK) ar mērķi efektīvi integrēt visu Ungārijas un Slovākijas elektroenerģijas tīkliem pieslēgto tirgus lietotāju paradumus un rīcību
|
|
12.4.
|
Gabreta Smart Grids (CZ, DE) ar mērķi palielināt tīkla uzņemtspēju, iespējot vidēja sprieguma tīklu attālinātu monitoringu un kontroli un uzlabot tīkla novērojamību un tīkla plānošanu
|
|
12.5.
|
GreenSwitch (AT, HR, SI) ar mērķi palielināt sadalīto atjaunīgo energoresursu uzņemtspēju un efektīvi integrēt jaunas slodzes, uzlabot sadales tīkla novērojamību un palielināt pārrobežu jaudas
|
|
12.6.
|
Selena (CZ, HU, SK), ar mērķi uzlabot energoapgādes drošību, efektivitāti un noturību Čehijā, Ungārijā un Slovākijā, modernizējot un integrējot to elektroenerģijas sadales tīklus
|
|
12.7.
|
Tune (HU, SI, SK), lai palielinātu kontrolējamību un stiprinātu elektrotīklus Slovēnijā, Slovākijā un Ungārijā.
|
13. Prioritārā tematiskā joma “Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls”
Tematiskajā jomā izstrādātie kopīgu interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
13.1.
|
CO2 TransPorts izveidos infrastruktūru, kura atvieglos liela mēroga CO2 uztveršanu, transportēšanu un uzglabāšanu plašā mērogā no Roterdamas, Antverpenes un Ziemeļjūras ostu teritorijām
|
|
13.2.
|
Aramis ir CO2 pārrobežu transportēšanas un uzglabāšanas projekts, kas ietver saņemšanu no emitētājiem Roterdamas ostas apkārtnē, transportēšanu pa cauruļvadiem glabāšanai Nīderlandes kontinentālajā šelfā
|
|
13.4.
|
Bifrost ir transportēšanas un uzglabāšanas projekts ar uzglabāšanu atkrastē Dānijā no Dānijas, Vācijas un Polijas emitētājiem
|
|
13.5.
|
Callisto – multimodālu CO2 mezglu attīstība Vidusjūrā, lai uzglabātu CO2 emisijas no Francijas un Itālijas uzglabāšanas vietās Ravennas piekrastē
|
|
13.6.
|
CCS Baltic Consortium ir CO2 pārrobežu transportēšana pa cauruļvadu un dzelzceļu/ar autotransportu starp Latviju un Lietuvu caur multimodālu LCO2
termināli Klaipēdā
|
|
13.7.
|
Delta Rhine Corridor ir projekts CO2 transportēšanai pa cauruļvadiem no emitētājiem Rūras apgabalā Vācijā un Roterdamas apgabalā Nīderlandē uz atkrastes glabātavām pie Nīderlandes krastiem
|
|
13.8.
|
EU2NSEA ir CO2 pārrobežu tīkls, kas izveidots starp Beļģiju, Vāciju un Norvēģiju ar mērķi CO2 savākt arī no DK, FR, LV, NL, PL un SE uzglabāšanai Norvēģijas kontinentālajā šelfā
|
|
13.10.
|
Norne - transportēšanas infrastruktūra Dānijā ar uzglabāšanu sauszemē un, iespējams, atkrastē; emitētāji galvenokārt no DK, SE, BE un UK, kuri CO2 uz Dāniju transportēs ar kuģi
|
|
13.11.
|
Prinos – Apollo CO2 ir atkrastes glabātava Prinos laukā emisijām no EL, kuras tiek transportētas pa cauruļvadiem, un emisijām no BG, HR, CY, EL, IT un SI, kuras transportē ar kuģi
|
|
13.12.
|
Pycasso ir FR un ES industriālo emitētāju radītā CO2 transportēšana uzglabāšanai sauszemes glabātavā FR dienvidrietumos
|
|
13.15.
|
BaltiCO2Net ir projekts, kas ietver 17 uztveršanas iniciatīvas rūpniecisko emisiju vietās piecās ES dalībvalstīs (DK, DE, LV, PL, SE), kuru uzglabāšana paredzēta sauszemē Dānijā
|
|
13.16.
|
ECO2CEE – LCO
2 terminālis Gdaņskā, kas pa cauruļvadiem saņem CO2 no Polijas rūpniecības uzņēmumiem, un Klaipēdas terminālis, kas saņem CO2 no Lietuvas rūpnīcas pa cauruļvadiem / dzelzceļu/ ar autotransportu (Savienības pirmajā sarakstā Nr. 13.3.)
|
Tematiskajā jomā izstrādātie savstarpēju interešu projekti:
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
13.13.
|
Northern Lights ir CO2 pārrobežu savienojuma projekts, kas apvieno vairākas Eiropas uztveršanas iniciatīvas (citstarp no Beļģijas, Vācijas, Īrijas, Francijas, Zviedrijas), projekts paredz transportēšanu ar kuģi uz glabātavu Norvēģijas kontinentālajā šelfā
|
|
13.14.
