76. pants Risku procedūras

Dalībvalstis, ņemot vērā proporcionalitātes principu, var atļaut mazu un nesarežģītu iestāžu vadības struktūrām pirmajā daļā minētās stratēģijas un politiku pārskatīt reizi divos gados.

Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra izstrādā īpašus plānus un kvantificējamus mērķus saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 648/2012 7.a pantā, lai pārraudzītu un novērstu koncentrācijas risku, kas izriet no riska darījumiem ar centrālajiem darījumu partneriem, kuri piedāvā Savienībai vai vienai vai vairākām tās dalībvalstīm būtiskas sistēmiskas nozīmes pakalpojumus.

Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra izstrādā tādus konkrētus plānus un uzrauga to īstenošanu, kuri ietver kvantitatīvi nosakāmus mērķrādītājus un procesus no VSP faktoriem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā izrietošu finanšu risku uzraudzīšanai un novēršanai, tostarp attiecībā uz riskiem, kas izriet no korekciju procesa un pārejas tendencēm saistībā ar attiecīgajiem Savienības un dalībvalstu regulatīvajiem mērķiem un tiesību aktiem attiecībā uz VSP faktoriem, jo īpaši mērķi panākt klimatneitralitāti, kā arī – attiecīgā gadījumā attiecībā uz starptautiski aktīvām iestādēm – trešo valstu juridiskajiem un regulatīvajiem mērķiem.

Šā punkta otrajā daļā minētajos plānos iekļautajos kvantitatīvi nosakāmos mērķrādītājos un procesos VSP risku novēršanai tiek ņemti vērā jaunākie ziņojumi un pasākumi, ko noteikusi Eiropas Zinātniskā konsultatīvā padome klimata pārmaiņu jautājumos, jo īpaši saistībā ar Savienības klimata mērķu sasniegšanu. Ja iestāde publisko informāciju par VSP jautājumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES ( 29 ), šā punkta otrajā daļā minētie plāni atbilst minētās direktīvas 19.a vai 29.a pantā minētajiem plāniem un jo īpaši ietver darbības attiecībā uz iestādes uzņēmējdarbības modeli un stratēģiju, kas abos plānos ir konsekventas.

Dalībvalstis nodrošina otrās un trešās daļas samērīgu piemērošanu mazu un nesarežģītu iestāžu vadības struktūrām, norādot, kurās jomās var piemērot atbrīvojumu vai vienkāršotu procedūru.

Riska komiteja konsultē vadības struktūru par iestādes vispārējo pašreizējo un nākotnes vēlmi uzņemties risku un stratēģiju un palīdz vadības struktūrai pārraudzīt augstākās vadības veikto stratēģijas īstenošanu. Vadības struktūra saglabā vispārējo atbildību par riskiem.

Riska komiteja pārbauda, vai klientiem piedāvātajās saistību un aktīvu cenās pilnībā ņem vērā iestādes uzņēmējdarbības modeli un riska stratēģiju. Ja ar uzņēmējdarbības modeli un riska stratēģiju saistītos riskus pietiekami neatspoguļo cenās, riska komiteja iesniedz vadības struktūrai korekciju plānu.

Kompetentās iestādes var atļaut iestādei, kuru, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, neuzskata par nozīmīgu, apvienot riska komiteju ar revīzijas komiteju, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 41. pantā. Apvienotās komitejas locekļiem ir atbilstīgas zināšanas, prasmes un kompetence, kas vajadzīgas riska un revīzijas komitejas darbā.

Vadības struktūra kā uzraudzības veicēja un, ja tāda ir izveidota, – riska komiteja nosaka ar risku saistītās informācijas, kas tai jāsaņem, būtību, apjomu, formātu un biežumu. Lai palīdzētu izstrādāt saprātīgu atalgojuma politiku un praksi, riska komiteja, neskarot atalgojuma komitejas uzdevumus, pārbauda, vai atalgojuma sistēmas stimulos tiek ņemti vērā riski – tostarp VSP faktoru ietekmē radušies riski –, kapitāls, likviditāte un peļņas iespējamība un tās gūšanas grafiks.

Dalībvalstis nodrošina, ka:

Šajā nolūkā iekšējās kontroles funkcijas ir neatkarīgas no vadības struktūras, kas pilda vadības funkcijas, locekļiem un ir neatkarīgas no augstākās vadības, un attiecīgā gadījumā vai tad, ja konkrēta riska attīstība ietekmē vai var ietekmēt iestādi, tās jo īpaši var paust bažas un brīdināt vadības struktūru kā uzraudzības veicēju, neskarot vadības struktūras pienākumus saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 575/2013.

Iekšējās kontroles funkciju vadītāji ir neatkarīgi augstākā līmeņa vadītāji ar skaidri noteiktu atbildību par riska pārvaldību, atbilstību un iekšējās revīzijas funkcijām. Ja iestādes darbību veids, mērogs un sarežģītība neattaisno konkrētas personas iecelšanu par riska pārvaldības funkcijas vai atbilstības uzraudzības funkcijas veicēju, cita augstākā līmeņa persona, kas iestādē veic citus uzdevumus, var pildīt atbilstības uzraudzības vai riska pārvaldības funkcijas pienākumus ar noteikumu, ka nepastāv interešu konflikts un ka persona, kas ir atbildīga par riska pārvaldības funkciju un atbilstības uzraudzības funkciju:

Iekšējās revīzijas funkciju neapvieno ar citām iestādes darbības jomām vai kontroles funkcijām.

Iekšējās kontroles funkciju vadītājus neatceļ bez vadības struktūras kā uzraudzības veicējas iepriekšēja apstiprinājuma.