2. Neskarot 1. punktā minēto prasību vispārīgo raksturu, dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajām personām ir aizliegts izpaust jebkurai personai vai iestādei konfidenciālu informāciju, kas saņemta šo personu profesionālās darbības laikā vai saņemta no uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes saistībā ar minētās iestādes funkcijām, izņemot gadījumus, kad:
|
a)
|
izpaušana notiek, veicot to funkcijas saskaņā ar šo direktīvu;
|
|
b)
|
izpaušanu veic kopsavilkuma vai apkopojuma veidā, lai nevarētu identificēt atsevišķu 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minēto vienību;
|
|
c)
|
izpaušanu veic ar skaidru un iepriekšēju tās iestādes vai 1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētās vienības piekrišanu, kas šo informāciju sniegusi.
|
Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās personas novērtē iespējamās sekas, ko minētās informācijas izpaušana var radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm, pārbaužu mērķim, izmeklēšanām un revīzijām.
Otrajā daļā minēto seku novērtēšanas procedūrā ietver īpašu novērtējumu par sekām, ko radītu 5., 7., 9., 10. un 12. pantā minēto preventīvo atveseļošanas plānu un noregulējuma plānu satura un elementu izpaušana un jebkādas saskaņā ar 6., 8. un 13. pantu veiktas novērtēšanas rezultāta izpaušana.
Dalībvalstis nodrošina, ka šā panta pārkāpuma gadījumā jebkurai no 1. punktā minētajām personām vai vienībām iestājas civiltiesiskā atbildība.