1. Katra dalībvalsts izveido vienu vai vairākus finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes rīcībā ir pietiekami līdzekļi, izmantojot ex ante vai ex post iemaksas vai to kombināciju no apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, kas saņēmušas atļauju minētajā dalībvalstī, un no trešo valstu sabiedrību Savienības filiālēm, kas atrodas minētās dalībvalsts teritorijā, lai segtu vismaz 57. pantā minēto starpības izmaksu akcionāriem, apdrošinājuma ņēmējiem, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējiem, prasītājiem un citiem kreditoriem.
Dalībvalstis var paredzēt iespēju izmantot pirmajā daļā minētos finansēšanas mehānismus, lai segtu arī citas izmaksas, kas saistītas ar noregulējuma instrumentu izmantošanu, ciktāl finansēšanas mehānismu izmantošana ir nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai.
Dalībvalstis finansēšanas mehānismiem var izmantot tādu pašu administratīvo struktūru kā savām apdrošināšanas garantiju sistēmām, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (26).