SECTION 1 Assessment of ambient air quality in relation to sulphur dioxide, nitrogen dioxide and oxides of nitrogen, particulate matter, lead, benzene and carbon monoxide

5. pants

Novērtēšanas režīms

1.  II pielikuma A iedaļā noteiktos augšējos un apakšējos piesārņojuma novērtēšanas sliekšņus piemēro sēra dioksīdam, slāpekļa dioksīdam un slāpekļa oksīdiem, cietajām daļiņām (PM10 un PM2,5), svinam, benzolam un oglekļa oksīdam.

Katru zonu un aglomerāciju klasificē attiecībā uz šiem piesārņojuma novērtēšanas sliekšņiem.

2.  1. punktā minēto klasifikāciju pārskata vismaz reizi piecos gados saskaņā ar II pielikuma B iedaļā noteikto kārtību.

Tomēr klasifikāciju pārskata biežāk, ja būtiski mainās darbības saistībā ar tādu vielu koncentrāciju gaisā kā sēra dioksīds, slāpekļa dioksīds vai – attiecīgā gadījumā – slāpekļa oksīdi, cietās daļiņas (PM10, PM2,5), svins, benzols vai oglekļa oksīds.

6. pants

Novērtēšanas kritēriji

1.  Dalībvalstis visās zonās un aglomerācijās novērtē gaisa kvalitāti attiecībā uz 5. pantā minētajām piesārņojošajām vielām saskaņā ar šā panta 2., 3. un 4. punktā paredzētajiem kritērijiem un saskaņā ar III pielikumā paredzētajiem kritērijiem.

2.  Zonās un aglomerācijās, kur 1. punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija pārsniedz piesārņojošajām vielām noteikto augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai izmanto stacionārus mērījumus. Minētos stacionāros mērījumus var papildināt ar modelēšanu un/vai indikatīviem mērījumiem, kas sniedz pietiekamu informāciju par gaisa kvalitātes telpisko sadalījumu.

3.  Zonās un aglomerācijās, kur 1. punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija ir mazāka par šīm piesārņojošajām vielām noteikto augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai var izmantot stacionārus mērījumus apvienojumā ar modelēšanu un/vai indikatīviem mērījumiem.

4.  Zonās un aglomerācijās, kur 1. punktā minēto piesārņojošo vielu koncentrācija ir mazāka par šīm piesārņojošām vielām noteikto apakšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni, gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai mērķa novērtējuma metodi, vai abām kopā.

5.  Papildus 2., 3. un 4. punktā minētajam novērtējumam veic gaisu piesārņojošo vielu koncentrācijas mērījumus lauku fona teritorijās tālu no vērā ņemamiem gaisa piesārņojuma avotiem. Ar šiem mērījumiem jānodrošina vismaz gadskārtēji vidējie dati par kopējo smalko cieto daļiņu (PM2,5) masas koncentrāciju un ķīmiskā sastāva koncentrāciju, un tos veic, izmantojot šādus kritērijus:

Dalībvalstis informē Komisiju par smalko cieto daļiņu (PM2,5) ķīmiskā sastāva noteikšanā izmantotajām mērījumu metodēm.

7. pants

Paraugu ņemšanas vietas

1.  Paraugu ņemšanas vietu izvietojumu sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un slāpekļa oksīdu, cieto daļiņu (PM10, PM2,5), svina, benzola un oglekļa oksīda mērīšanai gaisā nosaka, izmantojot III pielikumā minētos kritērijus.

2.  Zonās un aglomerācijās, kur stacionārie mērījumi ir vienīgais gaisa kvalitātes novērtēšanā izmantotais informācijas avots, paraugu ņemšanas vietu skaits katrai attiecīgai piesārņojošai vielai nav mazāks kā minimālais paraugu ņemšanas vietu skaits, kas paredzēts V pielikuma A iedaļā.

3.  Zonās un aglomerācijās, kur datus no stacionāro mērījumu paraugu ņemšanas vietām papildina ar modelēšanā un/vai indikatīvos mērījumos iegūtu informāciju, paraugu ņemšanas vietu kopskaitu, kas noteikts V pielikuma A iedaļā, var samazināt līdz 50 %, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

Modelēšanas un/vai indikatīvo mērījumu rezultātus ņem vērā, vērtējot gaisa kvalitāti attiecībā uz robežlielumiem.

4.  Izvēlētā paraugu ņemšanas vieta tiek noteikta pēc kritērijiem, kuri ir saskaņoti visā Eiropas Savienībā un kuru piemērošanu dalībvalstīs uzrauga Komisija.

8. pants

Mērījumu standarta metodes

1.  Mērījumu veikšanā dalībvalstis izmanto standarta metodes un kritērijus, kas noteikti VI pielikuma A un C iedaļā.

2.  Saskaņā ar VI pielikuma B iedaļā paredzētajiem nosacījumiem drīkst izmantot arī citas mērīšanas metodes.