|
Nautilus CCS ir no Le Havre, Dunkirk, Duisburg un Rogaland apgabaliem emitēto emisiju uztveršana un transportēšana ar kuģi uz dažādiem piesaistītājiem Ziemeļjūrā (piektajā KIP sarakstā Nr. 12.8. paplašinājums)
|
|
13.17.
|
Atlas – uzglabāšana atkrastes Atlas objektā (NO) un transports ar CO2 transporta kuģiem ar tiešas izkraušanas spēju un peldošu savākšanas, uzglabāšanas un izkraušanas iekārtu (FCSO) kā iespēja CO2 uzglabāšanai, kas uztverts rūpniecības objektos ES
|
|
13.18.
|
Carbon Connect – aptuveni 200 km garš pārrobežu zemūdens maģistrālais cauruļvads antropogēnā CO2 transportēšanai no Zēbriges (Beļģija) uz Apvienotās Karalistes sektoru Ziemeļjūras dienvidos un uzglabāšanu tajā
|
|
13.19.
|
Vācijas oglekļa transporta tīkls – projekta mērķis ir izveidot un ekspluatēt plašu CO2 cauruļvadu tīklu Vācijā, transportēt emisijas uz CO2 piesaistītājiem Ziemeļeiropā un savienot tīklu ar dažādu valstu tīkliem
|
14. Prioritārā tematiskā joma “Viedie gāzes tīkli”
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
14.1.
|
GREENCONNECT (Grid for Renewable gas Enabling Efficient Networks and Cross-border Operation for New Net-zero Energy interConnection and Transmission)
|
|
14.2.
|
Horvātijas un Slovēnijas viedo gāzes tīklu projekts
|
|
14.3.
|
SmartSwitch projekts – esošās Grieķijas un Bulgārijas gāzes pārvades sistēmas viedināšana ūdeņraža un atjaunīgo gāzu integrēšanai tīklā
|
15. Projekti, kas saglabā savu kopīgu interešu projekta statusu (24. pantā paredzētā atkāpe)
|
Nr.
|
Definīcija
|
|
15.1.
|
Maltas savienošana ar Eiropas gāzes tīklu – cauruļvadu starpsavienojums ar Itāliju Dželā
|
|
15.2.
|
Cauruļvads no Vidusjūras austrumdaļas gāzes rezervēm uz Grieķijas kontinentālo daļu caur Kipru un Krētu [t. s. “EastMed Pipeline”] ar uzskaites un regulēšanas staciju Megalopoli
|
C. SARAKSTI “PROJEKTI, KO PAR KIP VAI SIP VAIRS NEUZSKATA” UN “PROJEKTI, KAS TAGAD IETILPST CITOS KIP vai SIP”
1. Ziemeļu–dienvidu elektrotīklu starpsavienojumi Rietumeiropā (NSI West Electricity)
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
2. Ziemeļu–dienvidu elektroenerģijas starpsavienojumi centrālajā Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā (NSI East Electricity)
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
3. Baltijas jūras enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns elektroenerģijas jomā (BEMIP Electricity)
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
|
3.1.
|
|
3.3.1.
|
|
3.3.2.
|
|
3.3.4.
|
|
3.3.7.
|
|
3.3.8.
|
|
3.3.9.
|
|
3.3.10.
|
|
3.3.15.
|
|
3.4.1.
|
|
3.4.2.
|
4. Ziemeļu jūru atkrastes tīkli (NSOG)
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
9. Ūdeņraža starpsavienojumi Rietumeiropā (HI West)
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
|
9.11.2.
|
|
9.12.1.
|
|
9.12.3.
|
|
9.14.
|
|
9.15.1.
|
|
9.15.2.
|
|
9.15.3.
|
|
9.16.1.
|
|
9.16.2.
|
|
9.16.3.
|
|
9.16.4.
|
|
9.16.5.
|
|
9.17.1.
|
|
9.17.2.
|
|
9.17.3.
|
|
9.18.1.
|
|
9.18.2.
|
|
9.19.
|
|
9.22.2.
|
|
9.25.
|
10. Ūdeņraža starpsavienojumi centrālajā Austrumeiropā un Dienvidaustrumeiropā (HI East)
Projekti, kas kļuvuši par citu KIP/SIP neatņemamu daļu:
|
Projekta sākotnējais KIP/SIP numurs
|
Tā KIP/SIP numurs, par kura daļu projekts kļuvis
|
|
10.4.
|
10.5. un 10.13.
|
12. Prioritārā tematiskā joma “Viedo elektrotīklu ieviešana”
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata:
13. Prioritārā tematiskā joma “Oglekļa dioksīda pārrobežu tīkls”
To projektu KIP/SIP numuri, ko par KIP/SIP vairs neuzskata: