74. pants Ziņojumi

norēķinu efektivitāte attiecībā uz iekšzemes un pārrobežu darbībām katrā dalībvalstī, ņemot vērā vismaz šādus aspektus:

norēķinu efektivitātes līmenis salīdzinājumā ar situāciju galvenajos trešo valstu kapitāla tirgos, kā arī attiecībā uz tirgotajiem instrumentiem un šādos tirgos izpildīto darījumu veidiem;

naudas sodu par norēķinu neizpildi piemērotība, jo īpaši vajadzība pēc papildu elastības attiecībā uz minētajiem sodiem par norēķinu neizpildi saistībā ar nelikvīdiem finanšu instrumentiem;

to darījumu skaits un apjoms, par kuriem norēķini tiek veikti ārpus CVD uzturētajām vērtspapīru norēķinu sistēmām, un to attīstība laika gaitā, tostarp salīdzinājums ar to darījumu skaitu un apjomu, par kuriem norēķinus veic CVD uzturētajās vērtspapīru norēķinu sistēmās, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 9. pantu, un jebkādu citu būtisku informāciju, kā arī šīs attīstības ietekme uz konkurenci norēķinu tirgū un jebkādi iespējami riski finanšu stabilitātei, ko rada internalizētie norēķini;

šīs regulas darbības jomā ietilpstošu pārrobežu pakalpojumu sniegšana, pamatojoties uz CVD saikņu skaitu un veidiem, ārvalstu dalībnieku skaitu CVD uzturētās vērtspapīru norēķinu sistēmās, tādu darījumu skaitu un apjomu, kuros iesaistīti šādi dalībnieki, tādu ārvalstu emitentu skaitu, kuri grāmato savus vērtspapīrus CVD saskaņā ar 49. pantu, un citi svarīgi kritēriji;

regulas 49., 52. un 53. pantā paredzēto piekļuves pieprasījumu apstrādi, lai identificētu iemeslus CVD, CDP un tirdzniecības vietu piekļuves pieprasījumu noraidīšanai un jebkādas tendences attiecībā uz šādiem noraidījumiem, un par to, kā turpmāk varētu mazināt identificētos riskus, lai šādu piekļuvi varētu piešķirt, un jebkādiem citiem būtiskiem konkurences šķēršļiem pēctirdzniecības finanšu pakalpojumu jomā;

pieprasījumu apstrādi, kas iesniegti saskaņā ar 23. panta 3. līdz 7. punktā un 25. panta 4. līdz 10. punktā paredzētajām procedūrām;

attiecīgā gadījumā salīdzinošās izvērtēšanas procesa rezultātā izdarītie secinājumi attiecībā uz pārrobežu uzraudzību saskaņā ar 24. panta 6. punktu un to, vai turpmāk varētu samazināt šādu izvērtējumu biežumu, tostarp norāde par to, vai šādi secinājumi liecina par vajadzību pēc oficiālākām uzraudzītāju kolēģijām;

dalībvalstu civiltiesiskās atbildības normu piemērošana saistībā ar CVD izraisītiem zaudējumiem;

procedūrām un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem CVD ir pilnvaroti norīkot kredītiestādes vai paši sevi sniegt banku tipa papildpakalpojumus saskaņā ar 54. un 55. pantu, tostarp novērtējums par to, kā šāda pakalpojumu sniegšana var ietekmēt finanšu stabilitāti un konkurenci attiecībā uz norēķinu un banku tipa papildpakalpojumu jomā Savienībā;

to, kā tiek piemēroti 38. pantā minētie noteikumi par dalībnieku vērtspapīru un to klientu vērtspapīru aizsardzību, jo īpaši 38. panta 5. punkta noteikumi;

sankciju piemērošana un jo īpaši vajadzība turpmāk saskaņot administratīvos sodus, kas noteiktas par šajā regulā izklāstīto prasību pārkāpumiem;

to paziņojumu apstrāde, kas iesniegti saskaņā ar 25. panta 2.a punktu.

reizi divos gados attiecībā uz 1. punkta a), aa), b), c), i) un l) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem;

ik pēc trim gadiem attiecībā uz 1. punkta d) un f) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem;

vismaz ik pēc trim gadiem un jebkurā gadījumā sešu mēnešu laikā pēc salīdzinošās izvērtēšanas, kas veikta saskaņā ar 24. pantu, attiecībā uz 1. punkta g) apakšpunktā minēto ziņojumu;

pēc Komisijas pieprasījuma – attiecībā uz 1. punkta e), h), j) un k) apakšpunktā minētajiem ziņojumiem.

novērtējumu par norēķinu cikla saīsināšanas lietderību un šādas saīsināšanas iespējamo ietekmi uz CVD, tirdzniecības vietām un citiem tirgus dalībniekiem;

novērtējumu par izmaksām un ieguvumiem, ko radītu norēķinu cikla saīsināšana Savienībā, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;

detalizētu izklāstu par to, kā pāriet uz īsāku norēķinu ciklu, vajadzības gadījumā nošķirot dažādus finanšu instrumentus un darījumu kategorijas;

pārskatu par starptautiskajām norisēm norēķinu ciklu jomā un to ietekmi uz Savienības kapitāla tirgiem.

vidējais norēķinu neizpildes ilgums attiecībā uz to finanšu instrumentu kategoriju darījumiem ar minētajiem finanšu instrumentiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana;

obligātās iepirkšanas procedūras ieviešanas ietekme uz Savienības tirgu, tostarp novērtējums par norēķinu neizpildes pamatā esošajiem cēloņiem, uz kuriem varētu attiekties obligātā iepirkšana, un analīze par ietekmi, ko rada obligātās iepirkšanas procedūras piemērošana konkrētiem finanšu instrumentiem un darījumu kategorijām;

līdzīgas iepirkšanas procedūras piemērošana pielīdzināmos trešo valstu tirgos un tās ietekme uz Savienības tirgus konkurētspēju;

jebkāda skaidra ietekme uz finanšu stabilitāti Savienībā, kas saistīta ar norēķinu neizpildi;

jebkāda skaidra ietekme uz Savienības kapitāla tirgu sadrumstalotību, ko rada atšķirīgas norēķinu efektivitātes likmes, tostarp šādas atšķirības iemesli un atbilstīgi pasākumi tās ierobežošanai.